a [a] burts a; burts „a” — „a” liters; no „a” līdz „z” („zet”) — nu „a” da „z” („ze”); nu /ī/suoku da gola

abaka [•abakka] subst. 1. (šķiedra) abaka [•abaka]; 2. bot. (koks) škīznubanans [•š’k’^īznuban`anc]; abaka [•abaka]

abaks [•abaks] subst. 1. arhit. abaks [•abaks]; 2. mat. vēst. abaks [•abaks]; skaitekli [•sk`ait’ėkl’i] dsk.

abas pron. -> abi

abate [•abatte] bazn. apate [•apat’ä]

abatija [•abatija] subst. apateste [•apat’ės’t’ä]

abats [•abac] subst. opots [•opoc]

abāziete subst. abazīte [•abaz'`īt'ä]

abazīniete [•abazī̃ n`iete] subst. abazinīte [•abaz’in’`īt’ä]

abazīn|s [•abazī̃ ns] subst. abazinīts [•abaz’in’`īc’]; ~u valoda — abazinīšu volūda

abāzsa [•abãzs] subst. (tautība) abazīts [•abaz'`īc']

abāzsb [•abãzs] subst. (monēta) abazs [•abass]

abažūrs [•abažū̃rs] subst. abažurs [•abaž`urs]

abējādi tai i tai [•t^ai i •t^ai] anat.; i tai, i tai [i •t^ai i •t^ai]; divaiži [•d’iv^aižy]; divejaiži [d’iv’ėj^aižy]; obadiv formuos [•oba•d’`iu •f`orm^uos]; obadiv atmejuos [•oba•d’`iu •at'm'ėj^uos]; pa obadiv celim [pa •oba•d’`iu •c’ėl’`im]; a. ir pareizi — i tai, i tai pareizi; taisneigi tai i tai; šajā gadījumā var rīkoties a. — itymā gadīnī var dareit div/ej/aiži; a.: fiziski un garīgi — obadiv formuos: mīsyskai i dvēseliskai

abējād|s [•abē̃jā̃c.. jā̃da] pron. tys i tys [•tys i •tys] (veir k.); tei i tei [•t’`ėi i •t’`ėi] (sīv. k.); i tys, i tys [i •tys i •tys] (veir. k.); i tei, i tei [i •t’`ėi i •t`ėi] (sīv. k.); šis vārds lietojams ~ā nozīmē — itys vuords lītojams i tamā, i tamā zeimeibā; — itū vuordu lītoj obadiv zeimeibuos

abēj|i [•abē̃ji…jas] pron. 1. -> abi 2. -> abējāds

abdikants [•abdikañc] subst. atsasaceituojs [•acasac’^ėit`uois’] (nu tīseibys, trona)

abdomināl|s [•abdominãls…nãla] adj. fiziol. abdominalisk/ys, -a [•abdom’in`al’iskys...l’iska]; vādarysk/ys, -a [•v^ādaryskys]; vādara- [•v^ādara]; ~ā elpošana — vādaryskuo dvašuošona

abduktor|s [•abduktõrs] subst. anat. abduktors [•abdukt`ors]; atvalkamais muskuls [•atv`alkam`ais •musk`uls]; ~a reflekss — abduktora reflekss

abelam|i [•abelami] dsk. abelamīši [•ab’ėlam’īšy]; ~u valoda — abelamīšu volūda

aberācija [•aberā̃cija] subst. fiz. astr. aberaceja [•ab’ėrac’ėj’ä]

abesīnie|tis [•abesī̃niẽtis…niẽte] subst. 1. vēst. abesinīt/s, -e [•ab’ės’in’`īc’…n’`īt’ä]; ~šu tauta — abesinīšu tauta; 2. (kaķu šķirne) abesinīt/s, -e [•ab’ės’in’`īc’…n’`īt’ä]

abesīn|is [•abesī̃nis…niẽte] subst. vēst. -> abesīniet/is, -e 1.

abhāzietis [•abhā̃ziẽtis…ziẽte] subst. -> abhāzs

abhāz|s [•abhā̃ss…ziẽte] subst. abhazīt/s, -e [•aphaz’`īc’…z’`īt’ä]; ~u valoda — abhazīšu volūda

ab|i [•abi] pron. obej/i, -is [•ob’ėj’i...ob’ėj’is’]; ob/i, -ys [•ob’i...•obys] (veir. k.); obadiv [•oba•d’iu] (veir. i sīv. k.); obadivej/i, -is [•obad’iv’ėj’i...v’ėj’is’]; a. divi — obadiv; obadiveji; a. vaigi — obeji byudi; obadiv byudi; mēs a. — mes obadiv; mes obadiveji; pa ~iem — par divejim; ~ām — par divejom; ~os gadījumos — obadiv gadīņūs; ~u dzimumu cilvēki — obadiveju kuortu ļauds; a. labi, /bāz tik maisā/ fraz. taids vīns, taids i ūtrys; lobs ar lobu sasatyka

abietīns [•abietī ̃ns] subst. ķīm. abietins [•ab'ij'ėt'`inc]; skuju olejs [•skuju •ol'ėis']

abinieks [•abiniẽks] subst. zool. vardivaiņs [•v^ard’iv`ain’c’]; ~u klase — vardivaiņu klase; ~u sugas — vardivaiņu škirys; ~u kurkuļi — vardivaiņu kūrcakli; ~u pētnieks — vardivaiņu tāmātuojs; ~u pētniecība — vardivaiņu tiemiešona

abioģenētisk|s [•abioģenē̃tisks...tiska] adj. biol. abiogenetisk/ys, -a [•ab’ijog’ėn’ėt’iskys...t'iska]

abioģenēze [•abioģenē̃ze] subst. biol. abiogeneze [•ab’ijog’ėn’ėz’ä]

abiotisk|s [•abiō̃tisks…tiska] adj. biol. abijotisk/ys, -a [•ab’ijot’iskys…t’iska]

abisālsa [•abisā̃ls] subst. abisaliskuo zona [•ab’isal’iskuo •zona]

abisāl|sb [•abisā̃ls...sā̃la] adj. biol. abisalisk/ys, -a; ~ās nogulsnes — abisaliskuos nūsādys; ~ais līdzenums — abisaliskuo leidzonaine

abiturients [•abituri-eñc…ri-eñte] subst. abiturie/nts, -ņte [•ab’itur’ij’ėnc... j’ėn’t’ä]

abitūrij|a [•abitū̃rija] subst. abitureja [•ab’itur’ėj’ä]; ~as eksāmeni — abiturejis ekzameni; ~as klase — abiturientu klase

ablācija [•ablā̃cija] subst. ģeol. ablaceja [•ablac’ėj’ä]

ablaktācija [•ablaktā̃cija] subst. med. ablaktaceja [•ablaktac’ėj’ä]

ablaktēšana [•ablaktē̃šana] subst. (dārzk.) ablaktiešona [•ablakt’^iešona]; (auguoju) čepiešona sakļaunūt [•č’ėp’^iešona •sakl’^aun^ūt]

ablatīvs [•ablatī̃us] subst. gram. ablativs [•ablat’ius]

ablauts [•ablaũc] subst. v. ablauts [•abl`auc]

abolīcija [•abolī̃cija] subst. jur. aboliceja [•abol’ic’ėj’ä]

abolicionisms [•aboliciōnisms] subst. vēst. abolicionizmys [•abol’ic’ijon’izmys]

abolicionistisk|s [•aboliciōnistisks…tiska] adj. vēst. abolicionistisk/ys, -a [•abol’ic’ijon’is’t’iskys…t’iska]

abolicionists [•aboliciōnisc] subst. vēst. abolicionists [•abol’ic’ijon’isc]

abonēšan|a [•abonē̃šana] subst. aboniešona [•abon’^iešona]; (laikrakstu, žurnālu) izraksteišona [•izraks’t’^ėišona]; ~as maksa — (par telefonu u. tml.) aboniešonys moksa;; — (par laikrakstiem, žurnāliem) izraksteišonys moksa; gada ~as maksa — godsmoksa; izdevuma gada ~as maksa ir demit lati — laidīņa godsmoksa desmit latu

abonē|t [•abonē̃t] ver. abonēt [•abon’^äät’]; (laikrakstu, žurnālu) izraksteit [•izraks’t’^ėit’]; es ~ju vairākus laikrakstus — es izrokstu nazcik laikrokstu; mūsu izdevumu vēl var a. nākamajam gadam — myusu laidīni vēļ varams izraksteit cytam godam

abonement|s [•abonemeñc] subst. 1. (dokuments) abonements [•abon’ėm’`ėnc]; gada a. — gods abonements; lasītavas a. — skaiteitovys abonements; vienreizējais a. — vīnreizeigais abonements; ~a maksa — abonenta moksa; 2. (bibliotēkas nodaļa) abonements [•abon’ėm’`ėnc]; a. ir bibliotēkas pirmajā stāvā — abonements bibliotekys pyrmajā stuovā; starpbibliotēku a. — vydsbiblioteku abonements

abonentmaksa [•aboneñtmaksa] subst. abonenta moksa [•abon’ėnta •moksa]; bibliotēkas a. — bibliotekys abonenta moksa; mēneša a. — mienešmoksa; gada a. — godsmoksa; interneta pieslēguma (televīzijas, telefona) a. — iņterneta daslāguma (televizejis, telefona) abonenta moksa; interneta pieslēguma (televīzijas, telefona) mēneša a. — iņterneta daslāguma (televizejis, telefona) mienešmoksa; interneta pieslēguma (televīzijas, telefona) gada a. — iņterneta daslāguma (televizejis, telefona) godsmoksa

abonents [•aboneñc... neñte] subst. abone/nts, -ņte [abon’`ėnc...n’`ėn’t’ä]; (laikrakstu, žurnālu) izraksteituoj/s, -a [•izraks’t’^ėit`uois…t`uoj’ä]; ~u apkalpošanas centrs — abonentu apkaļpis centris; ~u daļa — abonentu atdale

abordāž|a [•abordā̃ža] subst. jūrn. abordažs [•abordašs]; ~as kauja — abordaža kuove; ~as kāsis — abordaža kabs [...•kap's']

aborigēns [•aborigē̃ns] subst. aborigens [•abor’ig’`ėnc]

abort|s [•ab`orc] subst. med. aborts [•ab`orc]; izdarīt ~u — padareit abortu

abpus [•appus] prep. (kā, kam) obadiv pusēs [•oba•d’`iu •pus’^ääs’] (kuo); obejuos pusēs [•ob’ėj^uos •pus’^ääs’] (kuo); a. ceļam — obadiv pusēs ceļa; obejuos pusēs ceļa

abpusēji [•appusē̃ji] adv. obejpuseig/a/i [•ob’ėipus’^ėg`ai...s’^ėig’i]; divpuseig/a/i [•d’`iupus’^ėig`ai...s’^ėig’i]; a. izdevīga vienošanās — obejpuseigi lūbeiga (īdeveiga) dasarunuošona; a. pieņemams risinājums — obejpuseigai pījamams /iz/sprīdums

abpusējs [•appusē̃is...sē̃ja] adj. obejpuseig/s, -a [ob’ėipus’^ėiks... s’^ėiga]; divpuseig/s, -a [•d’`iupus’^ėiks... s’^ėiga]; ~a mīlestība — obepuseiga mīleiba; ~a piekāpšanās — obejpuseiga nūsalīkšona (nūsalaisšona); ~as piekrišanas princips — obejpuseibys priņcips; ~s pleirīts med. divpuseigais pleurits

abpusgriezīg|s [•appusgr`iez`īks…z`īga] adj. divesmineig/s, -a [•d’iv’ės’m’in’^ėiks...n’^ėiga]; obejpuseig/a/i os/s, -a [•oppus’^ėig`ai...s’^ėig’i •oss...•o:sa]; a. zobens (taisnā i puorc. zeim.) — divesmineigs zūbyns; a. nazis — divesmineigs nazs [...z’s’]

abpusieliekt|s [•appus`iel`iekc…l`iekta] adj. obejpuseig/a/i īdup/s, -use [•ob’ėipus’^ėig`ai...s’^ėig’i •`īdup’s’…dupus’ä]; a. profils — obejpuseigai īdups profiļs; a. disks — obejpuseigi īdups diskys

abpusīgi [•appus`īgi] adv. -> abpusēji

abpusīg|s [•appus`īks…s`īga] adj. -> abpusējs

abpusizliekt|s [•appus`iz`iekc…l`iekta] adj. partic. obejpuseig/a/i izcyl/s, -a [•ob’ėipus’^ėig`ai...s’^ėig’i •isc`yls…cyla]; a. profils — obejpuseigai izcyls profiļs; a. disks — obejpuseigi izcyls diskys

abra baļge [•b`al’g’ä]; mulda [•m`ulda]; maizes a. — maizis baļge

abrakadabra [•abraka.dabra] subst. abrakadabra [•abraka.dabra]

abrāzija [•abrãzija] subst. abrazeja [•abraz’ėj’ä]

abrazīv|sa [•abrazī̃us] subst. tehn. abrazivs [•abraz’ius]; abrazivais materials [•abraz’iv`ais •mat’ėr’j`als]; ~u rūpnīca — abrazivu dareitova

abrazīv|sb [•abrazī̃us…zī̃va] adj. abraziviskys; ~ie ražojumi — abraziviskī pīgatavīni; ~ie diski — abraziviskī diski

abreaģēt [•abreaģē̃ t] ver. psih. abreagēt [•abr’ėag’^äät’] (kū)

abreakcija [•abreakcija] subst. psih. abreakceja [•abreak’c’ėj’ä]

abreks [•abreks] subst. vēst. [•abr’ėks]

abreviatūra [•abrevi-atũra] subst. abreviatura [•ab’r’ėv’ijatura]

abriss [•abriss] subst. ģeod. abriss [•ab’r’iss]; eskize [•ės’k’iz’ä]

abrkasis [•abkassis] 1. (skrāpis) skrabyns [•skrab`ync]; 2. (kukulītis no mīklas atliekām) izkasiņs [•iskas’`in’c’]

abrocīgi [•abr`uoc`īgi] adv. obejrūceig/a/i [•ob’`ėir`ūc’^ėig`ai... c’^ėig’i]; divrūceig/a/i [•d’`iur`ūc’^ėig`ai... c’^ėig’i]

abrocīg|s [•abr`uoc`īks…c`īga] adj. obejrūceig/s, -a [•ob’`ėir`ūc’^ėiks... c’^ėiga]; divrūceig/s, -a [•d’`iur`ūc’^ėiks... c’^ėiga]

abrogācija [•abrogā̃cija] subst. jur. abrogaceja [•abrogac’ėj’ä]; lykuma atceļšona [•lykuma •ac’c’ėl’šona]

abrujs [•abruis] subst. vēst. abrujs [•abruis’]

abscess [•apscess] subst. med. abscess [•aps’c’ėss]

abscisa [•apscissa] subst. mat. abscisa [•aps’c’isa]

absence [•apseñce] subst. med. absenss [•ap’s’ėnss]

absentisms [•apseñtisms] subst. pol. abseņtizmys [•ap’s’`ėn’t’izmys]

absintisms [•apsiñtisms] subst. med. absiņtizmys [•ap’s’`in’t’izmys]

absints [•apsiñc] subst. absints [•ap’s’`inc] (dzierīņs)

absolūti [•apsolū̃ti] adv. vysā [•vys^ā]; viškiņ [•v’iškin’]; absolutai [•apsolut`ai]; es par to a. neko nezinu — es ap itū vysā nikuo nazynu; a. viss — viškiņ vyss; a. nekas — vysā nikas; a. nevajadzīgs — absolutai navajadzeigs; vysā navajadzeigs; par to tu vari būt a. drošs — deļ tuo vari byut absolutai drūss

absolūtisms [•apsolū̃tisms] subst. pol. absolutizmys [•apsolut’izmys]

absolutizēt [•apsolutiz`ēt] ver. absolutizēt [•apsolut’iz’äät’]

absolūt|sa [•apsolū̃c] subst. filoz. absoluts [•apsoluc]

absolū|tsb [•apsolū̃c…lū̃ta] adj. absolutisk/ys, -a [•apsolut'iskys...t'iska]; viškinej/s, -a [•v’iškin’ėis…n’ėj’ä]; a. balsu vairākums — viškinejs bolsu lelums; ~ā dzirde — absolutiskuo dzierdeiba; ~ā patiesība filoz. viškinejuo taisneiba; ~ā monarhija — absolutiskuo monarheja; ~ā temperatūra fiz. abolutiskuo temperatura; ~ais lielums mat. absolutiskais lelums; ~ā nulle mat. abolutiskuo nule; ~ais spirts ķīm. teirais spirts

absolvēt [•apsol̃vē̃t] ver. dabeigt [•dab’`ęik’t’] (vuiceibys īstotu); a. universitāti — dabeigt universitetu

absolvent|s [•apsol̃veñc…veñte] subst. absoļve/nts, -ņte [•aps`ol’v’`ėnc... v’`ėn’t’ä]; dabeidziej/s, -a [•dab’`ėidz’`ieis’...dz’`iej’ä]; ~u salidojums — absoļventu sasatikšona

absorbcij|a [•apsor̃pcija] subst. fiz. absorbceja [•aps`orpc’ėj’ä]; sasadzeršona [•sasadz’^ėršona]; skaņas a. — skona absorbceja; ~as spektri — absorbcejis spektri; ~as spēja — absorbcejis vare

absorb|ēt [•apsor̃bē̃t] ver. [•ap’s`or’b’^äät’]; sasyukt [•sas`yuk’t’]; atvēsināts gaiss ~ē mazāk mitruma — atvāsynuots gaiss sasyuc mozuok volgonuma; degvielas filtrs ~ē sīkas daļiņas — daguļa filtrys absorbej smolkys dalenis; ozona slānis ~ē saules ultravioleto starojumu — ozona kuorta absorbej saulis ultravioletiskū spaitīni

absorbētājs [•apsor̃bę̃ę̃tā̃is] fiz. ķīm. absorbātiņs [•aps`orb^āt’`in’c’]; sasyuktiņs [•sas`yuk’t’`in’c’]; lakas sastāvā iekļauts ultravioleto staru a. — laka sadorā īīt ultravioletiskūs spaitu absorbātiņs; bioloģiskais smaku a. — biologiskais smuordu sasyuktiņs

absorbē|ties [•apsor̃bẽt`ies] ver. sasadzert [•sasadz’^ärt’]; krēms viegli ~jas ādā — krems vīgli sasadzer uodā; viela labi ~jas gremošanas traktā — lītme labi sasadzer puorviršonys traktā; infrasarkanie stari ~jas atmosfērā — infrasorkonī spaiti sasadzer atmosferā

absorbent|s [•apsor̃beñc] subst. ķīm. absorbents [•aps`or’b’`ėnc]; ~a granulas — absorbenta gryudeni

absorbers [•apsor̃b`ers] subst. tehn. absorbers [•aps`or’b’`ėrs]; sasyuktivs [•sas`yuk’t’`ius’]

abstinence [•apstineñce] subst. abstineņceja [•ap’s’t’in’`ėn’c’ėj’ä]; sasaturiešona [•sasatur’^iešona]

abstrahēt [•apstrahē̃t] ver. abstrahēt [•apstrah’^äät’]; atškiert [•atšk’`iert’]

abstrahēties [•apstrahē̃tiẽs] ver. abstrahētīs [•apstrah’^äät’^īs’]; atsaškiert [•acašk’`iert’]

abstrakcij|a [•apstrakcija] subst. abstrakceja [•apstrakc’ėj’ä]; zinātniska a. — ziniska abstrakceja; matemātiska a. — matematiska abstrakceja; sabiedrības kā juridiskas personas a. — ļaudeibys kai juridiskys personys abstrakceja; datu a. inf. datu abstrakceja; augstāka ~as pakāpe — augstuoks abstrakcejis pakuopīņs; ~as līmenis — abstrakcejis leidzīņs

abstrakcionisms [•apstrakciō̃nisms] subst. (mākslā) abstrakcionizmys [•apstrakc’ijön’izmys]

abstrakcionists [•apstrakciō̃nisc…niste] subst. (mākslā) abstrakcionist/s, -e [•apstrakc’ijön’isc…n’is’t’ä]

abstrakts [•apstrakc…strakta] adj. abstrakt/s, -a [•apstrakc…strakta]; a. jēdziens — abstrakts sapratīņs; ~a nozīme — abstrakta zeimeiba; ~as nozīmes lietvārdi gram. abstraktys zeimeibys lītysvuordi; a. mērķis — abstrakts pastatīņs; ~ā domāšana — abstraktuo guoduošona; ~ā māksla — abstraktuo muoksla; ~ā glezniecība — abstraktuo tepeiba; ~s skaitlis — abstrakts skaits; ~s veidojums — abstrakts taisejums; ~s attēlojums — abstrakts atvaiguojums; ~ā testēšanas metode inf. abstraktais testiešonys metods; ~ais testpiemērs inf. abstraktais tests

abstraktums [•apstrakt`ums] subst. abstraktums [•apstrakt`ums]

absur|dsa [•aps`urc] subst. absurds [•aps`urc]; nasaguods [•nasag`uoc]; nonākt līdz ~am — daīt da absurda; novest līdz ~am — davest da absurda; ~a teātris — absurda teatris; ~a drāma — absurda drama; tas ir pilnīgs (galīgs) a.! sar. ite vysā nasaguods!

absurd|sb [•aps`urc] adj. absurdisk/ys, -a [•aps`ur’d’iskys…d’iska]; nasaguodeig/s, -a [•nasag`uod’^ėiks...d’^ėiga]; a. lēmums — absurdiskys sasprīdums; nasaguodeigs sasprīdums; ~as domas — absurdiski guodi; nasaguodeigi dūmi; a. apgalvojums — absurdiskys pastatejums; ~a situācija — absurdiska situaceja; ~ā veidā — absurdisk/a/i; absurdiskā ceļā (atmejā, formā)

absurdums [•aps`urd`ums] subst. absurdiskums [•aps`ur’d’isk`ums]; nasaguodeigums [•nasag`uod’^ėig`ums]; prasību a. — aizprasejumu absurdiskums

acain|s [•acaĩns...acaĩna] adj. acuot/s, -a [•ac^uoc…^uota]; ~i kartupeļi — acuotys buļbis; ~a maize — acuota maize; ~s siers — acuots sīrs

acālij|a [•acā̃lija] subst. bot. azaleja [•azal’ėj’ä]; ~u krūms — azaleju kryums

aceknis [•acceknis] subst. vet. teiklinīks [•t’`ėik’l’in’`īks]

acenaftēns [•acenaftē̃ns] subst. ķīm. acenaftens [•ac’ėnaf’t’ėnc]

acenes [•accenes] subst. -> brilles

acerola [•accerōla] subst. bot. 1. (augs) acerola [•ac’ėrola]; molaine maļpigeja [•mol`ain’ä •m`al’p’ig’ėj’ä]; 2. (auglis) acerola [•ac’ėrola]; maļpigeja [•m`al’p’ig’ėj’ä]

acetaldehīds [•accetal ̃dehī ̃c] subst. ķīm. acetaļdehids [•ac’ėt`al’d’ėh’ic]; etičaskuobis aļdehids [•ėt’ičask^uob’is’ •`al’d’ėh’ic]

acetanhidrīds [•accetal ̃hidrī ̃c] subst. ķīm. acetaņhidrids [•ac’ėt`an’h’idr’ic]; etičaskuobis aņhidrids [•ėt’ičask^uob’is’ •`an’h’idr’ic]

acetātšķiedr|a [•accetā̃tšķ`iedra] subst. acetata škīzna [•ac’ėtata •š’k’^īzna]; celulozes a. — celulozis acetata škīzna; ~u audumi — acetata škīznu audakli; ~u izstrādājumi — acetata škīznu darīni (pīgatavīni)

acetātfolija [•accetā̃ tfolija] acetata foleja [•ac’ėtata •fol’ėj’ä]

acetātplēve [•accetā̃ tpl`ēve] subst. acetata plēve [•ac’ėtata pl’^ääv’ä]

acetāts [•accetā̃c] subst. ķīm. acetats [•ac’ėtac]; nātrija a. — natreja acetats; metāla a. — metala acetats; dzīvsudraba a. — dzeivsudobra acetats; mākslīgā zīda a. — muoksleiguo šolka acetats

acetātzīd|s [•accetā̃tzī̃c] subst. acetata šolks [•ac’ėtata •š`olks]; ~a audumi — acetata šolka audakli

acetilēn|s [•accetilē̃ns] subst. ķīm. acetilens [•ac’ėt’il’`ėnc]; ~a smaka — acetilena smuords; ~a liesma — acetilena līsme; ~a gāze — acetilena gaza; skābekļa-~a metināšanas iekārtas — skuobekļa i acetilena savyrynuošonys ītaisis

acetilēt|s [•acetilē̃ c...lē̃ ta] partic. ķīm. (mikrobiol., fiziol.) acetilāt/s, -a [•ac’ėt’il^āc]; ~a ciete — acetilāts krapmols; holīna ~a forma — acetilāta holina forma

acetilhlorīds [•accetilhlorī ̃ds] subst. ķīm. acetilhlorids [•ac’ėt’ilhlor’ic]

acetilholīns [•acetilholī̃ ns] subst. (mikrobiol., fiziol.) acetilholins [•ac’ėt’`ilhol’`inc]

acetils [•accet`ils] subst. ķīm. acetils [•ac’ėt’`ils]

acetilsalicilskābe [•accetil̃.saliccil̃.sk`ābe] subst. farm. acetilsalicila skuobe [•ac’ėt’`il.sal’icila •sk^uob’ä]

acetoacetanilīds [•accetō̃.acetanilī̃c] subst. ķīm. acetoacetanilids [•ac’ėto.ac’ėtan’il’ic]

acetofenons [•accetō̃fenō̃ns] subst. ķīm. acetofenons [•ac’ėtof’ėn`onc]

acetoneļļa [•accetō̃neļ ̃ļ̃ a] subst. ķīm. acetona olejs [•ac’ėtona •ol’ėis’]

acetonitrils [•accetō̃nitr`ils] subst. ķīm. acetonitrils [•ac’ėt`on’it’r’`ils]

acetons [•accetō̃ns] subst. ķīm. acetons [•ac’ėt`onc]; ~a smaka — acetona smuords; ~a izgarojumi — acetona garaini; ~a iedarbība — acetona paveicīņs; /no/tīrīt ar ~u — /nū/teireit ar acetonu; noņemt traipus ar ~u — nūteireit plemis ar acetonu; noņemt laku ar ~u — nūjimt laku ar acetonu; ~u saturošs tīrīšanas līdzeklis — teireitiņs ar acetonu; ~u saturoša laka — laks ar acetonu; līdzeklis bez ~a lakas noņemšanai — leidzieklis bez acetona lakam nūjimt; fenola-~a rūpnieciskā metode — fenola-acetona industriskais metods; ~ noteikšana urīnā med. acetona nūstateišona slapīnī

acetonviela [•accetō̃ nviẽlas] subst. fiziol. acetoniskuos lītmis [•ac’ėt`on’iskuos •l`īt’m’is’]

aciditāt|e [•acciditā̃te] subst. skuobeigums [•sk^uob’^ėig`ums]; kuņģa a. med. pasirds skuobeigums; augsnes a. biol. augzemis skuobeigums; atmsofēras nokrišņu a. meteor. atmosferys krytuļu skuobeigums; ~es noteikšana — skuobeiguma nūstateišona

acidofīlija

acidofilija [•accidofilija] subst. biol. acidofileja [•ac’idof’il’ėj’ä]

acidofilīns [•accidofilī̃ns] subst. acidofilins [•ac’idof’il’`inc] (pīna produkts)

acidofil|s [•accidofils…fila] adj. acidofilisk/ys, -a [•ac’idof’il’iskys…l’iska]; ~ie meži — acidofiliskī meži; ~ais piens (krējums) — acidofiliskais pīns (kriejums); ~ā laktobaktērija mikrobiol. — acidofiliskuo pīna baktereja; ~ā nūjiņa mikrobiol. — acidofiliskuo viezeņa

acidoze [•accidō̃ ze] subst. med. vet. acidoze [•ac’idoz’ä]; metaboliskā a. — metaboliskuo acidoze; pienskābā a. — laktatiskuo acidoze

acīgi [•acī̃gi] adv. aceig/a/i [•ac’^ėig`ai... c’^ėig’i]; viereig/a/i [•v’`ier’^ėig`ai... r’^ėig’i]; a. vērot (ko) — aiceigai leidzavērtīs (kam); a. sekot (kam) — aceigi (viereigai) saksteit (kū); a. uzmanīt (ko) — aceigai dasavērt (kuo); a. pamanīt (ko) — dreiži pamaneit (kū); mudri ītēmēt (kū); a. izmantot pretinieka saminstināšanos — mosnai izlītuot pretinīka sasadūrsteibu

acīg|s [•acī̃ks…cī̃ga] adj. aceig/s, -a [•ac’^ėiks... c’^ėiga]; viereigs [•v’`ier’^ėiks... r’^ėiga]; a. bērns — aceigs puiškyns; a. zēns — aceigs puiškyns; a. meitene — aceiga meitine; a. vērotājs — aceigs leidzavāruojs; a. sargs — aceigs sorgs; kāds a. lasītājs būs pamanījis kļūdu — nazkurs aceigs (viereigs) skaiteituojs byus ītiemiejs klaidu

acīmredzami [•acī̃m•rędzami] adj. radzamai [•radzam`ai]; a. labvēlīgāks — radzamai lobuoks; a. nepieciešams — radzamai vajadzeigs; a. nepietiekams — radzamai napīteikams; a. nepamatots — radzamai napamatuots; sūdzība noraidāma kā a. nepamatota — žālaste atmatama kai radzamai napamatuota; a. sarežģīti jautājumi — radzamai sapeiti vaicuojumi; a. kļūdaina informācija — radzamai klaideiga informaceja; eksāmenu rezultāti šogad ir a. sliktāki nekā pagājušajā gadā — ekzamenu rezultati šūgod radzamai nalobuoki kai pārņ; a. pārkāpt likumu — radzamai puorlauzt lykumu; komisijas izveide tiek a. kavēta — ar komisejis sataiseišonu teik radzamai garinejams; ir a., ka... — acim radzams, ka...

acīmredzam|s [•acī̃m.rędzams...dzama] partic. adj. acim radzam/s, -a [•ac’`im •radz`ams...dzama]; radzam/s, -a [•radz`ams...dzama]; a. trūkums — /acim/ radzams tryukums; a. pārkāpums — /acim/ radzams puorlauzums; a. fakts — acim radzams fakts; a. rezultāts — radzams rezultats; cēlonis (iemesls) ir a. — īmesle acim radzama; ieguvums būs a. — dabuojums byus acim radzams; progress bija a. — progress beja acim radzams; ir a., ka... — acim radzams, ka...; a. ir tas, ka — acim radzams tys, ka...

acīmredzot [•acī̃m.rędzuõt] adv. redzīs [•r’ädz’^īs’]; radzamai [•radzam`ai]; nak jau [•nak (•)j`au]; ak jau [•ak (•)j`au]; a. viņam taisnība — redzīs, juo vysa tīsa; redzīs, juo taisneiba; logi bija tumši, acīmredzot mājinieki jau gulēja — lūgi beja tymsi, radzamai sietnīki jau gulēja; izvēle a. bijusi kļūdaina — izalasejums radzamai bejs klaideigs; — redzīs, izalasejums bejs klaideigs; vai viņš drīz atgriezīsies? - acīmredzot — /ci/ jys dreiži grīzsīs? - nak jau

acīte [•acī̃te] subst. sar. (kāršu spēle) aceite [•ac’^ėit’ä]; spēlēt ~i — kartavuot iz aceitis

acošana [•ac`uošana] subst. (dārzn.) čepeišona [•č’ėp’^ėišona]

acojum|sa [•ac`uoj`ums] subst. 1. (dārzn.) čepejums [•č’ėp’ej`ums]; ~ vieta — čepejuma vīta; 2. (dārzn.) (auga daļa ar pieaugušu poti) čepejums [•č’ėp’ej`ums]

acojum|sb [•ac`uoj`ums] subst. : siera acojums --- sīra acs [•s’`īra •ac’s’]; siers bez ~a — sīrs bez ocu

aco|t [•ac`uot] ver. čepeit [•č’ėp’^ėit’]; ~jamais pumpurs — čepejamais pupurs; ~jamais nazis — čepejamais nazs

acotāj|s [•ac`uotā̃ is...tā̃ ja] subst. (dārzk.) čepeituoj/s, -a [•č’ėp’^ėit`uois’...t`uoj’ä]

acotnis [•ac`uotnis] subst. (dārzk.) čepejamais auguojs [•čėp’ėj’äm`ais •^aug`uois’]

acot|sa [•ac`uots...•ac`uota] partic. čepeit/s, -a [•čėp’^ėic’...p’^ėita]; a. augs — čepeits auguojs

acot|sb [•ac`uots...•ac`uota] adj. -> acains

ac|s [acs] subst. 1. acs [•ac’s’]; zaudēt ~u gaismu — palikt bez ocu gaišuma; pagaisynuot redzeibu; viņš zaudējis ~u gaismu — jam aptymsa acs; jys pagaisynuoja redzeibu; labas (gaišas) ~is — gaišys acs; loba redzeiba; vecamtēvam vēl gaišas ~is — vacikam vēļ gaišys acs; vaciks vēļ labi redz; ~s zīlīte — acs zierneits; acs leleite; ~s lēca anat. acs lāca; ~s dobums anat. ocudūbs [...b’s’]; ~s ābols anat. acs uobeļs; ~u slimības — ocu vainis; ~u ārsts — ocu uorsts; ~u aizsargs — ocusorgs; (kāda) ~u priekšā — (kuo) acīs; visu ~u priekšā — vysu acīs; nolasīt (kādam) no ~īm atbildi — puorskaiteit (kuo naviņ) acīs atsacejumu; no pirmā ~u uzmetiena 1) nu pyrmuo pasavierīņa; 2) nu pyrmuo pasavierīņa; skatīties (kādam) acīs — vērtīs (kam) acīs; ~u pilieni — ocu lasis; ~is krīt (līp) ciet — acs lypst kūpā; acs koč ar skalenim sprīd; blisināt ~is sar. bulynuot acs; 2. (kartupeļa) acteņa [•ac’t’ėn’ä]; 3. (gredzena) acteņa [•ac’t’ėn’ä]; 4. (adatas, tīkla) acs [•ac’s’]; 5. (adīkļa) kaļpeņš [•k`al’p’`en’č]; 6. (kāršu spēlē) acteņa [•ac’t’ėn’ä]

acsskrūve [•acsskrū̃ ve] subst. tehn. cylpaskryva [•c`ylpaskryva]; skryva ar cylpu [•skryva ar •c`ylpu]

acteks [•acteks...tek`iete] subst. actek/s, -īte [•ac’t’ėks...t’ėk’`īt’ä]; ~u tauta — acteku tauta; senie a. — senejī acteki; ~u kultūra — acteku kultura; ~u valsts (impērija) vēst. acteku vaļsteiba (impereja); ~u templis — acteku svietneica; ~u dievi — acteku dīveibys; ~u priesteris vēst. acteku dīvredzs

acugaism|a [•accug`aisma] subst. redzeiba [•r’ėdz’^ėiba]; zaudēt ~u — pagaisynuot redzeibu; atņemt ~u — atjimt redzeibu; atgūt ~u — atdabuot redzeibu

aculiecin|ieks [•accul`iecin`ieks.. n`iece] subst. līcin/īks, -eica [•l’`īc’in’`īks…n’^ėica]; radzātuoj/s, -a [•radz^āt`uois’…t`uoj’ä]; notikuma a. — nūtikšonys līcinīks (radzātuojs); negadījuma a. — nalaimeiga gadīņa līcinīks (radzātuojs); biju a. dīvainam atgadījumam — beju sovaida izagadīņa līcinīks

acumirklīgi [•accu.mir̃klī̃gi] adv. ocumirksneig/a/i [•ocu.m’^irk’s’n’^ėig`ai...s’n’^ėig’i]; /vīnā/ ocumirksnī [•v’^īn^ā •ocu.m’^irk’s’n’^ī]

acumirklīg|s [•accu.mir̃klī ̃ks..klī ̃ga] adj. ocumirksneig/s, -a [•ocu.m’^irk’s’n’^ėiks..s’n’^ėiga]; ~a doma — ocumirksneigs guods (dūms); a. prieks — ocumirksneiga prīca

acumirklīgums [•accu.mir̃klī ̃g`ums] subst. ocumirksneigums [•ocu.m’^irk’s’n’^ėig`ums]

acumirkl|is [•accu.mir̃klis] subst. 1. ocumirksnis [•ocu.m’^irk’s’n’is’]; /vienā/ ~ī — /vīnā/ ocumirksnī; uz ~i — 1) (uz sekundi) iz ocumirksni;; — 2) (uz brīdi) iz šaļteņu; ar katru ~i — ar sevkuru (sevkotru) ocumirksni; viņš var atnākt kuru katru ~i — jys var atīt sevkurā ocumirksnī (mynotā); pēdējā ~ī — pādejā ocumirksnī (mynotā); 2. sar.; : ~ī (pašlaik) — itūšaļt; itamā šaļtī; ~ī man nav naudas — itūšaļt (itamā šaļtī) naturu naudys

acuraug|s [•accuraũks] subst. globuoti/ņs, -ne [•glob^uot’`in’c’...t’`in’ä]; bērns ir mātes a. — bārns - muotis globuotiņs; mans a. vēl nebija sasniedzis gada vecumu — munam globuotiņam vēļ nabeja saguojs gods; viņa jaunākais brālis, viņa a. un mīlulis — juo jaunuokais bruoļs, juo globuotiņs i mīļuotiņs; sargāt kā savu ~u — globuot kai aci pīrē

acuzob|s [•acuz`uops] subst. iļkstiņs zūbs [•`il’k’s’t’i`n’c’ •z`ūps]; zīdainim aug ~i — kryutsbārnam aug iļkstini zūbi

adadžo [a•dadžō̃] subst. mūz. nelok. adadžo [a•dadžo] nelok.

adāmadata [•adā̃ madatta] subst. /odomuo/ odota [•odom`uo •odota]

adāmmašīnaa [•adā̃ m.mašī̃ na] subst. odomuo mašina [•odom`uo •maš’ina]

adāmmašīnaa [•adā̃ m.mašī̃ na] subst. odomuo mašina [•odom`uo •maš’ina]

adaptācija [•adaptā̃ cija] subst. daž. noz. adaptaceja [•adaptac’ėj’ä]; acs a. — acs adaptaceja

adaptē|t [•adapt`ēt] ver. adaptēt [•adap’t’^äät’]; ~ti teksti — adaptāti teksti

adaptēties [•adapt`ēt`ies] ver. adaptēties [•adap’t’^äät’^īs’]; spēja a. jaunā situācijā — veikme (vareigums) adaptētīs jaunā situacejā; viegli (grūti) a. — vīgli (gryuši) adaptētīs

adapteris [•adapteris] subst. elektron. tehn. fot. meitivs [•m’^ėit’`ius’]; adapters [•adap’t’`ėrs]

adapters [•adapt`ers] subst. elektron. -> adapteris (tehn., fot.)

adat|a [•adatta] subst. odota [•o:dota]; šujamā a. — šyunamuo odota; adāmā a. — odomuo odota; tamborējamā a. — megžamuo odota; mežģīņu a. — morgu odota; saspraužamā a. — drūsuma odota; kaklasaites a. — koklasaiškys odota; kompasa a. — kompasa šautreņa; aizzīmēšanas a. tehn. streipmārs; ~as acs — odotys acs; ~u spilventiņš — adatnīks; odotu spiļvine'; ~u grāmatiņa — adatnīks (spiļvineņš); ~u terapija med. odotu terapeja; ~u turētājs — odotu turātivs; ~u gultnis — odotu guļtiņs; jūras a. iht. odotzivs; sēdēt kā uz ~ām fraz. sēdēt kai iz odotu; a. siena kaudzē fraz. odota sīna gubā; lāpamā a. — leluo odota; eža ~as — eža odotys; izlīst caur adatas ~i fraz. izleist car odotys aci

adatādaiņi [•adat.`ādaĩņi] subst. zool. (parasti dsk.) odotuodaini [•odot^uod`ain’i]

adatainiea [•`adataĩn`ie] dsk. zool. -> adatādaiņi

adatainiea [•`adataĩn`ie] subst. zool. -> adatādaiņi (parasti dsk.)

a|datains [•adataĩns...taĩna] adj. odotuot/s, -a [•odot^uoc...t^uota]; odotai/ņs, -ne [•odot`ain’c’...t`ain’ä]; odotoj/s, -a [•odot`ois’...toj’ä]; a. kaktuss iht. odotuots (odotojs) kaktuss; ~ā raja — odotaine raja; —

adataiņia [•adataĩņi] subst. zool. -> adatādaiņi

adataiņia [•adataĩņi] subst. zool. -> adatādaiņi (parasti dsk.)

adatcūka [•adatcū̃ ka] subst. zool. -> dzeloņcūka

adatnīcaa [•adatnī̃ ca] subst. adatnīks [•adat’n’`īks] (skreineite)

adatnīcaa [•adatnī̃ca] subst. adatnīks [•adat’n’`īks] (skreineite)

adatnieks [•adatn`ieks] subst. -> adatnīca

adatveida [•adatveĩda] (īp. ģen.) adateig/s, -a [•adat’^ėiks...t’^ėiga]; odotys (odotu) formys- [•odotys...•odotu •f`ormys]; odotys (odotu) atmejis- [•odotys...•odotu •at’m’ėj’is’]; a. lapas — adateigys lopys; odotu formys (atmejis) lopys

adatveidīgs [•adatveĩd`īks...dī̃ga] adj. -> adatveida

adatziv|s [•adatzius] subst. iht. adatzivs [•odot’z’ius’]; ~ju dzimta — odotzyvu saime

adekvāti [•adekvā̃ ti] adv. adekvatai [•ad’ekvat`ai]

adekvāt|s [•adekvā̃ c...kvā̃ ta] adj. adekvat/s, -a [•ad’ėkvac...kvata] adj.; atsateikūš/s, -a [•acateik`ūšš...k`ūša] partic.; ~i jēdzieni — adekvati sapratīni

adekvātum|s [•adekvā̃ t`ums] subst. adekvātums [•ad’ėkvat`ums]; atsatikšona [•acat’ikšona]

adenoma [•adenoma] subst. med. adenoma [•ad’ėnoma]; trešā plakstiņa a. (dzīvniekiem) nagacs [•nagac’s’]

adenovīruss [•adeno.vī̃ russ] subst. med. adenoviruss [•ad’ėno.v’iruss]

adepts [•adepc...•adepte] subst. adept/s, -e [•ad’ėpc...•ad’ėp’t’ä]

adhēzija [•adhē̃ zija] subst. ķīm. adhezeja [•ad’h’ėz’ėj’ä]

adīšana [•adī̃ šana] subst. adeišona [•ad’^ėišona]

adigejie|tis [•adigej`ietis...j`iete] subst. adigejīt/s, -e [•ad’ig’ėj’`īc’...j’`īt’ä]; ~šu valoda — adigejīšu volūda

adījums [•adī̃ j`ums] subst. adejums; labiskais a. — parostais a.; kreiliskais a. — atkaļņs; ~u ražošana — adejumu pīgatave; ~u izstāde — adejumu paruode; mākslinieciskie ~i — muokslyskī adejumi; bieza ~a jaka — bīza adejuma adeitine; rupja ~a džemperis — rupa adejuma adeitnīks; ~a raksts — adejuma roksts (musturs); ~a kvalitāte — adejuma kvalitets; ~a blīvums — adejuma bīzeiba; cauruļveida a. — opolais adejums; caurumotais a. —; silti ~i — sylti adejumi

adīklis [•adī̃ klis] subst. adeklis [•ad’ėklis’]

adī|t [•adī̃t] ver. adeit [•ad’^ėit’]; ~ta jaka — adeitine; ~tas zeķes — adeitys zečis

adītāj|s [•adī̃tā̃is...tā̃ja] subst. adeituoj/s, -a [•ad’^ėit`uois’...t`uoj’ä]; zeķu ~a — zeču adeituoja

adītava [•adī̃ tava] subst. adeitova [•ad’^ėitova]

adīt|s [•adī̃c...•adī̃ta] partic. adeit/s, -a [•ad’^ėic...•ad’^ėita]; ~a jaka — adeitine; ~as zeķes — adeitys zečis

adjektivācija [•adjektivā̃ cija] subst. val. adjektivaceja [•ad’j’ėk’t’ivac’ėj’ä]; adjektiviešonuos [•ad’j’ėk’t’iv’^iėšon^uos]; divdabja a. — participa adjektivaceja (adjektiviešonuos)

adjektivēšanās [•adjektivē̃ šanā̃ s] subst. val. adjektiviešonuos [•ad’j’ėk’t’iv’^iėšon^uos]; adjektivaceja [•ad’j’ėk’t’ivac’ėj’ä]

adjektivēties [•adjektivē̃ t`ies] ver. val. adjektivēties [•ad’j’ėk’t’iv’^äät’^īs’]

a|djektivs [•adjektī̃ vs] subst. val. soveibvuords [•sov’^ėibv`uorc]; adjektivs [•ad’j’ėk’t’ius]

adjunkts [•adjuŋ̃kc] subst. adjunkts [•ad’j`unkc]; universitātes a. — universiteta adjunkts

adjunktūr|a [•adjuŋ̃ktū̃ ra] subst. adjunktura [•ad’j`unktura]; studēt ~ā — studēt (vuiceitīs) adjunkturā; beigt (pabeigt) ~u — beigt (dabeigt) adjunkturu

adjutant|s [•adjutañc] subst. mil. (~a pienākumi) adjutants [•ad’jut`anc] (adjutanta daguojumi)

administrācija [•administrā̃ cija] subst. administraceja [•ad’m’in’istrac’ėj’ä]

administratīvi [•administratī ̃vi] adv. adminsitrativai [•ad’m’in’istrat’iv`ai]; a. sodīt — administrativai struopēt; a. teritoriālais sadalījums — administrativais teritoriskais dalejums; a. saimnieciskā nodaļa — administrativuo saimestiskuo atdale

administratīv|s [•administratī ̃us...tī ̃va] adj. [•ad’m’in’istrat’iuvs...t’iva]; ~ais sods — administrativuo struope

administrators [•administratō̃rs...tō̃re] vai [•administrātō̃] subst. administrator/s, -e [•ad’m’in’istrat`ors...tor’ä]; teātra a. — teatra administrators; viesnīcas a. — gastneicys administrators; ~a spējas — administratora vareigumi

administrēšanaa [•administrē̃šana] subst. administriešona [•ad’m’in’istr^iešona]

administrēšanaa [•administrē̃šana] subst. administriešona [•ad’m’in’istr’^iešona]

administrēt [•administrē̃t] ver. administrēt [•ad’m’in’istr’^äät’]

admirā|lis [•admirā̃ lis] subst. admirals [•ad’m’ir`als]; flotes a. — flota admirals; ~ļa pakāpe — admirala cyla

admiralitāte [•admiralitā̃te] subst. [•ad’m’ir`al’it’ėc]

adnomināl|s [•adnominā̃ls...nā̃la] adj. val. adnominalisk/ys, -a [•adnom’inal’iskys...l’iska]; ~ais papildinātājs — adnominaliskais papiļdīņs; ~ais ģenitīvs — adnominaliskais genitivs

adoptācija [•adoptā̃cija] subst. jur. -> adopcija

adoptēšana [•adopt`ēšana] subst. jur. -> adopcija

adoptēt [•adopt`ēt] ver. jur. adoptēt [•adop’t’^äät’]

adoptētājs [•adopt`ęęt`āis...t`āja] subst. jur. adoptātuoj/s, -a [•adopt^āt`uois’...t`uoj’ä]

adrenalīn|s [•adrenalī̃ns] subst. fiziol. farm. adrenalins [•ad’r’ėnal’`inc]; ~a šķīdums — adrenalina škeidums

adresants [•adresañc] subst. adresant/s, -e [•ad’r’ės`anc...san’t’ä]

adresāts [•adresā̃c...sā̃te] subst. adresat/s, -e [•ad’r’ėsac...sat’ä]

adresēšana [•adresē̃šana] subst. adresēšana [•ad’r’ės’^iešona]

adresēt [•adres`ēt] ver. adresēt [•ad’r’ės’^äät’]

adres|e [•adresse] subst. adress [•ad’r’ėss]; mājas a. — sātys adress; nosūtīt pēc mājas ~es — nūsyuteit iz sātys adresu; man ir mainījusies a.; mana a. ir mainījusies — maņ puorsamejs adress; muns adress puorsamejs

adroni [•adrō̃ ni] subst. fiz. (parasti dsk.) adroni [•adron’i]

adsorbcij|a [•atsor̃pcija] subst. fiz. ķīm. adsorbceja [•ats`or’p’c’ėj’ä]; ~as īpašības — adsorbciskuos soveibys; ~as spēja — adsorbcejis vare

adsorbēt [•atsor̃b`ēt] ver. fiz. ķīm. adsorbēt [•ats`or’b’^äät’]

adsorbents [•atsor̃beñc] subst. ķīm. adsorbents [•atsor’b’ė`nc]

adsorbers [•atsor̃b`ers] subst. (aparāts) adsorbers [•ats`or’b’`ėrs]

adstrāts [•atstrā̃ c] subst. val. adstrats [•atsrac]

aduktorsa [•aduktō̃rs] subst. anat. aduktors [•adukt`ors]; davalkamais muskuls [•dav^alkam`ais •musk`uls]

aduktorsa [•aduktō̃rs] subst. anat. aduktors [•adukt`ors]; davalkamais muskuls [•dav`alkam`ais •musk`uls]

advente [•adveñte] subst. rel. advents [•ad’v’ėnc]; ~es svētdiena — adventa svātdīne; ~es gavēnis — adventa gavieņs; ~es vainags — adventa vaiņuks

adventisms [•adveñtisms] subst. rel. adveņtizmys [•ad’v’ėn’t’izmys]

adventist|s [•adveñtists...tiste] subst. rel. adveņtist/s, -e [•ad’v’ėn’t’isc...t’is’t’ä]; ~u baznīca — adveņtistu bazneica; ~u draudze — adveņtistu parapeja

adventīvs [•adventī̃us...tī̃va] adj. biol. adveņtivisk/ys, -a [•ad’v’ėn’t’iv’iskys...v’iska]; ~ie augi — adveņtiviskī auguoji; ~ā flora — adveņtiviskuo flora; ~ie pumpuri — adveņtiviskī pupuri

advents [•adveñc] subst. rel. -> advente

adverbiāli [•adver̃biā̃li] adv. val. adverbiskai [•ad’v’ėr’b’isk`ai];; a. lietotas locījumu formas — adverbiskai lītuotys lūcejumu formys

adverbializācija [•adver̃bi.ali.zā̃cija] subst. val. adverbializaceja [•ad’v’`ėr’b’i.j’äl’i.zac’ėj’ä]; lietvārdu a. — lītysvuordu adverbializaceja

adverbializēšanās [•adver̃bi.aliz.ē̃šan`ās] subst. val. -> adverbializācija

adverbializēties [•adverbializē̃ties] ver. val. adverbializētīs [•ad’v’ėr’b’ij’äl’iz’^äät’^īs’]

adverbiāl|s [•adver̃biā̃ls...biā̃la] adj. val. adverbisk/ys, -a [•ad’v’ėr’b’iskys...b’iska]; ~a vārdkopa — adverbiskys vuordu salaidums; ~ais izteicējs — adverbiskais izsaceitiņs; ~ais pārvaldījums — adverbiskais vaļdejums

adverb|s [•adver̃ps] subst. val. apstuoklinīks [•apst^uok’l’in’`īks]; adverbs [•ad’v’ėrps]; vietas ~i — vītys apstuoklinīki (adverbi); laika ~i — laika apstuoklinīki (adverbi); veida ~i — atmejis apstuoklinīki (adverbi); mēra ~i — daudzuma apstuoklinīki (adverbi); cēloņa ~i — īmešļa apstuoklinīki (adverbi)

advokāt|s [•advokā̃c...kā̃te] subst. advokat/s, -e [•advokac...kat’ä]; zvērināts a. — pīzvieriejs advokats; ~u kolēģija — advokatu kolegeja

advokatūra [•advoka.tū̃ra] subst. advokatura [•advoka.tura]

adžārietis [•adžā̃r`ietis...r`iete] subst. -> adžārs

adžār|s [•adžā̃rs...•adžā̃r`iete] subst. adžarīt/s, -e [•adžar’`īc’...r’`īt’ä]; ~u valoda — adžarīšu volūda

ačel|es [•aččeles] subst. sar. (dem.) actenis [•ac’t’ėn’is’]; bolīja (blisināja) savas mazās, apaļās ~es — bulynuoja sovys mozuos, opoluos actenis; alas dziļumā pazib divas melnas a. — olys dzilīnē nūsprikst div malnys actenis

ačgārni [•adžg`ārni] adv. 1. (uz nepareizo pusi) atkuoleņ [•atk`uol’`ėn’]; ūtraiž/i/ [•`ūtr^aižy...•`ūtr^aiš]; na tai [•na t^ai] ci [na •t^ai]; iet a. — īt atkuoleņ; uzvilkt kreklu a. — apviļkt kraklus atkuoleņ; skaitīt tēvreizi a. — skaiteit "tāvs myusu" atkuoleņ (nu ūtra gola); viss sagriezies a. pārn. — vyss apsagrīzs atkuoleņ (ūtraiži); 2. (aplam) aptuomeņ [•apt`uom’`ėn’]; atkuoleņ [•atk`uol’`ėn’]; oplomai [•oplom`ai]; napareizai [•napar’`eiz`ai]; a. runāt — runuot aptuomeņ (atkuoleņ); rīkoties a. — dareit aptuomeņ (atkuoleņ); a. mācīt — aptuomeņ vuiceit; iznāca pavisam a. — izguoja vysā aptuomeņ

ačgārnīb|a [•adžgā̃ rnī̃ ba] subst. aptuomeiba [•apt`uom’^ėiba]; atkuoleiba [•atk`uol’^ėiba]; nasaguodeiba [•nasag`uod’^ėiba]; novērst ~u — nūvērst aptuomeibu (atkuoleibu); runāt ~as sar. runuot aptuomeibys (nasaguodeibys, atkuoleibys)

ačgārn|s [•adžgā̃ rns...gā̃ rna] adj. 1. (otrāds, apgriezts) atkuoleig/s, -a [•atk`uol’^ėiks...l’^ėiga]; ūtraid/s, -a [•`ūtr^aic...^aida]; apvārst/s, -a [•apv`ārsc...`ārsta]; nataid/s, -a [•nat^aic...^aida]; ~a kārtība — apvārsts parāds; ~a secība — apvārsta saksteiba; 2. (aplams) aptuomeig/s, -a [•apt`uom’^ėiks...m’^ėiga]; atkuoleig/s, -a [•atk`uol’^ėiks...l’^ėiga]

ačgārnums [•adžgā̃ rn`ums] subst. -> ačgārnība

ačkup|s [•ačkups] subst. (deja) ačkups [•ačkups] (latvīšu tautys daņcs); dejot ~u — doncuot ačkupu

aerācija [•aerā̃cija] subst. aeraceja [•aerac’ėj’ä]; augsnes a. — augzemis aeraceja; ūdens a. — iudiņa aeraceja; notekūdeņu a. — nūtaku aeraceja; pilsētas a. — mīsta aeraceja; dabiska telpu a. — dabeiga ustobu aeraceja; ~as dīķis (baseins) — aeracejis muorks (baseins); ~as ierīce — aeracejis ītaise; ~as tvertne — aeracejis rezervuars

aerārijs [•aerā̃riis] aerariums [•ae.rar’i.`ums]

aerators [•aerā̃tō̃rs] subst. (aparāts) aerators [•aerat`ors]

aerēta aerēt [•aer’^äät’]; a. augsni — aerēt augzemi; a. ūdeni — aerēt iudini; a. notekūdeņus — aerēt nūtakys

aerēta [•aer`ēt] aerēt [•aer’^äät’]; a. augsni — aerēt augzemi; a. ūdeni — aerēt iudini; a. notekūdeņus — aerēt nūtakys

aerobāka [•aerō̃bā̃ka] subst. av. /aviacejis/ speidyns [•av’ij’äc’ėj’is’ •s’p’^ėid`ync]

aerobika [•ae.rō̃bikka] subst. aerobika [•ae.rob’ika]; klasiskā a. — klasiskuo aerobika; stepa a. — sūļu aerobika; deju a. — daņču aerobika; ūdens a. — iudiņa aerobika; kombinētā a. — kombinātuo aerobika; veselības a. — veseleibys aerobika; sporta a. — sporta aerobika

aerobsa [•aerō̃ps] subst. biol. aerobs [•aerops]

aerob|sb [•aerō̃ps...rō̃ba] adj. biol. aerobisk/ys, -a [•aerob’iskys...b’iska]; ~ās baktērijas — aerobiskuos bakterejis

aerobussa [•aerō̃buss] subst. av. aerobuss [•aerobuss]

aerobussa [•aerō̃.buss] subst. av. aerobuss [•aero.buss]

aerodinamika [•aerō̃.dinamikka] subst. aerodinamika [•aero.d’inam’ika]

aerodinamiski [•aerō̃.dinamiski] adv. aerodinamisk/a/i [•aero.d’inam’iskai...m’is’k’i]

aerodinami|sks [•aerō̃.dinamisks...miska] adj. aerodinamisk/ys, -a [•aerod’inam’iskys...m’iska]; ~ā caurule — aerodinamiskuo trūbe; ~ā pretestība — aerodinamiskuo pretiveiba

aerodinamiskums [•aerō̃.dinamisk`ums] subst. aerodinamisk`ums [•aerod’inam’isk`ums]

aerodrom|s [•aerodrō̃ms] subst. aerodroms [•aerodr`oms]; ~a celtnes — aerodroma statīni

aerofilsa [•aerof`ils] subst. iht. aerofils [•aerof’`ils]

aerofilsb [•aerof`ils...fila] adj. aerofilisk/ys, -a [•aerof’`il’iskys...l’iska]

aerofiltrs [•aerō̃fil ̃trs] subst. aerofiltrys [•aerof’`iltrys]

aerofīts [•aerofī ̃c] subst. bot. aerofits [•aerof’ic]

aerofotoaparātsa [•aerō̃.fotō̃.aparā̃c] subst. aerofotoaparats [•aero.foto.aparac]

aerofotoaparātsa [•aerō̃.fotō̃.apparā̃c] subst. aerofotoaparats [•aero.foto.aparac]

aerofotografēšana [•aerō̃.fotografē̃šana] subst. aerofotografiešona [•aero.fotograf’^iešona]

aerofotogrāfija [•aerō̃.fotogrā̃fija] subst. 1. (nozare) aerofotografeja [•aero.fotograf’ėj’ä]; 2. -> aerofotouzņēmums

aerofotogrammetrijaa [•aerō̃.fotogram̃.metrija] subst. aerofotogrametreja [•aero.fotogra.m’ėt’r’ėj’ä]

aerofotogrammetrijaa [•aerō̃.fotogram̃.metrija] aerofotogrametreja [•aero.fotogra.m’ėt’r’ėj’ä]

aerofotouzmērīšana [•aerō̃.foto.uzmē̃r`īšana] subst. -> aerofotografēšana

aerofotouzņēmumsa [•aerō̃.foto.uzņęę̃m`ums] subst. aerofotografeja [•aero.fotograf’ėj’ä]

aerofotouzņēmumsa [•aerō̃.fotō̃.uzņęę̃m`ums] subst.

