Relāciju datubāzes

Datubāze ir īpašā veidā organizēts datu sakārtojums, kuram datus var pievienot, meklēt, izdzēst, labot, utml.

DBMS - Datubāzu vadības sistēmas

Par datubāzēm pieņemts uzskatīt konkrētas datu kolekcijas, piemēram "čekas maisus". Tās var uzglabāt kā papīra kartotēkas, kā sagrafētu kladīti, kā vienkārša teksta failu, utml. Lielas datubāzes visērtāk glabāt un apstrādāt elektroniski ar īpaša veida programmnodrošinājumu, ko sauc par datubāzu vadības sistēmām. Pazīstamākās datubāzu vadības sistēmas ir "Oracle", "Informix", "Microsoft SQL Server", "MySQL" utml. Par tām var uzskatīt arī Microsoft Office saimes rīkus "Access" un "Excel". Visas modernās DBMS nodrošina datubāzu lietotājiem iespēju piekļūt (lasīt, rakstīt) datubāzēm caur vienu un to pašu valodu: SQL.

Relāciju datubāzes (relational databases)

Kopš seniem laikiem pazīstamas dažādas datubāzu sistēmas, kas organizētas pēc dažādiem principiem. 60-tajos gados situācija šajā nozarē bija ļoti sarežģīta - tika ieviestas hierarhiskie, tīklu, utml. modeļi. Vēsturisku pārskatu par datubāzu attīstību varat izlasīt šajā WDVL rakstā.

IBM pārstāvis E. F. Codd ap 1970. gadu ierosināja visu to aizstāt ar relācijām. Relācijas ir starp dažādu kopu elementiem. Kopas jeb entītes (database entities) tiek reprezentētas ar datubāzu tabulām (database tables), kuras sastāv no rakstiem. Katrā rakstā ir vieni un tie paši lauki. Viens raksts ir viena entītes elements jeb instance, jeb konkrētais iemiesojums. Katram laukam fiksēts tips. Attiecības starp kopu elementiem īsteno īpaša veida lauki, kurus sauc par primārajām atslēgām (primary keys) un ārējām atslēgām (foreign keys).

Datubāzu normalizācija

Tabulas ikvienam pietiekami sarežģītam uzdevumam, protams, varētu definēt dažnedažādos veidos Datubāzu tabulu veidošanā ir izveidojušies vairāki principi, lai ar tām būtu pēc iespējas vieglāk strādāt. Šo principu ieviešanu sauc par datubāzu normalizāciju. Ir izstrādātas secīgas stadijas, kā ieviest normalizācijas principus:

Pirmā normālforma

Entīte (tabula) ir pirmajā normālformā, ja visi tās atribūti ir parasti mainīgie (nevis masīvi). Ja rodas nepieciešamība pēc masīvveida atribūtiem, tad tāda atribūta vietā jāveido jauna tabula un esošajā tabulā jāliek attiecīga ārējā atslēga.

Otrā normālforma

Entīte ir otrajā normālformā, ja tā ir pirmajā normālformā un tās ikviens atribūts ir atkarīgs no šīs entītes unikālā identifikatora (primārās atslēgas).

Trešā normālforma

Entīte ir trešajā normālformā, ja tā ir otrajā normālformā un neviens tās neidentificējošs atribūts nav atkarīgs no cita neidentificējoša atribūta.


Lapa mainīta 2004-11-15 22:35:00