aerofotouzņēmumsa [•aerō̃.fotō̃.uzņęę̃m`ums] subst. aerofotografeja [•aero.fotograf’ėj’ä]

aerogrāfija [•aerogrā̃fija] subst. aerografeja [•aerograf’ėj’ä]

aerogrāfs [•aerogrā̃fs] subst. (aparāts) aerografs [•aerografs]

aerohelioterapijaa subst. med. aerohelioterapeja

aerohelioterapijaa [•aerō̃.heliō̃.terapija] subst. med. aerohelioterapeja [•aero.h’ėl’ijo.t’ėrap’ėj’ä]

a|erojonoterapija [•aerō̃.jono.terapija] subst. med. aerojonoterapeja [•aero.jono.t’ėrap’ėj’ä]

aerokamanas [•aerō̃.kamanas] subst. dsk. aerokomonys [•aero.komonys]

aeroklubs [•aerō̃.klups] subst. aeroklubs [•aero.klups]

aerolīts [•aerolī̃c] subst. aerolits [•aerol’ic]; akmiņa meteorits [•akm’in’ä •m’ėt’ėor’ic]

aerologs [•aerolō̃gs...lō̃ģe] subst. aerolog/s, -e [•aeroloks...log’ä]

aeroloģija [•aerolō̃ģija] subst. meteor. aerologeja [•aerolog’ėj’ä]

aeroloģiski [•aerolō̃ģiski] adv. meteor. aerologisk/a/i [•aerolog’isk`ai...g’iski]

aeroloģisks [•aerolō̃ģisks..ģiska] adj. meteor. aerologisk/ys, -a [•aerolog’iskys...g’iska]; ~ā stacija — aerologiskuo staceja

aeromehānikaa [•aerō̃.mehā̃nika] subst. fiz. aeromehanika [•aero.m’ėhan’ika]

aeromehānikaa [•aerō̃.mehā̃nika] subst. fiz. aeromehanika [•aero.m’ėhan’ika]

aeromehānisks [•aerō̃.mehā̃nisks..niska] adj. fiz. aeromehanisk/ys, -a [•aero.m’ėhan’iskys...n’iska]

aeronautika [•aeronaũtika] subst. aeronautika [•aeron`aut’ika]

aeronauts [•aeronaũc..naũte] subst. aeronaut/s, -e [•aeron`auc..n`aut’ä]

aeronavigācija [•aerō̃.navigā̃cija] subst. gaisa navigaceja [•gaisa •nav’igac’ėj’ä]; aeronavigacija [•aero.nav’igac’ėj’ä]

aeronomij|a [•aeronō̃mija] subst. aeronomeja [•aeronom’ėj’ä]; ~as dienests — aeronomejis dīneste

aerons [•aerō̃ns] subst. farm. aerons [•aer`onc]

aeroplāns [•aeroplā̃ns] subst. novec. aeroplans [•aeropl`anc]

aeroprofilakse [•aerō̃.proffilakse] subst. med. aeroprofilaktika [•aero.prof’ilak’t’ika]

aerosēja [•aerō̃sē̃ja] subst. aerosieja [•aeros’`iej’ä]

aerosolārijsa [•aerō̃solā̃riis] subst. aerosolariums [•aerosolari-`ums]

aerosolārijsa [•aerō̃.solā̃riis] subst. aerosolariums [•aero.solari-`ums]

aerosolārijsa [•aerō̃.solā̃riis] subst. aerosolariums [•aero.solari-`ums]

aerosol|s [•aerosō̃ls] subst. aerosols [•aeros`ols]

aerosolterapija [•aerosō̃lterapija] subst. med. aeorosoliskuo terapeja [•aerosol’isk`uo •t’ėrap’ėj’ä]

aerostatisks [•aerostatisks..tiska] adj. aerostatisk/ys, -a [•aerostat’iskys..t’iska]

aerostats [•aerostac] subst. aerostats [•aerostac]; lidot ar ~u — skrīt ar aerostatu; lidojums ar ~u — skriejīņs ar aerostatu

aeroterape|itisks [•aerō̃terapeĩtisks..tiska] adj. med. aeroterapeutiskys..tiska [•aerot’ėrap`eut’iskys..t’iska]; ~ā metode — aeroterapeutiskais metods

aeroterapija [•aerō̃terapija] subst. med. aeroterapeja [•aerot’ėrap’ej’ä]

ačteles [•ačteles] sar. -> ačeles

afēlijs [•afē ̃liis] subst. astr. afelejs [•af’ėl’ėis’]

afēr|a [•afē ̃ra] subst. afera [•af’era]; izdarīt ~u — padareit aferu; ieplānot ~u — saplanavuot aferu; iesaistīties ~ā — īsalaist aferā; gatavot ~u — gatavēt aferu; atklāt ~u — aptikt aferu

afēristisks [•afē ̃ristisks...tiska] adj. aferistisk/ys, -a [•af’ėr’ist’iskys...t’iska]

afērists [•afē ̃risc...riste] subst. aferist/s, -e [•af’ėr’isc...r’ist’ä]

afektācija [•affektā̃cija] subst. afektaceja [•af’ėktac’ėj’ä]

afektēts [•affekt`ęęc..t`ęęta] partic. afektāt/s, -a [•af’ėkt`āc..t`āta]

afektīvs [•affektī̃us..tī̃va] adj. afektivisk/ys, -a [•af’ėkt’iv’iskys..v’iska]; a. stāvoklis — afektiviska state

afekt|s [•affekc] subst. afekts [•af’ėkc]; ~a stāvoklis — afekta state; nonākt ~a stāvoklī — ītikt afekta statē

afgān|is [•afgā̃nis...n`iete] subst. afganīt/s, -e [•afgan’`īc’...n’`īt’ä]; ~ņu valoda — afganīšu volūda

afiš|a [•affiša] subst. afiša [•af’iša]; teātra a. — teatra afiša; ~u stabs — afišu stulps

afišēšana [•afišē̃šana] subst. afišiešona [•af’iš’^iešona]

afišēt [•affišē̃t] ver. afišēt [•af’iš’^äät’]

afiksācija [•afiksā̃cija] subst. val. afiksaceja [•af’iksac’ėj’ä]

afikss [•afikss] subst. val. afikss [•af’ikss]

afinitāt|e [•affinitā̃te] subst. ķīm. daveļce [•dav’ėl’c’ä]; afinitets [•af’in’t’ėc]; a. pret elektroniem — daveļce elektronim; elektronu a. — elektronu daveļce; elektronu afinitets; augstas ~es antiviela — augstys daveļcis aņtilītme

afirmatīvs [•afir̃matī̃us] adj. loģ. : a. spriedums ---; pīzineigais sasprīdums

aforisms [•afō̃risms] subst. aforizmys [•afor’izmys]

aforistiski [•afō̃ristiski] adv. aforistisk/a/i [•afor’is’t’isk`ai...t’isk’i]

aforistisks [•afō̃ristisks...tiska] adj. aforistiskys...tiska [•afor’is’t’iskys...t’iska]; a. teikums — aforistiskys sacejums; a. stils — aforistiskys stiļs

aforistiskums [•afō̃ristisk`ums] subst. aforistiskums [•afor’is’t’isk`ums]

afrikānietis [afrikā̃n`iet/is, -e] subst. -> afrikānis

afrikā|nis [•afrikā̃n/is, -iete] subst. afrikanīt/s, -e [•af’r’ikan’`īc’...n’`īt’ä]; ~ņu valodas — afrikanīšu volūdys; ~ņu stils — afrikaniskys (afrikaniskais) stiļs; ~ņu ritmi — afrikaniski (afrikaniskī) rytmi; ~ņu dejas — afrikanīšu daņči; afrikaniskī daņči

afrikānisks [•afrikā̃nisks...niska] adj. afrikanisk/ys, -a [•af’r’ikan’iskys...n’iska]

afrikāta [•afrikā̃ta] subst. val. afrikata

afrikatīv|s [•afrikatī̃us] adj. val. ~ais līdzskanis --- afrikata; afrikativais leidzaskaņs; ~ais slēdzenis --- afrikata

agalmatolīts [•agal̃matolī̃c] subst. min. agalmatolits [•agalmatol’ic]

agama [•agama] subst. zool. agama [•agama]

agaragarsa [•agarag`ars] subst. -> agars (mikrobiol.)

agaragarsa [•agarag`ars] subst. -> agars (mikrobiol.)

agars [•ag`ars] subst. (mikrobiol.) agars [•ag`ars]

agav|e [•agave] subst. bot. agava [•agava]; ~es sula — agavys sulys; ~es šķiedras — agavys škīznys

aglomerācijaa [•aglomerā̃cija] subst. aglomeraceja [•aglom’ėrac’ėj’ä]; pilsētas a. — mīsta aglomeraceja; akmeņogļu ieguve, apstrāde un a. — akmiņūgļu dabuotne, apdare i aglomeraceja

aglomerācijaa [•aglomerā̃cija] subst. aglomeraceja [•aglom’ėrac’ėj’ä]; pilsētas a. — mīsta aglomeraceja; akmeņogļu ieguve, apstrāde un a. — akmiņūgļu dabuotne, apdare i aglomeraceja

aglomerācijaa [•aglomerā̃cija] subst. aglomeraceja [•aglom’ėrac’ėj’ä]; pilsētas a. — mīsta aglomeraceja; akmeņogļu ieguve, apstrāde un a. — akmiņūgļu izdabe, apdare i aglomeraceja

aglomerācijaa [•aglomerā̃cija] subst. aglomeraceja [•aglom’ėrac’ėj’ä]; pilsētas a. — mīsta aglomeraceja; akmeņogļu ieguve, apstrāde un a. — akmiņūgļu dabuotne, apdare i aglomeraceja

aglomerācijaa [•aglomerā̃cija] subst. (biol., tehn., ģeogr. u. tml.) aglomeraceja [•aglom’ėrac’ėj’ä]; pilsētas a. — mīsta aglomeraceja; akmeņogļu ieguve, apstrāde un a. — akmiņūgļu dabuotne, apdare i aglomeraceja

aglomerācijaa [•aglomerā̃cija] subst. (biol., tehn., ģeogr. u. tml.) aglomeraceja [•aglom’ėrac’ėj’ä]; pilsētas a. — mīsta aglomeraceja; akmeņogļu ieguve, apstrāde un a. — akmiņūgļu dabuotne, apdare i aglomeraceja

aglomerāts [•aglomerā̃c] subst. (ģeol., tehn.) aglomerats [•aglom’ėrac]

aglomerēšana [•aglomerē̃šana] subst. tehn. aglomeriešona [•aglom’ėr’^iešona]

aglomerēt [•aglomerē̃t] ver. tehn. aglomerēt [•aglom’ėr’äät’]

aglutinācija [•aglutinā̃cija] subst. biol. (psihol.) med. val. aglutinaceja [•aglut’inac’ėj’ä]; daļiņu a. — daleņu aglutinaceja; šūnu a. — šyunu aglutinaceja; a. valodā — aglutinaceja volūdā

aglutinējoš|s [•aglutinē̃j`uošš...j`uoša] partic. biol. med. val. aglutinejams [•aglut’in’ėj’`äms...j’`äma]; ~ās valodas — aglutinejamuos volūdys; ~ās īpašības — aglutinejamuos soveibys

aglutinēt [•aglutinē̃t] ver. biol. med. val. aglutinēt [•aglut’in’^äät’]; a. mikroorganismus — aglutinēt mikroorganizmus

agnosticism|s [•agnosticisms] subst. filoz. agnosticizmys [•agnos’t’ic’izmys]; ~a teorija — agnosticizma teoreja; ~a piekritējs — agnosticizma saksteituojs; agnosticizma pīziniejs

agnostiķis [•agnostiķis...tiķe] subst. filoz. agnostik/s, -e [•agnos’t’iks..t’ik’ä]; pārliecināts a. — īsaticiejs agnostiks

agonijaa [•agō̃nija] subst. agoneja [•agon’ėj’ä]; nāves a.; pirmsnāves a. — mieršonys agoneja; mocīties pirmsnāves a. — komuotīs mieršonys agonejā; mirt ~ā — /nū/miert agonejā

agonijaa [•agō̃nija] subst. (arī pārn.) agoneja [•agon’ėj’ä]; nāves a.; pirmsnāves a. — mieršonys agoneja; mocīties pirmsnāves a. — komuotīs mieršonys agonejā; raustīties pirmsnāves ~ā — svaideitīs mieršonys agonejā; mirt ~ā — /nū/miert agonejā; politiskā a. pārn. politiskuo agoneja

agorafobijaa [•agora.fobija] subst. med. agorafobeja [•agorafob’ėj’ä]; viņu moka a. — jū komoj agorafobeja

agorafobijaa [•agora.fobija] subst. med. agorafobeja [•agora.fob’ėj’ä]; viņu moka a. — jū komoj agorafobeja

agorafobis|ks [•agora.fobisks...biska] adj. med. agorafobisk/ys, -a [•agora.fob’iskys...b’iska]; ~a uzvedība — agorafobiskys izavedīņs; ~i traucējumi — agorafobiski satricīni; ~as situācijas — agorafobiskys situacejis; ~as parādības — agorafobiski pasaruodīni

agrāk [•agr`āk] adv. 1. (agri) agruok [•agr^uok]; atnāc a. no rīta! — atej reitā agruok!; es ierados a. par citiem — es atguoju agruok kai cyti; ne a. kā desmitos (pulksten desmitos) — na agruok kai desmitīs (desmit stuņdēs); 2. (iepriekš) pyrmuok [•p`yrm^uok]; agruok [•agr^uok]; par to vajadzēja a. padomāt — ap tū vajadzēja pyrmuok (agruok) paguoduot; vai tu to a. nezināji? — a tu ituo pyrmuok nazynovi?; 3. (senāk, kādreiz) seņuok [•s’ėn’^uok]; nazkod [•naskot]; a. tā nebija, kā tagad — seņuok (nazkod) na tai beja, kai niule; viņš a. bija skolotājs — jys nazkod beja par školuotuoju; es a. dzīvoju citā pilsētā — es seņuok dzeivovu cytā mīstā

agrākais [•agr`ākais...•agr`ākā] adj. 1. (visagrākais) pošagr/ais, -uo [poš•agr`ais...•agr`uo]; vysuagr/ais, -uo [.vysu•agr`ais...•agr`uo]; vysuagruok/ais, -uo [.vysu•agr^uok`ais...r^uok`uo]; gājputnu a. pavasara novērojums — celinīkputnu pošagrais (vysuagrais) pavasara ītiemiejums; a. iespējamais norises datums — pošagruo (vysuagruokuo) varamuo nūtikšonys data; 2. (iepriekšējais, līdzšinējais) pyrmuok/ais, -uo [•p`yrm^uok`ais...m^uok`uo]; agruok/ais, -uo [•agr^uok`ais...r^uok`uo]; dašamej/ais, -uo; a. īpašnieks — pyrmuokais (agruokais) sovinīks; ~ie balsojumi — pyrmuokī (agruokī) bolsuojumi; a. nosaukums — pyrmuokuo pasauka; ~os laikos — agruokūs (nazkodejūs) laikūs; seņuok; 3. (kādreizējais) nazkodej/ais, -uo; pašreizējais biznesmenis, agrākais ekonomikas ministrs — niulejais biznesnīks, nazkodejais ekonomikys ministris

agrārbanka [•agrā̃rbaη̃ka] subst. zemis banks [•z’äm’is’ •b`anks]; zemsaimesteibys banks [•z’äms`aim’ės’t’^ėibys •b`anks]

agrārietisa [•agrā̃r`ietis...r`iete] subst. pol. (sociol.) agrarīt/s, -e [•agrar’`īc’...r’īt’ä]

agrārie|tisa [•agrā̃r`ietis...r`iete] subst. pol. (sociol.) agrarīt/s, -e [•agrar’`īc’...r’īt’ä]; ~šu intereses — agrarīšu iņteresi; ~šu kongress — agrarīšu sabraukums; ~šu apspriede — agrarīšu riedeišonuos

agrārpolitika [•agrā̃r.politika] subst. agrariskuo politika [•agrar’isk`uo •pol’itika]; zemsaimesteibys politika [•z’äms`aim’ės’t’^ėibys •pol’itika]

agrārreforma [•agrā̃r.refor̃ma] subst. zemis reforma [•z’äm’is’ •r’ėforma]; agrariskuo reforma [•agrar’isk`uo •r’ėforma]

agrār|s [•agrā̃rs...•agrā̃ra] adj. agrarisk/ys, -a [•agrar’iskys...r’iska]; ~ais jautājums — agrariskais vaicuojums; zemis vaicuojums; ~ā politika — agrariskuo politika; ~ās attiecības — agrariskuos saitys; ~ā reforma — zemis reforma; agrariskuo reforma; ~ais sektors — agrariskais sektors; zemsaimesteibys sektors; ~ā ekonomika — agrariskuo ekonomika; ~ais attīstības modelis — agrariskais (zemsaimestiskais) raisteibys modeļs

agrārvalsts [•agrā̃rv`alsc] subst. agrariska vaļsteiba [•agrar’iska •val’s’t’^ėiba]

agregāts [•agregā̃c] subst. agregats [•ag’r’ėgac]; augsnes apstrādes a. — augzemis apdaris agregats; apsildes a. — siļdeišonys agregats; metināšanas a. — savyrynuošonys agregats; dzesēšanas a. — dzysynuošonys (atsaļdiešonys) agregats; atgāzu pārbaudes a. — (mašinys) gazu puorvēris agregats; ražas novākšanas a. — nūaugys nūjimšonys agregats; lauksaimniecības a. — zemsaimesteibys agregats

agregātstāvoklis [•agregā̃t.stā̃v`uoklis] subst. fiz. agregatstate [•ag’r’ėgat.stat’ä]; vielas a. — lītmis agregatstate

agresij|a [•agresija] subst. agreseja [•ag’r’ės’ėj’ä]; fiziska a. — fiziska agreseja; militāra a. — militariska agreseja; a. pret valsti — agreseja pret vaļsteibu; ~as izpausme — agresejis izasacīņs; agresejis pasaruodejums

agresīvi [•agresī̃vi] adv. agresivai [•ag’r’ės’iv`ai]; uzvesties a. — izavest agresivai; a. noskaņots — agresivai nūsastatejs; būt a. noskaņotam — byut agresivai nūsastatejušam; reaģēt pārlieku a. — reagēt par cīš agresivai

agresivitā|te [•agressivitā̃te] agresivums [•ag’r’ės’iv`ums]; ~es izpausme — agresivuma izasacīņs; agresivuma pasaruodejums; augsta a. — lels agresivums; ~es pakāpe — agresivuma cyla; agresivuma pakuopīņs; ~es līmenis — agresivuma leidzīņs; slimības a. med. naveseleibys agresivums

agresīv|s [•agresī̃us...sī̃va] adj. agresiv/s, -a [•ag’r’ės’ius...s’iva]; a. cilvēks — agresivs cylvāks; a. pusaudzis — agresivs pušaudzs; a. autovadītājs — agresivs šofers; viņš ir a. — jys agresivs; viņš kļuva a. — jys tyka agresivs; ~i dzīvnieki — agresivi dzeivinīki; ~a uzvedība — agresivs izvedīņs; ~a izturēšanās — agresivs izavedīņs; ~a izturēšanās pret (kādu) — agresivs izavedīņs ar (kū); ~s braukšanas stils — agresivs braukšonys stiļs; ~a politika — agresiva politika; ~a mārketinga stratēģija — agresiva tiergdareibys strategeja

agresor|s [•agresō̃rs...sō̃re] subst. agresors [•ag’r’ės`ors...sor’ä]; valsts kā a. — vaļsteiba kai agresors; ~a uzbrukums — agresora viersākritīņs; cīnīties pret ~u — ceikstētīs preteimā agresoram

agri [•agri] adv. agri [•ag’r’i]; a. no rīta — reitā agri; pamosties a. no rīta — pīsamūst reitā agri; a. jo agri — agri agri; pārāk a.; pārlieku a. — par agri; par cīš agri; a. vai vēlu — agruok ci vāluok; kurš putniņš a. ceļas, a. slauka deguntiņu — pyrmais pi patmaļu, pyrmais pi maļšonys

agrikultūr|a [•agrikultū̃ra] subst. lauks. agrikultura [•ag’r’ikultura]; ~as pasākumi — agrikulturiskys darbeibys

agrīnība [•agrī̃nī̃ba] subst. lauks. agreimums [•ag’r’^ėim`ums]; šai kartupeļu šķirnei raksturīga a. — itai buļbu atmejai soveigs agreimums

a|grīns [•agrī̃ns...rī̃na] adj. 1. agreim/s, -a [•ag’r’^ėims...r’^ėima]; agr/ys, -a [•agrys...•agra]; ~s ciemiņš — agreims gosts; ~a ziema — agra zīma; ~s kuņģa vēzis med. agreims pasirds viezs; ~ā diagnostika — agreimuo diagnostika; ~a stadija — agreima stadeja; ~ais laika posms; — agreimuo laikdaļa; ~ais periods — agreimais periods; ~s vecums — agreims vacums; ~ā bērnība — agreimuos mozdīnys; ~ā jaunība — agreimuos jauņdīnys; ~ā Renesanse — agreimais Renesanss; rakstnieka ~ie darbi — rakstinīka agreimī dorbi; dzejnieka ~ā daiļrade — poeta agreimuo rade; 2. agreim/s, -a [•ag’r’^ėims...r’^ėima]; ~ie kartupeļi — agreimuos buļbis; ~ās šķirnes — agreimuos atmejis

agrobioloģij|a [•agrō̃.biolō̃ģija] subst. biol. agrobiologeja [•agro.b’iolog’ėj’ä]; ~as fakultāte — agrobiologejis fakuļtets; ~as nodaļa — agrobiologejis atdale

agrobioloģisks [•agrō̃.biolō̃ģisks..ģiska] adj. biol. agrobiologisk/ys, -a [•agro.b’iolog’iskys...g’iska]

agrofizika [•agrō̃.fizika] subst. agrofizika [•agro.f’iz’ika]

agrofizikāls [•agrō̃.fizikā̃ls...kā̃la] adj. agrofizikalisk/ys, -a [•agro.f’iz’ikal’iskys...l’iska]

agroķīmij|aa [•agrō̃.ķī̃mija] subst. agrokimeja [•agro.k’im’ėj’ä]; ~as katedra — agrokimejis katedra; ~as laboratorija — agrokimejis laboratoreja; ~as tirdzniecība — agrokimejis tierdzeiba; ~as bāze — agrokimejis baza; ~as uzņēmums — agrokimejis pasajāmums

agroķīmij|aa [•agrō̃.ķī̃mija] subst. agrokimeja [•agro.k’im’ėj’ä]; ~as katedra — agrokimejis katedra; ~as apakšnozare — agrokimejis zamatzare; ~as laboratorija — agrokimejis laboratoreja; ~as tirdzniecība — agrokimejis tierdzeiba; ~as bāze — agrokimejis baza; ~as uzņēmums — agrokimejis pasajāmums

agroķīmisk|sa [•agrō̃.ķī̃misks...miska] adj. [•agro.k’im’iskys...m’iska]; ~ais novērtējums — agrokimiskais nviertiejums; 1); 2); 3); 4)

agroķīmisk|sa [•agrō̃.ķī̃misks...miska] adj. [•agro.k’im’iskys...m’iska]; augšņu ~ā izpēte — augzemu agrokimiskuo puortēme; ~ais novērtējums — agrokimiskais nūviertiejums; ~ā laboratorija — agrokimiskuo laboratoreja; agrokimejis laboratoreja; augsnes ~ais raksturojums — augzemis agrokimiskais aprakstejums; —

agroklimatisk|s [•agrō̃.klimatisks...tiska] adj. agroklimatisk/ys, -a [•agrokl’imat’iskys...t’iska]; ~ā prognoze — agroklimatiskuo prognoze; ~ie rajoni — agroklimatiskī rajoni

agromeliorācija [•agrō̃.meliorā̃cija] subst. agromelioraceja [•agro.m’ėl’iorac’ėj’ä]

agrometeoroloģija [•agrō̃.meteorolō̃ģija] subst. agrometeorologeja [•agro.m’ėt’ėorolog’ėj’ä]

agrometeoroloģisk|s [•agrō̃.meteorolō̃ģisks...ģiska] adj. agrometeorologisk/ys, -a [•agro.m’ėt’ėorolog’iskys...g’iska]; ~ā stacija — agrometeorologejis staceja; ~ais novērtējums — agrometeorologiskais nūviertiejums; ~ais postenis — agrometeorologiskais postyns

agrominimums [•agrō̃.minim`ums] subst. lauks. agrominimums [•agro.m’in’im`ums]

agronomij|a [•agronō̃mija] subst. agronomeja [•agronom’ej’ä]; ~s fakultāte — agronomejis fakuļtets

agronomiski [•agronō̃miski] adv. agronomiskai [•agronom’isk`ai]; a. pamatota augu secība (maiņa) — agronomiskai pamatuota auguoju saksteiba (meja); a. līdzvērtīgas zemes platības — agronomiskai leidzoni zemis pluoti

agronomisk|sa [•agronō̃misks...miska] adj. [•agronom’iskys...m’iska]; ~ais rajons — agronomiskais rajons; ~ā izglītība — agronomiskuo vuiceiba; ~ais dienests — agronomiskuo dīneste

agronomisk|sa [•agronō̃misks...miska] adj. [•agronom’iskys...m’iska]; ~ais rajons — agronomiskais rajons; ~ā izglītība — agronomiskuo vuiceiba; ~ais dienests — agronomiskuo dīneste; ~ie noteikumi — agronomiskī nūsacejumi

agronoms [•agronō̃ms...nō̃me] subst. agronoms [•agron`oms...nom’ä]

agrorūpniecisk|sa [•agrō̃.rū̃pn`iecisks...ciska] adj. agroindustrisk/ys, -a [•agro.indus’t’r’iskys...t’r’iska]; ~ais komplekss (kombināts) — agroindustriskais komplekss (kombinats); ~ā sabiedrība (firma) — agroindustriskuo sabīdreiba (firma); ~ā komiteja — agroindustriskais komitets; ~ā apvienība — agroindustriskais sasalaidīņs

agrorūpniecisk|sa [•agrō̃.rū̃pn`iecisks...ciska] adj. agroindustrisk/ys, -a [•agro.indus’t’r’iskys...t’r’iska]; ~ais komplekss (kombināts) — agroindustriskais komplekss (kombinats); ~ā sabiedrība (firma) — agroindustriskuo sabīdreiba (firma); ~ā komiteja — agroindustriskais komitets; ~ā apvienība — agroindustriskais sasalaidīņs; ~ais bizness — agroindustriskais bizness

agrotehniķis [•agrō̃.tehniķis...niķe] subst. lauks. agrotehnik/s, -e [•agrot’ėh’n’iks...n’ik’ä]; strādāt par ~i — dareit par agrotehniku (par agrotehniki sīv. k.)

agrotehnika [•agrō̃.tehnika] subst. lauks. agrotehnika [•agrot’ėh’n’ika]; kartupeļu (linu, aveņu, gladiolu) a. — buļbu (lynu, avīkšu, gladiolu) agrotehnika; lauksaimniecības kultūru audzēšanas a. — zemsaimesteibys kulturu audziešonys agrotehnika; sējumu kopšanas a. — siejumu davēris agrotehnika; mācīties ~u — vuiceitīs agrotehniku; ievērot pareizu ~u — turētīs pi pareizys (taisneigys) agrotehnikys; pielietot ~u — damāruot agrotehniku; šķirņu ~as īpatnību pētījumi — atmeju agrotehnikys sovpateibu tiemiejumi; ~as izmēģinājumi — agrotehniskuos izraudzeišonys; ~as pasākumu ķēde — agrotehniskūs darebibu važa; ~as uzlabošana — agrotehnikys palobuošona (piļneiguošona); ~as mašīnas — agrotehniskuos mašinys

agrotehniski [•agrō̃.tehniski] adv. agrotehniskai [•agrot’ėh’n’isk`ai]; a. pamatotas prasības — agrotehniskai pamatuoti aizprasejumi

agrotehnisks [•agrō̃.tehnisks...niska] adj. agrotehnisk/ys, -a [•agrot’ėh’n’iskys...n’iska]; ~ais minimums — agrotehniskais minimums; ~ais novērtējums — agrotehniskais nūviertiejums; ~ā kopšana — agrotehniskā davēre; uzturēt zemi labā ~ā stāvoklī — paturēt zemi lobā agrotehniskā statē; augsnes ~ā ielabošana — augzemis agrotehniskuo; ~ās prasības — agrotehniskī aizprasejumi; ~ās īpašības — agrotehniskuos soveibys; ~ās metodes — agrotehniskī metodi; ~ie paņēmieni — agrotehniskī metodi; ~ie pasākumi — agrotehniskuos dareibys; ~ie rādītāji — agrotehniskī ruodejumi; ~ie pētījumi — agrotehniskī tiemiejumi

agrovid|e [•agrō̃vide] subst. lauks. agroapleice [•agro.ap’l’ėic’ä]; ~s attīstība — agroapleicys raisteiba; ~s pasākumi — agroapleicis dareibys; veikt ~s pasākumus — izpiļdeit agroapleicis dareibys

agr|s [•agrs...•agra] adj. agr/ys, -a [•agrys...•agra]; ~ā pavasarī — agri pavasar; ~ā rītā — reitā agri; no ~a rīta līdz vēlam vakaram — nu agra reita da vāla vokora; ~ie dārzeņi — agreimī duorzuoji; ~ie viduslaiki vēst. agreimī vydslaiki; ~ā Renesanse vēst. agreimais Renesanss; ~ais feodālisms vēst. agreimais feodalizmys; ~ais dzelzs laikmets — agreimī dzeļža laiki; ~ā stadija — agreimuo stadeja; vēl a. — vēļ agrys; pārāk a. — par agrys; tagad vēl pārāk a., lai... — niu (tān) vēļ par agrys, kab...; par ~u — par agri; par cīš agri; vēl par par ~u spriest — vēļ par agri sprīst; mazliet par ~u aizgāji — drupeit par agri nūguoji; no ~as bērnības — nu /pošu/ mozu dīnu; nu agreimu mozdīnu; ~ā bērnībā — agreimuos mozdīnuos; ~ā jaunībā — agreimuos jauņdīnuos; ~ā vecumā — agreimā vacumā; dzejnieka ~ie krājumi — poeta agreimī lasejumi

agrumsa [•agr`ums] subst. : /pašā/ rīta ~ā — /cīši/ agri reitā; tād —

agrum|sa [•agr`ums] subst. : /pašā/ rīta ~ā — /cīši/ agri reitā; tādā ~ā! — tai agri! itai agri!

ahā [a•h`ā] vai [a•(H)`ā] inter. aha! [a•ha] vai [a•(H)a]

ahaji subst. vēst. -> ahajs

ahajs [•ahais...•ahaj`iete] subst. vēst. (parasti dsk.) ahaj/s, -īte [•ahais’...•ahaj’`īt’ä]

ahāt|s [•ahā̃c] subst. min. ahats [•ahac]; ~a vāze — ahata vaza

ahromatisk|s [•ahromatisks...tiska] adj. fiz. ahromatisk/ys, -a [•ahromat’iskys...t’iska]; ~ie stikli — ahromatiskī stykli; a. objektīvs — ahromatiskais objektivs; ~ā lēca — ahromatiskuo lāca; ~ā redze med. ahromatiskuo redzeiba; ~ā gaisma — ahromatiskuo gaisma; ~ā krāsa — ahromatiskuo kruosa

ahromatisms [•ahromatisms] subst. fiz. ahromatizmys [•ahromat’izmys]

ai [`ai] inter. 1. (izsakot izbrīnu, pārsteigumu, apbrīnu, sajūsmu, prieku,) (sāpes, bailes, izmisumu) a [a]; ai [`ai]; avui [a•v`ui]; avu [a•vu]; aje [a•j’ė]; ajeja [a•j’ėj’ä]; ajetu [a•j’ėtu]; ai, cik daudz sēņu! — a, cik sieņu!; ai, cik skaisti! — aje, kai skaiški!; ai, ai, cik auksts laiks! — avui, avui, kaids soltums!; —; 2. (izsakot vienaldzību, nevērību) a [a]; ajau [a•j`äu]; ai, lai taču viņš iet! — ajau, lai jys īs!

aicināšana [•aĩcinā̃šana] subst. 1. (mudināšana) vadynuošona; vadynuojums; a. sastādīt valdību — vadynuošona sastateit vaļdeibu; valsts a. bēgļiem atgriezties dzimtenē — vaļsteibys vadynuojumi bāgulim grīztīs da tāvainis; 2. (saukšana, ielūgšana) saukšona; saukums; aicynuošona; aicynuojums; /ī/praseišona; /ī/prasejums; personu a. uz tiesu — personu saukšona (aicynuošona) da sūda; skolēnu a. uz tikšanos — škoļnīku saukšona (aicynuošona) iz sasatikšonu; ierasties bez ~as — atīt bez īprasejuma; atīt napraseitam; viesmākslinieku a. — gostartistu praseišona; vieslektoru a. — gostulektoru praseišona; festivāla īpašā viesa a. — festivaļa seviškuo gosta /ī/praseišona

aicinājum|s [•aĩcinā̃j`ums] subst. 1. (uzsaukums) vadynuojums; a. visiem labas gribas cilvēkiem — vadynuojums vysim lobys valis ļaudim; a. sabiedrībai — vadynuojums ļaudeibai; vērsties (pie kāda) ar ~u — grīztīs (da kuo) ar vadynuojumu; a. uz mieru — vadynuojums da mīra; a. uz dialogu — vadynuojums da dialoga; nelikumīgi ~i uz vardarbību — nalykumeigi vadynuojumi da parvareibys; 2. (ielūgums) īprasejums; prasejums; a. uz deju — prasejums iz daņci; 3. (tieksme) paaicynuošona; mediķa profesija ir mans a. — medika profeseja - muna paaicynuošona; just ~u uz priesterību — just paaicynuošonu iz bazneickuņdzeibu (prīstereibu)

aicin|āt [•aĩcinā̃t] ver. 1. (mudināt) vadynuot [•vadyn^uot’]; a. uz cīņu — vadynuot da ceikstīņa; a. uz dialogu — vadynuot da dialoga; a. sastādīt valdību — vadynuot sastateit vaļdeibu; a. Saeimu balsot par likumprojektu — vadynuot Seimu bolsuot par lykumprojektu; a. komisijas locekļus atbalstīt ideju — vadynuot komisejis bīdrus atspaiduot (paturēt) ideju; a. iedzīvotājus rūpēties par vides aizsardzību — vadynuot dzeivuotuojus ryupētīs par apleicsardzeibu; a. /nākt/ līdzi — vadynuot /īt/ leidza; a. visu aizmirtst — vadynuot vysu aizmierst; a. apzināties savu vērtību — vadynuot attikt sovu vērti; a. uzklausīt sabiedrības viedokli — vadynuot izklauseit ļaudeibys redzīni; 2. (saukt, ielūgt, uzlūgt, uzaicināt) saukt; aicynuot; /ī/praseit; a. ciemos (viesos) — saukt gostūs; /ī/praseit gostūs; a. pie galda — saukt (praseit) da golda; a. viesi istabā — saukt (aicynuot) gostu ustobā; a. uz deju — praseit iz daņci; tāles ~a pārn. tuolīnis sauc; a. vieslektorus — īpraseit (aicynuot) gostulektoru; a. viesmāksliniekus — īpraseit (aicynuot) gostartistu; a. uzstāties — saukt (aicynuot) izastateitu; a. piedalīties — saukt (aicynuot) pīsadaleitu; esiet laipni ~i mūsu kafejnīcā (mājas lapā)! — meili prosomi da myusu kopejneicys ( teiklavītys)!; laipni ~i apmeklēt mūsu pilsētu! — meili prosom /atbraukt/ da myusu mīsta!; laipni ~i piebiedroties (piedalīties)! — meili prosomi dasaškiert (pīsadaleit)!; laipni ~i izteikt savas domas (savu viedokli)! — meili prosom izsaceit sovus guodus (sovu redzīni)!; ~ām visus klātesošos izteikties par šo jautājumu — prosom vysu pīsadolūšūs pasasaceit itamā vaicuojumā; a. uz sapulci — saukt (aicynuot) iz saīsmi

aģentsa [•aģeñc...•aģeñte] subst. (persona, datorrīks) age/nts, -ņte [•ag’`ėnc...•ag’`ėn’t’ä]; nekustamā īpašuma a. — nacylojamuo monta agents; reklāmas a. — reklamys agents; tirdzniecības a. — tierdzeibys agents; vairumtirdzniecības a. — lelumtierdzeibys agents; mazumtirdzniecības a. — mozumtierdzeibys agents; sagādes (apgādes) a. — davedis agents; apdrošināšanas a. — apdrūsis agents; kompānijas a. — kompanejis agents; kuģu (kuģa) a. — lellaivu (lellaivys) agents; finanšu a. — finansu agents; tūrisma a. — turizma agents; slepenais a. — slapynais agents; ziņu (jaunumu) aģents (mājaslapās) — ziņu (jaunumu) agents; meklēšanas aģents (mājaslapās) — mekliešonys agents (teiklavītuos)

aģentsb [•aģeñc] subst. ķīm. (viela) agents [•ag’`ėnc]; bioloģiskais a. — biologiskais agents; ķīmisks a. — kimiskys agents; saldēšanas a. — saļdiešonys agents; mitrinošs a. — vyldzynojūšs agents; žāvēšanas a. — kaļtiešonys agents

aģentūra [•aģeñtū̃ra] subst. agentura [•ag’`ėntura]; ziņu a. — jaunumu agentura, ziņu agentura; reklāmas a. — reklamys agentura; valsts (reģiona) attīstības a. — vaļsteibys (regiona) raisteibys agentura; vides a. — apleicis (apleicsardzeibys) agentura; privatizācijas a. — privatizacejis agentura; tūrisma a. — turizma agentura; ceļojumu a. — ceļuojumu agentura; risinājumu un stratēģiju a. — sprīdumu i strategeju agentura; mājokļu a. — dzeivuotovu agentura; nodarbinātības valsts a. — vaļstiskuo dzeivuotuoju aizajimšonys agentura; sabiedrisko attiecību a. — ļaudyskūs saitu agentura; apdrošināšanas a. — apdrūsis agentura; valsts veselības apdrošināšanas a. — vaļstiskuo veseleibys apdrūsis agentura; nekustamā īpašuma a. — nacylojamuo monta agentura; preses a. — presys agentura

aģitācija [•aģitā̃cija] subst. agitaceja [•ag’itac’ėj’ä]; priekšvēlēšanu a. — ībolsuošonys agitaceja; slepena a. — paslapyna agitaceja; uzskatāmā a. —; ~as kampaņa — agitacejis kampaneja; veikt ~as pasākumus — jimtīs agitacejis dareibys; organizēt ~as pasākumu — organizēt agitacejis /sa/riedīni; ~as materiāli — agitacejis materiali; ~as saturs — agitacejis turīņs; ~as līdzekļi (paņēmieni) — agitacejis leidziekli (metodi); ~as plakāti — agitacejis plakati; ~as iespējas — agitacejis vareibys; ~as darbs — agitacejis dorbs; ~as brauciens (izbraukums) — agitacejis puorbraucīņs (izbraucīņs); rīkot (organizēt) ~as kampaņu — riedeit (organizēt) agitacejis kampaneju; izziņot ~as kampaņu — paslūdynuot agitacejis kampaneju; ~as telts — agitacejis jiedžers; veikt ~u — /pa/dareit agitaceju; agitēt; politiska a. — politiska agitaceja; publiska (atklāta) a. — publiska (atdareita) agitaceja; nodarboties ar ~u — aizajimt ar agitaceju

aģitators [•aģitatō̃rs...tō̃re] subst. agitator/s, -e [•ag’itat`ors...tor’ä]; dedzīgs a. — karsteigs agitators

aģitbrigāde [•aģit.brigā̃de] subst. agitbrigada [•ag’it.b’r’igada]

aģitēšan|a [•aģitē̃šana] subst. agitiešona [•ag’it’^iešona]; agitaceja [•ag’itac’ėj’ä]; publiska (atklāta) a. — publiska (atdareita) agitiešona; a. par iestāšanos Eiropas Savienībā — agitaceja par īstuošonu Europys Savīneibā; vēlēšanu dienā a. ir aizliegta — ībolsuošonys dīnā agitaceja nūlīgta; iedzīvotāju a. — dzeivuotuoju agitiešona; ~as metodes — agitiešonys (agitacejis) metodi

aģitēt [•aģitē̃t] subst. agitēt [•ag’it’^äät’]; a. par partijas sarakstu — agitēt par partejis sarokstu; a. pret karu — agitēt preteimā karam (preteimā vaidim); a. par vai pret kandidātu — agitēt par ci (voi) preteimā kaņdidatam; a. par priekšlikuma noraidīšanu — agitēt par pasūlejuma atmesšonu; a. balsot "par" — agitēt bolsuot "par"; izmantot iespēju a. — izlītuot vareibu agitēt; vēlēšanu komisijas locekļiem ir aizliegts a. — ībolsuošonys komisejis bīdrim nūlīgts (nabreiv) agitēt

aģitgrupa [•aģitgruppa] subst. agitgrupa [•ag’itgrupa]; agitatoru (agitātuoju) grupa [•ag’it^āt`uoju •grupa]

aģitpunkts [•aģitp`uηkts] subst. agitpunkts [•ag’itp`unkc]; agitacejis punkts [•ag’itac’ėj’is’ •p`unkc]

aijā [•ai.jā̃] inter. oci! [•oc’i]; oci ļuli! [•oc’i •l’ul’i]; c’uci ļuli! [•c’uc’i •l’ul’i]; učū ļūļū; ā-ā! [•`ā.`ā]; ā-ā-ā! [•`ā.`ā.`ā]; a. žūžū! — oci oci! oci ļuli! c’uci ļuli! ā-ā-ā!; a. žūžū, lāča bērni pekainām kājiņām! folkl. oci ļuli, mozī bārni ploskonajom (opolajom) kuojeņom

aij|as [•aĩjas] subst. dsk. 1. (šūpulis) ocis [•oc’is’]; ~u dziesma — mīga dzīsme; 2. (šūpošana) leigys [•l’`ėigys]; viļņu a. — viļņu leigys

aijāt [•aĩjā̃t] ver. ocēt [•oc’^äät’]; (šūpot) leiguot [•l’`ėig^uot’]; šūpot [•š`yup^uot’]; (midzināt) midzeit [•m’idz’^ėit’]

ail|e [•aĩle] subst. būvn. 1.; 2. (tabulā) (viena rūtiņa) lūdzeņš [•l^ūdz’`ėn’č]; (vertikāla rubrika) stuļpeņš [•st`ul’p’`ėn’č]; (horizontāla rubrika) aileņa [•`ail’ėn’ä]; ievilkt ~es lapā — sagrafēt lopu; ierakstīt skaitļus attiecīgajā ~ē — saraksteit skaitus atsateikūšajā stuļpeņā (aileņā,; lūdzeņā) —; 3. mat. aileņa [•`ail’ėn’ä]; trigonometriskā a. — trigonometriskuo aileņa

aina [•aĩna] subst. vierīņs [•v’`ier`īn’c’]; mazpilsētas ~as — mozmīsta vierīni; provinces dzīves ~as — proviņcejis dzeivis vierīni; pilsētas vēstures ~as — mīsta viesturis vierīni; zemkopju darba ~as — zemdaru dorba vierīni; cīņu ~as — ceikstīņu vierīni; luga trijos cēlienos piecās ~ās — pjesa trejūs cielīņūs pīcūs vierīņūs; dabas ~as — dobys vierīni; zemisvierīni; mūsu acīm pavērās lieliska a. — myusu acim atsadareja breineigs vierīņs; sadzīves ~as — kasdīnys vierīni; pagātnes ~as — puorīsmis vierīni; kino ~as — kinys vierīni; seksuālas (seksa) ~as — seksualiski (seksa) vierīni; šausmu ~as — baimis vierīni; vardarbības ~as — parvareibys vierīni; pašreizējā a. nav iepriecinoša — niulejais vierīņs naprīcynoj; dabaszinātniskā pasaules a. — dobysziniskais pasauļa vierīņs

ainava [•aĩnava] subst. zemisvierīņs [•z’äm’is’v’`ier`īn’c’]; vierīņs [•v’`ier’īn’c’]; (mākslā - arī) peizažs [•p’`ėizašš]; Latgales a. — Latgolys zemisvierīņs; ģeogrāfiskā a. — geografiskais zemisvierīņs; pilsētas a. — mīstavierīņs; ziemas a. — zīmys vierīņs; ~u glezniecība — vierīņu tepeiba; peizažu tepeiba; ~u gleznotājs — vierīņu tapātuojs; peizažists; ~u arhitektūra — vierīņu arhitektura; ~u arhitekts — vierīņu arhitekts; aizsargājamās ~as — sorgojamī zemisvierīni; aizsargājamo ~u apvidus — sorgojamūs zemisvierīņu apvyds; ~u liegums — zemisvierīņu nūlīgtiņs; ~u zinātne — zemisvierīņzineiba; ~u ekoloģija — zemisvierīņu ekologeja; ~u dizains — vierīņu dizains; ~u plānošana (ierīkošana) — vierīņu planaveiba (īriedeišona); lauku a. — solys zemisvierīņs; lieliski iekļauties apkārtējā ~ā — breineigi īsalīt apleicejā vierīnī

ainaviski [•aĩnaviski] vierīniskai [v’`ier’īn’isk`ai]; a. iezīmēt vidi — vierīniskai aizzeimuot apleici; a. vērtīgas (nozīmīgas) teritorijas — vierīniskai vierteigys (zeimeigys) teritorejis; a. skaista vieta — vierīniskai skaista vīta; a. skats — skaists vierīņs; skaists pasavierīņs; a. skaists ielejas posms — vierīniskai skaista līknis daļa; a. trase ir ļoti gleznaina — trase pylna skaistu pasavierīņu

ainavisk|s [•aĩnavisks...viska] adj. vierīnisk/ys, -a [•v’`ier’īn’iskys....n’iska]; ~a vieta — vierīniska vīta; ~a pilsēta — vierīniskys mīsts; ~a vērtība — vierīniska vērte; a. objekts — vierīniskys objekts; a. parks — vierīniskys parks; a. ozols — vierīniskys ūzuls; a. pilskalns — vierīniskys piliskolns; a. tūrisma maršruts — vierīniskys turizma maršruts; ~a vide — vierīniska apleice; a. plānojums — vierīniskys planavīņs; ~a sakārtošana — vierīniskys saparāds; ~a daudzveidība — vierīniska vysaideiba; ~a pievilcība — vierīniska daveļceiba

ainaviskums subst. vierīniskums [•v’`ier’īn’isk`ums]; ceļa a. (līkumi, reljefs, skatu punkti) — ceļa vierīniskums (leikumi, reļjefs, vieršonuos punkti)

ainavnie|ks [•aĩn`aun`ieks...n`iece] subst. glezn. peizažist/s, -e [•p’ėizaž’isc...ž’istä]; vierīņu tapātuoj/s, -a [•v’`ier’`īn’u •tap^āt`uois’...t`uoj’ä]

ainot|ies [•aĩnuõt`ies] ver. redzētīs [•r’ädz’^äät’^īs’]; (atmiņā - arī) īsaguoduot [•`īsag`uod^uot’]; priekšā ~ojās sils — prīškā redzējuos syls; man atmiņā ~ojās vasara — maņ īsaguodova vosorys vierīni

airāns [•aĩrā̃ns] subst. kul. airans [•`air`anc]; rūgušpiena a. — ryuguļa airans

airēšan|a [•aĩrē̃šana] subst. (darbība) ieršonuos; ierkluošona (arī sporta veids); a. uz krastu — ieršonuos iz molu; ~as sports — ierkluošonys sports; akadēmiskā a. — akademiskuo ierkluošona; kanoe a. — kanoju ierkluošona; ~as slaloms — ierkluošonys slaloms; ~as sacīkstes; sacensības ~ā — ierkluošonys sasaveicīņs; sacensības kanoe ~ā — kanoju ierkluošonys sasaveicīņs; sporta meistars ~ā — ierkluošonys sporta meistrys; ~as federācija — ierkluošonys federaceja; ~as bāze — ierkluošonys baza; ~as distance — ierkluošonys distaņceja; ~as trase — ierkluošonys trasa; ~as treniņnometne — ierkluošonys trenīņsiedeiba; ~as trenažieris — ierkluošonys trenažers; ~as svētki — ierkluošonys festivaļs

airēt [•aĩrē̃t] ver. iertīs [•`iert’^īs’]; ierkluot [•`ierkl^uot’] (arī sporta airēšanā); a. pret straumi — iertīs preteimā straumei; a. uz krastu — iertīs da molai; dzeit laivu da molai; viņš sāka sparīgi a. — jys jēme (suoce) styprai ierkluot

airētāj|s [•aĩręętā̃is...tā̃ja] subst. ierkluotuoj/s, -a [•`ierkl^uot`uois’...t`uoj’ä] (arī sporta airēšanā); kanoe a. — kanoju ierkluotuojs; ~u komanda — ierkluotuoju komanda; ~u ķivere — ierkluotuoju kaska; ~u izlase — ierkluotuoju izlase; sporta ~u astotnieks — sporta ierkluotuoju ostoņnīks; ~u inventārs — ierkluotuoju pastota

airdeguņ|i [•aĩrdęguņi] subst. iht. dsk. ierklanuosaini [•`ierkla.n`uos`ain’i]; ~u dzimta — ierklanuosaiņu saime

airene [•aĩrene] subst. bot. cīss [•c’`īs’s’]; daudzgadīgā (ganību) a. — daudzigadiņs (ganeibys) cīss (Lolium perenne); daudzziedu (viengadīgā) a. — daudzzīdaiņs (vīngadiņs) cīss (Lolium multiflorum); reibuma a. — reibiņs cīss (Lolium temulentum); hibrīdā ā. — hibridiņs cīss (Lolium x hybridum; Lolium x boucheanum)

airis [•aĩris] subst. ierklys [•`ierklys]; ~u laiva — ierklu laiva

aita [•`aita] subst. vuška [•vuška]; ~u bars — vušku bors; ~u ganības — vušku ganeiba; ~u gans — vušku gons; ~u kūts — vušku klāvs; ~as vilna — vuškys vylna; ~as gaļa — vucinine/ gale/; vuškys gale; ~u siers — vuciniņs sīrs; vuškys sīrs; ~u suns — vuškusuņs; Skotijas ~u suns — Skotejis vuškusuņs; kolejs; kā ~u bars — kai vušku bors

aitiņa [•`aitiņa] subst. 1. (dem.) vuškeņa; vuce [•vuc’ä] mat. (meilyn.); vuceite [•vuc’^ėit’ä] (meilyn.); bireite [•b’ir’^ėit’ä] (meilyn.); 2. (mākoņi) (parasti dsk.) mozi bolti muokuleiši [•moz’i •b`olty •m`uokul’^ėišy]

aizbaidīt [•`aizbaĩd`īt] ver. nūbīdynuot [•n`ūb’`īdyn^uot’]; aizbaidīt p. — nūbīdynuot paceli

aizbēgt [•`aizb`ēgt] ver. 1. (prom) nūbēgt [•n`ūb’^ääg’t’]; (no kurienes) izbēgt [•iz’b’^ääg’t’] (nu kurīnis); 2. (aiz kā) aizbēgt [•aiz’b’^ääg’t’] (aiz kuo)

aizbīdnis [•`aizbī̃dnis] subst. aizmetiņs [•`aizm’ėt’`in’c’]

aizbiedēt [•`aizb`ied`ēt] ver. nūbīdynuot [•n`ūb’`īdyn^uot’]; a. prom — nūbīdynuot paceli

aizbildināšanās [•`aizbĩldin`āšanā̃s] subst. izarunuojums [•izarun^uoj`ums]; izarunuošona [•izarun^uošona]

aizbildināties [•`aizb`ildin`āt`ies] ver. izarunuot [•izarun^uot’]; a. ar nevaļu (laika trūkumu) — izarunuot ar napatopu (laika tryukumu)

aizbultēt [•`aizb`ult`ēt] ver. (durvis) aizsaut [•`aizs`aut’] (durovys); a. durvis — aizsaut durovys

aizdare [•`aizd`are] subst. aizmats [•`aizmac]; kabata ar rāvējslēdzēja ~i — kulda ar sliedža aizmatu

aizdars [•`aizd`ars] subst. 1. aizlejs [•`aiz’l’ėis’]; kā a. var izmantot sviestu, krējumu, eļļu — kai aizleju var izlītuot svīstu, kriejumu, oleju; 2. -> aizdare

aizdedz|e subst. aizdagums; ~es atslēga — aizdaguma atslāgs; ~es impulss — aizdaguma impulss

aizdevējs [•`aizdevē̃is...vē̃ja] subst. poruoddeviej/s, -a [•por`uod’.d’ėv’`ieis’...v’`iej’ä]

aizdevums [•`aizdęv`ums] subst. poruoddavums [•por`uod.dav`ums]; ~a līgums jur. poruoddavuma dasaruna; ņemt ~u — jimt iz poruoda; dot ~u — dūt iz poruoda; ~a ņēmējs jur. poruodjāmuojs

aizdom|as subst. par. dsk. aizguodi; turēt ~ās — turēt aizguodūs; ~ās turamais — aizguodūs turamais; uz viņu krīt a. — iz jū īt aizguodi; uz ~u pamata — iz aizguodu pamata; man ir a., ka... (man radušās a., ka...) — maņ cēlēs aizguodi, ka...

aizdomāties ver. 1. (iegrimt domās) aizaguoduot; aizadūmuot; 2. (līdz kam) dasaguoduot; dasadūmuot

aizdomīgi adv. aizguodeig/a/i

aizdomīgs adj. aizguodeig/s, -a

aizdomīgumsa aizguodeigums

aizdomīgumsa subst. aizguodeigums

aizdrāzties [•`aizdr`āzt`ies] ver. sar. nūsanest [•n`ūsan’äs’t’]; nūsabruozt [•n`ūsabr`uoz’t’]; nūputynuot [•n`ūputyn^uot’]

aizgādība subst. gluobe; ņemt (kādu) savā ~ā — jimt (kū) sovā gluobē; būt (kāda) ~ā — byut (kuo) gluobē

aizgādnis subst. gluobn/īks, -eica

aizgalds subst. aizdors

aizķert [•`aizķ`ert] ver. aizkabynuot [•`aizkabyn^uot’]; aizgiut [•`aiz’g’`iut’]

aizķ|erties [•`aizķ`ert`ies] ver. aizķerties [•`aizam’es’t’]; kāja ~ērās aiz sliekšņa — kuoja aizamete aiz slīkšņa

aizkar|s subst. aizkors; aizvilkt ~u — aizviļkt aizkoru; logu ~i — lūgu aizkari; aizlikt priekšā logiem ~us — dakuort lūgim aizkorus; aizplēst lūgus ar aizkorim

aizkavēties [•`aizkavē̃ties] (kavēties) aizavālynuot [•`aizav^ālyn^uot’]; (ilgāk palikt kādā vietā) aizakavēt [•`aizakav’^äät’]

aizkrāsne [•`aizkr`āsne] subst. aizceple [•`ais’c’ep’l’ä]

aizliegt [•`aizl`iegt] ver. nūlīgt [•n`ūl’^īg’t’]

aizliegum|s [•`aizl`ieg`ums] subst. nūlīgums [•n`ūl’^īg`ums]; pārkāpt ~u — puorlauzt nūlīgumu; latgaļu drukas a. vēst. latgaļu druka nūlīgums; drukas ~a atcelšana — druka nūlīguma atsaukšona

aizmest [•`aizmest] ver. 1. nūsvīst [•n`ūs’v’^īs’t’]; (līdz kurienei - arī) dasvīst [•das’v’^īs’t’]; tālu a. bumbu — tuoli nūsvīst komuli (bumbuli); 2. (prom - ko nederīgu) izsvīst [•is’s’v’^īs’t’]; svīst paceli [•s’v’^īs’t’ pa•c’ėl’i]; 3. (aiz kā) aizsvīst [•`ais’s’v’^īs’t’]; aizgrauduot [•`aizgr`aud^uot’]

aizmetināt [•`aizmetinā̃t] ver. aizvyrynuot [•`aizvyryn^uot’]

aizmidzināšana [•`aizmidzin`āšana] subst. aizmidzeišona [•`aiz’m’idz’^ėišona]

aizmidzināt [•`aizmidzin`āt] ver. aizmidzeit [•`aiz’m’idz’^ėit’]

aizmiglot|s [•`aizmigl`uoc...l`uota] partic. 1. (par acīm, skatienu) apblaukšt/s, -a [•abla`ukšc...•abla`ukšta]; ~as acis; ~s skatiens — apblaukštys acs; 2. (neskaidrs, neizprotams) pārn. aizveļumuot/s, -a [•`aiz’v’ėl’um^uoc...muota]

aizmuguriski [•`aizmuguriski] adv. aizaceig/a/i [•`aizac’^ėig`ai...c’^ėig’i]; a. nolemt — aizaceigai sasprīst

aizmugurisks [•`aizmugurisks...riska] adj. aizaceig/s, -a [•`aizac’^ėiks]; a. lēmums — aizaceigs sasprīdums

aizņēmējs [•`aizņē̃mē̃is...mē̃ja] subst. 1. (aizdevuma ņēmējs) poruodjāmuoj/s, -a [•por`uod’.j`ām`uois’...m`uoj’ä]; 2. (kas aizņem, piem., kādu vietu) aizjāmuoj/s, -a [•`aiz’j`ām`uois’...m`uoj’ä]

aizpeldēt [•`aisp`eld`ēt] 1. (prom) nūmaut [•n`ūm^aut’]; izmaut [•izm^aut’]; 2. (uz kurieni, līdz kurienei) nūmaut [•n`ūm^aut’]; damaut [•dam^aut’]; 3. (aiz kā) aizmaut [•`aizm^aut’]

aizplīvurot [•`aisplī̃vur`uot] ver. aizveļumuot [•`aiz’v’ėl’um^uot’]

aizpogāt [•`aispuõg`āt] ver. aizpūguot [•`aisp`ūg^uot’] (kū); aizmest (kuo) pūgys; pūgu [•`aiz’m’es’t’ •p`ūgys...•p`ūgu]

aizrauties [•`aizr`aut`ies] 1. aizadegt [•`aizad’eg’t’]; 2. aizajimt [•`aizaj’^imt’] (ar kū)

aizrautīgi [•`aizr`aut`īgi] adv. aizdedzeig/a/i [•`aiz’d’ėdz’^ėigi...dz’^ėig`ai]

aizrautīgs [•`aizr`aut`īks...t`īga] adj. aizdedzeigs [•`aiz’d’ėdz’^ėiks...dz’^ėiga]

aizrīties [•`aizrī̃t`ies] ver. aizareit [•`aizar’`ėit’]; aizasprīst [•`aizas’p’r’^īs’t’] ((ar iedīni))

aizrunāties [•`aizrunā̃t`ies] ver. 1. (pārāk ilgi runāt) aizarunuot [•`aizarun^uot’]; 2. (līdz kam) dasarunuot [•dasarun^uot’] (da kuo)

aizsardzīb|a [•`aiss`ardzī̃ba] subst. sardzeiba [•s^ar’dz’^ėiba]; apsardzeiba [•aps^ar’dz’^ėiba]; vides a. — apleicsardzeiba; veselības a. — veseleibys sardzeiba; pieminekļu a. — pīminiekļu sardzeiba; komercnoslēpumu a. — komercpaslāpumu apsardzeiba; koksnes a. — kūknys apsardzeiba; valsts a. — vaļsteibsardzeiba; vaļsteibys /ap/sardzeiba; ~as ministrija — Vaļsteibsardzeibys ministreja; ~as ministrs — vaļsteibsardzeibys ministris

aizsargapģērbs [•`aiss`arg.abģ`ęęrps] subst. (parasti vsk.) sorgaptārps [•s^orgapt`ārps]

aizsargapvalks [•`aissarg.apv`alks] subst. sorgapvolks [•s^orgapv`olks]

aizsargaustiņas [•`aiss`arg.`austiņas] subst. (parasti dsk.) sorgausinis [•s^org.`aus’in’is’]

aizsargbrilles [•`aiss`arg.bril̃les] subst. dsk. sorgokuleri [•s^org.okul’ėr’i]; —

aizsargcepure [•`aiss`ark.cępure] subst. sorgcapure [•s^orkcapur’ä]

aizsargcimdi [•`aiss`arkc`imdi] subst. (parasti dsk.) sorgcymdi [•s^orkc`ymd’i]

aizsarglīdzeklis [•`aiss`arg.lī̃dzeklis] subst. sorgleidzieklis [•s^org’l’`ėidz’iek’l’is’]

aizsargmateriāls [•`aiss`arg.materiā̃ls] subst. sorgmaterials [•s^orgmat’ėr’ij`als]

aizsargmūris [•`aissarg.mū ̃ris] subst. sorgsīna [•s^ork’s’^īna]; pilsētas a. vēst. mīsta sorgsīna

aizsargpostenis [•`aissarg.postenis] subst. sorgpostyns [•s^orgpost`ync]

aizsargpozīcija [•`aissarg.pozī̃cija] subst. sorgpoziceja [•s^ork.poz’ic’ėj’ä]; /ap/sardzeiga poziceja [•aps^ardz’^ėiga...•s^ardz’^ėiga •poz’ic’ėj’ä]

aizsarg|s [•`aiss`arks] subst. 1. (detaļa, priekšmets) sorguotivs [•s^org^uot’iv’s’]; dzinēja a, — dzeitiva sorguotivs; motora a. — motora soguotivs; ķēdes a. — karšku sorguotivs; ceļgalu ~i — ceļgaļu sorguotivi; sejas a. — vaigasorgs; 2. (persona - sportā) apsorgs [•aps^orks]; 3. (persona - militārās organizācijas loceklis) vēst. aizsorgs [•`aizs^orks]

aizsargsiena [•`aissarg.s`iena] subst. (arī pārn.) sorgsīna [•s^ork’s’^īna]

aizsargviela [•`aiss`argviẽla] subst. sorglītme [•s^orgl’`īt’m’ä]

aizsargzābaki [•`aiss`arg.z`ābaki] subst. (parasti dsk.) sorgzuoboki [•s^orgz`uobok’i]

aizsargzona [•`aissarg.zō̃na] subst. sorgzona [•s^orgzona]

aizsargžalūzijas [•`aiss`arg.žalū̃zijas] dsk. sorgžaluzejis [•s^org.žaluz’ėj’is’]

aizsk|art [•`aizsk`art] ver. 1. (ko) (skart) dasadūrt [•dasad`ūr’t’] (kam) (arī pārn.); ~āra dīvaino priekšmetu — dasadyure sovaidajam prīškmatam; nejauši a. blakusstāvētāja plecu — navuošai dasadūrt sūplok stuovūšuo placam; a. jaunu tēmu — dasadūrt jaunai temai; raksta autors ~āris nozīmīgu problēmu — rakstīņa autors dasadyurs zeimeigai problemai; 2. (satricināt, ietekmēt) pārn. aizgiut [•`aizg`iut’]; asie vārdi viņu aizskāra — osī vuordi jū aizgiva; ar saviem izteikumiem a. garāmgājējus — ar sovim pasacejumim aizgiut cauriguojiejus; a. cita nacionālās jūtas — aizgiut cyta nacionaliskuos pajautys

aizsniegt ver. dasnēgt

aizstājējs [•`aizst`ājē̃js...jē̃ja] subst. 1. (persona) atmejiej/s, -a [•at’m’ėj`ieis’...j`iej’ä]; 2. (tikai vīr. dz.) (viela, materiāls, priekšmets) atmeitiņs [•at’m’^ėit’`in’c’]; cukura a. — cukra atmeitiņs; ādas ~i — uodys atmeitini

aizstāvēšana [•`aizstā̃v`ēšana] subst. aizastuošona; /ap/sorguošona; tēvzemes a. — tāvainis apsorguošona; disertācijas a. — disertacejis aizastuošona; bakalaura (maģistra) darba a, — bakalaura (magistra) dorba aizastuošona

aizstāvēt [•`aizstā̃v`ēt] ver. (ko) aizastuot (par kū; kū); /ap/sorguot (kū); a. savas intereses — aizastuot par sovim iņteresim; a. dzimteni no ienaidniekiem — /ap/sorguot t;āvaini nu īnaidnīku; a. disertāciju — aizastuot disertaceju; a. maģistra (bakalaura) darbu — aizastuot magistra (bakalaura) dorbu

aizstāvēties [•`aizstā̃v`ēt`ies] ver. aizastuot [•`aizast^uot’] (par sevi); sorguotīs [•s^org^uot’^īs’]; apsasorguot [•apsas^org^uot’]; a. pret uzbrukumiem — aizastuot nu viersākritīņu;; — sorguotīs (apsasorguot) nu viersākritīņu

aizstāvisa [•`aizstā̃vis...•`aizstā̃ve] subst. aizastuojiej/s, -a [•`aizast`uoj’`iej’s’...j’`iej’ä]

aizstāvisa [•`aizstā̃vis...•`aizstā̃ve] subst. aizastuojiej/s, -a [•`aizast^uoj’`iej’s’...j’`iej’ä]

aizstreipuļot [•`aizstr`eipuļ`uot] ver. aizdeņderēt [•`aiz’d’ėn’d’er’äät’]

aizturēt [•`aiztur`ēt] ver. 1. aizkavēt [•`aiskav’^äät’]; 2. sajimt [•saj’^imt’]; a. nozieguma vietā — sajimt nūzyguma vītā

aizvēj|š [•`aizvē̃iš] subst. aizviejs [•`aiz’v’`iej’s’]; stāvēt ~ā — stuovēt aizviejī; nostāties ~ā — nūstuot aizviejī

aizvest [•`aizvest] ver. izvest [•`aiz’v’es’t’]; nūvest [•n`ūv’es’t’]

aizvien [`aiz•v`ien] part. vys [vys]; a. vēl; vēl a. — vys vēļ; a. vairāk — 1) (daudzuma ziņā) vys vaira;; — 2) (mēra ziņā) vys cīšuok

ak|a [•akka] subst. oka; ~as vinda — okys svierts; artēziskā a. — arteziskuo oka; vaļējā a. — valeimuo oka

akacis [•akkacis] subst. akacs [•akac’s’]

akadēmiķis [•akkadē̃miķis...miķe] subst. akademik/s, -e [•akad’ėm’iks...m’ik’ä]

akadēmija [•akkadē̃mija] subst. akademeja [•akad’ėm’ėj’ä]; Zinātņu A. — Zineibu akademeja; mākslas a. — muokslys akademeja

akadēmiski [•akkadē̃miski] adv. akademiskai [•akad’ėm’isk`ai]

akadēmisks [•akkadē̃misks...miska] adj. akademisk/ys, -a [•akad’ėm’iskys...m’iska]

akadēmiskums [•akkadē̃misk`ums] subst. akademiskums [•akad’ėm’isk`ums]

akadēmisms [•akkadē̃misms] subst. akademizmys [•akad’ėm’izmys]

akcentēt [•akceñt`ēt] ver. akcentēt [•ak’c’en’t’^äät’]; pastreipuot [•pas’t’r’`ėip^uot’]

akcentologs [•akceñtolō̃ks...lō̃ģe] subst. val. akcentolog/s, -e [•ak’c’`ėntoloks...log’ä]

akcentoloģija [•akceñtolō̃ģija] subst. val. akcentologeja [•ak’c’`ėntolog’ėj’ä]

akcents [•akceñc] subst. daž. noz. akcents [•ak’c’ėnc]

akcionār|s [•akcionā̃rs...nā̃re] subst. akcioner/s, -e [•ak’c’ijon’`ėrs... n’`er’ä]; ~u pilnsapulce — vyscaureiguo akcioneru saīsme

akmenājs subst. akmynuojs

akmens subst. akmiņs

akmeņog|lesa [•akm`eņ.`uogles] subst. dsk. akmiņūglis [•ak’m’in’`ūg’l’is’]; ~ļu ieguve — akmiņūgļu izdabe; ~ļu darva — akmiņūgļu daguts; šķidrā ~ļu degviela — škeistais akmiņūgļu daguļs

akmeņog|lesa [•akm`eņ`uogles] subst. dsk. akmiņūglis [•ak’m’in’`ūg’l’is’]; ~ļu ieguve — akmiņūgļu izdabe; ~ļu darva — akmiņūgļu daguts; šķidrā ~ļu degviela — škeistais akmiņūgļu daguļs

akmiņog|les subst. par. dsk. akmiņūglis; ~ļu ieguve — akmiņūgļu izdabe

akrilaldehīds [•akril.al̃deh`īc] subst. ķīm. akrilaļdehids [•ak’r’`il.`al’d’ėh’ic]

akrilamīds [•akrilamī̃c] subst. ķīm. akrilamids [•ak’r’`ilam’ic]

akrilnitrils [•akr`il.nitr`ils] subst. ķīm. akrilintrils [•ak’r’`il.n’it’r’`ils]

akrilskābe [•akr`ilsk`ābe] subst. ķīm. akrilskuobe [•ak’r’`ilsk^uob’ä]

aktieris [•akt`ieris...•aktrise] subst. akter/s, -e [•ak’t’ėrs...•ak’t’er’ä]

aktiermāksla [•aktiẽrm`āksla] subst. aktermuoksla [•akt’`ėrm`uoksla]

akt|s [akc] subst. daž. noz. akts [akc]; svinīgais a. par godu (kam) — svieteigais akts (kuo) gūdam; sastādīt ~u par pārkāpumu — sastateit aktu ap puorlauzumu; ~u vāki — apvuocs

aktuāli [•aktuā̃li] adv. aktualai [•aktual`ai]

aktualitāte [•aktualitā̃te] subst. aktualums [•aktual`ums]

aktualizācija [•aktualizā̃cija] subst. aktualizaceja [•aktual’izac’ėj’ä]; aktualiziešona [•aktual’iz’^iešona]; aktualiziejums [•aktual’iz’^iej`ums]; aktualiziešonuos [•aktual’iz’^iešon^uos]

aktualizēšana [•aktualiz`ēšana] aktualiziešona [•aktual’iz’^iešona]; aktualiziejums [•aktual’iz’`iej`ums]; aktualizaceja [•aktual’izac’ėj’ä]

aktualizēšanāsa [•aktualiz`ēšan`ās] subst. aktualiziešonuos [•a]; aktualizaceja

aktualizēšanāsa [•aktualiz`ēšan`ās] subst. aktualiziešonuos [•aktual’iz’^iešon^uos]; aktualizaceja [•aktual’izac’ėj’ä]

aktualizējums [•aktualiz`ēj`ums] subst. aktualiziejums [•aktual’iz’^iej`ums]; aktualizaceja [•aktual’izac’ėj’ä]

aktualizēt [•aktualiz`ēt] ver. aktualizēt [•aktual’iz’äät’]

aktualizēties [•aktualiz`ēt`ies] ver. aktualizētīs [•aktual’iz’äät’^īs’]

aktuāls [•aktuā̃ls...ā̃la] adj. aktual/s, -a [•aktuals...ala]; aktualisk/ys, -a [•aktual’iskys...l’iska]

akustika [•akkustika] subst. akustika [•akus’t’ika]

akustiski [•akkustiski] adv. akustiskai [•akus’t’isk`ai]

akustisk|s [•akustisks...tiska] adj. [•akus’t’iskys...t’iska]; ~ās prasības — akustiskī aizprasejumi

akūt|sa [•akū ̃c] subst. val. akuts [•akuc]

akūt|sb [•akū ̃c...•akū ̃ta] adj. ūmeig/s, -a [•`ūm’^ėiks...•`ūm’^ėiga]; ~a slimība med. ūmeiga naveseleiba; a. kuņģa iekaisums med. ūmeigs pasirds aiztveikums; a. bronhīts — ūmeigs broņhits

al|a [•ala] subst. ola [•ola]; (dzīvnieku - arī) mygs [myks]; ~u cilvēki vēst. arheol. olu ļauds; lapsas a. — lopsys ola; lopsys mygs

albiģiešia subst. dsk. vēst. aļbigīši [•`al’b’ig’`īšy]

albiģiešia [•albiģ`ieši] subst. dsk. vēst. aļbigīši [•`al’b’ig’`īšy]

alkas [•`alkas] subst. dsk. tveikys [•t’v’`ėikys]

alkatība [•`alkatī̃ba] subst. progareiba [•progar’^ėiba]; vysgribeiba [•vys’g’r’ib’^ėiba]

alkatīgi [•`alkat`īgi] adv. progareig/a/i [•progar’^ėig`ai...r’^ėig’i]; vysgribeig/a/i [•vys’g’r’ib’^ėig`ai...b’^ėig’i]

alkatīgs [•`alkat`īks...t`īga] adj. progareig/s, -a [•progar’^ėiks...r’^ėiga]; vysgribeig/s, -a [•vys’g’r’ib’^ėiks...b’^ėiga]

alkšņains [•`alkšņaĩns...ņaĩna] adj. eļkšņuot/s, -a [•`el’k’š’n’^uoc...n’^uota]; eļkšņoj/s, -a [•`el’k’š’n’`ois’...n’`oj’ä]

alkohols [•al̃kohō̃ls] sar. alkohoļs [•`alkoh`ol’s’]

alksnājs [•`alksnā̃is] subst. olksna [•`olksna]

alksnene [•`alksnene] subst. bot. eļksnine [•`el’k’s’n’in’ä]

alksnis [•`alksnis] subst. eļksnis [•`ėl’k’s’n’is’]

alnis [•`alnis] subst. brīds; aļņa pēdas — brīža pādi; aļņa gaļa — brīža gale; aļņu mātīte — brīdīne

al|us [ols] subst. ols; a. rūgst — ols aug; darīt (gatavot) ~u — dareit olu; ~us darītava — ols dareitova; ~us raugs — ols mīlis; ~us muca — ols buca; ols strucs; ~us krūze — ols kona; ~us kauss — ols pūds; ~us krogs — ols krūgs

amatpersona subst. daguojumn/īks, -eica

aminoskābe [•amino.sk`ābe] subst. bioķīm. fiziol. aminoskuobe [•a’m’ino.sk^uob’ä]

analītiķis [•analī ̃tiķis...tiķe] subst. analitik/s, -e [•anal’it’iks...t’ik’ä]

analītika [•analī ̃tika] subst. analitika [•anal’it’ika]

analītiski [•analī ̃tiski] adv. analitiskai [•anal’it’isk`ai]

analītisks [•analī ̃tisks...tiska] adj. analitisk/ys, -a [•anal’it’iskys...t’iska]

analītiskums [•analī ̃tisk`ums] subst. analitiskums [•anal’it’isk`ums]

analīze [•analī ̃ze] subst. analize [•anal’iz’ä]

analogi [•analō ̃gi] adv. analogiskai [•analog’isk`ai]

analogsa [•analō ̃ks] subst. analogs [•analoks]

analogsb [•analō ̃ks...lō ̃ga] adj. analogisk/ys, -a [•analog’iskys...g’iska]

analoģij|a [•analō ̃ģija] subst. analogeja [•analog’ėj’ä]; pēc ~as — pa analogejai

anatocisms [•anatocisms] subst. ek. jur. anatocizmys [•anatoc’izmys]

anatomija [•anatō ̃mija] subst. anatomeja [•anatom’ėj’ä]

anatomikums [•anatō ̃mik`ums] subst. anatomikums [•anatom’ik`ums]

anatomiski [•anatō ̃miski] adv. anatomiskai [•anatom’isk`ai]

anatomisks [•anatō ̃misks...miska] adj. anatomisk/ys, -a [•anatom’iskys...m’iska]

anatomisms [•anatō ̃misms] subst. (viz. m., med.) anatomizmys [•anatom’izmys]

anatoms [•anatō ̃m/s, -e] subst. anatom/s, -e [•anat`oms...tom’ä]

andrejdiena subst. etn. Andryva dīna

anekdote [•anekdō ̃te] subst. anekdots; smīklagobols novec.

antiprotons [•añtiprotō̃ ns] subst. fiz. aņtiprotons [•`an’t’iprot`onc]

antitradīcija [•añtitradī ̃cija] subst. aņtitradiceja [•an’t’itradic’ėj’ä]

apakš|a [•apakša] subst. zamoška [•zamoška]; zemīne [•z’äm’īn’ä]; no augšas un /no/ ~as — nu viersa i /nu/ zemīnis; palikt ~ā — palikt zamoškā; līdz ~ai — da zemīnei

apakšbiks|esa [•apakš.bikses] subst. dsk. 1. (īsās) zamejuos iuzys [•zam’ėj`uos •`iuzys] dsk.; zamejuos [•zam’ėj`uos] sar. dsk.; uzvilkt (novilkt) ~es — apmaukt (nūmaukt) zamejuos /iuzys/; 2. (garās) poslovys; ziemā ar garajām ~ēm ir siltāk — zīm ar poslovys syltuoks

apakšbiks|esa [•apakš.bikses] subst. dsk. 1. (īsās) zamejuos iuzys [•zam’ėj`uos •`iuzys] dsk.; zamejuos [•zam’ėj`uos] dsk. sar.; uzvilkt (novilkt) ~es — apmaukt (nūmaukt) zamejuos /iuzys/; 2. (garās) poslovys; ziemā ar garajām ~ēm ir siltāk — zīm ar poslovys syltuoks

apakšbrunči [•apakš.bruñči] subst. sar. -> apakšsvārki

apakšcentrāle [•apakš.ceñtrā ̃le] subst. zamstaceja [•zamstac’ėj’ä]; telefona a. — telefona zamstaceja

apakšēj|ais [•apakšē ̃j`ais...ē ̃j`ā] adj. zamej/ais, -uo [•zam’ėj`ais...m’ėj`uo]; zamaškej/ais, -uo [•zamaš’k’ėj`ais...k’ėj`uo]; ~ā rinda — zamejuo (zamaškejuo ) aiļa

apakšgrupa [•apakš.gruppa] subst. zamgrupa [•z`amgrupa]

apakšīr|e [•apakš.ī ̃re] subst. zamranda [•z`amr`anda]; ~es līgums — zamrandys dasaruna

apakšīrnieks [•apakš.ī ̃rn`ieks...n`iece] subst. zamrandaun/īks, -eica [•z`amr`and`aun’`īks...n’^ėica]

apakškārta [•apakšk`ārta] subst. 1. zamejuo kuorta [•zam’ėj`uo •k`uorta]; zamkuorta [•z`amk`uorta]; zamejais kluods [•zam’ėj`ais •kl`uoc]; zamkluods [•z`amkl`uoc]; zamejais kluoškys [•zam’ėj`ais •kl^uoškys]; zamkluoškys [•z`amkl^uoškys]; augsnes a. — augzemis zamkuorta; 2. zool. zamaile; divspārņu a. — divspuorņu zamaile

apakšklase [•apakš.klasse] subst. biol. zamklase [•z`amklas’ä]

apakškomisija [•apakš.komisija] subst. zamkomiseja [•z`amkom’is’ėj’ä]

apakškomiteja [•apakš.komiteja] subst. zamkomitets [•z`amkom’it’ėc]

apakškrekls [•apakš.krękls] subst. (vsk. un dsk.) zamejī krakli [•z`am’ėj’`ī •krak’l’i] (tikai dsk.); zamejī [•z`am’ėj’`ī] dsk. sar.

apakšmala [•apakšmala] subst. zamejuo mola [•zam’ėj`uo •mola]

apakšnieks [•apakšniẽks...niẽce] subst. pavaļdi/ņs, -ne [•pav`al’d’`in’c’...d’in’ä]

apakšnodaļa [•apakš.nuõdaļa] subst. zamatdaļa [•zamaddal’ä]

apakšpunkts [•apakšp`unkc] subst. zampunkts [•z`amp`unkc]

apakšpuse subst. zamoška; zamejuo puse; zemispuse

apakšsadaļa [•apakš.sadaļa] subst. zamatdaļa [•zamaddal’ä]

apakšstacija [•apakš.stacija] subst. zamstaceja [•zamstac’ėj’ä]; elektrības a. — elektrejis zamstaceja

apakšsvārki [•apakš.sv`ārki] subst. dsk. zamejuo snuotine [•zam’ėj`uo •sn`uot’in’ä] (vsk. un dsk.)

apakštips [•apakštips] subst. zamtips [•z`amt’ips]

apakšveļa [•apakšveļa] subst. vsk. zamejuos drēbis [•zam’ėj`uos •d’r’ääb’is’]

apakšzeme [•apakš.zeme] subst. vsk. zamzeme [•z`amz’äm’ä]

aparāts [•apparā̃c] subst. aparats [•aparac]; ugunsdzēšamais a. — gundzāstivs; dzāstivs; kopējamais a. — puorspīstivs; kafijas a. — kopejvirtivs; masāžas a. — laitātivs

aparāttehnoloģija subst. aparatiskuo tehnologeja

aparatūra [•apparatū̃ ra] subst. aparatura [•aparatura]

apart ver. apart

apav|i [•appavi] subst. dsk. apova vsk.; sieviešu (vīriešu, bērnu) a. — sīvīšu (veirīšu, bārnu) apova; ~u veikals — apovys puordūtuve; uzmērīt (uzlaikot) ~us — pamiereit apovu; ~u krēms — apovys krems; ~u ziede — apovys tepe; ~u mode — apovys moda; ~u ražošana — apovys pīgatave; ~u tirdzniecība (pārdošana) — apovys tierdzeiba (puordūšona); ~u remonts (labošana) — apovys pataise; apovys pruova

apbalvojums [•abbal̃v`uoj`ums] subst. apduovaņs [•abd^uov`an’c’]

apbalvot [•abbal̃v`uot] ver. apduovanēt [•abd^uovan’^äät’]

apburt [•abbur̃ t] ver. apbūrt [•abb`ūr’t’]

apbūv|e [•abbū̃ ve] subst. pīstateiba [•p’īstat’^ėiba]; ~es laukuma — pīstateibys pluots; mazstāvu a. — mozstuoveiga pīstateiba

apcietināšana [•apc`ietin`āšana] subst. sajimšona [•saj’^imšona]; arests [•ar’ėsc]

apcietināt [•apc`ietin`āt] ver. sajimt [•saj’^im’t’]; arestēt [•ar’ės’t’^äät’]

apcirknis [•apc`irknis] subst. orūds [•or`ūc]

apdare [•abdare] subst. apskaiste [•apsk`ais’t’ä]; iekšējā a. — vydyskuo apskaiste; ārējā a. — uorejuo apskaiste; mākslinieciskā a. — muokslyskuo apskaiste

apdraudēt ver. gražeitīs; smēķēšana apdraud veselību — peipiešona gražejās veseleibai; ~tās sugas — apsorgojamuos škirys; ~tās valodas — apsorgojamuos volūdys

apdrošināš|ana [•abd`uošin`āšana] subst. apdrūse [•abdr`ūs’ä]; dzīvības a. — dzeiveibys apdrūse; nekustamā īpašuma a. — nacylojamuo monta apdrūse; nelaimes gadījumu a. — apdrūse nu nalaimeigu gadīņu; ~as kompānija (sabiedrība) — apdrūsis kompaneja (sabīdreiba); ~as aģents — apdrūsis agents; ~as līgums — apdrūsis dasaruna; ~as iemaksa — apdrūsis īmoksa; ~as izmaksa — apdrūsis izmoksa

apdrošināt [•abdr`uošin`āt] ver. apdrūsynuot [•abdr`ūsyn^uot’]

apšūt [•apšū̃t] ver. 1. (šujot) apšyut [•apš`yut’]; 2. (ar būvmateriāliem) apsist [•ap’s’is’t’]

apšuve subst. apšyvums

apšuvumsa [•apšuv`ums] subst. 1. (apģērba daļām) apšyvums [•apšyv`ums]; apkakles a. — apaklis apšyvums; ādas a. automašīnas salonā — uodiņs apšyvums mašinis salonā; 2. (ēkas daļām) apsytums [•apsyt`ums]; koka dēlīšu a. — kūka gaļdineišu apsytums; marmora plākšņu a. — marmora pluoču apsytums; ēkas fasādes a. — kuorma fasada apsytums; sienas (durvju) a. — sīnys (durovu) apsytums; metāla a. — metaliņs apsytums; koka a. — kūciņs apsytums; alkšņa a. — eļksniņs apsytums; ārējais (iekšējais) a. — uorejais (vydyskais) apsytums

apšuvumsa [•apšuv`ums] subst. 1. (veidots šujot u. tml.) apšyvums [•apšyv`ums]; apkakles a. — apaklis apšyvums; ādas a. automašīnas salonā — uodiņs apšyvums mašinis salonā; 2. (veidots no būvmateriāliem u. tml.) apsytums [•apsyt`ums]; koka dēlīšu a. — kūka gaļdineišu apsytums; marmora plākšņu a. — marmora pluoču apsytums; ēkas fasādes a. — kuorma fasada apsytums; sienas (durvju) a. — sīnys (durovu) apsytums; metāla a. — metaliņs apsytums; koka a. — kūciņs apsytums; alkšņa a. — eļksniņs apsytums; ārējais (iekšējais) a. — uorejais (vydyskais) apsytums

apdzīta ver. 1. (aizsteigties garām, apbraucot vai apejot) aplīkt; kravas automašīna apdzina traktoru — kruovu mašine aplīce traktoru; apdzenot izbrauca pretējā joslā — aplīkdam/s (-a) izbrauce preteimajā jūstā; 2. pārn. (aizsteigties priekšā, piem., ar izgudrojumiem) aplīkt; 3.

apdzītb ver. (dzenot kam apkārt, ap ko) apdzeit; a. cūkas ap šķūni — apdzeit cyukys ap pyuni

apetīt|e [•appetī̃ te] subst. apetits [•ap’ėt’ic]; nav ~es — navā apetita; viņš par ~i nesūdzas — jys deļ apetita nasažāloj; labu ~i! — Dīvs gaus! Dīvs svietej!

apgabals [•abgab`als] subst. apgabaļs [•abgab`al’s’]

apgād|ea [•abgā̃ de] subst. davede [•dav’äd’ä]; ~es daļa — davedis atdale

apgād|ea [•abgā̃ de] subst. davede [•dav’äd’ä]; ~es daļa — davedis atdale; materiāltehniskā a. — materialtehniskuo davede

apgaism|ea [•apg`aisme] subst. 1. apgaismīņs [•abg`ais’m’`īn’c’]; ~es ķermeņi — apgaismīņa lītyni; ~es iekārta — apgaismīņa ītaise; ~es tehnika — apgaismīņa tehnika; ~es sadalne — apgaismīņa padaleitivs; ~es sistēma — apgaismīņa sistema; uzņēmumu ~es risinājumi — pasajāmumu apgaismīņa sprīdumi; ~es laukums — apgaismīņa pluots; 2. apgaismeiba [•abg`ais’m’^ėiba]; ~es laikmets — Apgaismeibys laiki; ~es darbs — apgaismeibys dorbs

apgaism|ea [•abg`aisme] subst. 1. apgaismīņs [•abg`ais’m’`īn’c’]; ~es ķermeņi — apgaismīņa lītyni; ~es iekārta — apgaismīņa ītaise; ~es tehnika — apgaismīņa tehnika; ~es sadalne — apgaismīņa padaleitivs; ~es sistēma — apgaismīņa sistema; uzņēmumu ~es risinājumi — pasajāmumu apgaismīņa sprīdumi; ~es laukums — apgaismīņa pluots; 2. apgaismeiba [•abg`ais’m’^ėiba]; ~es laikmets — Apgaismeibys laiki; ~es darbs — apgaismeibys dorbs

apgaismoju|ms [•abg`aism`uoj`ums] subst. apgaismīņs; vājš a. — sluobs apgaismīņs; ~a sistēma — apgaismīņa sistema; ~a līmenis — apgaismīņa leidzīņs

apgaismot [•abg`aism`uot] ver. apgaismuot [•abg`aism^`uot’]

apgalvojum|s [•abg`alv`uoj`ums] subst. runuojums [•run^uoj`ums]; vispārīgi ~i — vyscaureigi runuojumi; patiess a. — taisneigs runuojums

apgrozīb|a [•abgruõzī̃ ba] subst. apgrūzs [•abgr`ūss]; naudas a. — naudys apgrūzs; preču a. — preču apgrūzs; ~ā esoša nauda (esošas preces) — apgrūzā asūša nauda (asūšys precis); laist ~ā jauno naudu — izlaist jaunū naudu

apgrozījums [•abgruõzī ̃j`ums] subst. ek. apgrūzs [•abgr`ūss]; uzņēmuma gada a. — pasajāmuma gods apgrūzs

apgulties ver. atsaguļt

apgūt ver. apjimt; pīsovynuot; a. valodu — pīsovynuot (izavuiceit) volūdu; a. iemaņas — apjimt damanis

apguve [•abguve] subst. apjēme [•izv`uic’ä]; mācību vielas a. — vuiceibu lītnis apjēme; valodas a. — volūdys apjēme

apģērb|s [•abģ`ęęrps] subst. (vsk. un dsk.) drēbis [•d’r’`ääb’is’] (tikai dsk.); aptārps [•apt`ārps]; ~i un apavi — drēbis i apova; ~u veikals — drābu puordūtuve; speciālais a. — specialais aptārps

apģērbties ver. apsaviļkt

apķērība subst. vuiklums

apķērīgs adj. vuikl/ys, -a

apķert [•apķ`ert] ver. apčupt [•apčup’t’]; apjimt [•ap’j’^imt’]

api|nis [•appinis] subst. (biežāk dsk.) apeiņs [•ap’`ein’c’]; ~ņu dārzs — apeinīks

apjēgt [•apjē̃kt] ver. 1. aptikt [•ap’t’ik’t’]; attikt [•at’t’ik’t’]; dasakūpt [•dasak`ūp’t’]; —; 2. sasagiut [•sasag’`iut’]; īsakūpt [•īsak`ūp’t’]

apjom|s [•apjuõms] subst. apmārs [•apm`ārs]; apjāmums [•apj`ām`ums]; masas un ~a attiecība — masys i apjāmuma samārs

apjukt [•apjukt] ver. pasagaisynuot [•pasag`aisyn^uot’]

apjukums [•apjuk`ums] subst. 1. (sajukums) jukums; valda a. — kienej jukums; iestājies a. — pasadarejs jukums; 2. (apjukšana) pasagaisynuošona; neziņa un a. — nazynuošona i pasagaisynuošona

apjumīb|as subst. dsk. etn. rudynuoji; svinēt ~as — svieteit rudynuojus

apjumt [•apj`umt] ver. apjumeit [•apjum’^ėit’]

apkakle [•apkakle] subst. apakle [•apak’l’ä]

apkaklīte [•apkakl`īte] subst. (dem.) apakleite [•apak’l’^ėit’ä]; balta a. — bolta apakleite

apkalpošan|a [•apkal̃ p`uošana] subst. apkolpa [•apk`olpa]; ~as līmenis — apkolpys leidzīņs

apkal|t [•apkal̃ t] ver. kausteit [•k^aus’t’^ėit’]; apkausteit [•apk^aus’t’^ėit’]; ~ts zirgs — kausteits zyrgs

apkalum|s [•apkal`ums] subst. apkausts [•apk^ausc]; lāde ar metāla ~iem — skreine ar metalinim apkaustim

apkārta [•apkā̃ rt] ver. (apkarināt) apkuorsteit; a. visas sienas — apkuorsteit vysys sīnys

apkārtb [•apkā̃ rt] adv. apleik [•apl’`eik]; a. aug ozoli — apleik aug ūzuli; skatīties a. — vērtīs apleik; griezties a. — grīztīs apleik; apsagrīzt; gāzt a. — guozt apleik; apguozt; staigāt a. — staigalēt /apleik/; volkuotīs /apleik/

apkārtc [•apkā̃ rt] ((kam) prep. vai postp.) apleik [•apl’`eik] ((kuo) prep.); a. mājai aug ozoli — apleik sātys aug ūzuli; jāiet kalnam a. — juoīt apleik kolna; ceļš ved kalnam a. — ceļš vad apleik kolna

apkārtceļš [•apkā̃ rt.c`eļš] subst. apleikceļš [•ap’l’`ėik.c’ėl’š]

apkārtēj|aisa [•apkā̃ rtē̃ j`ais...tē̃ j`ā] adj. apleicej/ais, -uo [•ap’l’`ėic’ėj`ais...c’ėj`uo]; ~o ciemu iedzīvotāji — apleicejūs solu dzeivuotuoji

apkārtēj|aisb [•apkā̃ rtē̃ j`ie] subst. adj. (tikai dsk.) (~ie)) apleicejī [•ap’l’`ėic’ėj’`ī]; rēķināties ar ~iem — skaiteitīs ar apleicejim

apkārtne [•apkā̃ rtne] subst. apleicīne [•ap’l’`ėic’`īn’ä]

apklu|st [•apklust] ver. klust [•klus’t’]; nūklust [•n`ūklus’t’]; ~sti! sar. klus/i/!; ~stiet! sar. klusit!

apkopējs subst. teireituoj/s, -a

apkopojums [•apkuõp`uoj`ums] subst. salicīņs [•sal’ic’`īn’c’]; lasejums [•las’ėj`ums]

apkūlīb|as subst. dsk. etn. apkiulenis; svinēt ~as — svieteit apkiulenis

apkur|e [•apkure] subst. siļdeišona [•sil’d’^ėišona]; maksa par ~i — moksa par siļdeišonu; centrālā a. — centraluo siļdeišona; ~es regulēšana 1) siļdeišonys reguliešona; 2) (ar sarežģītu sistēmu) siļdeišonys rāds

aplam [•apl`am] adv. aptuomeņ [•apt`uom’`ėn’]; atkuoleņ [•atk`uol’`ėn’]; oplomai [•oplom`ai]; napareizai [•napar’`eiz`ai]; a. runāt — runuot aptuomeņ (atkuoleņ); rīkoties a. — dareit aptuomeņ (atkuoleņ); a. mācīt — aptuomeņ vuiceit; a. daudz sar. baileigi daudzi

aplami [•aplami] adv. -> aplam

aplams [•apl`ams...lama] adj. aptuomeig/s, -a [•apt`uom’^ėiks...m’^ėiga]; atkuoleig/s, -a [•atk`uol’^ėiks...l’^ėiga]

aplaudēt [•aplaũd`ēt] ver. plaukšynuot [•pl`aukšyn^uot’]

aplausi [•aplaũsi] subst. dsk. plaukšīni [•pl`aukš’īn’i]; vētraini a. — vietreigi plaukšīni

apliecība [•apl`iecī̃ ba] subst. līcynuojums [•l’`īcyn`uoj`ums]; dzimšanas a. — dzimšonys līcynuojums; laulības a. — lauleibys līcynuojums; miršanas a. — mieršonys līcynuojums; darbinieka a. — dareituoja līcynuojums; autovadītāja a. — šofera līcynuojums

apliecinā|t [•apl`iecin`āt] ver. (ko) līcynuot [•līcyn^uot’] (kū); paruodeit [•par`uod’^ėit’] (kū); referendums ~ja tautas gribu — referendums paruodeja tautys vaļu

aplikšana [•aplikšana] subst. 1. aplikšona [•ap’l’ikšona]; aplikaliešona [•ap’l’ikal’^iešona]; apstateišona [•ap’stat’^ėišona]; 2. a. ar nodokļiem: — apnūdūkļuošona

aplikt [•aplikt] ver. 1. aplikt [•ap’l’ikt’]; aplikalēt [•ap’l’ikal’^äät’]; apstateit [•apstat’^ėit’]; 2. : a. ar nodokļiem — apnūdūkļuot

aplipināt ver. 1. aplypynuot; aplepēt (kū); 2. (ko) (ar slimību) dakrytynuot (kam) (naveseleibu); a. citus ar vīrusu — dakrytynuot cytim virusu

aplok|sa [•apl`uoks] subst. dīnduorzs [•d’`īnd`uor’z’s’]; ielaist zirgus ~ā — īlaist zyrgus dīnduorzī

aplok|sa [•apl`uoks] subst. dīnduorzs [•d’`īnd`uor’z’s’]; ielaist zirgus ~ā — īlaist zyrgus dīnduorzī; ganīšana ~os — ganeišona dīnduoržūs

aploksne [•apl`uoksne] subst. kuvers [•kuv’ėr’s’]; ielikt vēstuli ~ē — īlikt viestuli kuverī

apmainīties [•apmaĩn`īt`ies] ver. puorsameit [•p`uorsam’^ėit’]; meitīs [•m’^ėit’^īs’]; a. ar pieredzi — meitīs pīredzīnim; puorsameit pīredzīnim

apmaiņ|a [•apmaĩņa] domu a. — dūmu (guodu) meits; viedokļu a. — redzīņu meits; pieredzes a. — pīredzīņu meits; studentu a. — studentu meits; ~as braucieni — meita braucīni; braucīni meitā; saņemt (iegūt) ~ā pret (ko) — dabuot (dasabuot) meitā pret (kū)

apmaks|a [•apmaksa] subst. apmoksa [•apmoksa]; apmoksuojums [•apmoks^uoj`ums]; ~as termiņš — apmoksys goladīna (golalaiks)

apmaksāšana [•apmaks`āšana] subst. apmoksuošona [•apmoks^uošona]; apmoksuojums [•apmoks^uoj`ums]; apmoksa [•apmoksa]

apmaksāt [•apmaks`āt] ver. apmoksuot [•apmoks^uot’]

apmale [•apmale] subst. apmale [•apmal’ä]

apmāns subst. muoni dsk.; muons vsk.; acu a. — ocumuons

apmēr|sa [•apmęęrs] mārs [•m`ārs]; lelums [•lel`ums]; kuģa ~i — lellaivys māri; krāpšana lielos ~os — bliedeiba lelūs mārūs

apmēr|sa [•apmęę̃ rs] mārs [•m`ārs]; lelums [•lel`ums]; kuģa ~i — lellaivys māri; krāpšana lielos ~os — bliedeiba lelūs mārūs

apnicība subst. buodums; atbuodums

apnikums subst. buodums; atbuodums

apņemšanās [•apņem̃šanā̃ s] subst. aizalikšona [•`aizal’ikšona]; aizasaceišona [•`aizasac’^ėišona]; aizasacejums [•`aizasac’ėj`ums]; pasajimšona [•pasaj’^imšona]

apņemties [•apņem̃t`ies] aizalikt [•`aizal’ik’t ’]; aizasaceit [•`aizasac’^ėit’]; (uzņemties) pasajimt [•pasaj’^im’t’]

apogs [•ap`uoks] subst. ornit. opūgs [•op`ūks]

applaucēt [•appl`auc`ēt] ver. apšmucynuot [•apšmucyn^uot’]

applaucēties [•appl`aucē̃ t`ies] ver. apsašmucynuot [•apsašmucyn^uot’]

applucināta [•applucin`āt] ver. (plucināt) applucynuot [•applucyn^uot’]

applucinātb [•applucin`āt] ver. (applaucēt) apšmucynuot [•apšmucyn^uot’]

applūde [•appl`ūde] subst. aizalīšona [•`aizal’^īšona]; aizlīšona [•`aiz’l’^īšona]

appludināt [•appludin`āt] ver. -> applūdināt

applūdināt [•appl`ūdin`āt] ver. aizlīt [•`aiz’l’^īt’]

applūst [•appl`ūst] ver. aizalīt [•`aizal’^īt’]

aprēķināt [•aprē̃ ķinā̃ t] ver. apskaiteit [•apsk`ait’^ėit’]

aprēķin|s [•aprē̃ ķins] subst. apskaits [•apsk`aic]; veikt ~u — apskaiteit; /pa/dareit apskaitu; pēc maniem ~iem — pa munim apskaitim; enerģijas patēriņa a. — energejis izlītuojuma apskaits

aprīkojums [•apr`īk`uoj`ums] subst. pastota; biroja a. — biroja pastota; ārsta kabineta a. — uorsta kabineta pastota; betona ražošanas a. — betona pīgatavis pastota; radioapraides a. — radejlaideibys pastota; papildu a. — papyldoma (papyldomuo) pastota

aprīko|t [•apr`īk`uot] ver. 1. (ko ar ko) ītaiseit [•`īt`ais’^ėit’] (kam kū; kimā kū); īriedeit [•`īr’`ied’^ėit’] (kimā kū); a. automašīnas ar signalizāciju — ītaiseit mašinem signalizaceju; a. vienu darba vietu ar interneta pieslēgumu — ītaiseit vīnai dorba vītai iņterneta daslāgumu; a. sildķermeņus ar termostatiem — ītaiseit siļdeitivim termostatus; a. vārtus ar dažādām atslēgām — ītaiseit vuortim vysaidus atslāgus; a. skolas ar internetu — ītaiseit (īriedeit) školuos iņternetu; a. ar visu nepieciešamo — ītaiseit vysu, kas vajadzeigs; 2. (ierīkot, iekārtot) (ko) īriedeit [•`īr’`ied’^ėit’] (kū); paplašināt mācību telpas un tās pienācīgi a. — paplatynuot vuceišonuos ustobys i juos pīdareigai īriedeit; mūsdienīgi ~ts birojs — myuslaiceigai ītaiseits birojs

aprind|as [•apriñdas] subst. dsk. apleice [•apl’`ėic’ä]; pazīstams literātu ~ās — pazeistams literatu apleicē

aprobežotība [•apruõbež`uotī̃ba] subst. mozpruoteiba [•mospr`uot’^ėiba]; šaurguodeiba [•š`aurg`uod’^ėiba]

aprobežots [•apruõbež`uoc...ž`uota] partic. mozpruoteigs [•mospr`uot’^ėiks...t’^ėiga] adj.; šaurguodeigs [•š`aurg`uod’^ėiks...d’^ėiga] adj.

aprunāšana [•aprunā̃ šana] subst. apruna [•apruna]

apsaldējum|s [•aps`ald`ēj`ums] subst. med. nūsaļdiešona [•n`ūs^al’d’^iešona]; izvairīties no ~iem un apdegumiem — izasorguot nu nūsaļdiešonu i nūdegšonu

apsaldēt [•aps`ald`ēt] ver. nūsaļdēt [•n`ūs^al’d’^äät’]; a. roku (kāju) — nūsaļdēt rūku (kuoju); a. ausis — nūsaļdēt auss

apsardz|e [•aps`ardze] subst. sardzeiba [•s^ardz’^ėiba]; ~es signalizācija — sardzeibys signalizaceja

apsargāt [•aps`arg`āt] ver. sorguot [•s^org^uot’]

apsēdināt [•aps`ēdin`āt] ver. atsādynuot [•ats^ādyn^uot’]; a. viesi pie galda — atsādynuot gostu aiz golda; a. bērnu uz krēsla — atsādynuot bārnu krāslā

apsēsties [•aps`ēst`ies] ver. atsasēst [•acas’^ääs’t’]; a. uz krēsla — atsasēst krāslā; apsēsties uz soliņa — atsasēst iz sūleņa (kanapa); a. zemē — atsasēst iz zemis

apsekošana [•apsek`uošana] subst. puortēme [•p`uor’t’`ääm’ä]; puorvēre [•p`uor’v’`äär’ä]

apsekot [•apsęk`uot] ver. puortēmēt [•p`uor’t’`ääm’^äät’]; puorsavērt [•p`uorsav’`äär’t’]

apskats [•apskats] subst. apsavierīņs [•apsav’`ier’`īn’c’]; jaunumu a. — jaunu apsavierīņs; preses a. — presis apsavierīņs

apslēpta [•apsl`ēpt] ver. (arī pārn.) aizglobuot [•`aizglob^uot’]; nūglobuot [•n`ūglob^uot’]; ~a manta — aizglobuots monts; ~a doma pārn. aizglobuots guods (dūms)

apslēp|ta [•apsl`ēpt] ver. (arī pārn.) aizglobuot [•`aizglob^uot’]; nūglobuot [•n`ūglob^uot’]; ~a manta — aizglobuots monts; ~a doma pārn. aizglobuots guods (dūms)

apslīcināt [•apsl`īcin`āt] ver. apsleicynuot [•ap’s’l’`ėicyn^uot’]; nūsleicynuot [•n`ūs’l’`ėicyn^uot’]; a. visus kaķēnus — apsleicynuot vysus kačalānus

apslīk|t [•apsl`īkt] ver. 1. apsleikt [•ap’s’l’`ėik’t’]; plūdos ~a visi lopi — polūs apsleika vysi lūpi; 2. tikt aizlītam [•tik’t’ •`aizl’īt`am]; siens ~a — sīnu aizlēja

apslim|t [•apsl`imt] ver. apvaidēt [•apv`aid’^äät’]; savaidēt [•sav`aid’^äät’]; viņš bija ~is — jys beja savaidiejs; jys vaidēja

apsmiekl|s [•apsm`iekls] subst. apsmīklis [•aps’m’^īk’l’is’]; kļūt par ~u — tikt par apsmīkli

apsm|ieta [•apsm`iet] ver. (kādu) apsasmīt [•apsas’m’^īt’] (kam); pīsasmīt [•p’`īsas’m’^īt’] (kam); skolēni nereti cits citu ~ej — škoļnīki nareši tys tam apsasmej; negribu, lai citi mani ~ietu — nagrybu, ka cyti maņ apsasmītu (pīsasmītu)

apsm|ieta [•apsm`iet] ver. (kādu) apsasmīt [•apsas’m’^īt’] (kam); pīsasmīt [•p’`īsas’m’^īt’] (kam); skolēni cits citu ~ēja — škoļnīki tys tam apsasmēja; negribu, lai citi mani ~ietu — nagrybu, ka cyti maņ apsasmītu (pīsasmītu)

apsm|ieta [•apsm`iet] ver. (kādu) apsasmīt [•apsas’m’^īt’] (kam); pīsasmīt [•p’`īsas’m’^īt’] (kam); skolēni cits citu ~ēja — škoļnīki tys tam apsasmēja; negribu, lai citi mani ~ietu — nagrybu, kab cyti maņ apsasmītu (pīsasmītu)

apsmieties [•apsm`iet`ies] 1. -> apsmiet 2. -> pasmieties (sar.)

apsnigt [•apsnikt] ver. apsnigt [•aps’n’ik’t’]; ~ušas taciņas — apsnygušys stidzenis

apspiešana [•apsp`iešana] subst. apmīgšona [•ap’m’^īk’šona]

apspiedējs [•apsp`ied`ēis...d`ēja] subst. apmīdziej/s, -a [•ap’m’^īdz’`ieis’...dz’`iej’ä]

apspiest [•apsp`iest] ver. (kādu, ko) apmīgt [•ap’m’^īk’t’] (kū)

apspriede [•apspr`iede] subst. riedeišonuos [•r’`ied’^ėišon^uos]; puorruna [•p`uorruna]; sprīža [•s’p’r’^īža]

apspriesties [•apspr`iest`ies] ver. riedeitīs [•r’`ied’^ėit’^īs’]; puorrunuot [•p`uorrun^uot’]; sprīst [•s’p’r’^īs’t’]

apstāk|lis subst. apstuoklis; labvēlīgi ~ļi — lobi apstuokli; smagos ~os — gryutūs apstuokļūs; ~ļa vārds gram. apstuoklinīks

apstarošana [•apstar`uošana] subst. fiz. med. apspaituošona [•apsp^ait^uošona]; apspaituojums [•apsp^ait^uoj`ums’]

apstarojums [•apstar`uoj`ums] subst. fiz. med. apspaitīņs [•apsp^ait’`īn’c’]; iekšējais a. — vydyskais apspaitīņs; radioaktīvais a. — radiokativais apspaitīņs; diagnostiskais a. — diagnostiskais apspaitīņs; kaitīgais saules a. — vuodeigais saulis apspaitīņs

apstar|ot [•apstar`uot] ver. 1. apspeidēt [•ap’s’p’^ėid’^äät’]; saule dāsni ~o zemeņu dobi — saule bīzmynai apspeid zemneicu grādu; 2. fiz. med. apspaituot [•apsp^ait^uot’]; a. virsmu ar ultravioletajiem stariem — apspaituot viersu ar ultravioletajim spaitim; a. ar elektromagnētisko lauku — apspaituot ar elektromagnetiskū lauku

apstāties [•apst`āt`ies] ver. nūstuot [•n`ūst^uot’]; laikā a. — laikā nūstuot; a. nedrīkst — nūstuot nabreiv; a. ceļmalā — nūstuot ceļamolā

apsteigt [•apst`eikt] ver. aplīkt [•ap’līk’t’]; mēģina a. cits citu — skubynojās tys par tū; rauga tys tū aplīkuši

apstiprinoši [•apstiprin`uoši] adv. pīzineig/a/i [•p’`īz’in’^ėig`ai...n’^ėig’i]; atbildēt a. — atsaceit pīzineigai

apstiprino|šsa [•apstiprin`uošš...n`uoša] partic. pīzineig/s, -a [•p’`īz’in’^ėiks...n’^ėiga]; ~a atbilde — pīzineigs atsacejums

apstiprino|šsa [•apstiprin`uošš...n`uoša] partic. 1. (pozitīvs) pīzineig/s, -a [•p’`īz’in’^ėiks...n’^ėiga]; ~a atbilde — pīzineigs atsacejums; a. lēmums — pīzineigs sasprīdums; 2. (apliecinošs) apstyprynojūš/s, -a; ~i dokumenti — apstyprynojūši dokumenti; iepriekšējo izglītību a. dokuments — dašamejū (pyrmuokū) vuiceibu apstyprynojūšs dokuments; īpašumtiesības ~a apliecība — sovumtīseibu apstyprynojūšs līcynuojums

apstiprino|šsa [•apstiprin`uošš...n`uoša] partic. 1. (pozitīvs) pīzineig/s, -a [•p’`īz’in’^ėiks...n’^ėiga]; ~a atbilde — pīzineigs atsacejums; a. lēmums — pīzineigs sasprīdums; 2. (apliecinošs, dokumentējošs) apstyprynojūš/s, -a; ~i dokumenti — apstyprynojūši dokumenti; iepriekšējo izglītību a. dokuments — dašamejū (pyrmuokū) vuiceibu apstyprynojūšs dokuments; īpašumtiesības ~a apliecība — sovumtīseibu apstyprynojūšs līcynuojums

apstulbināt ver. apaumūņuot (kū); apsvīst apmyuku (kam)

apstulbums subst. apmyuka; aumūne

apsūdzība subst. vainaste; izvirzīt ~u pret (kādu) izceļt vainasti pret (kū)

apsveicam|s [•apsv`eic`ams...cama] partic. (arī pārn.) sveicynojam/s, -a [•sv’ęicynoj`ams...jama]; šī ideja ir ~a — itei ideja sveicynojama

apsvei|kta [•apsv`eikt] ver. sveicynuot [•sv’ęicyn^uot’]; pasveicynuot [•pasv’ęicyn^uot’]; ~cu! — sveicynoju!; a. tevi dzimšanas dienā — sveicynoju tevi dzimšonys dīnā; neaizmirsti apsveikt draugu jubilejā — naaizmiersti pasveicynuot draugu jubilejā; apsveikt svētkos — /pa/sveicynuot svieteibuos

apsvei|kta [•apsv`eikt] ver. sveicynuot [•sv’ęicyn^uot’]; pasveicynuot [•pasv’ęicyn^uot’]; ~cu! — sveicynoju!; a. tevi dzimšanas dienā — sveicynoju tevi dzimšonys dīnā; neaizmirsti apsveikt draugu jubilejā — naaizmiersti pasveicynuot draugu jubilejā; apsveikt svētkos — /pa/sveicynuot svieteibuos; apsveikt Jaunajā gadā — /pa/sveicynuot Jaunagodā

apsviedīgsa [•apsv`ied`īks...d`īga] adj. apgrīzeig/s, -a [•ap’g’r’`īz’^ėiks...z’^ėiga]

apsviedīgsa [•apsv`ied`īks...d`īga] adj. apgrīzeig/s, -a [•ab’g’r’`īz’^ėiks...z’^ėiga]

apsviedīgumsa [•apsv`ied`īg`ums] subst. apgrīzeig/s, -a [•ap’g’r’`īz’^ėiks...z’^ėiga]

apsviedīgumsa [•apsv`ied`īg`ums] subst. apgrīzeigums [•ap’g’r’`īz’^ėig`ums]

apsviedīgumsa [•apsv`ied`īg`ums] subst. apgrīzeigums [•ab’g’r’`īz’^ėig`ums]

aptauj|a [•aptaũja] subst. apklausa [•apkl`ausa]; iedzīvotāju a. — dzeivuotuoju apklausa; veikt ~u — padareit apklausu; piedalīties ~ā — pīsadaleit apklausā; ~as dalībnieks — apklausys dalinīks; ~as anketa — apklausys aņketa; ~as rezultāti — apklausys rezultati

aptaujāta [•aptaũj`āt] ver. apklaust [•apkl`aus’t’]

aptaujāta [•aptaũj`āt] ver. apklaust [•apkl`aus’t’]; a. iedzīvotājus — apklaust dzeivuotuojus; a. sabiedrībā pazīstamus cilvēkus — apklaust ļaudeibā zynomus (izsliviejušus) cylvākus

aptaujāta [•aptaũj`āt] ver. apklaust [•apkl`aus’t’]; a. iedzīvotājus — apklaust dzeivuotuojus; a. sabiedrībā pazīstamus cilvēkus — apklaust ļaudeibā zynomus (izsliviejušus) cylvākus; a. uzņēmējus — apklaust pasajāmuojus

aptaukošanās [•apt`auk`uošan`ās] subst. aptukšona [•aptukšona]

aptaukojiesa [•apt`auk`uoj`ies...jus`ies] partic. aptu/cs, -kuse [•aptuc’s’...•aptukus’ä]

aptaukojiesa [•apt`auk`uoj`ies...jus`ies] partic. aptu/cs, -kuse [•aptuc’s’...•aptukus’ä]

aptaukoties [•apt`auk`uot`ies] ver. aptukt [•aptuk’t’]

apvainošanās [•apvaĩn`uošan`ās] subst. īsaļaunuošona [•`īsaļ`aun^uošona]; īsaļaunuojums [•`īsaļ`aun^uoj`ums]

apvainojums [•apvaĩn`uoj`ums] subst. īļaunuojums [•`īļ`aun^uoj`ums]; personisks a. — personiskys īļaunuojums

apvainot [•apvaĩn`uot] ver. 1. apvainēt [•apv`ain’^äät]; a. (kādu) noziegumā — apvainēt (kū) nūzygumā; nepatiesi a. — nataisneigai (napatīseigai) apvainēt; 2. īļaunuot [•`īļ`aun^uot’]; apvainot sarunu biedru, nepieklājīgi izturoties — īļaunuot runysbīdru car natykušu izavedīni; a. ar vārdiem (uzvedību, rīcību) — īļaunuot car vuordim (izavedīni, padarejumu)

apvaino|ties [•apvaĩn`uot`ies] ver. īsaļaunuot [•`īsaļ`aun^uot]; a. bez iemesla — īsaļaunuot bez īmeslis; viņš ātri ~jas — jis dreiži īsaļaunoj; nav par ko a. — navā deļ kuo īsaļaunuot; nevajag a. — navajaga īsaļaunuot; a. par katru sīkumu — īsaļaunuot deļ sevkura seikuma

apvedceļ|š [•apvedc`eļš] subst. 1. (apdzīv. vietas apbraucamais ceļš) apleikceļš [•apl’`eikc`el’š];; pilsētas a. — mīsta apleikums; ~a būve — apleikceļa stateiba; /uz/būvēt ~u — /pa/stateit apleikceļu; apbraukt pilsētu pa ~u — apbraukt mīstu pa apleikceļu; 2. (speciāli izveidots līkums transportlīdzekļiem) apleikums [•apl’`eik`ums]; uzstādīt ceļazīmi "apvedceļš" — pastateit ceļazeimi "apleikums"; izveidot apvedceļu pa šķērsielu — sataiseit apleikumu pa škārsūļneicu

apvienībaa subst. saškeireiba [•sašk’`ėir’`^ėiba]; asociaceja [•asoc’iac’ėj’ä]; apvīneiba [•ap’v’`īn’^ėiba]; studentu a. — studentu saškeireiba

apvienībaa [•apv`ien`ība] subst. saškeireiba [•sašk’`ėir’`^ėiba]; asociaceja [•asoc’iac’ėj’ä]; apvīneiba [•ap’v’`īn’^ėiba]; studentu a. — studentu saškeireiba

apvieno|t [•apv`ien`uot] ver. 1. (savienot) saškiert [•sašk`ier’t’]; salaist [•sal^ais’t’]; ~o Nāciju Organizācija (ANO) — Saškiertūs Naceju Organizaceja (SNO; 2. (vienot, saliedēt) salaidynuot [•sal^aidyn`uot’]; vīnumeiguot [•v’ ^īnum’ ^ėig^uot’]; ārējais ienaidnieks ~o tautu — uorejais naidinīks salaidynoj (vīnumeigoj) tautu

apzīmogot (ko) ver. izlikt mīgtivi (iz kuo, kimā); apmīgtivuot (kū)

apzināties [•abzin`āt`ies] ver. attikt [•at’t’ik’t’]; atmaneit [•atman’^ėit’]; a. savas saknes — attikt (atmaneit) sovys saknis

apzinīgia [•abzin`īgi] adv. samaneig/a/i [•saman’^ėig`ai...n’^ėig’i]

apzinīgia [•abzin`īgi] adv. samaneig/a/i [•saman’^ėig`ai...n’^ėig’i]; atmaneig/a/i [•atman’^ėig`ai...n’^ėig’i]

apzinīgia [•abzin`īgi] adv. samaneig/a/i [•saman’^ėig`ai...n’^ėig’i]

apzvērēšana [•abzv`ēr`ēšana] subst. pīzvēriešona [•p’`īz’v’`ier’^iešona]; pīzvēriej`ums [•p’`īz’v’`ier’`iej`ums]; a. sev — aizazvēriešona; aizazvēriej`ums

apzvērēt [•abzv`ēr`ēt] ver. pīzvērēt [•p’`īz’v’`äär’^äät’]; a. sev — aizazvērēt

arājiņš [•arā̃j`iņš] subst. 1. d. dem. vr. a r ā j s; 2. folkl. (tautietis, vīrs) oruojeņš [•or`uoj’`en’č]

arājs [•arā̃is] subst. oruojs [•or`uojs]

aramkārta [•ar`amk`ārta] subst. aramaiļa [•aram`ail’ä]

aramzeme [•ar`amzeme] subst. aramine [•aram’in’ä]

arhibīskapija [•`arhi.bī̃skapija] subst. arciveiskupeja [•`ar’c’i.v’`ėiskup’ėj’ä]

arhibīskaps [•`arhi.bī̃skaps] subst. arciveiskups [•`ar’c’i.v’`ėiskups]

arhivāre [•`arhivā̃rs] subst. arhivare [•`ar’h’iv`ar’ä]

arhivār|s [•`arhivā̃rs] subst. arhivars [•`ar’h’iv`ars]

arhivēšana [•`arhiv`ēšana] subst. arhiviešona [•`ar’hiv’^iešona]; arhiviejums [•`ar’hiv’^iej`ums]

arhivējums subst. arhiviejums [•`ar’hiv’^iej`ums]

arhivēt [•`arhiv`ē̃t] ver. arhivēt [•`ar’hiv’^äät’]

arhīvniecība [•`arhī̃vn`iecī̃ba] subst. arhiveiba [•ar’h’iv’^ėiba]

arhīvs [•`arhī̃us] subst. arhivs [•ar’h’ius]

arīd|s [•arī̃c... •arī̃da] adj. aridiskys [•ar’id’iskys]; ~a — aridiska; ~ais klimats — aridiskais klimats

arilamīds [•arilamī̃c] subst. ķīm. (biežāk dsk.) arilamids [•arilam’ic]

arka subst. arka; kūplys

arlabunakti [ar•labunakti] inter. lobys nakts! [•lobys •nak’c’]

armijniece [•ar̃m`ijn`iece] subst. s. karineica [•kar’in’^ėica]

armijnie|ks [•ar̃m`ijn`ieks] subst. sar. karinīks [•kar’in’`īks] (neitr.)

arodslimība subst. omotnaveseleiba; profeseiguo naveseleiba

aromāts [•aromā̃c] subst. smuords [•sm`uorc]; aromats [•aromac]; patīkams a. — lobs smuords; lobs aromats

aromātviel|a [•aromā̃tviẽla] subst. smuordaklys [•sm`uordaklys]; pievienot ~as — dalikt smuordaklu (dsk. gen.); dalikt smuordaklus

artikuls [•`artik`uls] subst. artikuls [•`ar’t’ik`uls]; preces a. — precis artikuls;; noteiktais a. gram. nūstateitais artikuls; nenoteiktais a. gram. nanūstateitais artikuls

arvien [ar•v`ien] adv. vys [vys]; a. vēl — vys vēļ

asar|a [•assara] subst. osora [•osora]; liet rūgtas ~as — raudiņ rauduot

asimilēt [•assimil`ēt] ver. asimilēt [•as’im’il’^äät’]; (citā tautībā – arī) attautuot [•att`aut^uot’]

asināt [•assin`āt] ver. 1. asynuot [•asyn ^uot’]; (nazi, cirvi u. tml. – arī) tacynuot [•tacyn^uot’]; (izkapti – arī) streičēt [•s’t’r’`ėič’äät’]; 2. pārn. asynuot [•asyn^uot’]; a. prātu — asynuot pruotu

asin|s [•assins] subst. asnis [•as’nis’] (gen. ašņa); a. tek. — asnis skrīn; ~is sarec — asnis sacītej; ~s pagatavojumi med. ašņa darīni;; ~s ķermenīši fiziol. ašņa lītineni; noberzt līdz ~īm — nūtreit da ašņa; dzīslās rit ~is — dzeisluos tak asnis; cīnīties līdz ~īm — ceikstētīs da ašņa

asinsrite subst. fiziol. ašņatekme

asinsvad|s [•assinsvac] subst. ašņadzeisla [•aš’n’ädz’^ėisla]; sirds un ~u sistēma anat. sirds i ašņadzeislu sistema

asiņain|s [•assiņ`ains] adj. asneigs [•as’n’^ėiks]; ašņuots [•ašn’^uoc]; ~a — ašņuota, asneiga

aspekts subst. īlykums; aspekts

asprātīb|a [•aspr`āt`ība] subst. 1. izguodīņs [•iz’g`uod’`īn’c’]; bārstīt ~as — svaideit izguodīņus; 2. (īpašība) izguodeiba; viņam ~as netrūkst — jam izguodeibys natryukst; pilns humora un ~as — pylns humora i izguodeibys

asprātīgi [•aspr`āt`īgi] adv. izguodeig/a/i [•iz’g`uod’^ėig`ai…d’^ėig’i]; a. komentēt — izguodeigai komeņtēt

asprātīg|s [•aspr`āt`īks] adj. izguodeigs [•iz’g`uod’^ėiks]; ~a — izguodeiga; a. sarunu biedrs — izguodeigs runysbīdrys; a. komentārs — izguodeigs komentars

as|sa [ass] subst. ass [as’s’]; riteņa a. — skrytuļa ass; centrālā a. — centriskuo ass

as|sb [ass] adj. oss [oss]; ~a — osa; kļūt ~ākam (~ākai) — pasaasynuot

aste subst. aste

astere [•astere] subst. astra [•astra]

asteskauls [•astes.kaũls] subst. anat. pyrskauļs [•p`yrsk`aul’s’]

astma [•`astma] subst. med. sāpots [•s`āpoc]; astma [•astma]; viņam ir a. — jam sāpots; ~as slimnie/ks, -ce — sāpotn/īks, -eica

astoņdesmitkārt adv. ostoņdesmit reižu; ostoņdesmitreizeig/a/i

astoņkārt adv. 1. ostonis reizis; ostoņreizeig/a/i; 2. ostoņkuorteig/a/i

astoņpadsmitkārt adv. 1. ostoņpadsmit reižu; ostoņpadsmitreizeig/a/i; 2. (iesākot astoņpadsmito punktu) pa ostoņpadsmytam; 3. ostoņpadsmit kuortom; ostoņpadsmitkuorteig/a/i

astoņsimtgade [•ast`uoņ.s`imt.gade] subst. ostoņsymtgadeiba [•oston’.s`ymt.gad’^ėiba]

astotdaļfināls [•ast`uodd`aļ.finā̃ls] subst. ostoitfinals [•ost`oitf’in`als]

astotkārt adv. pa ostoitam

atālene subst. bot. sirdisnīks; purva a. — pūriņs sirdisnīks (Parnassia palustris)

atart ver. atart

atbaidoši [•adbaĩd`uoši] adv. bīdeig/a/i [•b’`īd’^ėig`ai…d’^ėig’i]; baimeig/a/i [•b`aim’^ėig`ai…m’^ėig’i]

atbaidoš|s [•adbaĩd`uošš] adj. bīdeigs [•b’`īd’^ėiks]; baimeigs [•b`aim’^ėiks]; ~a — bīdeiga, baimeiga

atbalsoties [•adb`als`uot`ies] ver. atskanēt [•ackan’^äät’]

atbals|s [•adb`alss] subst. 1. atbaļss [•adb`al’s’s’] (gen. atbaļša); 2. pārn. dsk. atskoni [•ackon’i]; vasaras ~is — vosorys atskoni

atbalstīšana subst. atspaiduošona; atspaiduojums; atspaids; atspaida dūšona; atspaida davums; paturiešona; paturiejums

atbalst|īt [•adb`alst`īt] ver. 1. (kādu, ko) (palīdzēt, sniegt atbalstu) atspaiduot [•acp^aid^uot’] (kū); dūt atspaidu [•d^ūt’ •acp^aidu] (kam); paturēt [•patur’^äät’] (kū); projektu ~a sabiedriskais fonds — projektu atspaidoj ļaudyskais fonds; 2. (pievienoties, atzīt, būt kā pusē) paturēt [•patur’^äät’] (kū); pīzeit [•p’`īz’`ėit’] (kū); saksteit [•sak’s’t’^ėit’] (kū); valsts iestāju ES ~īja vairums pilsoņu — vaļsteibys īstuošonu ES paturēja lelums pilīšu

atbalstītāja [•adb`alst`īt`āja] subst. s. 1. (atbalsta sniedzēja) atspaidneica [•acp^aid’n’^ėica]; atspaida devieja [•acp^aida •d’ėv`iej’ä]; paturātuoja [•patur^āt`uoj’ä]; 2. (atzinēja, sekotāja) paturātuoja [•patur^āt`uoj’ä]; pīzinieja [•p’`īz’in’`iej’ä]; saksteituoja [•saks’t’uoj’ä]

atbalstītāj|s [•adb`alst`īt`āis] subst. 1. (atbalsta sniedzējs) atspaidnīks [•acp^aid’n’`īks]; atspaida deviejs [•acp^aida •d’ėv`ieis’]; paturātuojs [•patur^āt`uois’]; 2. (atzinējs, sekotājs) paturātuojs [•patur^āt`uois’]; pīziniejs [•p’`īz’in’`ieis’]; saksteituojs [•saks’t’^ėit`uois’]

atbalst|s [•adb`alsc] subst. 1. atspaids [•acp^aic]; morāls a. — moraliskys atspaids; materiāls a. — materialiskys atspaids; finansiāls a. — finansiskys atspaids, naudyskys atspaids; valsts a. — vaļsteibys atspaids; nepieciešams a. — vajadzeigs atspaids; sniegt ~u (kam) — dūt atspaidu (kam), atspaiduot (kū); neliegt ~u — nalīgt atspaida; piedāvāt ~u — pasūleit atspaidu (kam), pasūleit atspaiduot (kū); saņemt ~u — dabuot atspaida; gūt ~u — dabuot atspaida; īstenot projektu ar partneru ~u — īdzeivynuot projektu ar partneru atspaidu; paust savu ~u (kādam) — izsaceit sovu atspaidu (kam); 2. v. b a l s t s

atbild|e [•adb`ilde] subst. atsacejums [•acac’ėj`ums]; pareiza a. — pareizs atsacejums, taisneigs atsacejums; sniegt ~i — dūt atsacejumu; a. uz jautājumu — atsacejums iz vaicuojuma; a. uz lūgumu — atsacejums iz prasejuma; kāda ir tava a.? — kaids tovs atsacejums?; jautājumi un ~es — vaicuojumi i atsacejumi

atbildība [•adb`ild`ība] subst. atsaceigums [•acac’^ėig`ums]; disciplinārā a. — disciplinarais atsaceigums; civilā a. — civilais atsaceigums; civiltiesiskā a. — civiltīsyskais atsaceigums; kriminālā a. — kriminalais atsaceigums; a. likuma (sabiedrības) priekšā — atsaceigums pret lykumu (ļaudeibu)

atbildīgi [•adb`ild`īgi] adv. atsaceig/a/i [•acac’^ėig`ai…c’^eig’i]

atbildīg|s [•adb`ild`īks] adj. atsaceig/s, -a [•acac’^ėiks...^ėiga]

atbilstošs partic. atsateikūš/s, -a

atblīvēt [•adblī̃v`ēt] ver. atbīzeiguot [•ad’b’`īz’^ėig^uot’]

atblīvētāj|s [•adblī̃v`ęęt`āis] subst. 1. (persona) atbīzeiguotuojs [•ad’b’`īz’^ėig^uot`uois’]; ~a — atbīzeiguotuoja; 2. v. d. (ierīce) atbīzeiguotivs [•ad’b’`īz’^ėig^uot’ius’]; demuļtipleksors [•d’ėmul’t’ip’l’ėks`ors]

atbraukt ver. atbraukt

atcelšana subst. atsaukšona; drukas aizlieguma a. vēst. druka nūlīguma atsaukšona

atcelt subst. atsaukt

atcerēties [•accer`ēties] ver. atguoduot [•adg`uod^uot’]; daguoduot [•dag`uod^uot’]; īguoduot [•`īg`uod^uot’]; pīminēt [•p’`īm’in’äät’]

atcere [•accere] subst. pīmine [•p’`īm’in’ä]; īguoduošona [•īg`uod^uošona]; ~es pasākums — pīminis sariedīņs

atdalītājsimbols subst. inf. poligr. škiramsimbols

atdestilēšana [•addestil`ēšana] subst. ķīm. atdestiliešona [•ad’d’ės’t’il’^iešona]

atdestilēt [•addestil`ēt] ver. atdestilēt [•ad’d’ės’t’il’^äät’]

atdzejojums [•addzej`uoj`ums] subst. /poezejis/ atvārsums [•atv`ārs`ums]; puorvārsums [•poez’ėj’is’ •p`uorv`ārs`ums]; a. no latviešu valodas — atvārsums nu latvīšu volūdys

atdzejot [•addzej`uot] ver. atvērst [•atv`äär’s’t’]; a. no latviešu valodas — atvērst nu latvīšu volūdys

atdzerties [•addz`ert`ies] ver. atsadzert [•acadz’^är’t’]; nevarēt a. — navarēt atsadzert

atdzesēt [•addzes`ēt] ver. atsaļdēt [•acs^al’d’^äät’]; (atvēsināt) dzysynuot [•dzysyn^uot’]

atdzis|t [•addzist] ver. atsaļt [•acs^al’t’]; pusdienas jau ~ušas — pušdīnis jau atsolušys

atdzīvošanās subst. atsadzeive

atdzīvoties [•addz`īv`uot`ies] ver. atsadzeivynuot [•acadz’`ėivyn^uot’]

atgādāt [•adgā̃d`āt] ver. atvest [•at’v’ės’t’]; atvoduot [•atvod^uot’]

atgadījums [•adgad`īj`ums] subst. izagadīņs [•izagad’`īn’c’]

atgādinājums [•adgā̃din`āj`ums] subst. atguodīņs; atguodynuojums

atgādin|āt [•adgā̃din`āt] ver. 1. (palīdzēt atcerēties) atguodynuot [•adg`uodyn^uot’]; 2. (būt līdzīgam) atsist [•ac’s’is’t’]; dārza pīlādzis pēc izskata ~a meža pīlādzi — duorza cārmyuška pa izavierīņam atsyt meža cārmyušku; šī situācija man kaut ko ~a — itei situaceja maņ kū naviņ atsyt

atgriezties [•adgriẽst`ies] ver. grīztīs [•g’r’`īs’t’^īs’]; atsagrīzt [•acag’r’`īs’t’]; a. mājās — grīztīs da sātai

atļauja [•atļaũja] subst. atļuove [•at’l’`uov’ä]; (vēlība) pavieliejums [•pav’`iel’`iej`ums]

atjaunošana [•atj`aun`uošana] subst. atjaunynuošona [•atj^aunyn^uošona]; atjaunynuojums [•atj^aunyn^uoj`ums]

atjaunošanās [•atj`aun`uošan`ās] subst. atsajaunynuošona [•acaj^aunyn^uošona]; atsajaunynuojums [•acaj^aunyn^uoj`ums]

atjaunojums [•atj`aun`uoj`ums] subst. atjaunynuojums [•atj^aunyn^uoj`ums]

atjaunot [•atj`aun`uot] ver. atjaunynuot [•atj^aunyn^uot’]

atjaunoties [•atj`aun`uot`ies] ver. atsajaunynuot [•acaj^aunyn^uot’]

atjautīb|a [•atj`autī̃ba] subst. saprateigums [•saprat’^ėigums']; izguodeiba [•izg`uod’^ėiba]; vuiklums; ~as uzdevums — izguodeibys aizdavums

atjautīgi [•atj`aut`īgi] adv. saprateig/a/i [•saprat’^ėig`ai…t’^ėig’i]; izguodeig/a/i [•izg`uod’^ėig`ai…d’^ėig’i]

atjautīg|s [•atj`aut`īks] adj. saprateig/s, -a [•saprat’^ėiks...^ėiga]; izguodeig/s, -a [•izg`uod’^ėiks...^ėiga]; vuikl/ys, -a [•v`uiklys...kla]

atjē|gties [•atjē̃kt`ies] ver. 1. (piem., no bezsamaņas) atsagiut [•acag’`iut’]; 2. pārn. (saprast, atģisties) sasagiut [•sasag’`iut’]; apsagiut [•apsag’`iut’]; īsakūpt [•`īsak`ūp’t’]; par vēlu ~dzās — par vālai sasagiva

atkala subst. apguoļs vsk.; druobli dsk.

atkalatjaunošana [•atk`al.atj`aun`uošana] subst. atjaunynuošona [•atj^aunyn^uošona]; valsts a. — vaļsteibys atjaunynuošona

atkāpe [•atk`āpe] subst. atveļce [•atv’el’c’ä]; a. rindkopas sākumā — atveļce aiļukūpys suokuos; a. no normas — atveļce nu normys

atkarība [•atkarī̃ba] subst. pavaļdeibai [•das`ait’^ėiba]; ~ā (no kā) — pavaļdeigai (kam); rīcība bus atšķirīga, ~ā no mērķa — darbeiba byus izškireiga, pavaļdeigai snāgam

atkarīg|s [•atkar`īks] adj. 1. dasaiteigs [•das`ait’^ėiks]; ~a — dasateiga; ~ās tautas — dasaiteiguos tautys; 2. pīdareigs [•p’īdar’^ėiks]; ~a — pīdareiga; no kā tas atkarīgs? — nu kuo tys pīdar (pīdareigs)?; tas /ir/ a. no daudziem apstākļiem — tys pīdareigs (tys pīdar) nu daudzeju apstuokļu

atkarpe [•atk`arpe] subst. atradzāns [•atradz`ānc]; makšķerāķa (makšķeres āķa) a. — mokšorkuoša (mokšorys kuoša) atradzāns

atkārtot ver. kuortuot; atkuortuot

atkausēt [•atk`aus`ēt] ver. atlaidynuot [•atl^aidyn^uot’]

atkāzas [•atk`āzas] subst. dsk. atkuozis [•atk`uoz’is’]; svinēt a. — svieteit atkuozis

atklāšan|a [•atkl`āšana] subst. atdareibys [•atdar’ėibys] dsk.; izstādes a. — paruodis atdareibys; festivāla a. — festivaļa atdareibys; ~as sarīkojums — atdareibu pasuocīņs; ~as koncerts — atdareibu koņcerts

atklāsm|e [•atkl`āsme] subst. atkluošona [•atkl^uošona]; Jāņa ~es grāmata rel. Apokalipsa

atklāt|s [•atkl`āc] adj. atdareits [•atdar’^ėic]; ~a — atdareita; ~a vēstule — atdareita viestule; ~a sapulce — atdareita saīsme

atklepot [•atklęp`uot] ver. atkuosēt [•atk`uos’^äät’]; atsakuosēt [•acak`uos’^äät’]

atkritne [•atkritne] subst. d. atsvīdine [•ac’s’v’^īd’in’ä]

atkritum|i [•atkritumi] subst. dsk. palīki [•pal’`īk’i]; naši [•našy]; ražošanas a. — pīgatavis palīki; bīstamie a. — gražeigī palīki; kaitīgie a. — vuodeigī palīki; iznest ~us — iznest palīkus; ~u spainis — izsvīdine; ~u urna — izsvīdine (napalela); ~u tvertne — izsvīdine (leluoka); ~u konteneirs — palīku koņteiners; izsvīdine (lela)

atkusnis [•atkusnis] subst. meikstūne [•m’^ėikst`ūn’ä]

atkust [•atkust] ver. atsalaist [•acal^ais’t’]

atlaid|e [•atl`aide] subst. nūlaida [•n`ūl^aida]; prece ar ~i — prece ar nūlaidu; ~žu karte — nūlaidu karta

atledot [•atlęd`uot] ver. nūladuot [•n`ūlad^uot’]

atledotājs [•atlęd`uot`āis] subst. nūladuotivs [•n`ūlad^uot’`ius’]

atlido|t [•atlid`uot] ver. atskrīt [•ac’s’k’r’`īt’]; strazdi ~uši — strodi atskriejuši; a. ar lidmašīnu — atskrīt ar skrīnmašini

atlīdzīb|a [•atlī̃dzī̃ba] subst. atleidzīņs [•at’l’`ėidz’`īn’c’]; saņemt ~u — dabuot atleidzīņa

atlīdzināt [•atlī̃dzin`āt] ver. atleidzynuot [•at’l’`ėidzyn^uot’]

atliekas [•atl`iekas] subst. dsk. palīki [•pal’`īk’i]

atliet [•atl`iet] ver. 1. atlīt [•at’l’^īt’]; 2. izlīt [•iz’l’^īt’]; a. bronzā — izlīt nu bronzys (zaļvara)

atlikums [•atli`kums] subst. atlykums [•atlyk`ums]

atlūgum|s subst. atprasejums; uzrakstīt ~u — pīraksteit atprasejumu

atminēt ver. 1. atminēt [•at’m’in’^äät’]; a. uzdoto mīklu — atminēt aizdūtū meikli; 2. -> a t m i n ē t i e s

atminēties [•atmin`ē`ties] ver. atguoduot [•adg`uod^uot’]; daguoduot [•dag`uod^uot’]; īguoduot [•`īg`uod^uot’]; pīminēt [•p’`īm’in’^äät’]

atmiņ|a [•atmiņa] subst. 1. atguods [•adg`uoc]; pīmine [•p’`īm’in’ä]; izzust no ~as — gaist nu pruota; 2. d. atguods; ~as apgabalu tīkls (SAN) — atguodapgabaļu teiklys (SAN)

atmuguriski [•atmuguriski] adv. atspriekleņ [•ac’s’p’r’`iek’l’`ėn’]; atkuorteņ [•atk`uor’t’`ėn’]

atnākt [•atnā̃kt] ver. atīt [at’^’īt’]

atņirgt : a. zobus — atīzt zūbus; aizeit zūbus

atpl|est [•atplest] ver. paplēst [•papl’`ääs’t’]; klausās muti ~ētis — klausuos muti papliets

atradums [•atrad`ums] subst. atradīņs [•atrad’`īn’c’]

atrast [•atrast] ver. atrast [•atras’t’]; savaicuot [•sav`aic^uot’]

atrotīt ver. atraiteit; a. piedurknes — atraiteit pierduknis

atrunāties [•atrunā̃t`ies] ver. izarunuot [•izarun^uot’]

atsauksme [•ats`auksme] subst. 1. atbaļss; atsauksme; 2. atsauksme [•rekom’`ėndac’ėj’ä]; rekomendaceja

atsevišķi [•atsevišķi] adv. sevim [•s’ėv’`im]; pa sevim [pa •s’ėv’`im]

atsevišķ|s [•atsevišķs] adj. seveigs [•s’ėv’^ėiks]; atseviškys [•ac’s’ėv’iškys]; ~a — seveiga, atseviška

atskanēt [•atskan`ēt] ver. atskanēt [•ackan’^äät’]

atskaņa [•atskaņa] subst. 1. v. (parasti dsk.) atskoni [•ackon’i]; atbaļši [•adb`al’ši]; 2. lit. atskoni [•ackon’i]

atskaņotājs [•atskaņ`uot ā̃is] subst. spieļuotivs [•s’p’`iel’^uot’ius’]

atskārsme [•atskā̃rsme] subst. atmaneiba [•atman’^ėiba]; nūmaneiba [•n`ūman’^ėiba]; saprateiba [•saprat’^ėiba]

atskārst [•atskā̃rst] ver. atmaneit [•atman’^ėit’]; nūmaneit [•n`ūman’^ėit’]

atslēdznieks [•atsl`ēdzn`ieks] subst. atsliedzinīks^ [•ac’l’^iedz’in’`īks]

atslēga [•atsl`ęęga] subst. atslāgs [•acl^āks]

atslēgt [•atsl`ēkt] ver. atslēgt [•ac’l’^ääk’t’]

atslēgvārds [•atsl`ęęg.v`ārc] subst. atslāgvuords [•acl^āg.v`uorc]

atslepenot [•atslępęn`uot] (ko) ver. nūjimt (nu kuo) slapynumu [•n`ūj^im’t’…•slapynumu]

atspēkot [•atsp`ęęk`uot] ver. apvērst [•ap’v’`äär’s’t’]; a. apvainojumu — apvērst vainiejumus

atsper|e [•atspere] subst. atspera [•ac’pėra]; ~u matracis — atsperu paseiļs

atspirdzinoš|s [•atspir̃dzin`uošs] partic. spierdzeigs [•s’p’`ier’dz’^ėiks] adj.; spierdzynojūšs [•s’p’`ier’dzynoj`ūšš] partic.; spierdzynojams partic.; ~a — spierdzeiga, spierdzynojūša, spiedzynojama; ~ie dzērieni — spierdzeigī dzierīni

atspoguļot [•atspuõguļ`uot] ver. atspeidynuot [•ac’p’^ėidyn^uot’]

atspoguļoties [•atspuõguļ`uot`ies] ver. atspeidēt [•ac’p’^ėid’^äät’]; atsaspeidynuot [•acas’p’^ėidyn^uot’]

atstāstīt [•atst`āst`īt] ver. atstuosteit [•act^uos’t’^ėit’]; puorstuosteit [•p`uorst^uos’t’ėit’]

atstāsts [•atst`āsc] subst. atstuostejums [•act^uos’t’ėj`ums]; puorstuostejums [•p`uorst^uos’t’ėj`ums]

atstatums [•atstat`ums] subst. atostums [•atost`ums]

atsteigšanās [•atst`eikšan`ās] subst. atsaskubynuošona [•acaskubyn^uošona]; atstrāpuošona [•actr`āp^uošona]

atsteigties [•atst`eikt`ies] ver. atsaskubynuot [•acaskubyn^uot’]; atstrāpuot [•actr`āp^uot’]; a. palīgā — atsaskubynuot par paleigu

atsvaidzināšana [•atsv`aidzin`āšana] subst. svīžeišona [•s’v’`īž’^ėišona]; atsvīžeišona [•ac’s’v’`īž’^ėišona]; svīžejums [•s’v’`īž’ėj`ums]; atsvīžejums [•ac’s’v’`īž’ėj`ums]; gaisa a. — gaisa svīžeišona

atsvaidzināt [•atsv`aidzin`āt] ver. svīžeit [•s’v’`īž’^ėit’]; atsvīžeit [•ac’s’v’`īž’^ėit’]; a. gaisu — svīžeit gaisu, atsvīžeit gaisu; a. zināšanas pārn. atsvīžeit zineigumus

atsvaidzinātājs [•atsv`aidzin`ātā̃is] subst. (šķidrums) svīžaklys [•s’v’`īžaklys]; gaisa a. — gaisa svīžaklys; elpas a. — dvašys svīžaklys; tualetes a. — tualeta svīžaklys; telpas a. — ustobys svīžaklys

atsvaidzinoš|s [•atsv`aidzin`uošs] partic. svīžeigs [•s’v’`īž’^ėiks] adj.; svīžynojūšs [•s’v’`īžynoj`ūšs] partic.; svīžynojams [•s’v’`īžynoj`ams] partic.; ~a — svīžeiga, svīžynojūša, svīžynojama

atsvariņš [•atsvar`iņš] subst. (deminutīvs) pasvareņš [•pasvar’`en’č]

atsvars [•atsv`ars] subst. pasvors [•pasv`ors]

atsveicināšanās [•atsveĩcin`āšan`ās] subst. atsavasaluošona [•acavasal^uošona]; atsavasaluojums [•acavasal^uoj`ums]

atsveicināties [•atsveĩcin`ā'ties] ver. atsavasaluot [•acavasal^uot’]

attālināties [•att`ālin`āt`ies] ver. tuolynuotīs [•t^uolyn^uot’^īs’]

attāl|s [•att`āls] adj. atosts [•atosc]; tuoleims [•t^uol’^ėims]; ~a — atosta, tuoleima

attālums [•att`āl`ums] subst. atostums [•atost`ums]

attēlošana -> attēlojums

attēlojums [•att`ęęl`uoj`ums] subst. atvaiguojums [•atv^aig^uo`jums]; atvaiguošona [•atv^aig^uošona]; ruodejums [•r`uod’ėj`ums]; ruodeišona [•r`uod’^ėišona]; paruodejums [•par`uod’ėj`ums]; paruodeišona [•par`uod’^ėišona]

attēlot ver. atvaiguot [•atv^aig^uot’]; ruodeit [•r`uod’^ėit’]; paruodeit [•par`uod’^ėit’]

attēls [•att`ęęls] subst. atvaigs [•atv^aiks]; kartīte ar ~u vienā pusē — karteņa ar atvaigu vīnā pusē; monēta ar ģerboņa ~u — moneta ar gerba atvaigu; ierīce parādīta ~ā zemāk — ītaise paruodeita atvaigā zamuok; digitālais a. — skaitleigais atvaigs; šķietamais a. fiz. guodojamais atvaigs; skatītākie ~i — cieškuok apsaveramī atvaigi; apskatīt ~u — apsavērt atvaiga; skatīt ~u — vērtīs atvaiga; skati otro ~u! (skat. 2. att.) — verīs ūtruo atvaiga! (vr. 2 atv.); iegūt ~u — dabuot atvaiga; izveidot ~u — sataiseit atvaigu; rediģēt ~u — redigēt atvaigu; apstrādāt ~u — apdareit atvaigu; izdrukāt ~u — drukavuot (izdrukavuot) atvaigu; nokopēt ~u — puorspīst atvaigu; iekopēt ~u mapē — puorspīst atvaigu apvuocī; palielināt ~u — lelynuot (palelynuot) atvaigu; samazināt ~u — mazynuot (samazynuot) atvaigu; lejupielādēt (lejuplādēt, ielādēt) ~u — atsasyuteit atvaigu; augšupielādēt (augšuplādēt) ~u — īsyuteit atvaigu; ~a izdruka — 1) (darbība) atvaiga drukavuošona; 2) (iegūtais rezultāts) atvaiga izdruks; ~a apstrāde — atvaiga apdare; ~a atvēršana — atvaiga atdareišona; ~a nosūtīšana (pārsūtīšana) — atvaiga izsyuteišona (puorsyuteišona); ~a lejupielāde (lejuplāde) — atvaiga atsasyuteišona; ~a augšupielāde — atvaiga īsyuteišona; ~a spilgtums — atvaiga spūdrums; ~a kvalitāte — atvaiga kvalitets; ~a izšķirtspēja — atvaiga škeireigums; ~a kropļojums — atvaiga puorgīzums

atteikšana [•att`eikšana] subst. atsasaceišona [•acasac’^ėišona]; atsasacejums [•acasac’^ėj`ums]; līgšonuos [•l’^īk’šon`uos]

atteikšanās [•att`eikšan`ās] subst. atsasaceišona [•acasac’^ėišona]; atsasacejums [•acasac’^ėj`ums]; (no uzskatiem, vārdiem u. tml) aizalīgšona; a. sniegt palīdzību — paleiga līgšona; a. no saviem uzskatiem — sovu redzīņu aizalīgšona

atteikt [•att`eikt] ver. atsasaceit [•acasac’^ėit’]; līgtīs [•l’^īk’t’^īs’]; a. palīdzību — līgtīs (atsasaceit) dūt atspaidu

atteikties [•att`eikt`ies] ver. (no kā) atsasaceit (nu kuo); (no uzskatiem, vārdiem u. tml) aizalīgt [•`aizal’^īk’t’] (kuo); a. no saviem uzskatiem — aizalīgt sovu redzīņu

attiecība [•att`iecī̃ba] subst. samārs [•sam`ārs]

attiecīb|as [•att`iecī̃bas] subst. dsk. saitys [•s`aitys]; ģimenes a. — saimis saitys; sabiedriskās a. — saitys ar ļaudeibu; sabiedrisko ~u speciālists — saitu ar ļaudeibu specialists; labas a. — lobys saitys; sliktas a. — nalobys saitys; noturīgas a. — styprys saitys; pastāvīgas a. — nūtalejis saitys; mūsu a. ir uzlabojušās (pasliktinājušās) — myusu saitys tyka lobuokys (nalobuokys); uzsākt (izveidot) ~as — aizsuokt (aizsīt) saitys

attiecīgs adj. atsateikūš/s, -a partic.

attie|kties [•att`iekt`ies] (uz ko) ver. zeimuotīs [•z’`ėim^uot’^īs’] (iz kū); kas ~cas uz mani… — kas zeimojās iz mani...

attīrīšan|a [•attī̃r`īšana] subst. teireišona [•t’`ėir’^ėišona]; teirejums [•t’`ėir’ėj`ums]; notekūdeņu a. — nūtaku teireišona; ~as iekārtas — teireišonys ītaisis

attīrīt [•attī̃r`īt] ver. teireit [•t’`eir’^ėit’]; izteireit [•is’t’`ėir’^ėit’]

attīstīb|a [•att`īstī̃ba] subst. raisteiba [•r`ais’t’^ėiba]; izglītības ~as koncepcija — vuiceibys raisteibys koņcepceja; sabiedrības a. — ļaudeibys raisteiba; reģionālā a. — regionaluo raisteiba; Latgales reģiona ~as aģentūra (LRAA) — Latgolys regiona raisteibys agentura (LRRA); lauku a. — solys raisteiba; biznesa a. — biznesa raisteiba; uzņēmuma a. — pasajāmuma raisteiba; vēsturiskā a. — viesturiskuo raisteiba; bērna spēju a. — bārna vareigumu raisteiba; ~as traucējumi — raisteibys trauciejumi; ilgtspējīga (ilgstpējīga) a. — tvereiga (tvereiguo) raisteiba; līdzsvarota (harmoniska) a. — māronuota (harmoniska) raisteiba

attīstīšana [•att`īst`īšana] subst. raisteišona [•r`ais’t’^ėišona]; izraisteišona [•izr`ais’t’^ėišona]; raistejums [•r`ais’t’ėj`ums]; izraistejums [•izr`ais’t’ėj`ums]

attīstīšanās [•att`īst`īšan`ās] subst. raisteišonuos [•r`ais’t’^ėišon`uos]; izaraisteišona [•izar`ais’t’^ėišona]; izaraistejums [•izar`ais’t’ėj`ums]; raisteiba [•r`ais’t’^ėiba]

attīst|īt [•att`īst`īt] ver. raisteit [•r`ais’t’^ėit’]; izraisteit [•izr`ais’t’^ėit’]; a. ātrumu — izraisteit dreizumu; a. /foto/filmiņu — izraisteit /foto/būrdeiti; a. pilsētas infarstruktūru — raisteit mīsta infrastrukturu; a. sociālo aprūpi — raisteit socialū davēri; a. bērna spējas — raisteit bārna vareigumus; ~ošā spēle — raistomuo kaita; viņam radās iespēja a. savu radošo potenciālu — jam atsaroda vareiba raisteit sovu radeigū poteņcialu; a. jaunrades spējas — raisteit radis vareigumus

attīst|īties [•att`īst`īt'ies] subst. raisteitīs [•r`ais’t’^ėit’^īs’]; izaraisteit [•izar`ais’t’^ėit’]; tirdzniecība valstī ~ās ļoti strauji — tierdzeiba vaļsteibā raistuos cīši dreiži; laika gaitā pilsētā ir ~ījušās dažādas rūpniecības nozares — laikam īmūt mīstā izaraistejušys vysaidys industrejis atzari; ~ās sadarbība — raistuos kūpādareiba; valoda ~ās kopā ar sabiedrību — volūda raistuos leidza ar ļaudeibu; bērns aug un ~ās — bārns aug i raistuos; bērna spējas ~ās — bārna vareigumi raistuos; ~ās slimība — raistuos naveseleiba; sarežģītākos gadījumos var a. depresija — sapeituokūs gadīņūs var izaraisteit depreseja

attīstīts [•att`īst`īc] partic. izraisteits [[•izr`ais’t’^ėic]; ~a — izraisteita; vidēji a. ekonomika — vydyskai izraisteita ekonomika; augsti a. industriāla valsts — labi izraisteita industriska vaļsteiba; nepietiekami a. uzņēmējdarbība — nagona izraisteita komerceiba; ~as uztveres spēja — izraisteits apjēmis vareigums

atturēšana [•attur`ēšana] subst. saturiešona [•satur’^iešona]; saturiejums [•satur’^iej`ums]

atturēšanās [•attur`ēšan`ās] subst. sasaturiešona [•sasatur’^iešona]

atturēt [•attur`ēt] ver. saturēt [•satur’^äät’]

atturēties [•attur`ēt`ies] ver. sasaturēt [•sasatur’^äät’]; a. balsošanā — sasaturēt bolsojūt; “par” – 5 balsis, “pret” – 2, atturas – 1 — “par” – 5 bolsi, “preteimā” – 2, sasatur – 1

atturība [•atturī̃ba] subst. 1. satureiba [•satur’^ėiba]; savaļdeiba [•sav`al’d’^ėiba]; māroneiba [•m`āron’^ėiba]; 2. (atturēšanās) sasaturiešona [•sasatur’^iešona]; (no alkohola) nadziereiba [•nadz’^ier’^ėiba]

atūdeņot [•at`ūdeņ`uot] ver. nūiudiņuot [•n`ū^iud’in’^uot’]; dehidrēt [•d’ėh’id’r’^äät’]

atvaļinājums [•atvaļin`āj`ums] subst. atvalynuojums [•atvalyn^uoj`ums]; kārtējais a. — aileigais atvalynuojums; bezalgas a. — naapmoksojams atvalynuojums; piešķirt ~u — daškiert atvalynuojumu; /aiz/iet ~ā — /nū/īt atvalynuojumā

atvaļināt [•atvaļin`āt] ver. atstateit [•actat’^ėit’]; ~tais virsnieks — atstateitais karaviersinīks

atvainošanās [•atvaĩn`uošan`ās] subst. puorprasejums [•p`uorpras’ėj`ums]; puorpraseišona [•p`uorpras’^ėišona]; a. vēstule — puorprasejuma viestule

atvain|ot [•atvaĩn`uot] ver. atlaist [•atl^ais’t’]; lūdzu, ~o! — lyudzam/s,-a atlaid!

atvain|oties [•atvaĩn`uot`ies] ver. puorpraseit [•p`uorpras’^ėit’]; /ļoti/ ~ojos! — /cīši/ puorprosu!

atvase [•atvase] subst. 1. atvase [•atvas’ä]; atzola [•ad-zola]; 2. pārn. (bērns) atzola [•ad-zola]

atvēlēt [•atvē̃lē̃t] ver. pavēlēt [•pav’`ääl’^äät’]

atvēršana [•atvē̃ršana] subst. atdareišona [•atdar’^ėišona]; (vārtu – arī) atceļšona; (grāmatas) atškieršona; /grāmatas/ ~as svētki — /gruomotys/ prīškāstatīņs

atvērt [•atvē̃rt] ver. atdareit [•atdar’^ėit’]; a. durvis — atdareit durovys; a. vārtus — atdareit (atceļt) vuortus; a. logu — atdareit lūgu; a. veikalu — atdareit puordūtuvi; a. ciemā skolu — atdareit solā školu; a. savu pārstāvniecību ārzemēs — atdareit sovu pīstuoveibu uorzemē; a. kontu /bankā/ — atdareit /banka/ saskaitu; a. grāmatu — atškiert (atdareit) gruomotu; a. dokumentu (datorā) — atdareit dokumentu;; a. mājaslapu — atdareit teiklavītu; a. acis — atdareit (paplēst) acs

atvērtība [•atvē̃rtī̃ba] subst. atdareigums [•atdar’^ėig`ums]

atvērt|s partic. 1. atdareits [•atdar’^ėic]; ~a — atdareita; veikals ir a. — puordūtuve atdareita; 2. (īpašība) atdareigs [•atdar’^ėiks] adj.; a. cilvēks — atdareigs cylvāks; a. jaunām idejām — atdareigs jaunom idejom; vienmēr esmu a. sadarbībai — vysod asu atdareits kūpādareibai

atvērums [•atvęę̃r`ums] subst. atškeirums [•ač’k’`ėir`ums]; raksts pa visu ~u — rakstīņs par vysu atškeirumu

atvēsināt ver. vāsynuot; izvāsynuot

atveidot [•atveĩd`uot] ver. 1. atvaiguot [•atv^aig^uot’]; /pa/ruodeit [•par`uod’^ėit’]; 2. (lomu) spieļuot [•s’p’`iel’^uot’]

atveidotāj|s [•atveĩd`uot`ājs] subst. 1. atvaiguotuojs [•atv^aig^uot’`uois’]; ruodeituojs [•r`uod’^ėit`uojs]; paruodeituojs [•par`uod’^ėit`uojs]; ~a — atvaiguotuoja, ruodeituoja, paruodeituoja; 2. (lomas) spieļuotuojs [•s’p’`iel’^uot`uois’]; ~a — spieļuotuoja

atvere [•atvere] subst. atdare [•atdar’ä]; jumta lūkas a. — jumta ļuka atdare; degvielas bākas a. — daguļa baka atdare; augšdaļas a. — viersejuo atdare; dzesēšanas a. — dzysynojamuo atdare; šķidruma uzpildes a. — škeistuma īlīšonys atdare; atdare škeistumam īlīt; gaisa a. — gaisa atdare; anālā a. anat. analiskuo atdare; urīnizvadkanāla a. anat. slapīņvoda atdare

atvilkn|e [•atv`ilktne] subst. viļktine [•v’`il’k’t’in’ä]; galda a. — golda viļktine; rakstāmgalda a. — rokstomgolda viļktine; skapja a. — skapa viļktine; ielikt ~ē — viļktinē

atvilktnea subst. viļktine

atvilktnea subst. atviļktine

atvilktnea subst. izviļkne

atvilktnea subst. izviļktine

atzīšana [•ad-zī̃šana] subst. pīzeišona [•p’`īz’`ėišona]

atzīšanās [•ad-zī̃šan`ās] subst. pīsazeišona [•p’`īsaz’`ėišona]

atzinīb|a [•ad-zinī̃ba] subst. pīzeišona [•p’`īz’`ėišona]; izteikšona [•iz’t’ėikšona]; ~as raksts — izteikšonys roksts

atzinīgi [•ad-zin`īgi] adv. pīzineig/a/i [•p’`īz’in’^ėig`ai…n’^ėig’i]

atzinīgsa [•ad-zin`īks] adj. pīzineigs [•p’`īz’in’^ėiks]; ~a — pīzineiga

atzinīgsa [•ad-zin`īks] adj. pīzineigs [•p’`īz’in’^ėiks]; ~a — pīzineiga

atzinums [•ad-zin`ums] subst. pīzynums [•p’`īzyn`ums]

atzīt [•ad-zī̃t] ver. pīzeit [•p’`īz’`ėit’]

atzīties [•ad-zī̃t`ies] ver. pīsazeit [•p’`īsaz’`ėit’]; a. (kādam) mīlestībā — pīsazeit (kam) mīleibā; a. savās jūtās — pīsazeit sovuos pajautuos; a. savos uzskatos — pīsazeit sovūs redzīņūs; a. noziegumā — pīsazeit padarejušam nūzygumu, pīsazeit nūzygumā; viņam kauns a. — jam kauns pīsazeit, jys kaunejās pīsazeit; viņam bail atzīties — jam baist pīsazeit, jys beistās pīsazeit

atzveltn|e [•ad-zv`eltne] subst. atzvalis [•adzval’is’] dsk.; krēsla a. — krāsla atzvalis; automašīnas sēdekļa a. — mašinis sēdeklis atzvalis; atlaisties ~ē — atsastīpt (atsalaist) iz atzvaļu

aušan|aa [`aušana] subst. (par gaismu) ausums [`ausums]; ausšona [`auššona]; pirms gaismas ~as — pyrma kai gaisma aust

aušan|ab [`aušana] subst. (par audumu) ausšona [^auššona]; audums [^aud`ums]; a. stellēs — ausšona stuovūs; ~as tehnika — ausšonys tehnika; ~as iekārtas — ausšonys ītaisis

aušan|ac [`aušana] subst. (par kājām) aušona [`aušona]; uovums [`uov`ums]; kāju a. — kuoju aušona

audekl|s [•`audękls] subst. audaklys [•^audaklys]; drēbe [•d’r’`ääb’ä]; ~a kurpes — drēbinis kūrpis

audio subst. skonu; audio sar.; a. ieraksti — skonuīroksti; a. kasete — skonukasete

audioaparatūra subst. skonuaparatura

audioieraksts subst. skonuīroksts

audiokasete subst. skonukasete

audiotehnika subst. skonutehnika

auditore [•aũditō̃re] subst. auditore [•`aud’it`ore]

auditors [•aũditō̃rs] subst. auditors [•`aud’it`ors]

audits [•aũdic] subst. audits [•`aud’ic]; veikt ~u — dareit auditu; padareit auditu

audum|s [•`aud`ums] subst. audaklys [•^audaklys]; ~u veikals — audaklu puordūtova

augša subst. vierss; augstīne

augšā adv. viersā; iz viersu; augši

augšdevon|sa [•`aukšdevō̃ns] subst. ģeol. viersejais devons [•v’`ier’s’ėj`ais •d’ėv`onc]; ~a nogulumieži — viersejuo devona nūsādakmistis

augšdevon|sa [•`aukšdevō̃ns] subst. ģeol. viersejais devons [•v’`ier’s’ėj`ais •d’ėv`onc]; ~a nogulumieži — viersejuo devona nūsādakmistis

augšup [•`aukšup] adv. augšon [•^aukš`on]; iz viersu [iz •v’`iersu]

augšupejoš|s [•`aukšup.ej`uošs] partic. augšonīmūšs [•^aukš`on^īm`ūšs]; augšupejoša s. augšonīmūša; ~ā secībā — augšonīmūšā saksteibā

augšupielādēt [•`aukšup.`ielā̃d`ēt] subst. inf. nūsasyuteit [•n`ūsasyut^ėit’]

augšupielāde [•`aukšup.`ielā̃de] subst. d. nūsasyuteišona [•n`ūsasyut^ėišona]

augšuplāde subst. inf. -> augšupielāde

augonis [•`auguõnis] subst. vuotele [•v^uot’äl’ä]

aug|s [•`auks] subst. auguojs [•^aug`uis]; ~u valsts — auguoju pasauļs; flora

augsne [•`auksne] subst. augzeme [•^aug’z’äm’ä]

augstiene [•`aukstiẽne] subst. ģeogr. augstaine [•^augst`ain’ä]; Latgales a. — Latgolys augstaine; Augšzemes a. — Sielejis augstaine; Alūksnes a. — Olyuksnys augstaine; Braslavas a. — Brāslovys augstaine; Vidzemes a. — Vydzemis augstaine; Augštaitijas a. — Augštaitejis augstaine

augstpapēžu [•`aukstpap`ēžu] subst. augstpapīdi/ņs, -ne [•^aukstpap^īd’`in’c’]; a. kurpes — augstpapīdinis kūrpis, augstpapīdinis

augst|s [`auksc] adj. augsts; ~a s. augsta; ~a ēka — augsts kuorms; a. līmenis — augsts leidzīņs; a. kvalitāte — lobs kvalitets; a. kalns — augsts kolns

augstskol|a subst. augstuo škola; iestāties ~ā — īstuot augstajā školā

augstu [`aukstu] adv. augši [^aukšy]; a. gaisā — augši gaisā; a. uzkāpt — augši izkuopt; augstu vērtēt — augši vērtēt

augstum|s [`aukstums] subst. augstums [•^aukst`ums]; kalna a. pārsniedz simts metrus — kolna augstums viersej symtu metru; gods Dievam ~os! rel. gūds Dīvam augstīnē!

augum|s [•`aug`ums] subst. augstums [•^aukst`ums]; gara ~a cilvēks — augsts cylvāks

aukle [•aũkle] subst. aukle [•`auk’l’ä]

auklis [•aũklis] subst. auklis [•`auk’l’is’]

auksti solts [•s^olc] adv.; soltai [•s^olt`ai]; soltonai [•s^olt`on`ai]; man ir a. — maņ solts; viņam kļuva a. — jam tyka solts; a. kūpināta desa — soltai kiupynuotys dasys; a. velmēta caurule — soltai valcāta trūbe

auksts [aũkc] solts [•s^olc]; soltons [•s^olt`onc]; auksta s. solta, soltona

aulejietis subst. (Aulejas pagasta iedzīvotājs) aulīt/s, -e

aulekš|i [•aũlekši] subst. dsk. liekšni [•l’`iek’š’n’i]; ~iem — liekšnim

aulekšot [•aũlekš`uot] ver. liekšņuot [•l’`iek’š’n’^uot’]; liekšnim skrīt

ausma [•`ausma] subst. austra [•`austra]; reitadzīsna [•r’^ėitadz’`īsna]

aus|s subst. auss; a. džinkst; ~ī (~īs) džinkst — ausī (ausīs) zvona; ~is sarkst (svilst; deg) fraz. auss dag (svylst)

austa [`aust] ver. (par gaismu) aust [`aus’t’]; gaisma aust — gaisma aust

austb [`aust] ver. (audumu) aust [^aus’t’]; stellēs auž audumu — stuovūs auž audaklu

austenīts [•aũstenī̃c] subst. ķīm. austenits [•`aus’t’ėn’ic]; ~a tērauds — austenita tāryuds

austrumeiropeiski [•aũstr`um.eĩrō̃pe-iski] adv. reiteuropiskai [•r’^ėit’`europisk`ai]

austrumeiropeisk|s [•aũstr`um.eĩrō̃pe-isks…] adj. reiteuropiskys [•r’^ėit’`europiskys]; ~a s. reiteuropiska

austrumeiropiete [•aũstr`um.eĩrō̃p`iete] subst. s. reiteuropīte [•r’^ėit’`europ’`īt’ä]

austrumeiropietis [•aũstr`um.eĩrō̃p`ietis] subst. reiteuropīts [•r’^ėit’`europ’`īc’]

austrumniece [•aũstr`umn`iece] subst. s. reitīte [•r’^ėit’`īt’ä]

austrumnieciski [•aũstr`umn`ieciski] adv. reitysk/a/i [•r’^ėitysk’i…tysk`ai]

austrumniecisk|s [•aũstr`umn`iecisks] adj. reityskys [•r’^ėityskys]; ~a s. reityska

austrumnieciskums [•aũstr`umn`iecisk`ums] subst. reityskums [•r’^ėitysk`ums]

austrumnie|ks (-ce) [•aũstr`umn`ieks...n`iece] subst. reitīt/s, -e [•r’^ėit’`īc’...­t`īt’ä]; ~u kalendārs — reitīšu kaleņders; pēc ~u kalendāra — pa reitīšu kaleņderam; ~u ēdieni — reitīšu iedīni; ~u virtuve — reitīšu vyrtuve; marināde ~u gaumē kul. marinads pa reitīšu garžai; ~u stils — reitīšu stiļs; ~u viesmīlība — reitīšu gasteigums; reitīšu gasteiba; ~u gudrība (sakāmvārds) reitīšu gudreiba; ~u dejas — reitīšu daņči; ~u paklājs — reitīšu pokluotive

autoīre subst. autoranda; mašinis (mašiņu) randa

autonoma subst. autoranda; mašinis (mašiņu) randa

auzeņairene subst. bot.

aviokompānija subst. aviokompaneja; gaissabīdreiba

aviosabiedrība subst. aviokompaneja; gaissabīdreiba

avīžniecība subst. laikraksteiba

avīžnieks subst. laikrakstin/īks, -eica

azīds [•azī̃c] subst. ķīm. azids [•az’ic]; nātrija a. — natreja azids; svina a. — svyna azids

azimuts [•azimuc] subst. ģeod. astr. azimuts [•az’imuc]

azokrāsviela [•azokrā̃sviẽla] subst. ķīm. (biežāk dsk.) azokruoseklis [•azokr`uos’ėk’l’is’]

azotēšana [•azotē̃ šana] subst. ķīm. azotiešona [•azot’^iešona]

azotēmija [•azotē̃ mija] subst. med. azotemeja [•azot’ėm’ėj’ä]

azotē|t [•azotē̃ t] ver. ķīm. azotēt [•azot’^äät’]; ~ti metāli — azotāti metali

azot|e [•az`uote] subst. ozute [•ozut’ä]; turēt ~ē — turēt ozutē; izvilkt no ~es — izviļkt nu ozutis

azotobakterīns [•azoto.bakterī̃ns] subst. (mikrobiol.) azotobakterins [•azoto.bakt’ėr’`inc]

azotolsa [•azotō̃ls] subst. ķīm. azotols [•azot`ols]

azotolsa [•azotō̃ls] subst. ķīm. (biežāk dsk.) azotols [•azot`ols]

azulēns [•azulē̃ns] subst. ķīm. azulens [•azul’`ėnc]

azurītsa [•azurī̃c] subst. min. azurits [•azur’ic]

azurītsa [•azurī̃c] subst. min. azurits [•azur’ic]; debesis ~a zilumā — azurita zyluma dabasi

ažūrsa [•ažū̃ rs] subst. ažurs [•až`urs]

ažūrsb [•ažū̃ rs...•ažū̃ ra] adj. ažurisk/ys, -a [•až`uriskys...riska]

ābece [•ãbece] subst. lementars [•l’ėm’ˇėnt`ar’s’]

ābecnie|ks [•ãbecn`ieks...n`iece] subst. -> ābečnieks

ābečnie|ks [•ãbečn`ieks...n`iece] subst. pyrmgadn/īks, -eica [•p`yrmgad'n'`īks...n'^ėica]

ābeļdārzs [•`ābeļd`ārss] subst. uobeļu suods [•^uob’`ėl’u •s`uoc]

ābeļzied|s [•`ābeļz`iec] subst. uobeļzīds [•^uob’`ėl’z’^’īc]; uobeļneicys zīds [•^uob’`ėl’n’^ėicys •z’^īc]; ~u smarža — uobeļzīda smuords

ābe|le [•`ābele] subst. uobeļneica [•^uob’`ėl’n’^ėica]; ~les /koka/ nūja — uobeļneicys vāza; ~ļu dārzs — uobeļu suods; ~ļu tīklkode ent. uobeļneicu kūde; balts kā ā. fraz. uobeļzīda boltuma; ābols no ~les tālu nekrīt fraz. uobeļs nu uobeļneicys natuoli veļās

ābolaine subst. -> ābolājs

ābolainis [•`ābuõlaĩnis] subst. (zirgs) duobūlaiņs [•d^uob`ūl`ain’c’] subst.

ābolain|s [•`ābuõlaĩns...laĩna] adj. uobeļai/ņs, -ne [•^uob’ėl’`ain’c’… l’`ain’ä]; ā. zirgs — uobeļaiņs zyrgs; ā. ķēve — uobeļaine kēve

ābolāj|s [•`ābuõlā̃is] subst. duobūls [•d^uob`ūls]; duobūla pļova [•d^uob`ūla •pl’ova]; (pēc nopļaušanas) duobūlaite [•d^uob`ūl`ait'ä]; iebrist ~ā — ībrist duobūlā; nopļaut ~u — nūpļaut duobūlu

āboliņ|š [•`ābuõl`iņš] subst. duobūls [•d^uob`ūls]; sarkanais ā. — sorkonais duobūls; ~a lauks — duobūla pļova; (pēc nopļaušanas) duobūlaite

ābolkūka [•`ābuõlkū̃ka] subst. uobeļu peiriedzs [•^uob’ėl’ü •p’ėir`iec’s’]

ābolmaize [•`ābuõlm`aize] subst. uobeļu peirāgs [•^uob’ėl’u •p’ėir`āks]

ābol|s [•`ābuõls] subst. uobeļs [•^uob’ėl’s’]; žāvēti ~i — kaltāti uobeli; ~u sula dsk. uobeļu sulys; ~u tinējs ent. uobeļu augļieds; acs. ā. anat. acs uobeļs; ā. no ābeles tālu nekrīt fraz. uobeļs nu uobeļneicys natuoli veļās; strīda ā.; strīdus ā. fraz. naida uobeļs

ābolskābe [•`ābuõlsk`ābe] subst. ķīm. uobeļskuobe [•^uob’ėl’sk^uobä]

ādain|s [•`ād`ains...`ād`aina] adj. uodoj/s, -a [•^uodois’...doj’ä]; ~as lapas — uodojys lopys; ~a plēve — uodoja plēve

ādamābols [•ā̃ dam`āb̃ uols] subst. anat. Oduma uobeļs [•Oduma •^uob’ėl’s’]

ādere [•ā̃ dere] pārn. 1. pārn. dzeisla [•dz’^ėisla]; zelta ā. fraz. zalta ādere; naudas ā. — naudys dzeisla; dzīvības ā. — dzeiveibys dzeisla; 2. iudiņdzeisla [•^iud’in’dz’^ėisla]; atrasties virs ~es — byut augš iudiņdzeislys

ādgrau|zis [•`ādgr`auzis] subst. ent. uodieds [•^uod’^iec’]; ~žu dzimta — uodiežu saime

ādminis [•`ādminis] subst. uodmiņs [•^uod’m’`in’c’]; uodinīks [•^uod’in’`īks]

ādspārņi [`ādsp`ārņi] subst. dsk. ent. uodspuornaini [•^uodsp`uorn`ain’i]

ādveida [•`ādveĩda] subst. (īp. ģen.) uodeig/s, -a [•^uod’^ėiks...d’^ėiga] adj.; uodys formys- [•^uod’ys •f`ormys]; uodys atmejis- [•^uod’ys •at’m’ėj’is’]; ā. apvalks — uodeigs apvolks

ādveidīgs [•`ādveĩdī̃ks...dī̃ga] adj. -> ādveida

āķisa [•ā̃ķis] subst. kuoss [•k`uos’s’]; kabs [•kap’s’]

āķisa [•ā̃ķis] subst. kuoss [k`uos’s’]; kabs [kap’s’]

ālants subst. iht. škaunadze (Leuciscus idus); zelta ā. — zeļtine škaunadze (Leuciscus idus var. orfa)

āliņģ|is [•ā̃liņ̃ģis] subst. lasmiņs [•las’m’`in’c’]; izcirst /ledū/ ~i — izcierst /ladā/ lasmini

āmurs [•ā̃murs] subst. vasars [•vas`ar’s’]

ārdīšana [•`ārd`īšana] subst. jaukšona [•j`aukšona]; uordeišona [•`uor’d’^ėišona]; (mūra, žoga, ēkas u. tml.) grauduošona [•gr`aud^uošona]

ārdīšanās [•`ārd`īšan`ās] 1. ieršona [•`ieršona]; jukšona [•jukšona]; 2. pārn. (trakošana) duoviešonuos [•d`uov’^iešon^uos]

ārdīt [•`ārd`īt] ver. jaukt [•j`auk’t’]; uordeit [•`uor’d’^ėit’]; (mūri, žogu, ēku u. tml.) grauduot [•gr`aud^uot’]; ā. adījumu — jaukt adejumu; ā. aizsargmūri — grauduot sorgsīnu; ā. (kādam) dzīvi pārn. jaukt (kuo) dzeivi

ārdīties [•`ārd`īt`ies] ver. 1. iert [•`ier’t’]; jukt [•juk’t’]; 2. pārn. (trakot) duovētīs [•d`uov’^äät’^īs’]

ārdurvis [•`ārd`urvis] subst. dsk. uorsdurovys [•`uorsdurovys]

ārkārtas [•`ārk`ārtas] adj. ģ. uoraileig/s [•`uor`ail’^ėiks]; ~a adj. [•`uor`ail’^ėiga]; a. situācija — uoraileiga situaceja; spēja reaģēt a. situācijā — veikme (vareigums) reagēt uoraileigā situacejā

ārkārtējs [•`ārk`ārtē̃is] uoraileig/s [•`uor`ail’^ėiks]; ~a — uoraileiga; a. situācija — uoraileiga situaceja; spēja reaģēt a. situācijā — veikme (vareigums) reagēt uoraileigā situacejā

ārpakalpojums subst. uorspakaļpīņs; —; izmantot ~us — izlītuot uorspakaļpīņus; sniegt ~us — dasteit uorspakaļpīņus; nodrošināt ~us — puordrūsynuot uorspakaļpīņus; piedāvāt ~us — pasūleit uorspakaļpīņus

ārprāts [•`ārpr`āc] subst. napruots [•napr`uoс]; nasaguods [•nasag`uoс]; ā.! sar. nasaguods! napruots! aptrakt!; pilnīgs ā.! — piļneigs nasaguods! piļneigs napruots! vysā aptrakt!

ārpuse [•`ārpusse] subst. uorspuse [•`uorspus’ä]

ārstēt [•ãrst`ēt] ver. dzeidēt [•dz’^ėid’äät’]; zuolēt [•z^uol’äät’]

ārstniecīb|a [•ãrstn`iecība] subst. dzeideiba [•dz’^ėid’^ėiba]; ~as iestāde — dzeideibys īstots; ~as personāls — dzeideibys personals; ~as līdzekļi — dzeideibys leidziekli; ~as augi — dzeideibys auguoji; ~as gurķene bot. dzeideibys ogūrcine (Borago officinalis); ~as kumelīte bot. dzeideibys romuleņš (Chamomilla recutita); ~as vēršmēle bot. dzeideibys zylaceite (Anchusa officinalis); ~as tauksakne bot. dzeideibys glumine (Symphytum officinale)

ārstniecisks dzeideig/s, -a; ā. (~ais) uzturs — dzeideiga (dzeideiguo) puortyka; ~ā vingrošana — dzeideiguo lumduošona; ā. (~ais) līdzeklis — dzeideigs (dzeideigais) leidzieklis; ā. (~ais) potenciāls — dzeideigs (dzeideigais) poteņcials; ~ais faktors — dzeideigais faktors; ~a (~ā) iedarbība — dzeideiga (dzeideiguo) veice; ā. (~ais) efekts — dzeideigs (dzeideigais) efekts; ā. balzams — dzeideigs (dzeideigais) balzams; ā. (~ais) augs — dzeideibys auguojs; ~ā masāža — dzeideiguo laitiešona; ~ā darbība — dzeideibys darbeiba; ~ās tējas — dzeideiguos čajis; ~ās iestādes — dzeideibys īstoti; ~ās receptes — dzeideibys (zuoliešonys) recepti

ārst|s subst. uorst/s, -īne; dzeidātuoj/s, -a; ģimenes ā. — saimis uorsts; primārās aprūpes ā. — pirmeiguos davēris uorsts; acu ārsts — ocu uorsts; okulists; ā. ķirurgs — uorsts kirurgs; bērnu ā. — bārnu uorsts; arodslimību ā. — omotnaveseleibu uorsts; galvenais ā. — golvonais uorsts; ārstējošais ā. — dzeidejūšais (zuolejūšais) uorsts; ā. stažieris — uorsts stažers; ~a palīdzība — uorsta paleigs; ~a prakse — uorsta praktika; ~a privātprakse — uorsta privatpraktika; vērsties pie ~a — grīztīs da uorsta; ~a atbildība — uorsta atsaceigums; ~a palī/gs, -dze — uorsta paleidzātuoj/s, -a

ātrdarbība [•ā̃tr.d`arbī̃ba] subst. dreizdareiba [•d’r’`ėiz dar’^ėiba]

ātrdarbīg|s [•ā̃tr.d`arb`īks] adj. dreizdareigs [•d’r’`ėiz dar’^ėiks]; ~a — dreizdareiga

ātri [•ā̃tri] adv. dreiži [•d’r’`ėižy]; mudri [•mud’r’i]; ā. vien — mudri i dreiži

ātrs [•ā̃trs] adj. dreizs [d’r’`ėiss]; mudris [•mudrys]; ~a — dreiza, mudra

ātrum|s [•ā̃tr`ums] subst. dreizums [•d’r’`ėiz`ums]; mudrums [•mudr`ums]; attīstīt ~u — izraisteit dreizumu; ~a pārsniegšana — dreizuma vierseišona; sods par ~a pārsniegšanu — struope par dreizuma viersejumu

ātruna [•atruna] subst. zaruna [•izaruna]

ātrvilciens [•ā̃trv`ilc`iens] subst. dreizviļcīņs [•d’r’`ėiz’v’`il’c’`īn’c’]

āzis subst. uozs [^uos’s’]

āžrag|sa subst. subst. uožarogs; pūst ~u — pyust uožarog

āžrag|sa subst. subst. uožarogs; pūst ~u — pyust uožarogā

bāba subst. sar. 1. buoba; vece; 2. (par pļāpīgu vai gļēvu vīrieti) kopdz. pārn. buoba

babilonieši subst. (biežāk dsk.; vsk. - babiloniet/is, -e) babilonīši (vsk. - babilonīt/s, -e)

babīt|s subst. tehn. (~a gultņi) babits (babita guļtini); —

badīgi adv. 1. olkonai; iedeigai; rejeigai; b. ēst — olkonai ēst; b. skatīties pārn. olkonai vērtīs; 2. (trūcīgi) vuorgai; pītryuceig/a/i; tryuceig/a/i; b. dzīvot — vuorgai (pītryuceigai, tryuceigai) dzeivuot

badīg|sa [•bad’^īks...d’^īga] adj. 1. (ļoti izsalcis) olkon/s, -a; iz/aļcs, -olkuse; nada/ieds, -āduse; b. ēdājs — olkons āduojs; b. ciemiņš — izaļcs (olkons) gosts; b. skatiens pārn. olkons pasavierīņs; 2. (ēdelīgs) iedeig/s, -a; iedelišk/ys, -a; (par dzīvniekiem) rejeig/s, -a; nevarēja piebarot savus ~os pusaudžus — naveice baruot sovu iedeigūs (iedeliškūs) pušaudžu; b. suns — rejeigs suņs; 3. : b. gads — bods gods; ~a vasara — bods vosora; 4. (alkatīgs) pārn. progoreig/s, -a; bezsuoteig/s, -a

badīg|sb [•bad’^īks...d’^īga] adj. (tāds, kas badās) badeig/s, -a; ~a govs — badeiga gūvs

bad|s [bac] subst. bods (gen. bods); miega b. — mīga bods; informācijas b. pārn. informacejis bods; ciest ~u — teipt; nomirt ~ā — nūmiert nu bods; mirt ~ā 1) (ciest badu) teipt; 2) (nomirt no bada) /nū/miert nu bods; novārgt no ~a — nūteipt; mērdēt ~ā — teipēt, badynuot; ~a gadi — bodslaiki

bagātīgi [•bag`āt`īgi] adv. boguotai; maņteig/a/i; brangai; slaunai; bīzmynai; atlycyn; pylnai; b. atlīdzināt 1) bīzmynai atleidzynuot; 2); b. klāts galds 1); 2); b. ilustrēts —; b. rotāts (greznots, dekorēts, ornamentēts) —; b. uzklāt krēmu uz ādas mēslot zemi —; b. apveltīts (apdāvināts) —; b. apgādāts —; b. putojošs —; b. aromatizēts —; b. piepildīt —; b. izmantot efektus —; b. ziedoša (ražojoša) šķirne —; b. izmantot (pielietot) —; b. paēdināt —; b. lietot uzturā —; b. aprīkots salons (ar ko) —; b. atspoguļo —; b. pārstāvēts produkts —

bagātīg|s [•bag`āt`īks] adj.; ~a pieredze — lels pīredzīņs; ~i arheoloģiskie izrakumi —; ~i kultūrvēstures materiāli —; ~i stādījumi —; ~a —

bagātināšana [•bag`ātin`āšana] subst. 1. boguotynuošona; lelynuošona; platynuošona; suotynuošona; dadūšona; piļneiguošona; papiļdeišona; valodas b. — volūdys boguotynuošona; vārdu krājuma b. — vuordu pagluobis platynuošona; ādas b. ar skābekli — uodys suotynuošona (boguotynuošona) ar skuobekli; pieredzes b. — pīredzīņa lelynuošona; 2. tehn. suotynuošona; dzelzsrūdas b. — dzeļža rudys suotynuošona; derīgo izrakteņu b. — līteigūs izkasiņu suotynuošona

bagātināšanās [•bag`ātin`āšan`ās] subst. boguotuošona; dasadūšona; lelynuošonuos; platynuošonuos; suotynuošonuos; pasapiļdeišona; nemitīga garīgā b. — nūtaleja dvēseliskuo boguotuošona; savstarpēja b. kultūru mijiedarbības konekstā — sovvideiga boguotuošona kulturu saitītakys koņtekstā; ūdeņu dabiskā b. ar vielām — dobyskuo iudiņu suotynuošonuos ar lītmem

bagātināt [•bag`ātin`āt] ver. 1. boguotynuot; lelynuot; platynuot; suotynuot; piļneiguot; papiļdeit; dadūt; b. valodu — boguotynuot volūdu; b. vārdu krājumu — platynuot vuordu pagluobi; b. izteiksmes līdzekļus — papiļdeit izsaceibys leidziekļus; b. iespaidus — boguotynuot (papiļdeit) īspaidus; b. savas intereses — platynuot sovus iņteresus; b. savas zināšanas — platynuot (piļneiguot) sovus zineigumus; b. pieredzi — lelynuot pīredzīni; b. pilsētas kultūras dzīvi — boguotynuot (suotynuot, papiļdeit) mīsta kulturys dzeivi; b. savu garīgo dzīvi — piļneiguot sovu dvēseliskū dzeivi; b. krājumus — lelynuot (papiļdeit) pagluobi; b. pakalpojumu klāstu — platynuot pakaļpīņu pasūlejumu; b. ēdienkarti — papiļdeit iedīņlopu; b. uzturu — papiļdeit puortyku; garīgi b. — dvēseliskai boguotynuot (piļneiguot); 2. tehn. suotynuot; b. dzelzsrūdu — suotynuot dzeļža rudu

bagātinātājs subst. papiļdīņs; uztura b. — puortykys papiļdīņs; augsnes b. — augzemis papiļdīņs

bagātinā|ties [•bag`ātin`āt`ies] ver. boguotuot; suotynuotīs; pasasuotynuot; platynuotīs; pasaplatynuot; lelynuotīs; pasalelynuot; pasapiļdeit; garīgi b. — dvēseliskai boguotuot; savstarpēji b. — sovvideigai boguotuot; b. ar jaunām idejām — pasasmeļt jaunu ideju; boguotuot ar jaunom idejom; ūdens ~s ar skābekli — iudiņs suotynojās (pasasuotynoj) ar skuobekli; ekspozīcija ~jās ar jaunu gleznu — ekspoziceja pasapiļdeja ar jaunu tepiejumu

bagātnie|ks [•bag`ātn`ieks] subst. boguotnīks; naudinīks; greznas viesnīcas ~kiem — lepneigys gastneicys boguotnīkim (naudinīkim); pieejams tikai ~kiem — dabojams (daīmams, dativejams) viņ boguotnīkim (naudinīkim); ~ku slānis — boguotnīku lūms; ~ku savrupmājas — boguotnīku privatsātys; ~ce s. boguotneica, naudineica

bagāt|s [•bag`āts...g`āta] adj. boguot/s, -a; —

baigi adv. 1. baimeig/a/i; buodrai; bīdeig/a/i; uosmeig/a/i poēt.; man kļuva b. — mani apjēme baime (buodrums); 2. pārn. sar. trokai; /man/ b. žēl — maņ /trokai/ žāļ; viņš baigi; b. labi — trokai lab/i/; b. slikti — trokai nalab/i/

baig|s adj. 1. baimeig/s, -a; baiseig/s, -a; bīdeig/s, -a; buodr/ys, -a; uosmeig/s, -a poēt.; 2. baimeig/s, -a pārn. sar. (parostai ar nūstat. gol. (~ais, ~ā)); ~ā neveiksme — baimeiga nalūbe; b. gabals līdz turienei — trokai tuoli da tīnis

baļķis [•baļ̃ķis] subst. bolka

baķis subst. rytums; auduma b. — audakla rytums

bailes [•b`ailes] subst. par. dsk. baime par. vsk.; baile par. vsk.; man b. — maņ baist

bailīgi [•b`ail`īgi] adv. baileig/a/i

bailīg|s [•b`ail`īks...l`īga] adv. baileig/s, -a; —

bailīgums [•b`ail`īg`ums] subst. baileiba

baismīg|s [•b`ail`īg`ums] adj. baimeig/s, -a; baiseig/s, -a; bīdeig/s, -a; buodr/ys, -a; uosmeig/s, -a poēt.; —

bajār|s [•bajā̃rs...r`iene] subst. bojuor/s, -īne; —

bāk|aa [•bā̃ka] subst. (gaismas tornis) speidyns; ~as ugunis — speidyna gaisme; uzbūvēt ~u — pastateit speidynu; uzstādīt koka ~u — izslīt kūka speidynu; uzkāpt ~ā — īkuopt speidynā

bāk|ab [•bā̃ka] subst. (tvertne) baks v.; degvielas b. — daguļa baks; automašīnas b. — mašinis baks; iekšējā b. — vydyskais baks; ieliet ~ā benzīnu — īlīt bakā beņzina

bak|as [•bakkas] subst. par. dsk. med. pokys dsk.; vēja b. — vieja pokys; melnās b. — malnuos pokys; ~u rētas — poku rānys; aitu un kazu b. vet. vušku i kozu pokys; pērtiķu b. vet. naupu pokys; plūmju b. bot. šlivu pokys; saslimt ar ~ām — savaidēt ar pokys; dabūt ~as sar. nūgiut pokys; slimot ar ~ām — vaidēt ar pokys; pārslimot ~as — puorvaidēt pokys

bākuguns subst. 1. (bākas uguns) speidyna guņs; b., kas vada kuģus mājup poēt. speidyna guņs, kura vad lellaivys iz sātu; jūsu b. informācijas jūrā poēt. jiusu speidyna guņs informacejis jiuruos (pārn.); 2. (piem., policijas u. tml. automašīnu) speidineņš; rotējoša b. — rotā īmūšs speidineņš; zili sarkanās policijas ~is — zylsorkonuos policejis speidineni; brīdinošo signālu ~is — puorsorgojūšūs signalu speidineni; ieslēgt ~is — īslēgt speidineņus; uzstādīt ~is — izstateit speidineņus; aizliegums lietot ~is — nūlīgums lītuot speidineņus; ~is mirgo — speidineni myrgoj

baland|a [•balañda] subst. bot. bolūdine (Chenopodium); akotainā b. (C. aristatum) ierškiežaine bolūdine; baltā b. (C. album) boltuo bolūdine; bastarda b. (C. hybridum) raibsiekleiguo bolūdine; daudzsēklu b. (C. polyspermum) daudzisiekleiguo bolūdine; irbeņlapainā b. (C. opulifolium) putiņlapaine bolūdine; labā Indriķa b. (C. bonus-henricus) vasallapaine bolūdine; lapainā b. (C. foliosum) daudzilapeiguo bolūdine; mūru b. (C. murale) myuraine bolūdine; sarkanā b. (C. rubrum) sorkonuo bolūdine; smaržīgā b. (C. botrys) smuordeiguo bolūdine; stāvā b. (C. strictum) stuovyskuo bolūdine; Šrādera b. (C. schraderianum) Šradera bolūdine; zilganā b. (C. glaucum) pazyluo bolūdine; ~u dzimta — bolūdiņu ciļts

bālēt [•bā̃l`ēt] ver. buolēt; baļkt; izblaikst; izblaizt

baldriān|s [•bal̃driā̃ns] subst. bot. valerjuoni (Valeriana) par. dsk.; ārstniecības b. (Valeriana officinalis) — dzeideibys valerjuoni; zobainais b. (Valriana dentata) — zūbaini valerjuoni; ~a pilieni — valerjuoņu lasis; ~a tinktūra — valerjuoņu tinktura

baldriānskābe [•bal̃driā̃n.sk`ābe] subst. ķīm. valerjuonskuobe

baldriņš [•bal̃dr`iņš] subst. bot. valrejuoneņš (Valerianella); salātu b. (V. locusta) — salatiņs valerjuoneņš; uzpūstais b. (V. rimosa) — škalaiņs valerjuoneņš

bālgan|s [•bāl̃g`ans...gana] adj. buolg/s, -a; buolzgon/s, -a; pabolt/s, -a; —

balin|āt [•balin`āt] ver. balynuot; ~ošie māli ķīm. bleaching earth

balinātājs [•balin`ātā̃is] subst. 1. (viela) baleklis; 2. (persona, kas balina) balynuotuoj/s, -a

bāl|s [•bā̃ls] adj. buolg/s, -a; buolzgon/s, -a; pabolt/s, -a; —

balsināt [•b`alsin`āt] ver. baltynuot

balss [•b`alss] subst. (siev. dz.) bolss (vīr. dz.); otrā b. — ūtrais bolss

balsstiesības subst. dsk. jur. bolsatīseiba par. vsk.

balsstiesīgs adj. jur. bolsatīseig/s, -a

balstiekārta [•b`alst`iek`ārta] subst. tehn. pakare; automašīnas b. — automašinis pakare; pneimatiskā b. — pneumatiskuo pakare; priekšējā b. — prīškejuo pakare; aizmugurējā b. — pakalejuo pakare

balst|īt [•b`alst`īt] ver. 1. atspīst; paspīst; b. ābelei zarus — atspīst (paspīst) uobuļneicai zorus; 2. daturēt; paturēt; b. ievainoto — daturēt savaiņuotū; 3. (uz kā) pamatuot (ar kū); savus secinājumus ~īja uz novērojumiem — sovus izvadumus (sasprīdumus) pamatuoja ar nūsavārumim; 4. -> atbalstīt

balstīties [•b`alst`īt`ies] ver. 1. atsaspīst; atsaspert; b. uz kruķiem — atsaspīst iz skrybynu; 2. pārn. pamatuotīs (iz kuo); turēt par pamatu (kū); b. uz faktiem — pamatuotīs iz faktu; turēt par pamatu faktus

balst|s [•b`alsc] subst. 1. (teišā i puorc. zeim.) atspors; 2. roku balsts — (krēslam) parūcs; krēsls ar roku ~iem — krāslys ar parūčim; 3. fizk. atsaspīsšona

balt|ia [•bal̃ti] subst. par. dsk. balti; ~u valodas — baltu volūdys; ~u tautas — baltu tautys; ~u senā dievestība — baltu senejuo dīveste

baltib [•bal̃ti] adv. boltai

balt|s [•bal̃c] adj. bolt/s, -a; žilbinoši b. — oklynbolts

baltums [•bal̃t`ums] subst. 1. (īpašība; kaut kas balts) boltums; 2. (olas) boltonums; olas b. — ūlys boltonums

balva [•bal̃va] subst. apduovaņs; duovons

banālīb|a [•banā̃lība] subst. sar. banalums; visneiedomājamākās ~as — vysunasaguodeigī banalumi

banālitāte [•banalitā̃te] subst. banalums

bandinie|ks [•bañdin`ieks] subst. 1. (šahā) kuojaunīks; 2. (~ks, ~ce)

bank|a [•baŋ̃ka] subst. banks; ~as iestāde — banka īstots; ~as operācijas — banka operacejis

bankomāts [•baŋ̃komā̃c] subst. bankomats; b. darbojas visu diennakti — bankomats dora dīnnakt

baņķieris [•baņ̃ķiẽris...ķiẽre] subst. baņkir/s, -e; —

bārda [•b`ārda] subst. buorzda; dzīt ~u — skust buorzdu

bārddzinis [•b`ārd-dzinis] subst. skutuoj/s, -a; —

barība [•bar`ība] subst. 1. (cilvēkiem) puortyka; iedīņs; 2. (dzīvniekiem) barūkle

bārij|s [•bā̃riis] subst. ķīm. barejs; ~a hlorīds — bareja hlorids; ~a karbonāts — bareja karbonats; ~a sulfāts — bareja sulfats

baseins subst. baseins

bauda [•baũda] subst. ruodums; gardeiba

baudījum|s [•baũd`īj`ums] subst. ruodums; gūt ~u (no kā) — ruodynuotīs (ar kū); dabuot ruoduma (nu kuo)

baudīt [•baũd`īt] ver. (ko) ruodynuotīs (ar kū); gardynuotīs (ar kū)

bauslis [•baũslis] subst. bausleiba; desmit /Dieva/ ~šļi — desmit /Dīva/ bausleibu

baznīca [•bazn`īca] subst. bazneica; (pareizticīgo – arī) cierkva

bēd|a [•b`ęęda] subst. bāda; nalaime; ~as par. dsk. vuorgi; viņam lielas ~as — jam lela bāda; ~u pilns — vuorgs; ~u pilna dzīve fraz. vuorga dzeive

bēdīgi [•b`ēd`īgi] adv. nūskumeig/a/i; gaudai; gauži

bēdīg|s [•b`ēd`īks...d`īga] adj. 1. (par dzīvu būtni) nūskumeig/s, -a; —; 2. (par stāstu, dziesmu, likteni, gadījumu u. tml.) gaud/s, -a; nūskumeig/s, -a

bēdīgums [•b`ēd`īg`ums] adv. nūskumeigums; gaudums

bēdpiln|s [•b`ēdpil̃ns...pil̃na] adj. vuorg/s, -a; ~a dzīve — vuorga dzeive

bēg|lis [•b`ēglis…•b`ēgle] subst. bāga/ļs, -le; izdot ~ļus — izdūt bāgaļus; izdotie ~ļi — izdūtini; ~ļu gaitas — bāgaleiba; doties ~ļu gaitās — laistīs bāgaleibā

bēniņ|i subst. par. dsk. ustobvierss; mājas b. — kuorma ustobvierss; ~os — ustobviersā

bēr|es [•b`ēres] subst. par. dsk. bēris par. dsk.; ~u diena — bieru dīna; ~u ieražas (paražas) — bieru īrodumi; ~u ceremonija — bieru ceremoneja; ~u dievkalpojums — bieru dīvakolpuošona; ~u runa — bieru runa; ~u orķestris — bieru orkestris; ~u nams — bieru sāta; ~u mielasts — bieru mīlaste; ~u pabalsts — bieru paturs; ~u kantoris — bieru kantors; ~u rīkošana — bieru riedeišona; rīkot ~es — riedeit bēris; ~u sludinājums — bieru slūdynuojums; braukt uz ~ēm — braukt da bieru; piedalīties ~ēs — pīsadaleit bērēs; cūku b. — abādys

bēriniek|s subst. bierin/īks, -eica; sabrauca daudz ~u — pībrauce daudzi bierinīku

bērnīb|a [•b`ērn`ība] subst. par. vsk. mozdīnys par. dsk.; laimīga b. — laimeigys mozdīnys; agra b. — agreimys mozdīnys; ~ā — mozdīnuos; ~as atmiņas — mozdīnu atguoduojumi; mozdīnu pīminiejumi; atmiņas par ~u — atguoduojumi ap mozdīnom; atcerēties ~u — atguoduot mozdīnys; pīminēt mozdīnys; ~as trauma — mozdīnu trauma; ~as zeme — mozdīnu zeme; ~as grāmata — mozdīnu gruomota; ~as gadi — mozdīnys; mozys dīnys; ~as takas — mozdīnu stygys; ~as pārdzīvojums — mozdīnu puordzeivīņs; kopš ~as — nu mozdīnu; nu mozu dīnu; agrā ~ā — agreimuos mozdīnuos; agri mozdīnuos; ~ā gribēju kļūt par ugunsdzēsēju — mozdīnuos gribieju tikt par guņdziesieju; mana b. pagāja Maltas krastos — munys mozdīnys puorguoja Maltys upmalē; savu ~u pavadīju laukos — sovys mozdīnys puorlaižu solā

bērn|s [b`ęęrns] subst. bārns; vienīgais b. — vīņbierņs; ieņemt ~u; ~u bibliotēka — bārnu biblioteka; ~u slimnīca — bārnu dzeidātova; ~u sanatorija — bārnu sanatoreja; ~u slimības — bārnu vaideibys; bārnu vainis; ~u apavi — bārnu apova; apova bārnim; ~u apģērbi — bārnu drēbis; drēbis bārnim; ~u sandales — bārnu klykatys; ~u laukums — bārnu laukums; ~u tiesības — bārnu tīseiba; bārnu tīseibys; ~u rotaļa — 1) (rotaļāšanās) bārnu kaita; 2) (horeogrāfiska rotaļa) bārnu duorzeņš; ~u patversme — bārnu paspuorne; ~u nams — bārnu noms; ~u istaba — bārnu ustoba; ~u pilsētiņa — bārnu mīsteņš; /pirmsskolas/ ~u iestāde — bārnu /pyrmaškoliņs/ īstots; ~u aprūpes iestāde — bārnu davēris īstots; ~a piedzimšanas (kopšanas) pabalsts — bārna pīdzimšonys (davēris) paturs; bērna pabalsts sar. bārna paturs; ~a attīstība — bārna raisteiba; ~a fiziskās atīstības karte — bārna fiziskuos raisteibys karteņa; ~a uzturēšana — bārna paturiešona; ~a audzināšana — bārna audziešona (audzynuošona); ~a uzvedība — bārna izavedīņs; ~a vecāki — bārna dzymdynuotuoji; ~am ir dzirdes traucējumi — bārnam /irā/ dzierdeibys navare; lasāmviela ~iem — skaiteiba bārnim; literatūra ~iem — literatura bārnim; raidījums ~iem — laidīņs bārnim; preces ~iem — precis bārnim

bebrēns [•bębr`ęęns] subst. babr/al/āns

bebr|s [bebrs] subst. babrys; ~u mātīte — babrīne; ~u mazulis — babr/al/āns

bebrukārkliņš subst. bot. babreits (Solanum dulcamara)

bedrain|s [•bedraĩns…aĩna] adj. dūbuot/s, -a; dūbeļuot/s, -a; —

bedre [•bedre] subst. dūbe; (neliela) dūbele

bedrīt|e [•bedr`īte] subst. (dem.) dūbele; dūbeite; dūbeleite; zoba b. — zūba dūbeleite; vaigu ~es — byudu dūbeleitis

beigas [•beĩgas] subst. par. dsk. beigys; pabeigys; gols vsk. un dsk.

beigšana [•b`eigšana] subst. beigšona; dabeigšona; pabeigšona; beigys; pabeigys

beigt [b`eikt] ver. beigt; dabeigt; pabeigt

beka [•bękka] subst. apšu b. — luocineite (Leccinum aurantiacum); purva b. — grebēze

bendēt [•beñde] ver. kātavuot

bende [•beñde] subst. kāt/s, -e s. v.

benčmārkings subst. ek. datiemīņs

bentazons [•beñtazō̃ns] subst. ķīm. bentazons

bentonīts [•beñtonī̃c] subst. ķīm. bentonits

benzaldehīds [•beñz.al̃dehī̃c] subst. ķīm. benzaļdehids

benzalkonijs [•benz̃.al̃kō̃niis] subst. ķīm. benzalkonejs

benzilacetāts [•beñz`il.acetā̃c] subst. ķīm. beņzilacetats

benzilbutilftalāts [•beñz`il.butilftalā̃c] ver. ķīm. beņzilbutilftalats

benzilhemiformāls [•beñz`il.hemi.formā̃ls] subst. ķīm. beņzilhemiformals

benzilspirts [•beñz`il.sp`irc] subst. ķīm. beņzilspirts

benziltoluols [•beñz`il.toluō̃ls] subst. ķīm. beņziltoluols

benzīnbāka subst. sar. beņzina baks (neutr.)

benzīn|s [•beñzī̃ns] subst. beņzins; ~a kanna — beņzina kona; ~a tvertne — beņzina baks; ~a bāka sar. beņzina baks; ieliet ~u — īlīt beņzina

benzīntanks [•beñzī̃ntaŋ̃ks] subst. daguļneica

benzoilcianīds [•beñzoil.cianī̃c] subst. ķīm. benzoiļcianids

benzoilhlorīds [•beñzoil.hlorī̃c] subst. ķīm. benzoilhlorids

benzokaīns [•beñzokaī̃ns] subst. ķīm. benzokains

benzol|s [•beñzō̃ls] subst. ķīm. benzols; ~a saturs gaisā — benzola daudzums gaisā; ~a piesārņojums — benzola pīmūrdīņs; ~a gredzens — benzola gradzyns; ~a tvaiki — beznola suts; sastāvā nav ~o — sadorā navā benzola; sadorā naīīt benzols

benzolskābe [•beñzō̃l.sk`ābe] subst. ķīm. benzolskuobe

benzolsulfohlorīds [•beñzō̃l.sul̃fo.hlorī̃c] subst. ķīm. benzolsulfohlorids

beņķis [•beñķis] subst. barb. 1. -> Sols 2. -> ķeblis; ķeblītis

berz|e [•b`erze] subst. trynums (•tryn`ums); ~es spēks — trynuma spāks; ~es koeficients — trynuma koeficients

bet [•bet] 1. konj. tok; a; bet; darba vēl daudz, b. vakars nav tālu — dorba vēļ daudzi, a vokors na tuoli; mēs iesim, b. tu paliec — mes īsim, a tu palīc; es ietu, b. man nav laika — ītum, a laika naturu; ītum, aļa navā kod; lietus pārstāja līt, b. saule nerādījās — leits nūstuoja, tok saule vys nasaruodeja; ne tikai..., b. arī... — na vīn..., a i...; na tik..., a i...; 2. prep. a; i; b. kurš tad to darīs? — a kurs to itū dareis? i kurs gi itū dareis?; b. kāpēc tu uzreiz neteici? — a kam par reizi nasaceji? a parkū nasaceji iz reizis?; 3. nekādus "b."! fraz. i bez vysaidu ite!

bez [bez] prep. bez [bes]; b. tam — bez tuo

bezcerīb|a [•bescer`ība] subst. beznūceja [•b’ėzn`ūc’ėj’ä]; pārņem b. — apjam beznūceja; valda pesimisms, izmisums un b. — kienej pesimizmys, traukums i beznūceja; rodas b. — atsarūn beznūceja; iestājas pilnīga b. — apīt piļneiga beznūceja; arvien lielāka b. — vys leluoka beznūceja; nonākt ~ā — ītikt beznūcejā; /ie/grimt (/ie/slīgt) ~ā — /ī/krist beznūcejā; ievests postā un ~ā — davasts da vuorgu i beznūcejis; esmu pilnīgā ~ā — asu pylnai beznūcejā; radīt ~u — saceļt beznūceju; pārvarēt ~u — īveikt beznūceju; sajust ~u — pajust beznūceju; paust ~u — izsaceit (ruodeit, paruodeit) beznūceju; ļauties ~ai — pasadūt beznūcejai

bezcerīgi [•bescer`īgi] adv. beznūcejeig/a/i [•b’ėzn`ūc’ėj^ėig`ai…j’^ėig’i]; bezzeimeig/a/i [•bėz’z’`ėim’^ėig`ai…m’^ėig’i]; b. slims — beznūcejeigai navasals; beznūcejeigai savaidiejs; b. cīnīties — beznūcejeigai (bezzeimeigai) ceikstētīs; b. nelaimīgs — beznūcejeigai nalaimeigs; b. slikti — beznūcejeigai nalabi; b. novecojis — beznūcejeigai saveciejs; b. atpalicis — beznūcejeigi pakaļpalics; paļauties uz viņu ir b. — atsadūt iz juo irā bezzeimeigai; b. ilgi — beznūcejeigi ilgai; b. iemīlēties (kādā) — beznūcejaigai īmīļuot (kū); esmu b. iemīlējies — asu beznūcejeigai īmīļuojs; b. mēģināt atgūt nokavēto — beznūcejeigai raudzeit atdabuojuš/am, -ai tū, kas nūvāluots; b. zaudēts — beznūcejeigai pagaisynuots

bezcerīg|s [•bescer`īks...r`īga] adj. beznūcejeig/s, -a [•b’ėzn`ūc’ėj^ėiks…j’^ėiga]; bezzeimeig/s, -a [•bėz’z’`ėim’^ėiks…m’^ėiga]; b. gadījums — beznūcejeigs gadīņs; b. stāvoklis — beznūcejeiga state; ~a situācija — beznūcejeiga situaceja; b. pasākums — beznūcejeigs leidzieklis; b. mēģinājums — beznūcejeigs raudzejums; b. parāds — beznūcejeigs poruods; b. literāts — beznūcejeigs literats; jutos b. un bezpalīdzīgs — pasajutu (jutūs) beznūcejeigs i bezvareigs; ~a gaidīšana — benzūcejeiga gaideišona; beznūcejeigs gaidejums; ~a spēle — beznūcejeiga kaita; pretošanās bija b. — pretiveiba beja beznūcejeiga; pretiviešonuos beja bezzeimeiga

bezcerīgum|s [•b’ėzn`ūc’ėj^ėig`ums] subst. beznūceja [•b’ėzn`ūc’ėj’ä]; stāvokļa b. — statis beznūcejeigums; ~a iespaids — beznūcejeiguma īspaids; beznūcejis īspaids; ~a sajūta — beznūcejeiguma jutūne; beznūcejis jutūne; ļauties ~am — pasadūt beznūcejai

bezdelīg|a [•bezdelī̃ga] subst. bezdeleiga [•b’ėz’d’ėl’^ėiga]; arleiga [•`ar’l’^ėiga] poēt.; parastā b. (Hirundo rustica) — čukura bezdeleiga; ~as lizgda — bezdeleigys pereklis

bezgalīgi [•bezgal`īgi] adv. bez gola [b’ėz •gola]; bezgaleigai [•b’ėzgal’^ėig`ai]; b. daudz — bez gola daudzi; b. liels — bez gola lels; b. diskutēt par vienu un to pašu — diskutēt bez gola ap vīnu tū pošu; mēs nevaram sev b. melot — navarim sev maluot bez gola; b. atvasināms punkts mat. bezgaleigai atvadynojams punkts; b. daudzi skaitļi — bezgaleigai daudzi skaitu

bezgalīg|s [•bezgal`īks...l`īga] adj. bezgaleig/s, -a [•bėzgal’^ėiks…l’^ėiga]; Visums ir b. — Vysaine /irā/ bezgaleiga; ~a telpa — bezgaleigs pluots; mūžība ir b. — myužeiba bezgaleiga; mīlestība ir b. — mīleiba bezgaleiga; šķietami b. lidojums — sokomai bezgaleigs /gais/skriejīņs; b. intervāls mat. bezgaleigs iņtervals; ~a funkcija mat. bezgaleiga funkceja; skaitlis, kuram ciparu skaits aiz komata ir b. mat. skaits, kurs aiz komata tur bezgaleigai daudzi skaitļu; b. maigums pārn. bezgaleigs meikšonums; ~a bauda pārn. ruodums bez gola; bezgaleigs ruodums; mana pacietība nav b. pārn. muns pacīteigums na bez gola (iron.)

bezkaunīgs adj. napakauneigs; bezkaunīga dziesma — napakauneiga dzīsme

bezkrāsas [•beskrā̃sas] subst. nelok. (sov. gen.) bezkruoseig/s, -a [•bėskr`uos’^ėiks…s’^ėiga] adj.; bezkruosai/ņs, -ne [•bėskr`uos`ain’c’…s`ain’ ä] adj.; b. krēms — bezkruoseigs (bezkruosaiņs) krems; b. gāze — bezkruoseiga gaza; b. šķidrums — bezkruoseigs škeistums; b. laka — bezkruoseigs laks; b. kvēlspuldze — bezkruosaine korstļampine

bezlietus- [•bezl`ietus] subst. adj. ģ. naleitai/ņs, -ne [•nal’`ėit`ain’c’…t`ain’ä]; b. periods — naleitaiņs periods; periods bez leita; b. diena — naleitaine dīna; na leita dīna; b. nakts — naleitaine nakts; nakts bez leita

bezmaz [bez•maz] part. kūna [•k`ūna]; gondreiž [gon•d’r’`ėiš]; bez moz kuo [bez •mos kuo]; b. vai — kūna; gondreiž; bez moz kuo; b. katrs otrais — kūna (gondreiž) kas ūtrys; b. labākā skola pilsētā — kūna (gondreiž) pošlobuo škola mīstā; tas bija b. ģeniāls sasniegums — ite beja kūna (bez moz kuo) genials dasnāgums

bezmēness- [•bezmē̃ness] subst. īp. ģen. namieneseig/s, -a subst.; b. nakts — namieneseiga nakts; nakts bez mienesnīka

bezmugurkaulniek|s [•bezmugur.kaũln`ieks] subst. biol. bezmugorkauliņs [•bėzmugork`aul’in’c’]; ~u zooloģija — bezmugorkauliņu zoologeja; ~u sugas — bezmugorkauliņu vaislis; ~u monitorings — bezmugorkauliņu leidzavēre (monitorings); ~u pētījumi — bezmugorkauliņu tiemiejumi

bezpalīdzīgi [•bespalī̃dz`īgi] adv. bezvareigai

bezpalīdzīg|s [•bespalī̃dz`īks...dz`īga] adj. bezvareig/s, -a; —

bezvadu- [•bezvadu] subst. adj. ģ. bezvadeig/s, -a [•bezvad’^ėiks…d’ėiga] adj.; b. telefons — bezvadeigais telefons; b. telefonsakari — bezvadeiguo telefonsaiteiba; b. internets — bezvadeigais iņternets; b. /dator/tīkli — bezvadeigī /dator/teikli; b. pieslēgums — bezvadeigais daslāgums; b. piekļuve — bezvadeiguo dative (daīma); b. tehnoloģija — bezvadeiguo tehnologeja; b. risinājumi birojiem — bezvadeigī sprīdumi birojim; b. birojs — bezvadeigais birojs; b. iekārta — bezvadeiguo ītaise

bezzemnieks [•bezz`emn`iek...n`iece] subst. vēst. bobuļn/īks, -eica [•bob`ul’n’`īks...n’ėica]; ~u ģimene — bobuļnīku saime; ~u kongress — bobuļnīku sabraukums; ~u deputāti — bobuļnīku deputati; ~u padome — bobuļnīku padūme; strādnieku, ~u un strēlnieku padomes — darbinīku, bobuļnīku i streļču padūmis

biškrēsliņš subst. bot.

biedrība subst. bīdreiba

biedriskums subst. bīdreste

biete subst. buruoks; buruoceņš

biezenis subst. gryuslis; ābolu b. — uobeļu gryuslis; kartupeļu b. — buļbu gryuslis

biezi adv. bīzai

biezpien|s subst. par. vsk. bīzapīns; ~a sieriņš — bīzapīna sīreņš; ~a ražošana — bīzapīna pīgatave

biez|s adj. bīz/s, -a; kļūt ~āk/am, -ai — bīzēt

biezums subst. bīzums

bieži adv. cieški

biežums subst. cieškums

bikšupriekš|a subst. obuli par. dsk.; atpogāt ~u — atpūguot obuļus; b. vaļā — obuli valē

bikses subst. par. dsk. izuys

bilanc|e subst. balanss; uzņēmuma gada bilance — pasajāmuma gods balanss; grāmatvedības b. — gruomatvedeibys balanss; sastādīt ~i — sataiseit (sastateit) balansu; nodot (ko) (kā) bilancē — atdūt (kū) iz (kuo) balansa

bilde subst. sar. VĒRE (neutr.)

bioattīrīšana subst. bioteireišona

biobibliogrāfija subst. biobibliografeja

biobibliogrāf|s subst. biobibliograf/s, -e; —

biocenoze subst. biocenoze

bļodaa subst. (trauks) bļūda

bļodab inter. vienk. (izteiciens lamājoties) maule!

biodaudzveidība subst. biovysaideiba

biodegradācija subst. biodegradaceja

biofiziķi|s subst. biofizik/s, -e; —

biofizika subst. biofizika

biofizikāl|s adv. biofizikalisk/ys, -a; —

biogēn|sa subst. ķīm. biogens; —

biogēn|sb adj. biogenisk/ys, -a

biogrāfija subst. biografeja

biogrāfisk|s adj. biografisk/ys, -a; b. romāns — biografiskys romans

biogrāfs subst. biograf/s, -e; —

bioģenētiski adv. biogenetisk/a/i

bioģenētisk|s adj. biogenetisk/ys, -a; —

bioģenēze subst. biogeneze

bioģeogrāfija subst. biogeografeja

bioģeogrāfiski adv. biogeografisk/a/i

bioģeogrāfisk|s adj. biogeografisk/ys, -a; ~ie pētījumi — biogeografiskī tiemiejumi

bioķīmiķ|is subst. biokimik/s, -e; —

bioķīmija subst. biokimeja

bioķīmiski adv. biokimisk/a/i

bioķīmisk|s adj. biokimisk/ys, -a; —

biokrēms subst. biokrems

biolo|gs subst. biolog/s, -e; —

bioloģija subst. biologeja

bioloģiski adj. biologisk/a/i

bioloģisk|s adj. biologisk/ys, -a; ~ā daudzveidība — biologiskuo vysaideiba; biovysaideiba

biomasa subst. biomasa

bioniķ|is subst. bionik/s, -e; —

bionika subst. bionika

biopolimērs subst. ķīm. biopolimers

biopreparāts subst. biopreparats

biopsija subst. med. biopseja

bioreaktors subst. bioreaktors

bioritmi par. dsk. bioritmi

bioritms subst. vsk. bioritmys

biosfēra subst. biosfera

biotops subst. biol. biotops

bioventilēšana subst. biovādynuošona

birste subst. suseklis; zobu b. — zūbu susekleits

birstītea subst. dem. susekleits; zobu b. — zūbsusekleits

birstītea subst. dem. susekleits; zobu b. — zūbsusekleits

birstītea subst. dem. susekleits; zobu b. — zūbu susekleits

birz|e subst. bierze; ozolu birzs — ūzuluojs; bērzu ~taliņa — bārzu bierzeite

birzs subst. -> birze

birztala subst. -> birze

bis|e subst. blise; šaut ar ~i — saut (saudeit) ar blisi

biseksuāli adv. biseksualisk/a/i

biseksuālis subst. biseksua/ļs, le; —

biseksuāl|s adj. biseksual/s, -a; —

bīskapija subst. veiskupeja

bīskaps subst. veiskups

bīstami adv. baimeig/a/i

bīstamība subst. baimeigums

bīstam|s adj. baimeig/s, -a; ~ā zona — baimeiguo zona; ~as vielas — baimegys lītmis

bite subst. bite; bišu strops — kūzuls; aviļs

bizbizmārīte subst. sar. dīvagūteņa

biznesmen|is subst. biznesn/īks, -eica; —

bizness subst. bizness

blakne subst. med. sūpluokītaka

blakts subst. ent. plakts

blakus (kam) adv. sūpluok (kuo); suonim (kuo)

blakusesoš|s (divd. svbn. zeim.) sūpluokej/s, -a; sūpluok asūš/s, -a; no ugunsgrēka karstuma saplaisāja ~ās ēkas logu stikli — nu guņsnalaimis korstuma sapleisova sūpluokejuo kuorma lūgu stykli; paredzēts sakārtot tirgus laukumu un ~o /auto/stāvlaukumu — paradzams saparādavuot polotu i sūpluokejū /mašynu/ stuovātovu

blakusstāvētāj|s subst. sūpluokstuovātuoj/s, -a; —

blaugznas subst. par. dsk. plauki

blāv|s adj. buolg/s, -a; buolzgon/s, -a; ~s skatiens; ~as acis — apblaukštys acs

blāzma subst. dzīsna; rīta b. — reitadzīsna; vakara b. — vokordzīsna

blēņas subst. par. dsk. nasaguods par. dsk.; glupeibys vsk. un dsk.

blīvēšana subst. bīzeiguošona; frekvenčdales b. inf. cieškīņdaleibys bīzeiguošona; koddales b. — kodudaleibys bīzeiguošona; laikdales b — laikadaleibys bīzeiguošona

blīvēt ver. bīzeiguot

blīvētāj|s subst. 1. (persona) bīzeiguotuoj/s, -a; —; 2. (ierīce) inf. v. bīzeiguotivs; muļtipleksors

blīvi adv. bīzeig/a/i

blīv|s adj. bīzeig/s, -a; —

blīvums subst. bīzeiba; iedzīvotāju b. — dzeivuotuoju bīzeiba; vielas b. fiz. lītmis bīzeiba; optiskais b. fiz. optiskuo bīzeiba

blīvviela subst. anat. bīzeiglītme

bluķis subst. sīksta; blučs

bojā adv. iet b. 1) (par cilvēku nelaimes gadījumā) tikt nūnuovātam; nūsanuovēt; 2) (abstraktā nozīmē) propuļt; negadījumā gājuši b. trīs, ievainoti deviņi cilvēki — nalaimis gadīnī nūnuovāti treis, savaiņuoti deveni cylvāki; tik daudz dzerdams tu aiziesi b. — tai cīši dzardams tu propuļsi; daļa arhīva gāja b. kara laikā — daļa arkiva propula kara (vaidu) laikā

bojāšana subst. maituošona; maituojums

bojājum|s subst. maituojums; ārējie mehāniskie ~i — uorejī mehaniskī maituojumi; pasargāt no ~iem — apsorguot nu maituojumu; radīt ~us — saceļt maituojumus; iespējami ~i — varami maituojumi

bojāt ver. maituot

bolīds subst. 1. astr. bolids; 2. (sacīkšu automašīna) bolids

bortmehāniķis subst. bortmehaniks

bort|s subst. borts; kuģa b. — lellaivys borts; smagās mašīnas b. — kruovmašinis borts; cilvēks aiz ~a (pār ~u) — cylvāks aiz borta; mest (sviest) pār ~u t. un pārn. svīst par bortu

borvazelīns subst. farm. borvazelins

boss subst. sar. (vadītājs) boss

bostonsa subst. tekst. (auduma veids) bostons

bostonsb subst. (lēnā valša paveids) bostons

botāniķis subst. botanik/s, -e

botānika subst. botanika

botānisk|s adj. botanisk/ys, -a; ~ais dārzs — botaniskais suods

botes subst. par. dsk. (kurpju veids) botys

boze subst. vāza

bozties ver. būztīs

brāļadēls subst. bruolāns

brāļasieva subst. mārša; vīra b. — ītaļa

brāķēt ver. bruokēt

brāķētājs subst. bruoker/s, -e

brāķis subst. bruoks

brālēns subst. bruolinīks

brālība subst. bruoleste

brālīgi adv. bruolyskai

brālīg|s adj. bruolysk/ys, -a; —

brālīgums subst. bruolyskums

brāl|is subst. bruoļs; vīra b. — dīvers; sievas b. sar. svaiņs; švagrys; ~ļa sieva — mārša

bramanība subst. kuraža

brandmūris subst. guņsīna

brangas subst. par. dsk. jūrn. španti; reti liktas kuģa rāmja b. — reši lykalejami lellaivys ramys španti

braukāt ver. braukalēt; sabraukalēt; veselu nedēļu ~ja uz pilsētu pie ārsta — vasalu nedeļu sabraukalēja iz mīstu da uorsta

braukt ver. braukt; (pa dažādām vietām, regulāri, ilgstoši - arī) braukalēt; (atkārtoti, vairākas reizes - arī) sabraukalēt; viņam vajadzēja vairākas reizes b. uz Rīgu, kamēr dabūja dokumentu — jam daguoja kaidys treis reizis iz Reigu (da Reigys) sabraukalēt, cikom dabuoja dokumenta; —

brauktuve sar. brauktuve

brēkulis subst. rāku/ļs, -le; duovakl/ys, -e; —

bremzēt ver. stuodynuot

brem|ze subst. stuodyns; rokas b. — rūkys stuodyns; ~žu šķidrums — stuodynu škeistums

brīdinājum|s subst. puorsorga; izteikt ~u — izsaceit puorsorgu

brīdināt ver. puorsorguot

brī|dis subst. ŠAĻTS; ŠAĻTEŅA; STRĒČE; strēčeite; OLPA; klusuma b. — kluseibys šaļts; pēc ~ža — par šaļti; pēc īsa ~ža — par šaļteņu; par nagaru šaļti; na par ilgu (garu)

briedis subst. pūstumbrīds

briesmīgi adv. baimeig/a/i; vuosmeig/a/i; buodrai

briesmīgs adj. baimeig/s, -a; vuosmeig/s, -a; buodr/ys, -a

briesmonis subst. baisūņs

briest ver. 1. (mitruma iedarbībā) bringt [•b’r’`in’k’t’]; 2. (nogatavoties) brīst [•b’r’^īs’t’]; kuorst [•k`uor’s’t’]; 3. pārn. brīst [•b’r’^īs’t’]; kuorst [•k`uor’s’t’]

brīkšķēt ver. lauškēt apv.; ņaukšēt (nouškēt Stiernīne, Štdz. 59383; ņaukšēt Kolups)

briketēt ver. briketēt

brilles subst. par. dsk. okuleri; rozā b. fraz. ružovī okuleri

brīnišķi adv. -> b r ī n i š ķ ī g i

brīnišķīgi adv. breineig/a/i

brīnīties ver. breinuotīs

brīnumsvece subst. -> brīnumsvecīte

brīnumsvec|īte subst. dzierkstine; dedzināt ~es — dadzynuot dzierkstinis

brīvdabas- subst. īp. ģen. 1. uorīnis-; b. estrāde — uorīnis estrada; b. izrāde — uorīnis izruode; b. ekspozīcija — uorīnis ekspoziceja; 2. : B. muzejs (pīv., Jākubpilī, Reigā) Etnografiskais muzejs

brīvdiena subst. breivdīne

brīvdomātāj|s subst. breivguodn/īks, -eica; —

brīvdomība subst. breivguodeiba

brīvdomīgi adv. breivguodeig/a/i

brīvdomīg|s adj. breivguodeig/s, -a; —

brīvprātība subst. lobvaleiba

brīvprātīg|ais subst. adj. lobvaļn/īks, -eica subst.; ~o darbs — lobvaļnīku dorbs

brīvprātīgi adv. lobvaleig/a/i

brīvprātīg|s adj. lobvaleig/s, -a; —

brīvstāvoš|s (divd.) breivai stuovūš/s, -a; ~a ēka (būve) — breivai stuovūšs kuorms (statīņs)

brīžiem adv. olpom; šaļtim; laikim; reizem; kod nakod

broša subst. sar. sakte (neutr.)

brokastis subst. par. dsk. reitiškys; /pa/ēst ~is — /pa/ēst reitiškys; /pa/reitiškuot; /pa/gatavot ~is — /sa/taiseit reitiškys

brokastlaiks subst. reitišku laiks

brokastmaize subst. reitišku maizeite

brokastot ver. reitiškuot; ēst reitiškys

bromfluorogļūdeņradis subst. ķīm. bromfluorūgļiudineklis

bromhlordifluormetāns subst. ķīm. bromhlordifluormetans

brommetāns subst. ķīm. brommetans; metilbromids

bromohlorometāns subst. ķīm. bromohlorometans

bromorganisk|s adj. ķīm. bromorganisk/ys, -a; ~ie savienojumi — bromorganiskī salaidumi

bromtrifluormetāns subst. ķīm. bromtrifluormetans

bronhīts subst. med. broņhits; akūts b. — ūmeigs broņhits

brūce subst. ciertums; rāna (naaizdzejuse)

bruģis subst. bruks

brunč|i subst. par. dsk. snuotine sar. vsk. un dsk. (neutr.); rynduki par. dsk. sar.; ~u mednieks fraz. meitičs

bruņas subst. par. dsk. brūne par. vsk.

bruņinie|ks subst. brūniskungs

bruņots adj. brūņuots; brūneigs

bruņurupucis subst. brūnisrupucs

bubulis subst. buba

būda subst. 1. (piem., sarga, piederumu, suņa) budka; 2. sar. pārn. (muskuļots vīrietis) smaņs

būdīgs adj. sar. (muskuļots) smaniskys; b. vīrietis — smaņs; smaniskys veirīts

buča subst. sar. buča; sumyns

bučot ver. sar. bučuot; sumynuot

buļ inter. guļc!

būkšķēt ver. byukšēt

bulta subst. 1. (šaušanai) šautra; 2. (durvju aizbīdnis) aizmetiņs

bultiņ|a subst. dem. šautreņa; parādīt ar ~ām — paruodeit ar šautreņom; b. vērsta austrumu virzienā — šautreņa pagrīzta pa reitu tecīņam

bumba subst. 1. (sportā, bērnu rotaļās) komuļs; bumbuļs; 2. mil. bomba

bundža subst. sar. skuordine (neutr.)

bungas subst. bungys

bur|a subst. bure; uzvilkt ~as — paceļt buris; nolaist ~as — nūlaist buris

burbuļvanna subst. vārputvana

burbu|lis subst. būrzgola; ziepju ~ļi — zīpu būrzgolys

burciņa subst. stiklineiceņa; puslitra b. — puslitra stiklineiceņa

buršan|a subst. būršona; raganiešona|raganeišona; nodarboties ar ~u — raganēt|raganeit

burinieks subst. burinīks

būris subst. katuks; strods

būrka subst. stiklineica; trīslitru b. — treju litru stiklineica

būrt ver. būrt; raganēt|raganeit

burties ver. raganēt|raganeit

burtlic|is subst. literliciej/s, -a; —

burtnīc|a subst. literneica; ierakstīt ~ā — īraksteit literneicā; uzdevumu b. — aizdavumu literneica; skolēnu ~as — škoļnīku literneicys

burts subst. liters

burukuģis subst. burinīks

burulaiva subst. burineica

burvestīb|a subst. nodarboties ar ~ām — raganēt|raganeit

burv|is subst. būr/s, -e; raga/ņs, -ne; —

burzīt ver. taurēt; sataurēt

burzīties ver. taurētīs

butanon|s subst. ķīm. butanons; ~a oksīms — butanona oksims

būtība subst. byutīne; esme poēt.

būtisk|s adj. byuteig/s, -a; esmeig/s, -a; —

būvakmeņi subst. par. dsk. stateibakmini

būvamatnieks subst. plotnīks

būvapjoms subst. stateibmārs

būvapkalumi subst. par. dsk. stateibys apkausti; metaliskuo furnitura

būvatļauja subst. stateibatļuove

būvbaļķi subst. dsk. stateibys bolkys

būvbedre subst. pamatu dūbe

būvēšana subst. stateiba; budaveiba

būvēt ver. stateit; budavuot

būvētāj|s subst. stateituoj/s, -a; budavuotuoj/s, -a; —

būvētava subst. stateitova; kuģu b. — lellaivu stateitova

būvēties ver. sar. stateit (sovai vajadzeibai); budavuot (sovai vajadzeibai)

būvdarb|i subst. par. dsk. stateibdorbi; ~u vadītāj/s, -a — stateibdorbu vadeituoj/s, -a

būvdetaļas subst. par. dsk. stateibseikdalis

būv|e subst. 1. stateiba; budaveiba; 2. statīņs; budavīņs; ~es kārta — statīņa aile; ~es konservācija — statīņa konservaceja; ~es mets — statīņa eskizs

būvekonomika subst. stateibekonomika

būvekspertīze subst. stateibys ekspertize

būvekspert|s subst. stateibys ekspert/s, -e; —

būvgaldnieks subst. gaļdinīks-plotnīks

būvgrunts subst. stateibgrunts

būvgruži subst. par. dsk. stateibnaši

būviecirknis subst. stateibys padale

būviekārta subst. stateibītaise

būvķermenis subst. -> b ū v e

būvģipsis subst. par. vsk. stateibgipss

būvindustrija subst. stateibindustreja

būvinspektor|s subst. stateibinspektor/s, -e; —

būvinženier|is subst. stateibinžener/s, -e; —

būvizstrādājums subst. stateibdarīņs

būvkantoris subst. stateibkantors

būvkartons subst. stateibkartons

būvkeramika subst. stateibkeramika

būvklaušas subst. par. dsk. stateibys prygons vēst.

būvklucīši subst. par. dsk. (bērnu rotaļlieta) kubeni (bārnu kaita)

būvkoki subst. stateibys bolkys

būvkomināts subst. stateibkombinats

būvkonstrukcija subst. stateibkonstrukceja

būvlaide subst. būvn. stateiblineja

būvlaukums subst. stateibvīta

būvmašīna subst. stateibmašine

būvmāksla subst. -> a r h i t e k t ū r a

būvmateriāls subst. stateibmaterials

būvmehānika subst. stateibmehanika

būvmeistars subst. arhit. plotnīks

būvniecīb|a subst. budaveiba; stateiba; ~as dalībnieki — budaveibys dalinīki; patvaļīga būvniecība — pošvaleiga budaveiba

būvnie|ks subst. budaun/īks, -eica; —

būvnormatīvi subst. par. dsk. stateibys normativi

būvnoteikumi subst. par. dsk. stateibys nūsacejumi

būvobjekt|s subst. stateibobjekts; ~a ģenerālplāns — stateibobjekta generalplans

būvorganizācija subst. stateibys organizaceja

būvpamatne subst. -> b ū v g r u n t s

būvpārvalde subst. stateibpuorvolds

būvplāns subst. stateibplans

būvprakse subst. stateibys praktika

būvprojektētāj|s subst. stateibys projektātuoj/s, -a; —

būvprojekts subst. stateibprojekts

būvražošana subst. stateibpīgatave

būvskaliņi subst. būvn. tynkaskaleni

būvstrādnie|ks subst. stateibdarbin/īks, -eica; —

būvtehniķis subst. stateibtehniks

būvtehnika subst. stateibtehnika

būvteritorija subst. stateibys teritoreja

būvtrestsi subst. stateibys trests

būvuzņēmēj|s subst. stateibriedn/īks, -eica

būvuzņēmums subst. stateibfirma

būvuzraudzība subst. stateibdavēre

būvuzrau|gs subst. stateibdasavāruoj/s, -a; ~a saistību raksts — stateibdasavāruoja dasaīšonu roksts

būvvalde subst. stateibvolds

būvvieta subst. stateibvīta

būvžogs subst. stateibsātmaļs

cālēns subst. cuoļs; cuolāns; vystalāns

caurbraucēj|s subst. probrauciej/s, -a; —

caurej|a subst. med. atruove; viņam ir c. — jam atruove vādaru; zāles pret ~u — zuolis nu atruovis

caurlai|de subst. atļuove; ~žu birojs — atļuovu birojs

caurlaidība subst. laideiba [•l^aid’^ėiba]; ūdens c. — iudiņa laideiba; gāzes c. — gazys laideiba; tvaika c. — suta laideiba; gaisa c. — gaisa laideiba

caurlaidīg|s adj. laideig/s, -a [•l^aid’^ėiks…^ėiga]; ūdens c. — iudiņam laideigs; gāzes caurlaidīgs — gazai laideigs; tvaika caurlaidīgs — sutam laideigs; gaisa c. — gaisam laideigs; gaismas c. — gaismei laideigs; rentgenstaru c. — rentgenspaitim laideigs

cauruļvads subst. trūbuojs

caurule subst. trūbe

caurvējš subst. škārsviejs

cēlgāze subst. augstgaza

cēlonis subst. īmesle; tā c. meklējams…; tā cēlonis ir… — itys paīt nu…

cēloniski adv. īmesleigai; c. mērķtiecīgs — īmesleigai pastatīneigs

cēlonisk|s adj. īmesleig/s, -a; c. sakars — īmesleiga saiteiba

cēloniskums subst. īmesleigums

cēloņsakarība subst. īmesleigums

cēloņsakarīgi adv. īmesleigai; c. saistīts (ar ko) — īmesleigai sasīts (ar kū)

cēloņsakarīg|s adj. īmesleig/s, -a; —

cēloņsakarīgums subst. filoz. -> cēloņsakarība

cēl|s adj. augst/s, -a; ~a rīcība — augsts izavedīņs

cērme subst. ciermuļs|cērme

ceļš subst. ceļš; posties ceļā — rūstīs ceļam??; rūstīs (da kurīnei); laseitīs ceļam

ceļmallapa subst. celine; dzeislineica apv.

ceļteka subst. bot. celine; dzeislineica apv.; lielā c. — platlape celine (Plantago major); šaurlapu c. — šaurlape celine (Plantago lanceolata); vidējā c. — vydyskuo celine (Plantago media); smiltāja c. — smiļkšuoju celine (Plantago arenaria); jūrmalas c. — jiurmalis celine (Plantago maritima)

celaine subst. (josta) grīzaine; grīzaine jūsta

cel|i par. dsk. ~u josta — grīzaine; grīzaine jūsta

celiņš subst. dem. 1. -> c e ļ š; 2. (matu) škeirīņs; 3. (grīdas) celeņš; greidys celeņš

celt ver. 1. ceļt; (daudzkārt) caļsteit; 2. (būvēt) stateit; budavuot

cel|ties ver. ceļtīs; c. kājās — stuotīs; (pab. darbība) atsastuot; ~ies kājās! — stuojīs! atsastuoj!

celtne subst. statīņs; budavīņs

celtnie|ks subst. stateibnīks; ~ce — stateibneica

celtspēja subst. cieleigums

celuloze subst. ķīm. celuloze

cena subst. cena

cenrādis subst. cenulopa

cen|sties ver. dadareit; raudzeit; c. iegūt (ko) — raudzeit /iza/dabuot (kuo); viņš ~šas — jys cīši dadora; jys cīši rauga

centība subst. sniedzeigums; sniedzeiba

centīgi adv. sniedzeig/a/i

centīg|s adj. sniedzeig/s, -a; —

centrāleiropiet|is subst. centraleuropīt/s, -e; —

centrmezgls subst. inf. zorumozgs|zoruotivs

centrs subst. centrys; pilsētas c. — mīsta centrys

ceolīts subst. ķīm. ceolits

cepeškrāsn|s subst. cepleica; cept ~ī — cept cepleicā; uzkarsēt ~i — sakarsēt cepleicu; plīts ar ~i — plita ar cepleicu

cepetis subst. cepecs

cept ver. cept

cepties subst. cept

cepure subst. capure

cer|ēt ver. turēt nūceju; es ~u — maņ ticīs; ~ams, ka — ticīs, ka

cerība subst. nūceja

ceriņi subst. par. dsk. beseni

ceriņkrāsas- subst. adj. ģ. besazīda-

ceturtdaļa subst. catūrtdale

ceturtdaļfināls subst. catūrtfinals

ceturtdien adv. catūrtdiņ

ceturtdiena subst. catūrtdīne; ~ās — catūrtdīnem; katru ~u — kas catūrtdīnis; Zaļā C. fraz. Leluo Catūrtdīne

ceturtkārt adv. pa catūrtam

ciānamīds subst. ķīm. cianamids

ciānguanidīns subst. ķīm. cianguanidins

ciānhlorīds subst. ķīm. cianhlorids

ciānkālijs subst. ķīm. ciankalejs; kaleja cianids

cianūramīds subst. ķīm. cianuramids

cianūrskābe subst. ķīm. cianurskuobe

ciešanas subst. par. dsk. cīsšonys; cītīņs poēt.

cieši adv. cieši sasiet — sasīt naatraiseigi

ciemakukulis subst. (ciemkukulis) gastīņs

cieminie|ks [•c`iemin`ieks…n`iece] subst. soluonīt/s, - e [•sol`uon’`īc’…n’`īt’ä]; —

ciemiņš subst. gosts; vīss

ciemkukulis subst. gastīņs

ciemos: adv. iet c. - īt gostūs

ciems [•c`iems] subst. sola [•sola]; cīms [•c`īms]; ~a iedzīvotājs — soluonīts; ~a ļaudis — soluonīši

cietnis subst. inf. cītdiskys; zibatmiņas c. — zibšņatguoda cītdiskys

cietoksnis subst. styprūtne; Daugavpils (Dinaburgas) c. — Daugpiļs (Dynaburga) styprūtne

cietumnie|ks subst. aizspīsti/ņs, -ne; cītumn/īks, -eica; —

cietums subst. cītums

cietvielu- subst. īp. ģen. fiz. cītlītņu-; c. fizika — cītlītņu fizika

cik adv. 1. cik; 2. kai; c. spēdams — kai varādams; c. tālu — kai tuoli

cikloalkāns subst. ķīm. cikloalkans

ciklododekanols subst. ķīm. ciklododekanols

ciklododekāns subst. ķīm. ciklododekans

ciklododekatriēns subst. ķīm. ciklododekatriens

cikloheksanols subst. ķīm. cikloheksanols

cikloheksanons subst. ķīm. cikloheksanons

cikloheksāns subst. ķīm. cikloheksans

cilāt ver. cyluot; caļsteit

cilpa subst. cylps

cilts subst. patauta; (vēsturē – arī) seņtauta

ciltskoks subst. ciļtiskūks

cilvēcība subst. ciļvieciskums

cilvēcīgi adv. ciļvieciskai

cilvēcīg|s adj. ciļviecisk/ys, -a; —

cilvēkdrošība subst. cylvākdrūsums

cilvēkfaktors subst. cylvākfaktors

cilvēkresursi subst. par. dsk. cylvākresursi

cilvēktiesības subst. dsk. cylvāktīseibys

cimds subst. cymds

cinis subst. kryuslis

cīnīties ver. ceikstētīs; veiktīs

cīņa subst. ceikstīņs; ceikstiešonuos; veikšonuos

cipars subst. skaitlis

cirks subst. cyrks

cirkumcīzija subst. med. cirkumcizeja; apgraizeišona

cirta subst. cārta; matu c. — motu cārta

citādi adv. 1. cytaiž/i/; natai; 2. (pretējā gadījumā) a nā; ejam zem jumta, citādi salīsim — īmam zam jumta, a nā nūmierksim; īsim zam jumta, a nā leits myusus salīdēs

citrāts subst. ķīm. citrats; nātrija c. — natreja citrats

citronmētraa subst. bot. takaleite; ārstniecības c. — dzeideibys takaleite

citronmētraa subst. bot. takaleite; ārstniecības c. — dzeideibys takaleite (Melissa officinalis)

citronmelisa subst. bot. -> citronmētra

citrons sar. citrons

citronskābe subst. citronskuobe

cit|s pron. cyt/s, -a; ~s aiz (uz, pie, zem) ~a — tys iz (aiz, pi, zam) tuo; ~a aiz (uz, pie, zem) citas — tei iz (aiz, pi, zam) tuos; kas gan c., ja ne es — kas, ka na es

civiltiesisk|s adj. civilisk/ys, -a; civiļtīsisk/ys, -a; ~ā atbildība — civiliskais atsaceigums; ~ā apdrošināšana — civiliskuo apdrūse; ~ais stāvoklis — civiļtīsiskuo (civiliskuo) state; ~ais līgums — civiliskuo dasaruna; ~ais strīds — civiliskuo nasadareiba; izskatīt prasību ~ā kārtībā — vērtīs aizprasejuma civiliskā parādā

cūk|a subst. cyuka; (fraz.) ~u bēres sar. abādys

cukurrūpniecība subst. cukra pīgatave

cukurrūpnie|ks subst. cukra pīgatavātuoj/s, -a; —

cukur|s subst. par. vsk. cukrys; ~a trauks — cukrineica

cukurslimība subst. cukravaideiba

cukurtrauks subst. cukrineica

čakl|s adj. darbeig/s, -a; —

čaklums subst. darbeigums

čalot ver. pupučuot

čamma subst. kopdz. niev. tyula

čaukstēt ver. čaukstēt

četrdesmitkārt adv. četrudesmit reižu; četrudesmitreizeig/a/i

četrkārta adv. 1. ';; 2.

četrkārta adv. 1. četrys reizis; četrureizeig/a/i; 2. četrukuorteig/a/i

četrpadsmitkārt adv. 1. četrupadsmit reižu; četrupadsmitreizeig/a/i; 2. (iesākot četrpadsmito punktu) pa četrupadsmytam; 3. četrupadsmit kuortom; četrupadsmitkuorteig/a/i

četrsimtgade subst. četrusymtgadeiba

četrstāvīg|s adj. četrustuoveig/s, -a

četrstāvu- subst. adj. ģ. četrustuoveig/s, -a; č. māja — četrustuoveigs kuorms; četrustuoveiga sāta

čīb|a subst. čoba; uzvilkt ~as — apmaukt čobys

čiekurs subst. cierkuzs

čiepstēt ver. cybynuot (Bieržg.); cāļi čiepst — cuoli cybynoj

čīkstēšana subst. 1. čeikstiešona; 2. pārn. sar. (niķīga raudāšana) nerkšiešona

čīkstēt ver. 1. čeikstēt; 2. pārn. sar. (niķīgi raudāt) nerkšēt

čipsi subst. dsk. skrouksti

čuguns subst. čuguns

čukstēšana subst. vsk. šveikstiešona; šveiksti dsk.

čuksti subst. par. dsk. šveiksti

čūla subst. pundaga; kuņģa č. med. pasirds jālums

čupa subst. guba; kryva

čurkste subst. ornit. čūrkste

čūska subst. tuorps

dabasgāz|e subst. dobysgaza; ~es kondensāts — dobysgazys koņdensats

dabasskats subst. dobysvierīņs; (ainava) zemisvierīņs

dabīgums subst. dobyskums; dabeigums

dabiski adv. dobyskai; dabeig/a/i

dabisk|s adj. dobysk/ys, -a; dabeig/s, -a; —

dabiskums subst. dobyskums; dabeigums

dabūt ver. dabuot; čupt

dagdēniet|is subst. (Dagdas iedzīvotājs) dagduon/s, -īte; —

daļa subst. daļa

dāļāt ver. dasteit

daiļrad|e subst. rade; mākslinieka d. — muokslinīka rade; rakstnieka dzīve un d. — rakstinīka dzeive i rade; ~es psiholoģija — radis psihologeja; ~es process — radis process; komponista ~es cienītāji — komponista radis mīļuotuoji

dakša subst. -> d a k š i ņ a

dakšas subst. par. dsk. sokumi; mēslu d. — māslu sokumi

dakšiņ|a subst. vsk. un dsk. 1. (galda piederums) sokumeni par. vsk.; kūku d. — peiriedžu sokumeni; ēst ar nazi un ~u — ēst ar nazi i sokumenim; 2. el. (kontakta dakšiņa) spraustivs

dakts subst. knots (gen. knota)

dalībnie|ks subst. dalin/īks, -eica; konferences d. — koņfereņcejis dalinīks; festivāla d. — festivaļa dalinīks; sacensību d. — sasaveicīņa dalinīks; svinību d. — svieteibu dalinīks; akciju sabiedrības d. — akceju sabīdreibys dalinīks

dalībvalsts subst. pol. dalinīkvaļsteiba

dāma subst. dama

dambret|e subst. par. vsk. arcobys par. dsk.; spēlēt ~i — kaitēt arcobuos

dancis subst. sar. -> d e j a

daoisms subst. daoizmys

darbarūķ|is subst. prācaunīks; —

darbība subst. darbeiba; ~as vārds gram. laikvuords

darbinieks subst. dareituoj/s, -a; —

darbmašīna subst. dorba mašine

darbnespējīg|s adj. navareig/s, -a dareit; —

darbnīcaa subst. taiseitova; keramikas d. — keramikys taiseitova; pūdarneica; festivāla d. — festivaļa dalinīks; sacensību d. — sasaveicīņa dalinīks; svinību d. — svieteibu dalinīks; akciju sabiedrības d. — akceju sabīdreibys dalinīks; 1); 2); 3); 4); 5); 6); 7); 8); 9)

darbnīcaa subst. taiseitova; keramikas d. — keramikys taiseitova; pūdarneica; 1); 2); 3); 4); 5); 6); 7); 8); 9); 10); 11); 12); 13)

darb|s dorbs; (smags, grūts) prāca; ~a devējs — dorbadeviejs; ~a ņēmējs — dareituojs; ~a līgums — dorba dasaruna; padarīt /neatliekamos/ ~us — apsadareit; ~a nespēja — navareiba dareit; ~a devējs un ~a ņēmējs noslēdz līgumu fraz. dorbadeviejs i dareituojs paroksta dasarunu; ~a vieta — dorbavīta; ~a drošība — dorba drūsums; ~a alga — dorba olga

darbspēja subst. dorbavareiba

darbspējīg|s adj. dorbvareig/s, -a; —

dārdēt ver. 1. brazdēt; žvūrgt; žvūrgzdēt; 2. (par pērkonu) graust; grudynuot

dardedze subst. poēt. -> v a r a v ī k s n e

dārdi subst. par. dsk. 1. brazdīņs par. vsk.; žvūrdzīņs par. vsk.; žvurgzdīņs par. vsk.; 2. graudīņs par. vsk.; grudīņs par. vsk.

dārdiens subst. 1. brazdīņs; žvūrdzīņs; žvurgzdīņs; 2. graudīņs; grudīņs

dārgi adv. duordži; duorgai

dārg|s adj. duorgs; kļūt dārgākam — paduorgt; nākamgad grāmatas kļūs dārgākas — cyt/u/god gruomotys paduorgs

darījums subst. nūdariejums

darināt ver. darynuot; taiseit

darīt ver. 1. (veikt) dareit; izpiļdeit; d. darbu — dareit dorbu; 2. (gatavot) dareit; 3. d. labu — labi dareit; d. sliktu — nalabi dareit; d. pāri — žāļdareit; d. vecāku — vacynuot; bārda viņu dara vecāku fraz. buorzda jū vacynoj; d. pārāku /par citiem/ — augstynuot /par cytim/

darv|a subst. daguts; viena karote ~as sabojā mucu medus fraz. lizeika daguta samaitoj bucu mads; vīna sapyvuse buļbe vysu orūdu sapyudej

dārzniecība subst. duorzeiba

dārznieks subst. duorzin/īks, -eica; suodin/īks, -eica

datēt ver. datēt

datn|e subst. inf. fails; saglabāt ~i mapē (folderī) — izglobuot failu apvuocī

datorgalds subst. datorgolds

dators subst. dators; personālais d. — personaldators

datortulks subst. inf. puorvārstivs; latviešu- latgaļu datortulks — latvīšu-latgaļu /volūdu/ puorvārstivs; daudzvalodu d. — daudzivolūdeigs puorvārstivs

datums subst. data; /mieneša/ dīna

daudz adv. daudzi; namoz; diezgan d. — labvīn daudzi; gon daudzi; namoz; daudz vairāk — gon vaira; labtik vaira; tik d. ciņu, ka nevar paiet — aiz kryušļu puorīt navar; d. nepalīdzēja — nadaudzi paleidzēja; nebija d. labāks par citiem — beja na daudzi kū lobuoks par cytim

daudzšķiedru- subst. adj. ģ. daudziškīzneig/s, -a adj.; d. tauva — daudziškīzneigais tross; d. kabelis — daudziškīzneigais kabeļs; d. neilons — daudziškīzneigais neilons

daudzkāršot ver. daudzireižuot

daudzkāršotājs subst. fiz. daudzireižuotivs; fotoelektronu d. — fotoelektronu daudzireižuotivs

daudznozaru- subst. adj. ģ. daudzatzareig|s, -a adj.; d. rūpniecības pilsēta — daudzatzareigys industrejis mīsts; d. fonds — daudziatzareigs fonds

daudznozīmība subst. daudzizeimeigums

daudznozīmīgi adv. daudzizeimeig/a/i

daudznozīmīgs adj. daudzizeimeig/s, -a; —

daudzpiekļuve subst. inf. daudzidative; koddales d. — kodudaleibys daudzidative; frekvenčdales d. — cieškīņdaleibys daudzidative; laikdales d. — laikadaleibys daudzidative

daudzskaitlinieks subst. gram. daudziskaitnīks

daudzskaitlis subst. gram. daudziskaits

daudzsološi adv. daudzisūleig/a/i

daudzsološ|s adj. daudzisūleig/s, -a; —

daudzum|s subst. daudzums; liels d. (kā) — daudzi (kuo); lels daudzums (kuo); pietiekamā ~ā — gona; savākt visu pietiekamā ~ā — pīlaseit vysa kuo gona

daudzvalodu- subst. adj. ģ. daudzivolūdeig/s, -a; d. tulkošanas rīks inf. daudzivolūdeigs puorvārstivs

daudzveidība subst. vysaideiba; daudzatmejeiba; bioloģiskā d. — biologiskuo vysaideiba; biovysaideiba

daudzveidīg|s adj. vysaideig/s, -a; daudzatmejeig/s, -a

daugavpiliet|is subst. daugpilīt/s, -e

dāvana subst. duovons

dāvināšana subst. duovonuošona; duovonuojums

dāvināt ver. duovonuot

dazomets subst. ķīm. dazomets

dažādi adv. 1. (daudzveidīgi) vysaiži; 2. (atšķirīgi) izškireig/a/i

dažādība subst. 1. (daudzveidība) vysaideiba; 2. (atšķirība) izškireiba

dažādošana subst. vysaiduošona

dažādot ver. vysaiduot

dažād|s adj. 1. (daudzveidīgs) vysaid/s, -a; —; 2. (atšķirīgs) izškireigs

daždažādi adv. vysvysaiži

daždažād|s adj. vysvysaid/s, -a; —

daž|i pron. nazcik; kuri nakuri, kurys nakurys; kas nakas; d. no mums jau tur ir pabijuši — kuri nakuri nu myusu jau tī beja; kas nakas nu myusu jau tī beja; ir jau bijuši d. līdzīgi gadījumi — jau irā bejs nazcik leidzeigu gadīņu; aizbraukt /prom/ uz ~ām dienām — nūbraukt paceli iz nazcik dīnu; ~us gadus vēlāk — par nazcik godu

dažnedažādi adv. vysvysaiži

dažnedažād|s adj. vysvysaid/s, -a; —

dējums subst. nūdiejums

dē|lis subst. daž. noz. goldskaļs; sazāģēti ~ļi — pīgrīzti (pīzuodžāti) goldskaļs; ēvelēti ~ļi — abļavuoti goldskali; sazāģēt baļķi ~ļos — sagrīzt (sazuodžēt) bolku goldskaļūs; sazāģēt ~li gabalos — sagoboluot goldskali; apsist ar ~ļiem — apšyut ar goldskalim; ~ļu žogs — goldskaļu sātmaļs; mucas ~lītis — bucys goldskaleits; rasējamais d. — rasejamais goldskaļs; sadales ~lis — atškiramais goldskaļs; gludināmais d. — prasagolds; ziņojumu dēlis — ziņugoldskaļs

dēls subst. dāls; vienīgais d. — vīņdieļs

dēt ver. dēt ūlu (ūlys)

dealkilēšana subst. ķīm. deaļkiliešona

dealkilēt ver. deaļkilēt

deasfaltēt ver. deasfaļtēt; d. ar šķīdinātāju — deasfaļtēt ar škaidaklu

debesbraukšana [•debesbr`aukšana] dabaskuopšona rel.; ~s diena — Dabaskuopšonys dīna; Sestiņs

debesmala subst. apmākusies d. — aizguls

debess subst. vsk. un dsk. dabasi par. dsk.

debesskrāp|is subst. dabasskrabs [•dabasskrap’s’]; Amerikas ~ji — Amerikys dabasskrabi

debutanizators subst. ķīm. debutanozators

decembris subst. dekabra mieness; zīmys mieness

deciloleāts subst. ķīm. deciloleats

dedzīgi adv. karsteig/a/i; tveikai; ognai

dedzīg|s adj. karsteig/s, -a; tveik/s, -a; ogn/ys, -a; —

dedzīgums subst. karsteigums; tveikums; ognums

dedzināt ver. dadzynuot

dedzinātava subst.; darvas d. — dagutneica

degl|is subst. knots; bumba ar laika ~i t. un pārn. laika bomba

degradācija subst. degradaceja

degradēšana subst. degradiešona; degradiejums; degradaceja

degradēt ver. degradēt

degradēties ver. degradētīs

degunradzis subst. zool. rognuoss

deguns subst. nuoss; daguns; ātri vien d. gaisā — mudri izslīn nuosi

degviel|a subst. daguļs [•dag`ul's']; motoru d. — motora daguļs; šķidrā akmeņogļu d. — škeistais akmiņūgļu daguļs; ~u maisījums — daguļu maisīņs; ~as noliktava — daguļa nūlyktova; ~as cisternas — cisternys ar daguli; ~u tvertnes — daguļu baki; uzpildīt (ieliet) ~u — īpiļdeit (īlīt) daguļa; ~as uzpildes stacija (DUS) — daguļneica

degvīns subst. braņdīņs

deķis subst. sar. -> s e g a

dej|a daņcs; dzyga poēt.; ~as (~u vakars) — daņči (daņču vokors); ~u svētki — daņču svātki

dejošana subst. doncuošona

dejot ver. doncuot; dzyguot poēt.

dejotāj|s subst. doncuotuoj/s, -a; —

dekalogs subst. dekalogs

dekānsa subst. dekans

dekānsb subst. ķīm. dekans

dekantēšana subst. ķīm. dekaņtiešona

dekantēt ver. ķīm. dekaņtēt

dekarbonizācija subst. ķīm. dekarbonizaceja

dekarbonizēt ver. ķīm. dekarbonizēt

dekstrīns subst. ķīm. dekstrins

deparafinēšana subst. deparafiniešona

depentanizator|s subst. ķīm. depentanizators; ~a augša — depentanizatora vierss

depresija subst. depreseja

depresīvi adv. depresivai

depresivitāte subst. depresivums; attīstās d. — raistuos depresivums

depresīv|s adj. depresiv/s, -a; —

depropanizator|s subst. ķīm. depropanizators; ~a augša — depropanizatora vierss

deputāt|s subst. deputat/s, -e; parlamenta d. — parlamenta deputats; parlamentarīts; Saeimas d. — Seimys deputats

derē|t ver. 1. derēt; pīdarēt; nūdarēt; 2. derēt; ~sim! — eime darātu!

derīg|s adj. dereig/s, -a; līteig/s, -a; —

desmitdaļa subst. dasmytdale

desmitgade subst. desmitgadeiba

desmitkārt adv. 1. desmit reižu; desmitreizeig/a/i; 2. desmitkuorteig/a/i

desmits num. desmite

destilācija subst. ķīm. destilaceja

destilēt ver. destilēt

detaļa subst. seikdaļa; rezerves ~s — pagluobis seikdalis

detalizēt ver. seikdaļuot

detalizēts partic. seikdaļuots

detālplānojums subst. būvn. detalplans

devība subst. deševeiba

devīg|i adv. deševeig/a/i

devīg|s adj. deševeig/s, -a; —

devīgums subst. deševeiba

deviņdesmitkārt adv. deveņdesmit reižu; deveņdesmitreizeig/a/i

deviņkārt adv. 1. devenis reizis; deveņreizeig/a/i; 2. deveņkuorteig/a/i

deviņklašu- subst. adj. ģ. deveņklaseig/s, -a adj.; d. pamatskola — deveņklaseiga (deveņklaseiguo) pamatškola; d. izglītība — deveņklaseiga (deveņklaseiguo) vuiceiba

deviņpadsmitkārt adv. 1. deveņpadsmit reižu; deveņpadsmitreizeig/a/i; 2. (iesākot deviņpadsmito punktu) pa deveņpadsmytam; 3. deveņpadsmit kuortom; deveņpadsmitkuorteig/a/i

devītdaļa subst. deveitdale

devītkārt adv. pa deveitam

devums subst. devīņs; dūška

dezertier|is subst. izbāgs; izbiedzīne; dezerter/s, -e; —

dibens subst. 1. (apakša) dybyns; 2. sar. (sēžamvieta) ūksts; čūksts

dibināšan|a subst. īstateišona; ~as protokols — īstateišonys protokols; organizācijas ~as sapulce — organizacejis īstatomuo saīsme

dibināt ver. īstateit

dibromtetrafluoretāns subst. ķīm. dibromtetrafluoretans

diedelēt ver. prasineitīs

diedelnie|ks subst. prasi/ņs, -ne; prašļa kopdz.; —

dienaskārtība subst. (piem., sapulcē) dorbaparāds; (piem., nometnē) dīnysparāds

diennakt|s subst. dīnnakts; visu ~i — dīnnakt; veikals atvērts visu ~i — puordūtova atdareita dīnnakt

dienvidaustrumi subst. par. dsk. dīnavydreiti

dienvidi subst. par. dsk. dīnavydi

dienvidrietumi subst. par. dsk. dīnavydvokori

dievbijība subst. padīveiba

dievbijīgi adv. padīveig/a/i

dievbijīg|s adj. padīveig/s, -a; —

dievkalpojums subst. dīvakolpuojums; (katoļu) mišs; svētku d. dsk. svieteibu dīvakolpuojums; (katoļu) atlaidys

dievs subst. dīvs

diez part. d. kas nav —; d. vai 1) (ievadot palīgteikuma) nazy, voi…; nazy, ci…; 2) (bez palīgteikuma) nazy; varbyut jys ir ganeņš, bet ari nazy

diezgan part. labtik; labvīn; labi vīn; gon; d. sen — labtik seņ; d. daudz — labvīn daudzi; gon daudzi

diferenciāls adv. difereņcial/s, -a; ~ais spiediens — difereņcialais spīdīņs

digitāli adv. skaitleig/a/i

digitāl|s adj. skaitleig/s, -a; ~ās tehnoloģijas — skaitleiguos tehnologejis; ~ais fotoaparāts — skaitleigais fotoaparats; ~ā videokamera — skaitleiguo videokamera; ~ās telefonlīnijas — skaitleiguos telefonlinejis

dihlordifluormetāns subst. ķīm. dihlordifluormetans

dihlorheksafluorpropāns subst. ķīm. dihlorheksafluorpropans

dihlortetrafluoretāns subst. ķīm. dihlortetrafluoretans

dīķis subst. muorks; opors

diktors subst. diktor/s, -e

dilles subst. par. dsk. kropi

dil|t ver. diļt; ~stošs mēness — deļts; vacagols; ~stoša mēness naktī — deļtīs

dīrāt ver. āžus d. fraz. (vemt) uozi plēst (sarun.)

direkcija subst. direkceja

direktorāts subst. direktorats

direktors subst. direktor/s, -e

dirsa subst. vienk. ūksts; čūksts

dirst ver. vienk. diersneit

disciplīna subst. drausme; disciplina

disciplinār|s adj. drausmisk/ys, -a; ~ais sods — drausmiskuo struope

disciplinēt ver. drausmynuot

disciplinēt|s partic. drausmisk/ys, -a; —

diskdzinis subst. inf. diskariedyns|diskadzeitiņs

diskete subst. inf. diskeņš

diskrēti adv. diskretisk/a/i

diskrēt|s adj. diskretisk/ys, -a; —

diskrētums subst. diskretiskums

disks subst. 1. diskys; ripe; 2. diskys inf.; /magnēt/optiskais d. — /magnet/optiskais diskys

diskusij|a subst. diskuseja; ~u forums inf. (internetā) dūmu meits

divdabis subst. gram. divdabs

divdesmitkārt adv. 1. divdesmit reižu; divdesmitreizeig/a/i; 2. (iesākot divdesmito punktu) pa divdasmytam; 3. divdesmit kuortom; divdesmitkuorteig/a/i

divdimensiju- subst. adj. ģ. adj. divmiereig/s, -a

divdimensionāl|s adj. divmiereig/s, -a; d. plaknes režģis —

div|i num. div kopdz.; divej/i, -is; abi d. — obadiveji; obadiv; abas ~as — obadivejis; obadiv

divkārt adv. 1. div reizis; divreizeig/a/i; 2. divkuorteig/a/i

divpadsmitkārt adv. 1. divpadsmit reižu; divpadsmitreizeig/a/i; 2. (iesākot divpadsmito punktu) pa divpadsmytam; 3. divpadsmit kuortom; divpadsmitkuorteig/a/i

divsimtgade subst. divsymtgadeiba

dizainparaugs subst. dizaina paraugs; patentēts d. — patentāts dizaina paraugs

dīzeļdegviela subst. dizeļdaguļs

dižskābardis subst.

dodekānskābe subst. ķīm. dodekanskuobe

doma subst. guods; dūms; īguoda; sabiedriskā d. — ļaudiskais redzīņs

domā|t [•duõmā̃t] ver. guoduot [•g`uod^uot’]; dūmuot [•d`ūm^uot’]; kam tas ir ~ts? — kaids juo paškeirums?; (kādu, ko) domāt p. — guoduot ap (kū); varētu d., ka… — dūmuotīs /ka/… (dūmuotīs – byus vacums skaistuoks)

domātāj|s subst. guoduotuoj/s, -a; dūmuotuoj/s, -a; —

domīgs adj. guodeig/s, -a; dūmeig/s, -a

domīgums subst. guodeigums; dūmeigums

dona subst. kaņcs; galineits

doniņa subst. dem. kaņcs; kaņceits; galineits

donžuāns subst. donžuans; meitičs

dozēšana subst. doziešona

dozēt ver. dozēt

drān|a par. dsk. (~as) drēbis; svētku ~ās — svieteibu drēbēs; sēru ~as — žālobu drēbis

draudēt ver. gražeitīs

draudi subst. par. dsk. gražeiba par. dsk.

draudīgi adv. gražeig/a/i

draudīg|s adj. gražeig/s, -a; —

draudīgums subst. gražeigums

draudzēties ver. draudzētīs

draudz|e subst. 1. parapeja bazn.; ~es loceklis — parapejis dalinīks; 2. : kara d. — karadraudze

draudzība subst. draudzeiba

draudzīgi adv. draudzeig/a/i

draudzīgs adj. draudzeig/s, -a

draudzīgums subst. draudzeigums

draugs subst. draugs

drēb|e subst. 1. par. vsk. drēbe; audaklys; 2. (~es) par. dsk. drēbis; aptārps; svētku ~ēs — svieteibu drēbēs; svieteibu aptārpā; sēru ~ēs — žālobu (skumeibys) drēbēs; žālobu (skumeibys) aptārpā

drīkstēt ver. 1. par. vsk. drēbe; audaklys; 2. (~es) par. dsk. drēbis; aptārps; svētku ~ēs — svieteibu drēbēs; svieteibu aptārpā; sēru ~ēs — žālobu (skumeibys) drēbēs; žālobu (skumeibys) aptārpā

driskas subst. par. dsk. lacāni vsk. un dsk.

droši adv. 1. drūši; drūsai; nabaleig/a/i; bez baimis; 2. patycamai; d. vien. — nak; /n/ak jau; dūmuot ka

drošība subst. drūsums; datu (informācijas) d. — datu (informacejis) drūsums; valsts d. — vaļsteibys drūsums; d. aģents — drūsuma agents

drošinātājs subst. drūseklis|drūsynuotivs

droš|s adj. 1. drūs/s, -a; nabaileig/s, -a; —; 2. patycam/s, -a

drošsird|is subst. drūssird/s, -e; —

drosme subst. drūsa; drūsums; nabaile

drosmīgi adv. drūši; drūsai; nabaleig/a/i; bez baimis

drosmīg|s adj. drūs/s, -a; nabaileig/s, -a; —

drudzis subst. med. karstine

drudžain|s adj. karstineig/s, -a; —

drukāt ver. drukavuot

drukni adv. rūnai

drukns adj. rūn/s, -a; d. cilvēks — rūns cylvāks; d. ķermenis — rūns augums

druknums subst. rūnums

drūzma subst. būrzme

dubultizmisums subst. divkuorteigs traukums; divkuorteiga beznūceja

duš|a subst. 1. dušs; iet ~ā — īt dušā; 2. (~as) dsk. (dušu telpa) dušineica

dūša subst. 1.; —; 2. man ir slikta d. — maņ /apguoja/ nalobums; palika slikta d. — apguoja nalobums

dūdas subst. mūz. etn. kulinis; pūst ~as — pyust kulinēs; spēlēt ~as — spieļuot kulinis

dūdinie|ks subst. kuliņn/īks, -eica; —

duškabīne subst. duša kabina

dūk|as subst. mūz. etn. kulinis; pūst ~as — pyust kulinēs; spēlēt ~as — spieļuot kulinis

dūkt ver. 1. dyukt; 2. žvūrgt; žvūrgzdēt

dūmenis subst. škūrstyns; komins

dūmistaba subst. etn. dyumustoba

dumj|š adj. nagudr/ys, -a; glup/s, -a; —

dumji adv. nagudrai; glupai sar.

dūņain|s adj.

dūre subst. dyure

dūriens subst. dyurīņs

durklis subst. dūrklys (Strods: dūrklis)

durt ver. dūrt; dūrsteit

durv|is subst. durovys; ~ju sargs — duraunīks

dusmas subst. par. dsk. sirdeigums; špetneiba; no ~ām —; ~ās — sirdeidamīs

dusmīg|s adj. sirdeig/s, -a; špetn/ys, -a; —

dvest ver. dvēst; tust

dvielis subst. rūcinīks; mutes d. — mutinīks

dvinga subst. byrga

dvī|nis subst. dvei/ņs, -ne; (astr.) Dvīņi dsk. Dveini; ~ņu zvaigznājs — Dveiņu zvaigžņuojs

dzēšamgumija subst. -> dzēšgumija

dzēšgumija subst. treitiveits

dzēšlap|a subst. sauspapeirs; sauspapeira lopa; nosusināt uzrakstīto ar ~u — nūsausynuot pīrakstejumu ar sauspapeiru; ~u papīrs — sauspapeirs; ~u bloks — sauspapeira bloknots; tīrīt traipu, gludinot audumu caur ~u — izjimt plemi prasavojūt audaklu car sauspapeiru

dzēšpapīrs subst. vsk. sauspapeirs; nosusināt uzrakstīto ar ~u — nūsausynuot pīrakstejumu ar sauspapeiru; ~a loksne — sauspapeira lopa; ~a bloks — sauspapeira bloknots

dzērāj|s subst. dzāruoj/s, -a; —

dzērien|s subst. dzierīņs; dzirkstošie ~i — putojūšī dzierīni

dzērvene subst. dzērvine

dzēst ver. 1. (uguni, liesmu u. tml.) dzēst; 2. (elektrisko gaismu) nūgrīzt; 3. (piem., ar dzēšgumiju) iztreit; 4. inf. iztreit; dz. datni (failu) — iztreit failu; dz. mapi — iztreit apvuoci; dz. mapes saturu — iztreit apvuoča turīni; dz. sludinājumu — iztreit slūdynuojumu; dz. lietotāju no saraksta — iztreit lītuotuoju nu saroksta; dz. lietotāja profilu — iztreit lītuotuoja profili; 5. (parādu) atmoksuot; dz. parādu — atmoksuot poruodu; dz. studiju kredītu — atmoksuot studeju kreditu

dzeguze subst. dzaguze

dzeja subst. par. vsk. poezeja; ailis par. dsk.

dzejisk|s adj. poetisk/ys, -a; —

dzejnie|ks subst. poets; ailinīks poēt.; dzīsminīks poēt.; —

dzejot ver. raksteit poezeju; raksteit ailis

dzelonis subst. dzanyuls

dzeloņcūka [•dzęluõņcū̃ ka] subst. zool. odotcyuka [•odoc`cyuka]

dzeloņraja [•dzęluõņraja] subst. iht. odotaine raja [•odot`ain'ä •raj’ä]

dzelt ver. dzeļt; dzaļdeit; nātres dzeļ — ņuotris dzolda

dzeltēt ver. dzaltuot; nūdzaltuot

dzelten|s adj. dzalton/s, -a; ~ā kaite (slimība) med. dzeļte; ~ās lapas — dzaltonuos puslopys

dzeltenums subst. dzaltonums; olas dz. — ūlys dzaltonums

dzelzceļ|š subst. dzeļžaceļs

dzelz|s subst. s. dzeļzs v.; ~s rūda — dzeļža ruda

dzelzsrūda subst. dzeļža ruda

dzemd|e subst. anat. dzimde; ~es kakliņš — dzimdis kakleņš

dzemdīb|as subst. par. dsk. dzimdeibys; ~u sāpes — dzeišonuos; grūtniecei sākušās ~u sāpes fraz. gryutumneicai suocēs dzeišonuos

dzeroklis subst. anat. stūpeņš (zūbs)

dzesēt ver. dzysynuot

dzesētājs subst. tehn. dzysyns

dzes|e subst. dzysynuošona; dzysa; ~es šķidrums — dzysaklys; ~es sistēma — dzysynuošonys sistema

dziedāšana subst. dzīduošona; dzīduojums

dziedāt ver. dzīduot; sākt dz. — aizdzīduot; viņam gribējās dz. — jam guoja dzīdys; jam gribējuos dzīduot; man gribas dz. — maņ dzīdys īt; maņ gribīs dzīduot

dziedātājs subst. dzīduotuoj/s, -a

dziedināt ver. dzeidēt; (ar zālēm) zuolēt

dziednīca subst. vasalātova [·vasal^ātova]

dziesma subst. dzīsme

dziļummērītājs subst. tehn. dziļmiereitivs

dziļummērs subst. tehn. dziļmārs

dzimstīb|a subst. dzymstamums; ~as līmenis — dzymstamuma leidzīņs

dzimt|a subst. 1. ciļts; ~as salidojums — ciļts sabraukums; 2. bot. zool. saime; kurmju dz. — kūrmuļu saime; kosu dz. — skūrstu saime

dzimtbūšan|a subst. vēst. dzimteiba; ~as atcelšana — dzimteibys atsaukšona

dzimtbūtnieciski adv. dzimteig/a/i

dzimtbūtniecisks adj. dzimteig/s, -a

dzimtcilvēks subst. s. v. dzimtin/īks, -eica

dzim|te subst. gram. kuorta; vīriešu dz. — veirīšu kuorta; sieviešu dz. — sīvīšu kuorta; nekatrā dz. — nikuruo kuorta; abu ~šu lietvārds — obadiveju kuortu lītysvuords

dzimtene subst. tāvaine; (dzimtā vieta - arī) dzimtine; ~es āres poēt. tāvainis kolni i līknis; ~es mīlestība — tāvainis mīleiba; ~es ilgas — tāvainis tveikys; etniskā dz. — etniskuo tāvaine; ~es ainava — tāvainis zemisvierīņs; tāvainis vierīņs; ~es mācība — tāvainis vuiceiba; atgriezties ~ē — grīztīs (atsagrīzt) da tāvainis; dēls pabija tēva ~ē Jersikā — dāls pasabeja tāva dzimtinē Jersikā

dzimtļaudis subst. dsk. dzimtinīki

dzimtzemnie|ks subst. dzimtin/īks, -eica

dzimumattiecīb|as subst. par. dsk. seksualuos saitys; (ar ko) stāties ~ās — turēt seksualys saitys (ar kū)

dzimumaudzināšana subst. par. vsk. seksualuo audzynuošona

dzimumaudzinātāj|s subst. seksual/ais, -uo; audzynuotuoj/s, -a; —

dzimumdziņa subst. seksualuo daveļce

dzimums subst. kuorta [•k`uorta]; abu ~u personas — obadiveju kuortu personys; daiļā ~a pārstāve — skaistuos kuortys pīstuove; ~u līdztiesība — kuortu leidzonums

dzimumsakari subst. par. dsk. seksualuos saitys

dzinējs subst. dzeitivs; iekšdedzes dz. — vyds degšonys dzeitivs; ~as dzinējs — mašinis dzeitivs; mūžīgais dz. fraz. myužeigais dzeitivs

dzinējspēks subst. dzanvare

dzinis subst. inf. riedyns|dzeitiņs

dzintara- subst. īp. ģen. dzyntari/ņs, -ne; dzyntara- subst. īp. ģen.

dzintars subst. dzyntars

dzinum|s subst. bot. atzola; jaunie ~i — /jaunuos/ atzolys; kartupeļu ~i — buļbu osni

dzir|dēt ver. izdzierst; dadzierst; dasadzierst; kas tik nav jādzird! — kuo vysa nadaīt dierdēt!; slikti dz. — nadadzierdēt; vecmāmiņa ar kreiso ausi slikti ~d fraz. vace ar kairū ausi nadadzierd

dzird|e subst. dzierdeiba; ~es traucējumi — dzierdeibys navare

dzirdīt ver. dzirdeit; dzyrdynuot

dzīres subst. dsk. ūļovys; gūdeibys

dzirkstel|e subst. dzierksts; spierksts; ~es vien gar acīm nošķīda — guņs vīn acīs pasarodeja

dzirkstelītea subst. dem. (dzirkstele) dzierksteņa; spierksteņa

dzirkstelīteb subst. bot. guņtine Vuorkova (Dianthus deltoides)

dzirkst|īt 1. 2. (par dzērieniem) putuot; ~ošie dzērieni — putojūšī dzierīni; ~ošais vīns — putojūšais veins

dzirkstoš|s partic. putojūš/s, -a; ~ie dzērieni — putojūšī dzierīni; ~ie vīni — putojūšī veini

dzirksts subst. -> d z i r k s t e l e

dzīsla subst. dzeisla

dzīslain|s adj. dzeisluot/s, -a; —

dzīve subst. dzeive

dzīvesveids subst. dzeivisparāds; aktīvs dz. — aktivs dzeivisparāds; veselīgs dz. — veseliškys dzeivisparāds

dzīvesvieta subst. dzeivisvīta

dzīvīgi adv. dzeiveig/a/i

dzīvīg|s adj. dzeiveig/s, -a; —

dzīvildze subst. med. atdzeive [•at’dz’^ėiv’ä]; dz. pēc ļaundabīga audzēja diagnosticēšanas ir pieci gadi — atdzeive piec ļauneiga audzieja diagnoziešonys irā pīci godi

dzīvnieks subst. dzeivinīks; ~u valsts — dzeivinīku pasauļs; fauna

dzīvot ver. dzeivuot; kā ir, tā jādzīvo fraz. kai var, tai ar, /kod redziesi, tod apeciesi/

dzīvžogs subst. dzeivsātmaļs

džemperis subst. adeitnīks

džink|stēt ver. 1. tinkšēt; 2. (ausīs) zvaneit; man ausī (ausīs) ~st; man auss ~st — maņ ausī (ausīs) zvona

džinkstoņaa subst. tynkšūne; (ausīs) zvaneišona

džinkstoņaa subst. 1. tynkšūne; 2. (ausīs) zvaneišona

ebrej|s subst. žyd/s, -īte

edafisk|s adj. edafisk/ys, -a; ~ie faktori — edafiskī faktori

efektīvi adv. efekteig/ai

efektivitāte subst. paveiceigums; efekteigums

efektīv|s adj. paveiceig/s, -a; efekteig/s, -a

efekts subst. efekts

egoisms subst. egoizmys

egoistisk|s adj. egoistisk/ys, -a

egoist|s subst. egoist/s, -e

eļļ|a subst. olejs; zivju e. — zyvu tauki; ~as separators tehn. oleja separators

eirooptimisms subst. pol. eurooptimizmys

eirooptimistisk|s adj. pol. eurooptimistisk/ys, -a

eirooptimist|s subst. pol. eurooptimist/s, -e

eiropeīd|s subst. europeids

eiropeisk|s adj. europisk/ys, -a; europītisk/ys, -a

eiropeizēt ver. europeizēt; europiskuot

eiropeizēties ver. europeizētīs; europyskuotīs

eiropesimisms subst. pol. europesimizmys

eiropesimistisk|s adj. pol. europesimistisk/ys, -a

eiropesimist|s subst. pol. europesimist/s, -e

eiropiet|is subst. europīt/s, -e

eitrofikācija subst. ekol. eutrofikaceja

eksāmens subst. ekzamens

eksaminēt ver. ekzaminēt

eksemplārs subst. ekzempļars

eksistēt ver. ekzistēt

eksistence subst. ekzisteņceja

ekskluzīv|s adj. izškiertiņ/s, -a; e. piedāvājums — izškiertiņs pasūlejums; ~i apģērbi — izškiertinis drēbis

ekspresdruka subst. ekspresdruks

ekstraktīv|s adj. ekstraktiv/s, -a; —

ekstrakts subst. ekstrakts; izvylkums; ekstrakts, iegūts ar aukstu skābi ķīm. ekstrakts, dabuots ar soltu skuobi

ekstraktviela subst. ekstraktine

ekstremitāte subst. golyune

elektrīb|a subst. elektreja; ~as tīkls — elektrejis teiklys; ~as vadi — elektrejis vodi; ~as skaitītājs — elektrejis skaiteitivs; ~as vadītspēja fiz. elektrejlaideiba; ~as vadītājs fiz. elektrejlaidiejs; darbināt ar ~u — darbynuot ar elektreju; pievienot ~u — daslēgt elektreju; atvienot ~u — atslēgt elektreju; pievienot pie ~as — daslēgt elektrejai; atvienot no ~as — atslēgt nu elektrejis

elektrificēšana subst. elektrificiešona; elektrifikaceja

elektrificēt ver. elektrificēt

elektrifikācija subst. elektrifikaceja; elektrificiešona

elektroaprīkojums subst. par. vsk. elektroītaisis par. dsk.; ēkas e. — kuorma elektorītaisis

elektrod|s subst. elektrods; metināšanas ~i — savyrynuošonys elektrodi; bāziskie ~i — baziskī elektrodi; elektrodi mazoglekļa tērauda metināšanai — elektrodi mozūgliņam tāryudam savyrynuot

elektroīssavienojums subst. elektrejis eissalaidums

elektromašīnbūv|e subst. elektromašiņu stateiba; ~es rūpnīca — elektromašiņu stateibys dareitova

elektropatēriņš subst. elektrejis izlītuojums

elektropieslēgums subst. elektrodaslāgs

elektroprece subst. elektroprece; elektrejis prece

elektrorūpnīca subst. elektrodareitova

elektrorūpniecība subst. elektroindustreja

elektrosavienojums subst. elektrosalaidums

elektrostrāva subst. elektrostrauja

elkonis subst. alkyune

elks subst. t. un pārn. dīvaklys

elle subst. eļne

elp|a subst. dvaša; ~u aizraujošs — dvašu aizsytūšs

elpošana subst. dvašuošona; pyusšonuos

elpot ver. dvašuot; pyustīs sar.

elpvads subst. anat. dvašysreikle

elst ver. eļsinēt; e. un pūst fraz. tust

enciklopēdija subst. eņciklopedeja

energoefektivitāte subst. energoefektivums

enkur|s subst. ankars; nolaist ~u — nūlaist ankaru; izmest ~u — izsvīst ankaru; pacelt ~u — paceļt ankaru; ~a ķēde — ankara važa

entuziasm|s subst. entuziazmys

entuziastiski adv. entuziastisk/a/i

entuziast|s subst. entuziast/s, -e; —

eņģelis subst. rel. eņgeļs

ermoņika subst. gumžys par. dsk.; spēlis par. dsk.; garmane vsk. un dsk.; mutes e. — mutis spēlis

es pron.

esamība 1. byusme filoz.; 2. byusme; byušona; ekzisteņceja; ekzistiešona

esība subst. byusme

etāntiols subst. ķīm. etaņtiols

etiķskāb|e subst. ķīm. etičaskuobe; ~es aldehīds — etičaskuobis aļdehids

etilacetoacetāts subst. ķīm. etilacetoacetats

etilakrilāts subst. ķīm. etilakrilats

etilamīns subst. ķīm. etilamins

etilbenzols subst. ķīm. etiļbenzols

etilēndiamīns subst. ķīm. etilendiamins

etilēndiamīntetraetiķskā subst. ķīm. edetic acid

etilēnimīns subst. ķīm. etilenimins

etilēnoksīds subst. ķīm. etilenoksids

etilmerkaptāns subst. ķīm. etiļmerkaptans

etnisk|s adj. etnisk/ys; ~ā kultūra — etnokultura; etniskuo kultura

evaņģēlijs subst. evaņgeliums

evaņģelizācija subst. evaņgelizaceja

evaņģelizēt ver. evaņgelizēt

ēde subst. znārba

ēdienkarte subst. iedīņlopa

ēdienreize subst. ādums

ēdiens subst. iedīņs

ēk|a subst. kuorms; ~as rekonstrukcija (kapitālremonts) — kuorma rekonstrukceja (kapitalais remonts); ieeja ~ā ir no rietumu puses — īīšona kuormā nu vokoru pusis

ēn|a subst. 1. susātivs; cilvēka ē. — cylvāka susātivs; —; 2. (pavēnis) pakrieslis; no saules patverties ~ā — nu saulis globuotīs pakrieslī; 3. pārn. pakrieslis; palikt (kāda) ~ā — palikt (kuo) pakrieslī; acu ~as fraz. ocu pakriešli

ērce subst. ent. ērce

ērglēns subst. aralāns

ērglis subst. ereļs

ērģelēt ver. vargaņuot

ērģel|es subst. par. dsk. vargani; spēlēt ~es — spieļuot varganūs; vargaņuot

ērt|i adv. parūči; parūceig/a/i; īdeveig/a/i; kā jums ~āk — kai jyusim parūčuok

ērtīb|a subst. parūceiba; parūceigums; dzīvoklis ar visām ~ām — dzeivūklis ar vysom parūceibom; lietošanas ē. — lītuošonys parūceiba

ērt|s adj. īdeveig|s, -a; parūceig/s, -a; —

ērtums subst. parūceiba; parūceigums; lietošanas ē. — lītuošonys parūceiba

ēstgrib|a subst. apetits; labu ~u! — Dīvs gaus!

ēterisk|s adj. eterisk/ys, -a; bezmīseig/s, -a; —

ēvelsols subst. varstats

fabrika subst. fabryks

fail|s subst. inf. fails; saglabāt ~u mapē — izglobuot failu apvuocī

faksēt ver. faksēt; syuteit pa faksu

faks|s subst. fakss; ~a numurs — faksa numers; /no/sūtīt pa ~u — /iz/syuteit pa faksu; /nū/faksēt

faktūrrēķins subst. faktursaskaits

fantastika subst. fantastika

fantastisks adj. fantastisk/ys, -a

fantastiskums subst. fantastiskums

fantāzija subst. 1. (iztēle) fantazeja; īvaidze; 2. (fantazējums) fantazeja

februāris subst. pebreļa mieness; svacainis mieness

fenamifoss subst. ķīm. fenamifoss

fenantrēns subst. ķīm. fenantrens

fenazons subst. ķīm. fenazons

fenilacetonirils subst. ķīm. fenilacetonitrils

fenilhidrazīns subst. ķīm. fenilhidrazins

fenilizocianāts subst. ķīm. fenilizocianats

feniltrotions subst. ķīm. feniltrotions

fenmedifāms subst. ķīm. fenmedifams

fentions subst. ķīm. feņtions

festivāls subst. festivaļs; mūzikas f. — muzykys festivaļs; džeza f. — džaza festivaļs; folkloras f. — folklora festivaļs; īsfilmu f. — eisūs filmu festivaļs

filma subst. filma

filmiņa subst. 1. filmeņa; 2. /foto/būrdeite

filtrācija subst. ķīm. filtraceja

fitness subst. fizk. fitness

flīzēt ver. plitēt

flīzētājs subst. plytātuoj/s, -a

flīze subst. plite

fluororganisk|s adj. ķīm. fluororganisk/ys, -a; ~ie savienojumi — fluororganiskī salaidumi

fluorsulfoskābe subst. ķīm. fluorsulfoskuobe

fluorūdeņradis subst. ķīm. fluoriudineklis

foksīms subst. ķīm. foksims

folklor|a subst. folklors; ~as kopa — folklora kūpa; ~as pieraksti — folklora aizroksti; ~as festivāls — folklora festivaļs

folkloriski adv. foklorisk/a/i

folklorisks adj. folklorisk/ys, -a

folkloriskums subst. folkloriskums

folkloristika subst. folkloristika

folkloristiski adv. folkloristisk/a/i

folkloristisks adj. folkloristisk/ys, -a

folklorists subst. folklorist/s, -e

folklorizēšanās subst. folkloriziešonuos

folklorizēties ver. folklorizētīs

fonola subst. mūz. fonola

fons subst. daž. noz. fons

forma subst. daž. noz. forma; (veids – arī) taiss

formaldehīd|s subst. ķīm. formaļdehids; ~a benzilpusacetāts — formaļehida beņzilpusacetats; beņzilhemiformals

formāli adv. formalai

formalitāt|e subst. formalums; /no/kārtot ~es — /sa/parādavuot formalumus

formāl|s adj. formal/s, -a; —

formamīds subst. ķīm. formamids

formanilīds subst. ķīm. formanilids

fosfātiezis subst. fosfatakmiste

fosfonskābe subst. ķīm. fosfonskuobe

fosforpaskābe subst. ķīm. fosfonskuobe; fosforitskuobe

fotofilmiņa subst. /foto/būrdeite

fotogrāfija subst. fotografeja

frakcija subst. 1. pol. frakceja; 2. ķīm. frakceja; destilāta vieglā f. — destilata vīgluo frakceja

franciski adv. praņciskai

francūzis subst. praņcīt/s, -e

franč|i subst. dsk. praņcīši; ~u valoda — praņcīšu volūda; ~u virtuve — praņcīšu vyrtuve

frēzēšana subst. freziešona; freziejums

frēzēt ver. frēzēt

frēze subst. freza

frēzmašīna subst. freza

frekvence subst. cieškīņs; frekveņceja

frekvenčdal|e subst. inf. cieškīņdaleiba; ~es daudzpiekļuve — cieškīņdaleibys daudzīma; ~es blīvēšana — cieškīņdaleibys bīzeiguošona

frizētava subst. motcierptuve

frizier|is subst. motcierpiej/s, -a; iet pie ~a — īt da motcierpieja; biju pie ~a — beju da motcierpieja; strādāt par ~i — dareit par motcierpieju; ~a pakalpojumi — motcierpieja pakaļpīni; ~a galds — motcierpieja golds

frizūra subst. sukuojums; moderna f. — myuslaiceigs sukuojums

fundamentāl|s adj. fundamentals; ~a — fundamentala

fundaments subst. fundaments; pamats

funkcij|a subst. 1. funkceja; 2. par. dsk. (~as) funkcejis; paškeirums

funkcionalitāte subst. 1. funkcionalums; 2. paškeirums

gāšana subst. 1. guozšona; 2. (valdības, varas u. tml.) /nū/grauduošona; valdības g. — vaļdeibys grauduošona; varas g. — vaļdis grauduošona

gādība subst. gluobe; glabaste; ryupesteiba; daviereiba

gādīgs adj. gluobeig/s, -a; glabasteig/s, -a; ryupesteig/s, -a; daviereig/s, -a

gadījum|s subst. gadīņs; nepieciešamības ~ā — leidz vajadzeibai; šajā ~ā — itymā gadīnī; ir jau bijuši vairāki līdzīgi ~i — irā bejs jau nazcik leidzeigu gadīņu; ~ā — pa gadīņam; atsevišķos ~os — kurūs nakurūs gadīņūs

gadījumskait|lis subst. inf. gadīņskaits; ~ļa princips — gadīņskaita priņcips; ~ļu ģenerators — gadīņskaitu generators

gad|s subst. (gen. gods [·go:c]) gods [•go:c]; pagājušais g. — pārnejais (izguojušais) gods; pagājušajā ~ā — pārņ; izguojušā godā; aizpagājušais g. — aizpārnejais (aizizguojušais) gods; aizpagājušajā ~ā — aizpārņ; aizizguojušā godā; nākamais (nākošais) g. — cyts (atejūšais) gods; nākamajā (nākošajā) ~ā — cytgod; cytā (atejūšajā) godā; aiznākamais (aiznākošais) g. — aizcyts gods; aiznākamajā (aiznākošajā) ~ā — aizcytgod; aizcytā godā; pagājušie ~i — vini godi; neražas g. — nagods; katru ~u (ik ~us) — kas gods; gods godā; cik labi bija tajos ~os — kai labi beja vinim godim; pēc ~a — par ~u; pēc dažiem ~iem — par nazcik godu; pirms ~a — pyrma gods; ar ~iem — par godim; jau ne vienu ~u vien — jau na vīnu godu; ~u no ~a — gods godā; ar katru ~u vairāk 1) (skaita, daudzuma ziņā) kū gods, tū vaira; 2) (mēra, intensitātes ziņā) kū gods, tū cīšuok; ar katru ~u arvien lielāks — kū gods, tū leluoks; slikts g. — nagods

gaļ|a subst. gale; ~as veltnis — ruļads; ~as pīrādziņi — pieriedzeni ar gali; aitas g. — vuškys gale; aukstā g. — steivineica; studzine

gaiš|s adj. 1. gaiš/s, -a; spūdr/ys, -a; 2. pārn. spūdrys; cerība uz ~āku nākotni — nūceja iz spūdruoku atītmi

gaišums subst. 1. gaišuma; spūdreiba; 2. pārn. spūdreiba; iekšējs g. — sirds spūdreiba; vydyska spūdreiba

gaigala subst. ornit. gaigola

gainīt ver. vosikuot

gaiņāt ver. voiskuot

gaism|a subst. gaisma; ~as avots — gaismys olūts

gaismiņa subst. dem. gaismeite; maza g. (rītam austot) uosmeņa; rīta g. — reita uosmeņa

gaistoš|s partic. 1. ķīm. skrītn/ys, -a adj.; ~ās gāzes — skrītnuos gazys; ~ie /ķīmiskie/ savienojumi — skrītnī /kimiskī/ salaidumi; ~a viela; viegli ~a viela — skrītna lītme; 2. (zūdošs) gaistūš/s, -a; gaiseig/s, -a adj.

gait|a subst. 1. (cilvēka) gaita; 2. (procesa) guojums; vēstures g. — viesturis guojums (tekme); dienas ~ā — dīnys guojumā

gaitenis subst. koridors (gars)

gājēj|s subst. guojiej/s, -a; kuojn/īks, -eica; vadītājs deva ceļu ~am — šofers deve ceļu kuojnīkam; ~u pāreja — kuojnīku puorīma

galdaut|s subst. goldpologs; uzklāt ~u — pakluot goldpologu

galddators subst. goldadators

galdiņš subst. dem. gaļdeņš; televizora g. — televizora gaļdeņš

galdnieks subst. gaļdinīks

gald|s subst. golds; apspriežu galds —; apaļais g. — opolais golds; apaļā ~a konference — opoluo golda koņfereņceja; virtuves g. — vyrtuvis golds

galerts subst. kul. reciņs; studziņs sar.

galoda subst. streičs

galot|ne subst. 1. viersyune; koka g. — kūka viersyune; kalna g. — kolna viersyune; kolnavierss; ~ņu tikšanās pol. viersyuņu sasatikšona; plaušas g. anat. plauškys viersyune; 2. gram. golyune; lokāmā g. — mejamuo golyune; 3. (šahā) pabeigys par. dsk.; bandinieku g. — kuojaunīku pabeigys

galv|a subst. golva; pa ~u, pa kaklu fraz. ar mutulim; ar mutulim nūskrēja

galvaspilsēta subst. golvysmīsts

galven|ais adj. 1. golvon/s, -a; —; 2. pyrmaileig/s, -a

galvenokārt adv. pa lelumam; lelumā; vyscīšuok; vysvaira

galvinie|ks subst. -> g a l v o t ā j s —

galvošana subst. aizalikšona

galvojums subst. aizalicīņs

galvot ver. t. un pārn. aizalikt (ar kū, par kū)

galvotāj|s subst. aizaliciej/s, -a; —

galvvidus subst. viersgaļvs

gamma subst. daž. noz. gama; krāsu g. — kruosu gama

gana part. 1. part. to; gi; vai g. — to; voi to; cigi; kas g. viņu nepazīst — kas gi juo napazeist; kas to juo nazyna; kas g. cits, ja ne es — kas, ka na es; grāmatu g. izlasīju, bet neko neatceros — gruomotu to puorskaiteju, a nikuo naatguodoju; protu gan! — muoku! zynoms, muoku!; kā gan viņam klājas? — kai gi jys dzeivoj (turīs)? a kai jam dzeivojās?; 2. nak; nak jau; ak jau; g. jau — nak; nak jau; ak jau; g. tu redzēsi! — vēļ tu redziesi!

ganb konj. gan…gan — i…i; kai…tai

gana adv. gon; gona; būt g. — byut gon/a/; mums laika g. — turim gon laika; myusim gon laika

gandrene subst. bot. jeronims (Pelargonium; Geranium)

gandrīz adv. kūna; gondreiž; bez moz kuo; g. nomira — bez moz kuo nanūmyra

ganības subst. par. dsk. ganeiba par. vsk.

gānīties ver. valnavuot

gar prep. car; gar malu — pa molai

garām adv. cauri; sacyn; iet g. — īt cauri; paiet g. — puorīt; proīt; puorīt cauri; galīgi g. vienk. ni da kam; ni iz kurū golu

garāmbraucēj|s subst. cauribrauciej/s, -a; —

garāmgājēj|s subst. cauriguojiej/s, -a; —

garastāvokl|is subst. jutūne; labs g. — loba jutūne; būt labā ~ī — byut lobā jutūnē; sabojāt ~i — samaituot jutūni

garšīgi adv. gordai; garži

garšīg|s adj. gord/s, -a; —

garenprofils subst. garonyskais profiļs

gārnis subst. ornit. ziurejs

garum|s subst. garums

gatve subst. aleja

gaušanās subst. rauduošonuos; žāluošonuos

gaudot ver. gauduot; žiurēt

gaume subst. garža

gaumīg|s adj. garžeigs; —

gausties ver. rauduotīs; žāluotīs

gāz|e subst. gaza; indīga g. — vuodeiga gaza; /ne/degoša g. — nadedzeiga gaza; /ne/sprāgstoša g. — /na/spruodzeiguo gaza; agresīvās ~es — agresivuos gazys

gāzt ver. 1. guozt; 2. pārn. (valdību, varu u. tml.) /nū/grauduot; g. varu — /nū/grauduot vaļdi; g. pastāvošo iekārtu (režīmu) — /nū/grauduot asūšū parādu (režīmu); g. pagaidu valdību — /nū/grauduot laiceigū vaļdeibu; g. valdnieku no troņa — /nū/grauduot vaļdinīku nu trona

gāzveida- subst. adj. ģ. gaziskys; g. viela — gazyska lītme; g. kurināmais — gaziskais kurīņs; g. — gaziska

gels subst. geļs

gerānija subst. bot. būneja

gļēvi adv. lāpai

gļēv|s adj. lāp/s, -a; —

gļēvulis subst. lāpuļs

gļēvums subst. lāpums

glabāšan|a subst. 1. globuošona; (pārtikas produktu) laiceišona; nodot (kādam) ~ā — nūdūt (kam) globuot; 2. (mirušā) globuošona

glabāt ver. 1. globuot; (pārtikas produktus) laiceit; 2. (mirušo) globuot (nūmirieju)

glābties ver. gluobtīs; sorguotīs; globuotīs; pasaglobuot; g. no lietus — pasaglobuot nu leita

glaimi subst. par. dsk. izteikšona; teikšona

glaimot (kam) ver. teikt; izteikt (kū)

glāze subst. gluoze

glazūra subst. tehn. kul. glazura

glemzt ver. žļāmuot

glezna subst. tepiejums

glezniecība subst. tepeiba; monumentālā g. — monumentaluo tepeiba; abstraktā g. — abstraktuo tepeiba

gleznošana subst. tepiešona

gleznojums subst. tepiejums; sienas g. — sīnys tepiejums

gleznot ver. tepēt [•t’äp’^äät’]

gleznotāj|s subst. tapātuoj/s, -a; —

glicerīds subst. ķīm. glicerids

glicerīn|s subst. glicerins; ~a stearāts — glicerina stearats; glicerinstearats; ~a triacetāts — glicerina triacetats

glicerīnstearāts subst. ķīm. glicerinstearats; glicerina stearats

gliemezis subst. glīmiezs

gliemež|nīca subst. ~vāks subst. glīmiezneica

glifosfāts subst. ķīm. glifosfats

glioksāls subst. ķīm. glioksals

glioksālskābe subst. ķīm. glioksalskuobe

glūda subst. gleizds

gludeklis subst. prass

gludi adv. gluži; gludai; gludonai

gludinā|t ver. 1. gludynuot; leidzynuot; 2. (ar gludekli) prasavuot; ~mais dēlis — prasagolds

glud|s adj. glud/s, -a; gludon/s, -a; leidzon/s, -a; —

glutarols subst. ķīm. glutarols

glutārskābe subst. ķīm. glutarskuobe

gluži adv. 1. teiri; vysā; vysleidza; g. balts — teiri bolts; vysā bolts; g. kā dzīvs — vysleidza kai dzeivs; kai dzeivs vysleidza; 2. leidza; g. tāpat kā vakar — leidza taipoš kai vakar

godināt ver. gūdynuot; teikt

godprātība subst. teirsirdeiba

godprātīgi adv. teirsirdeig/a/i

godprātīg|s adj. teirsirdeig/s, -a; ~a rīcība — teirsirdeigs izavedīņs

gorīties ver. raizeitīs

gov|s subst. gūvs [•g`ūs’]

grāds subst. 1. grads; 2. cyla; zinātniskais g. — ziniskuo cyla; doktora g. — doktora cyla

grāmat|a subst. gruomota; ~as atvēršanas svētki — gruomotys prīškāstatīņs

grāmatiņa subst. dem. gruomateņa; piezīmju g. — kuļdineica

grāmatnīca subst. gruomatneica

grāmatplaukts subst. 1. (vienkāršs) gruomotlokta; 2. (ar vairākiem nodalījumiem) gruomotskaps

grāmatvedība subst. gruomatvedeiba

grāmatved|is subst. gruomatved/s, -e; —

gramofons subst. mūz. gramofons

grants subst. žvyrs

graudain|s adj. gryuduot/s, -a; gryudai/ņs, -ne; —

grauds subst. gryuds; (med.) mieža g. fraz. nagacs [•nagac’s’]

graut ver. t. un pārn. grauduot

grauzdē|t ver. grudynuot; ~ta maize ar ķiplokiem — grudynuota maize ar casnāgim

grēcinie|ks subst. griecin/īks, -eica; —

grēk|s subst. grāks; sūdzēt ~us bazn. byut pi grākvaidis; spovedētīs; piedot ~us — atlaist grākus

grēksūdze subst. grākvaide; spoveds [•spov’ėc’]; iet pie ~es bazn. īt da grākvaidis (spoveds); daīt pi grākvaidis (spoveds)

greiz|s adj. greiz/s, -a; kleiv/s, -a; škeib/s, -a; —

greznot ver. puškuot; skaistynuot; rūst; īrūst

grib|a subst. vale; labā g. — lobuo vale; labas ~as cilvēki — lobys valis ļauds; stipra g. — stypra vale; stipras ~as cilvēks — styprys valis cylvāks

gribasspēk|s subst. valisspāks; ~a trūkums — sluobvaleiba; viņam trūkst ~a — jys sluobvaleigs

grib|ēt ver. gribēt; ~ot negribot — grib nagrib

griboš|s partic. gribeig/s, -a adj.; —

grīda subst. greida

griesti subst. par. dsk. grīsti

griezējarkls subst. lauks. atgrīšle

griež|i subst. par. dsk. 1. mēness g. astr. mieneša fazys; 2. (laikmetu u. tml.) meitovys; laikmetu ~os — laiku (epohu) meitovuos; vēstures g. — viesturis laiku meitovys

griķ|i subst. par. dsk. driči; ~u biezputra — driču putra

grip|a subst. med. grips; ~as slimnie/ks, -ce — gripin/īks, -eica

grodi par. dsk. sukrums; trysums; akas g. — okys sukrums

grozījums subst. puorgrūzejums; likuma g. — lykuma puorgrūzejums

grozs subst. peitine; skaline

grūbas subst. dsk. ozbors vsk.

grumba subst. raukšums

grumbot ver. raukšt

grumbuļain|s adj. červuļuots; verveļuot/s, -a; —

grumbulis subst. červuļs

gruntsūdens subst. gruņtiudiņs

grupa subst. daž. noz. grupa

grūti adv. gryuši; gryuts; viņam bija tik g. to paveikt — tai jam beja gryuts tū padareit; man ir g. runāt — maņ gryuts (gryuši) runuot; g. tīrāms — nalobs teireit

grūtības subst. par. dsk. gryutums par. vsk.; gryutumi par. dsk.

grūtniece subst. gryutumneica

grūtniecība subst. gryutumeiba

grūt|s adj. gryut/s, -a; g. darbs — gryuts dorbs; prāca

gruzdēt ver. grudēt

gru|zis subst. ~ži — naši; saslaucīt ~žus — saslauceit našus

guanidīnij|s subst. ķīm. guanidinejs; ~a hlorīds — guanidineja hlorids; ~a nitrāts — guanidineja nitrats

gudri adv. gudrai

gudrons subst. ķīm. gudrons

gudr|s adj. gudr/ys, -a; būt ~ākam par visiem fraz. (iron.) gudrētīs; viņš vienmēr ~āks par visiem — jys vysod /сīš/ gudrejās

guļamtīkls subst. guļteiklys; leiguteiklys

guļava subst. sar. kopdz. snauška

guļbaļkis subst. gulynbolka

guļbūve subst. cierkšnis

guļus adv. gulyns; gulynai

gulēt ver. gulēt

guldīt ver. guļdeit; guldynuot

gulšņāt ver. gulinēt

guldzēt ver. žuļkstēt; žuļkstētīs; blyugžēt; blyugžētīs; škeļvinētīs

gulgot ver. -> g u l d z ē t

gulgt ver. -> g u l d z ē t

gulkstēt ver. -> g u l d z ē t

gulsnis subst. šlipers

gult|a subst. luova; ~as rāmis — luovys rama

gultnis tehn. guļtiņs; lodveida g. — rutuliņs guļtiņs; adatu g. — odotu guļtiņs

gumija subst. gumeja; košļājamā g. sar. kūdgumeja; kūdine

gundega subst.; ložņu g. — sudabrineKolups

gurķen|e subst. bot. ogūrcine; ārstniecības g. — dzeideibys ogūrcine; ~es eļļa — ogūrcinis olejs

gurķis subst. ogūrcs

gurķoties ver. iron. vienk. (slinkot) plesnēt

gurks|tēt ver. kūrkt; vēders ~st — vādars kūrc

gūsteknisa subst. nava

gūsteknisa subst. navaļnī/ks, -eica

gūst|s subst. navaļa; paņemt ~ā — pajimt navaļā

ģērbkambaris subst. bazn. zakristeja

ģenerālplānojums subst. būvn. generalplans

ģenitīvenis subst. val. genitiviņs

ģeobotānika subst. geobotanika

ģeolo|gs subst. geolog/s, -e

ģeoloģija subst. geologeja

ģerānija subst. bot. jeronims (Geranium; Pelargonium)

ģimen|e subst. saime; ~es attiecības — saimiskuos saitys

ģimenisk|s adj. saimisk/ys, -a

haizivs subst. aizivs

halogēnogļūdeņradis subst. par. dsk. ķīm. halogeniudineklis

halogenēt ver. ķīm. halogenēt; h. ar fluoru — halogenēt ar fluoru

halogenēt|s partic. halogenisk/ys, -a; ~ie ķīmiskie savienojumi — helogeniskī kimiskī salaidumi; ~ie atvasinājumi — halogeniskī darīni

halons subst. ķīm. halons

harta subst. harteja

hēlijs subst. ķīm. helejs

heks subst. iht. jyuru leidaka

heksabromciklododekāns subst. ķīm. heksabromciklododekans

heksafluorpropēns subst. ķīm. heksafluorpropens

heksahlorbenzols subst. ķīm. heksahlorbenzols

heksahlorciklopentadiēns subst. ķīm. heksahlorciklopentadiens

heksahlordifluorpropāns subst. ķīm. heksahlordifluorpropans

heksahloretāns subst. ķīm. heksahloretans

heksametilēndiakrilāts subst. ķīm. heksametilendiakrilats

heksametilēndiamīns subst. ķīm. heksametileņdiamins

heksamīns subst. ķīm. heksamins

heksāns subst. ķīm. heksans

heksilamīns subst. ķīm. heksilamins

heptahlorfluoretāns subst. ķīm. heptahlorfuoretans

heptāns subst. ķīm. heptans

hercogiene subst. gercogīne

hercogiste subst. gercogiste

hercogs subst. gercogs

hermeneitiķ|is subst. filoz. jur. hermeneutik/s, -e; —

hermeneitika subst. filoz. jur. hermeneutika

hermeneitiski adv. filoz. jur. hermeneutisk/a/i

hermeneitisk|s adj. filoz. jur. hermeneutisk/ys, -a; ~ā filozofija — hermeneutiskuo filosofeja; ~ā pieeja — hermeneutiskuo daīma (daīšona); ~ā analīze — hermeneutiskuo analize; ~ais loks filoz. hermeneutiskais skrytuļs; tiesību izpratne jur. tīseibys hermeneutiskuo saprasme

heteroseksuāl|is subst. heteroseksual/s, -e; —

heteroseksuāl|s adj. heteroseksualisk/ys, -a; —

hibrīdstruktūra subst. hibridstruktura

hidroelektrostacija subst. hidroelektrostaceja; iudiņa spākaine

hidrogenēt|s partic. hidrogenāt/s, -a; hidrogeneig/s, -a adj.; —

hidroksils subst. ķīm. hidroksils

hidronijs subst. ķīm. hidronejs

himna subst. himna

hlorfluorogleklis subst. ķīm. hlorfluorūgleklis

hlororganisk|s adj. ķīm. hlororganisk/ys, -a; ~ie savienojumi — hlororganiskī salaidumi

hlorpentafluoretāns subst. ķīm. hlorpentafluoretans

hlortrifluormetāns subst. kul. hlortrifluormetans

hobijs subst. kavieklis; kāds ir tavs h.? — kaids tovs kavieklis?

hokejist|s subst. hokejist/s, -e; —

hokejnūja subst. hokejvāza

hokej|s subst. hokejs; lauka h. — uoris hokejs; ripeliešona; ~a ripa — hokeja ripele; ~a nūja — hokeja vāza; hokejvāza; ~a spēlētājs — hokeja kaitinīks; /uz/spēlēt ~u — /pa/kaitēt hokejā

hokejskola subst. hokejškola

homosekss subst. sar. homosekss

homoseksuāl|is subst. homoseksual/s, -e; —

homoseksuālist|s subst. homoseksual/s, -e; —

homoseksuāl|s adj. homoseksualisk/ys, -a; —

horizontāli adv. gulinisk/a/i; horizontal/a/i

horizontāl|s adv. gulinisk/ys, -a; horizontal/s, -a; s. stāvoklis — guliniska state; gulums

hronika subst. kronika

hronisk|s adj. kronisk/ys, -a; —

hronists subst. kronists

ibuprofēns subst. ķīm. ibuprofens

ideja subst. ideja; guods; dūms; īguoda

identiski adv. taidoj/a/i; ideņtisk/a/i

identisk|s adj. taidoj/s, -a; ideņtisk/ys, -a; —

identiskums subst. taidojeiba; ideņtiskums

identitāte subst. ideņtitets; taidojeiba; nacionālā i. — nacionalais ideņtitets; etniskā i. — etniskais ideņtitets; personas i. noteikta pēc p. — personys taidojeiba nūstateita pa pasei

ident|s adj. taidoj/s, -a; ideņtisk/ys, -a; —

identums subst. taidojeiba; ideņtiskums

ieapaļ|š adj. paopol/s, -a; opolon/s, -a; šogad kartupeļi tādi ~i — šūgod buļbis taidys opolonys; ie. izvirzījums — paopols izcylums; ie. veidojums — opolons taisejums; ie. akmens — opolons (paopols) akmiņs

iebarot ver. sabaruot

iebilst ver. pretrunuot; preteimuot

iebrauk|t ver. 1. ībraukt; 2. (braucot iegriezties) aizbraukt; 3. sabraukt; ~ts ceļš — sabraukts ceļš

iebrauktuve subst. ībrauktova

iebūvēt ver. 1. (būvējot) ībudavuot; 2. (iemontēt) īmoņtēt

iebūvietis subst. vēst. bobuļs

iecelt ver. 1. īceļt; (daudzreiz, atkārtoti) īcaļsteit; ie. visas pakas — īcaļsteit vysus pakus mašinē; 2. (amatā u. tml.) paškiert; ie. par nodaļas priekšnieku — paškiert par atdalis viersinīku

iecerē|t ver. īdūmuot; īplanavuot; grāmata ~ta kā veltījums — gruomota īdūmuota kai paškeirums

iecere subst. īguoduojums; īdūmuojums; ideja; guods; dūms

iecirknis subst. padale; vēlēšanu ie. — ībolsuošonys padale

iedaļa subst. padale; cyla

iedarbe subst. -> i e d a r b ī b a

iedarbība subst. veice; labvēlīga ie. — loba veice; nelabvēlīga ie. — ļauneiga veice

iedarbīg|s adj. paveiceig/s, -a; —

iedarbināšan|a palaisšona; īsliegšona; ~as moments tehn. palaisšonys moments

iedarbināt ver. palaist; īslēgt; ie. iekārtu — palaist ītaisi

iedarboties (uz ko) ver. veikt (kū); paveikt (kū); labvēlīgi ie. — labdareigai /pa/veikt; nelabvēlīgi ie. — ļauneigai /pa/veikt

iededzināt ver. -> i e d e g t

iedegt ver. aizdegt; ie. sveci — aizdegt sveci; ie. gaismu — īslēgt gaismu

iedobe subst. īdūbs

iedobums subst. īdūbs

iedoma subst. 1. īguoda; 2. izguods; izdūms

iedomā|ties ver. aizguoduot; aizdūmuot; īdūmuot; ~jies skaitli! — aizguodoj skaitu!; ~jies, cik labi būtu tagad gulēt ezera malā? — īdūmoj, kai labi byutu niu gulēt azarmalē?

iedrošināšanās subst. dreisteiba; atdrūsa

iedrošināties ver. dreistēt; atsadrūsynuot

iešūt ver. 1. (šujot) īšyut [•`īš^yut’]; 2. (vākos, mapē u. tml.) īvuocēt [•`īv^uoc’ää^t’]; īšyut [•`īš^yut’] (apvuocī); ie. vākos (mapē) — īvuocēt; īšyut apvuocī

iedvesma subst. īdvēsme

iedvesmojoš|s partic. īdviesmeig/s, -a adj.; ie. skats — īdviesmeigs vierīņs

iedziedāties ver. aizdzīduot

iedzimt ver. apdzimt

iedzimtība subst. apdzymums

iedzīvotāj|s [• `iedz`īv`uotā̃is…tā̃ja] subst. dzeivuotuoj/s, -a [•dz’^ėiv^uot`uois…t`uojä]; ciema ie. — soluonīts

iedzīvoties ver. aizadzeivuot; nespēt ie. svešā vidē — naveikt (navarēt) aizadzeivuot svešā apleicē

ieeja subst. īīšona; dienesta i. — dīnests īīšona; i. brīva — īīšona breiva

iegādāties [•`iegā̃dā̃ties] ver. dasabuot [•dasab^uot’]; apturēt

iegād|e [•`iegā̃de] subst. dasabuošona; dasabuojums; apturiešona; apturiejums; biļešu ie. — beletu dasabuošona (dasabuojums); tehnikas ~ei iztērētā nauda — tehnikai dasabuot izlaistuo nauda

iegadīties ver. izagadeit; dakrist; īkrist

iegaumēšana subst. 1. ītēme; 2. īguoduošona

iegaum|ēt ver. 1. ītēmēt; 2. īguoduot; ~ē! — īguoduoj!

iegriezties ver. aizīt; aizbraukt

iegrožot ver. īgrūžuot

ieguldījums subst. īlicīņs

iegūt ver. dabuot; apturēt; izdabuot; dasnēgt; ie. /savā/ īpašumā — apturēt /sovā/ sovumā

ieguve subst. izdabe; rūdas ie. — rudys izdabe; akmeņogļu ie. — akmiņūgļu izdabe; izejvielu ie. — zaļlītņu izdabe

ieinteresēt ver. aiziņteresēt

ieinteresētība subst. aiziņtereseiba

ieinteresēt|s partic. aiziņteresāt/s, -a; —

iejūtīgs adj. pazeimeig/s, -a; žieleig/s, -a

iekais|t ver. 1. med. aiztveikt; kakls ir ~is un sāp — reikle aiztveikuse i suop; 2. pārn. aizkarst; dusmās ~is kliedza — aizkarss nu sirdeiguma rēce

iekaisums subst. med. aiztveikums; akūts ie. — ūmeigs aiztveikums

iekāre subst. kārdeiba

iekarojums subst. aizkaruojums

iekarot ver. aizkaruot; ie. jaunas zemes — aizkaruot jaunys zemis

iekarotāj|s subst. aizkaruotuoj/s, -a; —

iekārt|a subst. 1. (valsts, sabiedriskā u. tml.) rāds; īlyka; valsts ie. — vaļsteibys rāds; sabiedriskā ie. — ļaudeibys rāds; 2. (tehniska) ītaise; attīrīšanas ~as — teireišonys ītaisis; 3. pastota; istabas ie. — ustobys pastota

iekārto|ties ver. 1. īsataiseit; ie. krēslā — īsataiseit krāslā; viņš ērti ~jies pārn. jys īdeveigai īsataisejs; 2. īstuot; ie. darbā — īstuot dorbā

iekav|a subst. par. dsk. īskova; /ie/likt ~ās — /pa/jimt īskovuos; apīskovuot; atvērt ~as — atdareit īskovys; atīskovuot; iznest aiz ~ām — izceļt aiz īskovu

iekšā adv. vydā; nāc ie.! — ej vydā!

iekšas subst. dsk. vydspuse vsk.; vydi dsk.

iekšiene subst. vyds; vydspuse; vidīne

iekškvartāls subst. vydskvartals

iekšliet|as subst. dsk. pol. vydejūs dzelu; iekšlietu ministrija — vydejūs dzelu ministreja

iekšpuse subst. vydspuse; vyds

iekštelp|as subst. vydsustobys; ~ās — vydā; vydsustobuos

iekšzem|e subst. vaļsteibys vyds; ~es kopprodukts (IKP) ek. kūpeigais vydsprodukts (KVP)

iekļaut ver. īvest (kimā); īlikt (kimā); daškiert (kam); ie. sarakstā — īvest sarokstā; ie. vārdnīcā — īvest (īlikt) vuordineicā; ie. jaunu punktu darba kārtībā — īvest (īlikt) jaunu punktu dorbaparādā

iekļauties ver. 1. dasalaist; dasaškiert (īsaškiert); īsavadynuot; įsijungti; įsitraukti; 2. išsitekti; sutilpti (tam tikrose ribose); 3. īsalīt; īsalīt kuormu ansamblī

ieklāt ver. pakluot; īkluot; īlikt; nūlikt; ieklāt griestus — nūlikt????? grīstus

iekliegties ver. (iesaukties) aizklīgt; aizaklīgt; (iebļauties) aizrēkt; aizarēkt

iekopt ver. īpuost

iekri|st ver. 1. īkrist; īsažaut; īsaguozt; īsaveļt; ie. bedrē — īkrist dūbē; ie. gultā — īsaguozt (īsaveļt) luovā; 2. īklupt; ie. (kādam) matos — /ī/klupt (kam navīn) motūs; suns iekrīt stilbos —; 3. (ieplakt) īšļuopt; ~tuši vaigi — īšļuopuši byudi; ~tušas acis — īšļuopušys acs; slimniekam ~tušas krūtis — vaidātuojam īšļuopuse kryuteža; 4. (iegadīties) izagadeit; svētki ~a darbdienā — svieteibys izagadeja dorbadīnā; atvaļinājums iekr

iekurs subst. aizkurs

iekurt ver. aizkūrt

iela subst. ūļneica

ielāde subst. īkruove

ielavīties ver. īšļukt; īsašļaukt

ielej|a līkne; leja; ~as vēji — līknis vieji; bēdu ie. fraz. osoru līkne

iele|nkt ver. 1. apstuot; jauno pāri ~ca radinieki — lauluotū puori apstuoja radinīki; 2. mil. apguļt

ielenkums subst. apgulums

ieliktnī|tis subst. īkluotine; biksīšu ~ši — zamejūs īkluotinis

ielūgt ver. īpraseit; praseit; (daudzus viesus - arī) sapraseit; ie. uz kāzām — /ī/praseit iz kuozu; ie. uz pasākumu — īpraseit iz sariedīņa

iemācīt ver. izvuiceit; īvuiceit

iemācīties ver. izavuiceit; īsavuiceit

iemainīt ver. izmeit; puormeit

iemantot ver. apturēt

iemaņas subst. par. dsk. damanis; dajiemīni

iemidzināt ver. aizmidzeit

iemie|t ver. novec. īspraust; īmīgt; ībest; stāv kā ~ts fraz. stuov kai stymbyns

iemiets partic. : stāv kā ie. fraz. stuov kai stymbyns

iemīlēt ver. īmīļuot; aizmīļuot

iemīlēties (+ vok.) ver. īmīļuot (kū); īsamīļuot (kimā)

ienaidnie|ks subst. īnaidn/īks, -eica; —

ienaids subst. īnaids; īnaideiba

ienesīgi adv. peļneigai

ienesīg|s adj. peļneig/s, -a; ie. bizness — peļneigs bizness; ie. uzņēmums — peļneigs pasajāmums

ieņemt ver. aizjimt; ie. pirmo vietu — aizjimt pyrmū vītu

iepatikties ver. īpatikt

iepirkšanās [•`iep`irkšan`ās] subst. apsapierkšona [•apsap’`ierkšona]

iepirkties [•`iep`irkt`ies] ver. apsapierkt [•apsap’`ier’k’t’]

iepriekš adv. 1. (pirms kaut kā) pyrma; pyrmuok; 2. (kādu laiku iepriekš) aiz agra; aizagreig/a/i; aiz laika; aizlaiks

iepriekšēj|ais adj. pyrmuoej/ais, -uo; —

iepriekšēj|s adj. 1. aizagreig/s, -a; ie. pieraksts pie ārsta — aizagreigs daroksts pi uorsta; ie. lēmums — aizagreigs sasprīdums; rīkoties ar ~u nodomu — dareit ar aizagreigu dūmu; ~a novērtēšana — aizagreiga īviertiešona; 2. (ar not. gal. (~ais, ~ā)) pyrmuok/ais, -uo; prīksdej/ais, -uo; agruok/ais, -uo; ~ā lappuse — pyrmuokuo puslopa; 1); 2)

iepriekšpārdošana subst. aizlaikspuordūšona

ieradums subst. ījyukums; dajyukums

ierakst|s [•`ieraksc] subst. 1. īroksts [•`īroksc]; aizroksts [•`aizroksc]; datu bāzē ir desmittūkstoš ~u — datu bazā desmit tyukstūšu īroksts; ie. piezīmju grāmatiņā — aizroksts kuldys gruomateņā; 2. (audio, video u. tml.) īroksts [•`īroksc]; audio ie. — skonuīroksts; video ie. — vierīņīroksts; ~u studija — īrokstu studeja; ie. tapis privātajā studijā — īraksteit privatajā studejā

ierast ver. dajyukt; ījyukt; īrast

ieraudāties ver. aizrauduot

ieraudzīšana subst. īsavieršona

ieraudzījums subst. īsavieršona

ieraudzīt ver. īsavērt

ierēkties ver. aizgremzt

ierīce subst. ītaise

ierīcība subst. zemes ie. — zemisriedeiba

ierīkot ver. ītaiseit; īriedeit

ierind|a subst. ailine; nostāties ~ā — nūstuot ailinē; izaaiļuot; nostādīt ~ā — pastateit ailinē; izaiļuot

ierindnie|ks subst. aiļuoti/ņs, -ne; —

ierindot (ko kur) ver. daskaiteit (kū kam); īaiļuot (kū kimā)

ierindoties ver. īsaaiļuot; byut (kuo) vydā; tikt (kuo) vydā; ie. pirmajā vietā — aizjimt pyrmū vītu

ierobežot ver. aprūbežuot

ierobežotāj|s subst. 1. (persona) aprūbežuotuoj/s, -a; —; 2. (~s) v. (ierīce, detaļa) rūbežuotivs

ierocis subst. īrūcs

ierosināt ver. pasūleit

iesaistīšana subst. (process) īvadynuošona; (darbības rezultāts) īvadynuojums; jaunu biedru ie. organizācijā — jaunu bīdru īvadynuošona organizacejā

iesaistīšanās subst. dasaškieršona; dasalaisšona; ie. ilgtermiņa projektā — dasaškieršona (dasalaisšona) ilglaiceigam projektam

iesaistī|t ver. īvadynuot; ie. projektā jaunus dalībniekus — īvadynuot projektā jaunus dalinīkus; pasākuma rīkošanā ~tie cilvēki — sariedīņa organiziešonā pīsadolūšī ļauds

iesaistīties (kur) ver. dasaškiert (kam); dasalaist (kam); ie. starptautiskā ilgtermiņa projektā — dasaškiert (dasalaist) škārsregionalam ilglaiceigam projektam

iesaistīt|s partic. 1. īvadynuot/s, -a; 2. pīsadolūš/s, -a; pasākuma rīkošanā ~ie cilvēki — sariedīņa organiziešonā pīsadolūšī ļauds

iesakņoties ver. īsasaknēt

iesāk|t ver. aizsuokt; jimt; ~a celt māju — aizsuoce (jēme) stateit sātu; —

iesal|s subst. īsols; ~a žāvētava — īsaļneica; azneica (apv.)

iesauka subst. palame

iesaukties ver. aizklīgt; aizaklīgt

ieskriet ver. 1. īskrīt; 2. aizskrīt

ieskrietuve subst. sar. aizītova

ieslodzīšana subst. aizspīsšona

ieslodzījum|s subst. aizspīstums; ~a vieta — aizspīstuma vīta; atrasties ~ā — byut aizspīstumā; pavadīt piecus gadus ~ā — puorlaist pīcus godus (pīci godi) aizspīstumā

ieslodzīt ver. aizspīst

ieslodzīt|ais subst. adj. aizspīsti/ņs, -ne subst.; —

iesmelt ver. pasmeļt; aizasmeļt

iesnas subst. par. dsk. īsna par. vsk.

iesniegt ver. padūt

iesniegum|s subst. padavums; /uz/rakstīt ~u — /pī/raksteit padavumu

iespaidot (ko) ver. ītakuot (kū); dareit īspaidu (kam); dareit ītaku (kam)

iespaid|s subst. 1. īspaids; atstāt labu ~u — pamest lobu īspaidu; radās ie. — pasadareja īspaids; dalīties /gūtajos/ ~os — pasadareit ar /dabuotajim/ īspaidim; viešņa dalījās brauciena laikā gūtajos — ~os gaška pasadaleja ar puorbraucīnī dabuotajim īspaidim; 2. (ietekme) ītaka; ~a sfēra pol. ītakys sfera

iespēj|a subst. vareiba; ~u robežās — cik varams, leidz vareibys; dot ~u (kam) dūt vareibu (kam)

iespējamība subst. varameiba

iespējam|s partic. varam|s, -a; —

iespiest ver. 1. īmīgt; īspīst; 2. (tipogrāfiski) drukavuot

iesprakšķēties subst. sasprakstēt

iesprūst ver. īsasprīst

iespundēt ver. sar. aizspīst (neutr.)

iestād|e subst. īstots; instituceja; valsts ie. — vaļstiskys (vaļstiskais) īstots; vaļstiska (vaļstiskuo) instituceja; pašvaldību ~es — pošvoldu īstoti; mācību ie. — vuiceibys īstots; tiesu ~es — sūdu īstoti

iestāj|a subst. īstuošona; ~as process Eiropas Savienībā — īstuošonys Europys Savīneibā process

iestāties ver. 1. (augstskolā, darbā, organizācijā u. tml.) īstuot; 2. (par kādu, par ko) aizastuot (par kū); 3. (uznākt) pastuot

iestreipuļot ver. īdeņderēt

iesvētīšana subst. 1. pasvieteišona; 2. (svētki jaunā dzīvoklī vai mājā) īlyuženis par. dsk.; 3. īstyprynuošona

iesvētīt ver. 1. pasvieteit; 2. īstyprynuot; 3.

ietērps subst. aptārps

ietekmēšanaa (kuo) ītakuošona; dareišona ītaka

ietekmēšanaa subst. (kuo) ītakuošona; ītakys dareišona (kam)

ietekmēšanaa subst. (kuo) ītakuošona; (kuo) ītakuojums; ītakys dareišona (kam); ītakys darejums (kam)

ietekmēšanās subst. īsatakuošona; īsatakuojums; ie. no filmām — īsatakuošona nu filmu; īsatakuojums nu filmu; savstarpēja ie. — sovvideiga īsatakuošona; sovvideigs īsatakuojums

ietekmēt (ko) ver. ītakuot (kū); dareit (kam) ītaku

ietekmēties ver. īsatakuot; ie. no filmām — īsatakuot nu filmu; savstarpēji ie. — sovvideigai īsatakuot

ietekm|e subst. ītaka; lavēlīga ie. — loba ītaka; nelabvēlīga ie. — ļauneiga ītaka; pozitīva ie. — pozitiva (pīzineiga) ītaka; negatīva ie. — negativa (aizlīdzeiga) ītaka; spēcīga ie. — stypra ītaka; migrācijas ie. uz sabierību — migracejis ītaka ļaudeibai; uztura ie. uz redzi — puortykys ītaka redzeibai; alkoholam ir negatīva ie. uz veselību — alkohols nalabi ītakoj veseleibu; alkoholam naloba ītaka veseleibai; piesārņojuma ie. uz vidi — pīmūrdīņa ītaka apleicei; atrasties zāļu ~ē — byut zuoļu ītakā; Roma atradās spēcīgā etrusku ~ē — Roma beja styprā etrusku ītakā; ~es uz vidi novērtējums — ītakys apleicei īviertiejums; ~es zona — ītakys zona; ~es sfēra — ītakys sfera

ietekmīg|s adj. īteceig/s, -a; paveiceig/s, -a; ~as personas — īteceigys personys

ietilpība subst. vydums

ieturēt ver. 1. (piem., no algas) izskaiteit; ie. nodokli — izskaiteit nūdūkli; 2. turētīs (pi kuo); izglobuot (kū); 3. ie. maltīti — turēt mīlasti; pīsadaleit mīlastē; suotynuotīs; pasasuotynuot

ieturēties ver. suotynuotīs; pasasuotynuot

ietvar|s subst. 1. rama; brilles metāla ~ā — okuleri ar metaliskom rameņom; 2. pārn. par. dsk. (~i) ramys; rūbeži; projekta ~os — projekta ramuos; kursa ~os — kursa ramuos; likuma ~os — lykuma rūbežūs

ietve subst. ītuve

ievade subst. īvesšona; īvoduošona

ievadīt ver. īvest; īvoduot; ie. datorā — īvest (īvoduot) datorī

ievadvirsm|a subst. inf. īvodvierss; ~as dators — īvodviersa dators; ~as personālais dators — īvodviersa personaldators; tīmekļa ie. — puorstaipteikla īvodvierss

ievārījums subst. vuoreklis

ievērot ver. ītēmēt; nūtēmēt; apredzēt; apmaneit; aizzeimēt; aptikt

ieveisējinstitūcija subst. īdzeivynuotuoja instituceja

ieviešana subst. 1. aizvoduošona; aizvoduojums; 2. īdzeivynuot; izpiļdeit; personas, kas piedalījās projekta aktivitāšu ~ā fraz. projekta aktivitetu īdzeivynuošonā pīsadalejušuos personys

ieviesēj|s subst. 1. aizvoduotuoj/s, -a; —; 2. īdzeivynuotuoj/s, -a

ieviest ver. 1. aizvoduot; īvaiseit; — īvaiseit zivs muorkā; 2. īdzeivynuot

iezīme subst. zaids; volks; soveiba; raksturīga ie. — soveigs zaids (volks); karaktereiga soveiba

iezis subst. akmiste

iezubrīt ver. sar. īkaļt

iežogojums subst. aptvārums

iežogot ver. aptvert /ar sātmali/

ik part. kas; ik dienas — kas dīnys; ik vakaru — kas vokora; ik rītu — kas reita; ik svētdienu — kas svātdīnis; ik nedēļu — kas nedelis; ik mēnesi — kas mieneša; ik gadu — kas gods

ikdien|a subst. kasdīna; kasdīneiba; ~as rūpes — kasdīneiguos ryupastis

ikdienas- subst. adj. ģ. kasdīneig/s, -a; i. rūpes — kasdīneiguos ryupastis; i. darbi — kasdīneigī dorbi

ikdienišķ|s adj. kasdīneig/s, -a; —

ikgadēj|s adj. kasgadeig/s, -a; ~ā konference — kasgadeiguo konfereņceja; ~ā balvas pasniegšana — kasgadeiguo apduovaņa pasniegšona

ikkatr|s pron. sevkur/s, -a; sevkotr/ys, -a; —

ikkur|š pron. sevkur/s, -a; sevkotr/ys, -a; —

ikmēneša- subst. adj. ģ. kasmieneseig/s, -a adj.

ikvien|s pron. sevkur/s, -a; sevkotr/ys, -a; kotr/ys, -a; —

ilgi adv. ilgai; garai

ilg|s adj. ilg/s, -a; gar/s, -a; pēc vairāk nekā gadu ~as — gaidīšanas piec vaira kai gods gaideišonys

ilgtermiņa subst. adj. ģ. ilglaiceig/s, -a; i. projekts — ilglaiceigs (ilglaiceigais) projekts; i. attīstības plāns — ilglaiceiguos raisteibys plans

ilgtspēja subst. tvereiba; projekta i. — projekta tvereiba

ilgtspējīg|s adj. tvereig/s, -a; i. projekts — tvereigs projekts; ~a (~ā) attīstība — tvereiga (tvereiguo) raisteiba

ilkss subst. īlyukss

ilmenīt|s subst. ķīm. iļmenits; ~a koncentrāts — iļmenita koņcentrats

imidazols subst. ķīm. imidazols

imidžs subst. īvaigs

imitācija subst. imitaceja

imitators subst. imitators

imitēšana subst. imitiešona; imitiejums; imitaceja

imitēt ver. imitēt

importēšana subst. importiešona; imports; importiejums

importēt ver. importēt

importētāj|s subst. importātuoj/s, -a; —

imports subst. imports; importiešona; importiejums

incis subst. sar. kics [•kic’s’]

indēt ver. trucēt; mērdēt

inde subst. vsk. un dsk. mērde; truceknis par. dsk.

indīgs adj. mierdeig/s, -a; truceig/s, -a

industrija subst. industreja

infekcij|a subst. iņfekceja; ~as slimība — iņfekcejis vaine

infiltrācija subst. iņfiltraceja

infiltrāts subst. iņfiltrats

informācija subst. informaceja

informātika subst. datoreiba; informatika

ingvers subst. imbers

iniciator|s subst. iniciator/s, -e; —

institūcij|a subst. instituceja; valsts pārvaldes ~as — vaļsteibys vaļdis institucejis

instrumentārijs subst. instrumentariums

integrācija subst. iņtegraceja; sabiedrības i. — ļaudeibys iņtegraceja; Eiropas i. — euroiņtegraceja, Europys iņtegraceja

inteliģence subst. par. vsk. iņteligeņceja; iņtelektuali par. dsk.; pilsētu i. — mīstu iņteligeņceja; mīstu iņtelektuali

intereškopa subst. inf. viestaile

interesēties ver. iņteresētīs; turēt iņteresu; (ko) interesēties p. — iņteresētīs ap (kū), turēt iņteresu ap (kū)

interes|e subst. iņteress; aiziņtereseiba; izrādīt ~i (par ko) 1) paruodeit aiziņtereseibu (kimā); 2) turēt iņteresu (ap kū)

internetbanka subst. iņternetbanks

inventārs subst. par. vsk. pastota; tūrisma i. — turizma pastota; sporta i. — sporta pastota

inženieraizsardzība subst. iņženersardzieba; apkārtējās vides i. — apleicis iņženersardzeiba; ūdenskrātuves i. — iudiņturis iņženersardzeiba

inženieriekārtas subst. par. dsk. iņženiriītaisis

inženierģeoloģija subst. iņžinergeologeja

inženierietaise subst. -> iņžinerītaise

inženierija subst. iņženereja

inženier|is subst. iņžener/s, -e; —

inženierkomunikācijas subst. par. dsk. inženerkomunikacejis

inženierrisinājums subst. iņžineriskais sprīdums

inženiertehnoloģija subst. iņženeriskuo tehnologeja

irbul|is: subst. dem. ~ītis - strupuleits; ēst ar koka ~īšiem — ēst ar kūka strupuleišim

istaba subst. ustoba

istabene subst. ustabneica

it part. i. viss — vysā vyss; vysvyss; i. visā — vysā kimā; i. nemaz — nicik; ni drupeitis; i. kā — kai ba; tai kai; it labi — gon/a/ labi

itakonskābe subst. ķīm. itakonskuobe

izaicinājums subst. izsaucīņs

izaicināt ver. izsaukt

izaicinoš|s partic. izsauceig/s, -a; ~a uzvedība — izsauceigs izavedīņs

izārstēt ver. izdzeidēt; izdzīdynuot; izzuolēt

izbalēt ver. izbuolgt; izbuolēt; nūbuolēt

izbarot ver. sabaruot

izbāz|enis: subst. ~nis - izbuoztiņs subst.

izbīlis subst. nūbaime; baime

izbīties ver. nūsabeit; apsabeit

izbolīt ver. i. acis — izbūzt acs

izbraukalēt ver. -> izbraukāt

izbraukā|t ver. puorbraukt; puorbraukalēt; sabraukalēt; ~ja visus apkārtējos ciemus — puorbraukalēja vysys apleicejuos solys; pa dienu nepaspēsi visur i. — par dīnu naaizspiesi vysur sabraukalēt

izbraukt ver. izbraukt; i. cauri (kam) puorbraukt (kū); i. caur (ko) puorbraukt (kū); i. cauri pilsētai — puorbraukt mīstu

izbraukum|s subst. izbraucīņs; ~a sesija — izbraucamuo seseja

izcīnīt ver. izceikstēt; izadabuot

izdabāt ver. ītikt; paduobt; īduobt; ītruopt

izdāļāt ver. dasteit

izdal|e subst. sadaleišona; padaleišona; ~es materiāli — padolomī materiali

izdarīšan|a subst. padareišona; padarejums; viņš atzinās pārkāpuma ~ā — jys pīsazyna padarejs puorlauzumu

izd|ēt ver. nūdēt; vista ~ēja olu — vysta ūlu nūdēja

izdevējs subst. gruomotlaidiej/s, -a; laidiej/s, -a

izdevība subst. īdeveiba

izdevīgi adv. īdeveig/a/i

izdevīg|s adj. īdeveig/s, -a

izdevīgums subst. īdeveigums

izdevniecība subst. laistuve; Rēzeknes kultūras centra i. — Rēznis kulturys centra laistuve

izdevum|s subst. 1. laidīņs; 2. par. dsk. (~i) izdavumi

izšļakstīties ver. izaškeļvinēt

izšķērdīgi adv. pūsteig/a/i

izšķērdīg|s adj. pūsteig/s, -a; —

izšķirīg|s adj. -> i z š ķ i r o š s

izšķiroš|s partic. nūliceig/s, -a; —

izdoma subst. izguods; izdūms

izdomājums subst. izguoduojums; izdūmuojums

izdo|t ver. 1. (grāmatu, laikrakstu u. tml.) izlaist; 2. (bēgļus) izdūt; ~tie bēgļi — izdūtini

izdruk|a subst. 1. (darbība, process) drukavuošona; izdrukavuošona; drukavuojums; izdrukavuojums; 2. (iegūtais rezultāts) izdruks; iegūt ~u — dabuot izdruka; desmit ~as minūtē — desmit izdruku par mynotu; kvalitatīva i. uz fotopapīra — kvalitativs izdruks iz fotopapeira

izdrukāt ver. drukavuot; izdrukavuot

izšūšana subst. šyusteišona

izšūt ver. šyusteit

izšuvums subst. šyustīņs

izdvest ver. izdvēst; iztust

izdzirdēt ver. izdzierst; dadzierst; dasadzierst

izej|a subst. izīšona; mums nav citas ~as — /mes/ naturim cytys izīšonys

izejviela subst. zaļlītne

izelpa subst. izdvaša

izelpošana subst. izdvašuošona; izpyusšona sar.

izelpot ver. izdvašuot

izgainīt ver. izvoiskuot

izgaiņāt ver. izvoiskuot

izgatavotājrūpnīc|a subst. dareitova (kuramā kas naviņ konkrets pīgatavāts); ~as uzstādījumi — dareitovys īstatejumi

izgāz|t ver. 1. izguozt; 2. i. krūtis — izrīzt kryutežu; izarīzt; iet krūtis~is fraz. īt izarīzs

izglītība subst. vuiceiba

izglītošana subst. vuiceišona; vuiceiba; školuošona; školeiba

izglītot ver. vuiceit; školuot; izvuiceit; izškoluot

izglītot|s partic. vuiceit/s, -a; školuot/s, -a; —

izgreznot ver. /iz/puškuot; /iz/skaistynuot; /ī/rūst

izgrieztiesa ver. izagrīzt

izgriez|tiesa ver. izgrīzt; izagrīzt; mašīna ~ās uz ceļa — mašine izgrīze iz ceļa; mestā bumba tomēr ~zās no groza — svīstais komuļs vys jau izagrīze nu peitinis

izgriez|tiesa ver. izgrīzt; izagrīzt; mašīna ~ās uz ceļa — mašine izgrīze iz ceļa; mestā bumba tomēr ~ās no groza — svīstais komuļs vys jau izagrīze nu peitinis

izgudrojums subst. izguodīņs

izgudrot ver. 1. izguoduot; 2. sagudrēt

izgudrotāj|s subst. izguodn/īks, -eica; —

izķepuroties ver. sar. izakapačuot; izakast (Kolups I 488)

izīrēt ver. /iz/randavuot; izdūt

izjust ver. pajust

izjūta subst. pajauta; jutūne

izkalt|is partic. 1. izkaļt/s, -use; laukā karsts, viss i. — uorē korsts, vyss izkaļts; ~usi mute — izkoltuse mute; 2. pārn. koldon/s, -a adj.; i. vecītis — koldons veceleits; ~ušas rokas — koldonys rūkys

izkarsēties ver. izasutynuot; i. pirtī — izasutynuot piertī

izkārt ver. izkuort; kuorsteit; izkuorsteit

izkārtne subst. izkora

izklaidēšan|ās subst. vaļuošonuos; pasavaļuošona; pavaļa; ~ās veids — vaļuošonuos atmeja (pavalis atmeja); patīkama i. — pateikama pavaļa

izklaidēt (kādu) ver. /pa/vaļuot (kū)

izklaidē|ties ver. vaļuotīs; pasavaļuot; iespēja i. — vareiba pasavaļuot; iet i. — īt vaļuotūs (īt pasavaļuotu); doties i. — laistīs vaļuotūs (laistīs pasavaļuotu); i. ar draugiem — vaļuotīs (pasavaļuot) ar draugim; brīvajā laikā ~jos ar draugiem — breivajā laikā vaļojūs ar draugim; cilvēki atpūšas un ~jas — ļauds atsapyuš i vaļojās

izklaid|e subst. pavaļa; atpūta un i. — atpyuta i pavaļa; mobilā i. — mobiluo pavaļa; ekstremālā i. — ekstremaluo pavaļa; ~es iespējas — pavalis vareibys; ~es pasākums — pavalis sariedīņs; ~es vieta — pavalis vīta; ~es veids — pavalis atmeja; ~es programma — pavalis programa; ~es organizēšana — pavalis organiziešona (riedeišona); ~es nozare (joma) — pavalis atzare; ~es industrija — pavalis industreja; ~es komercdarbība — pavalis komerceiba; paredzēts (domāts) ~ei — paradzāts (guoduots) pavaļai; izmantot ~ei — izlītuot pavaļai; piemērots gan darbam, gan ~ei — pīdareigs i dorbam, i pavaļai; piedāvāt ~i — pasūleit pavaļu; apvienot ~i ar jaunu zināšanu iegūšanu — /sa/darynuot pavali ar jaunu zineigumu pīsovynuojumu

izklaidība subst. izsvaideigums

izklaidīg|s adj. izsvaideig/s, -a; —

izklājums subst. mat. izkluotiņs

izklaus|īties ver. 1. izaklauseit; labi ~ās — labi izaklausa; 2. pasadzierst; tev tikai tā ~ījās — tev tik tai pasadzierda

izkliede subst. piesārņojuma i. atmosfērā —

izkopšana subst. dakūpe

izkrist ver. izkrist

izkul|ties ver. sar. izakapačuot; izakast; kaut kā jau ~simies — kai naviņ izakapačuosim

izkūlums subst. izkula

izkust ver. izalaist

izlabot ver. pataiseit; sataiseit; palobuot; papruovēt

izlase subst. izlasīņs; darbu izlase — dorbu izlasīņs

izlasīt ver. puorskaiteit

izlielīties ver. izateikt; pasateikt; izapaust; pasapaust

izlietne subst. izlītine

izlikties ver. 1. apsalikt; apsamest; dasasvīst; i. par beigtu — apsalikt (apsamest) par nadzeivu; 2. (šķist) pasaruodeit; (dzirdot) pasadzierst

izloksne subst. val. vītruna; dienvidlatgaļu dialekta ~s — dīnavydlatgaļu dialekta vītrunys

izlūgties ver. izpraseit; pasapraseit

izlūks subst.

izlutināt ver. īduobt

izmainīt ver. puormeit

izmaiņas subst. par. dsk. puormeja vsk.; puormejis dsk.; jebkuras izmaiņas — sevkura puormeja; sevkurys puormejis

izmēģinājum|s subst. izraudzejums; veikt ~us — dareit izraudzejumus; ~u stends — izraudzejumu stends

izmēr|s subst. 1. mārs; 2. (~i) māri par. dsk.; skapja ~i — skapa māri

izmeši subst. par. dsk. izsvīdumi

izmeklēt ver. 1. (izvēlēties) izlaseit; 2. izameklēt; i malu malas — izameklēt vysur; 3. izmeklēt jur. med.

izmete subst. 1. (darbība) izsvīsšona; 2. (darbības rezultāts) izsvīdums

izmisīgi adv. traukumeigai

izmisīg|s adj. traukumeig/s, -a; beznūcejeig/s, -a; —

izmisum|s subst. traukums; beznūceja; būt ~ā — byut traukumā

iznākum|s subst. izguojums; rezultats; ~ā — golā; vysa golā

iznomāt ver. 1. (izdot iznomājot) izrandavuot; 2. (iegūt iznomājot) izarandavuot

izoamilēns subst. ķīm. izoamilens

izobutāns subst. ķīm. izobutans

izobutilacetāts subst. ķīm. izobutilacetats

izobutilmetakrilāts subst. ķīm. izobutiļmetakrilats

izobutilvinilēteris subst. ķīm. izobutiļvinileters

izobutiraldehīds subst. ķīm. izobutiraļdehids

izodecildifenilfosfāts subst. ķīm. izodeciļdifenilfosfats

izodecilspirts subst. ķīm. izodeciļspirts

izodekanols subst. ķīm. izodekanols

izņemot ver. nelok. atskaitūt; visi, i. pēdējo — vysi, atskaitūt pādejū

izņem|t ver. izjimt; visi, ~ot pēdējo — vysi, atskaitūt pādejū

izofenfoss subst. ķīm. izofenfoss

izoftalskābe subst. ķīm. izoftalskuobe

izonanonskābe subst. ķīm. izonanonskuobe

izonitrozobutāns subst. ķīm. izonitrozobutans

izovaleraldehīds subst. ķīm. izovaleraļdehids

izpatikt ver. ītikt; paduobt; īduobt

izpausme subst. izasacīņs; pasaruodejums

izpausties ver. pasaruodeit; izasaceit

izpēte subst. puortēme; tiemiešona; ēkas arhitektoniski mākslinieciskā izpēte — kuorma arhitektoniskuo muokslyskuo puortēme

izpētīt ver. puortēmēt

izpeldēt subst. izmaut

izpeldēties ver. izamauduot

izpeldināt ver. izmyudynuot

izpilddirektor|s subst. piļdeituojdirektor/s, -e; pašvaldības i. — pošvolda piļdeituojdirektors

izpilde subst. izpiļde; līgumsaistību i. — dasarundaīšmu izpiļde; pienākuma i. — daguojuma izpiļde

izpildītāj|s subst. 1. piļdeituojs; 2. jur. : tiesu i — izstuovs; tiesu ~u kantoris — izstuovu kantors

izpilināt ver. izlasynuot; i. pa pilienam — izlasynuot pa lasei (laseitei)

izpist ver. vienk. izpist

izplatība subst. paplateiba

izplatīšanās subst. pasaplateišona; paplateiba

izplatītāj|s subst. plateituoj/s, -a; —

izplatīt|s partic. paplateit/s, -a; pasaplatej/s, -use; —

izplūde subst. 1. izsvīde; 2. (noplūde) nūtece

izpratne subst. saprasme; nepieciešama i. par to, kā ierīkot būvelementus — vajadzeiga saprasme ap tū, kai ītaiseit stateibelementus; i. par žurnālistiku sabiedrībā mainās — saprasme ap žurnalistiku ļaudeibā mejās; darbiniekam jābūt ~ei par vairumtirdzniecību — dareituojam vajag turēt saprasmi ap lelumtierdzeibu; šī līkuma 3. (trešā) panta ~ē — ituo lykuma 3 (trešuo) pūsma saprasmē; manā ~ē — pa manim; pa munai saprasmei; starpkultūru ~es veicināšana — vydkultureiguos saprasmis vadynuošona

izprecināt ver. izsvuotuot

izpriec|a subst. paprīceiba; sarīkot ~as — sariedeit (sataiseit) paprīceibys

izrād|īties ver. 1. pasaruodeit; kā ~ās,… — pasaruoda, ka…; 2. (izrādīt sevi) (nepab. darbība) ruodeitīs; (pab. darbība) pasaruodeit

izraisīšana subst. saceļšona

izraisīšanās subst. atsarasšona; ceļšonuos

izraisīt ver. saceļt; i. neapmierinātību — saceļt nasamīreibu

izraisītāj|s subst. sacāluoj/s, -a; —

izraktenis subst. izkasiņs; derīgais i. — līteigais izkasiņs

izravēšana subst. izreviešona; izreviejums

izravēt ver. izrevēt

izredzēt|ais izlaseit/ais, -uo

izredzētība subst. izlaseitums

izredzēt|s partic. izlaseit/s, -a; —

izrotāt ver. puškuot; skaistynuot; rūst; īpuškuot; īrūst; izrūst; izpuškuot; izskaistynuot; i. eglīti — īrūst (īpuškuot) egleiti; i. telpas — izrūst ustobys

izruna subst. izsoka

izrunāt ver. izsaceit

izsal|cis partic. olkon/s, -a adj.; izaļcs, izolkuse partic.; —

izsalkt subst. izaļkt; tikt olkon/am, -ai

izsalt ver. izsaļt

izsargātiesa ver. izasorguot

izsargātiesa ver. sorguotīs; izasorguot; i. no grūtniecības — sorguotīs (izasorguot) nu gryutumeibys

izsaukt ver. pasaukt; īpraseit

izsaukum|s subst. saukums; ~a zīme — saukuma zeime

izsitum|i subst. par. dsk. izbors par. vsk.; bērnam ir i. — bārns tur izboru; bārnam apsabēre uoda; uz ādas parādās i. — uoda apsaber; ziede pret ~iem — tepe izboram

izskaidrojums subst. izskaidriejums; sastuoste

izskatīg|s adj. izavierieg/s, -a; —

izskatīt (ko) ver. (nepab. darbība) vērtīs (kuo); (pab. darbība) izavērt

izskat|s subst. izavierīņs; uzlabot (kā) ~u — skaistynuot (kū)

izslavēt ver. izteikt

izslavēts partic. izteikt/s, -a; izsliviej/s, -use

izslēgt ver. 1. nūgrīzt; izslēgt; i. gaismu — nūgrīzt gaismi; i. radio — nūgrīzt radeju; 2. (no kolektīva, organizācijas u. tml.) atstateit

izsmeļoš|s partic. izsmeileig/s, -a adj.; ~a atbilde — izsmieleigs atsacejums

izsmidzināt ver. izslacynuot

izspiest ver. daž. noz. izmīgt; izspīst; i. sulu — izmīgt sulys; i. no vietas — izmīgt nu vītys

izspūris partic. izpur/s, -use

izspurt ver. izpurt; staigā izspūris — staigoj izpurs

izstād|e subst. paruode; atklāt ~i — atdareit paruodi; iekārtot ~i — ītaiseit paruodi; ~s atklāšana — paruodis atdareibys; ~s slēgšana — paruodis aizdareibys; ~es apmeklētāji — paruodis apsavāruoji; ~es kurators — paruodis kurators

izstādīt ver. izstateit; izlikt paruodē

izstaipīt ver. i. locekļus — izarūzeit

izstaipīties ver. 1. izastaipeit; izašļauceit; 2. izarūzeit

izstarot ver. spaituot

izstrādājums subst. darīņs; darynuojums; pīgatavīņs

izstrādāt ver. 1. (plānu, projektu u. tml.) sastateit; (programmu, koncepciju u. tml.) padarynuot; i. projektu — sastateit projektu; i. (kā) koncepciju — padarynuot (kuo) koņcepceju; 2. (izpildīt) padareit; izpiļdeit; 3. (ādas) izdarynuot

izstrāde subst. 1. darynuošona; sastateišona; 2.

izsviedrēties ver. izasveidēt [•izas’v’^ėid’äät’]

izsvītrošana subst. izstreipuošona; izstreipuojums

izsvītrot ver. izstreipuot

iztēl|e subst. īvaidze; ~es spēja — īvaidzis veikme

iztēloties subst. īsavaiguot

iztērēt ver. izlaist; izlītuot

izteiksm|e subst. daž. noz. izsaceiba; sejas i. — vaiga izsaceiba; naudas ~ē — naudys izsaceibā; vēlējuma i. gram. gribiejuma izsaceiba

izteiksmīgi adv. izsaceig/a/i

izteiksmīg|s adj. izsaceig/s, -a; —

izteikt ver. pasaceit; izsaceit; izrunuot; i. savu viedokli — pasaceit sovu redzīni

izteikties ver. pasasaceit

izteikums subst. pasacejums

iztraucēt ver. patraucēt

iztukšot ver. iztukšeit; izdīceit

izturēt ver. iztvert; puorstuovēt

izturīb|a subst. iztvereiba; iztveršona; stieples ~as pārbaude — drota iztvereibys puorvēre

izturīg|s adj. iztvereig/s, -a; triveig/s, -a; —

izvairīšanās subst. izagrīzšona; izagrīzums; izasorguošona; izasorguojums

izvairīgi adv. izgrīzeig/a/i; izsardzeig/a/i

izvairīgs adj. izgrīzeig/s, -a; izsardzeig/s, -a

izvairīties ver. izagrīzt; izasorguot; i. no darba — izagrīzt nu dorba; i. no sastapšanās — izagrīzt nu sasatikšonys; i. no draugiem — izagrīzt nu draugu; i. no atbildes — izagrīzt nu atsacejuma; i. no soda — izagrīzt nu struopis; i.no sitiena — izasorguot nu sitīņa; i. no satikšanās (ar kādu), izvairīties (kādu satikt) — izasorguot (kū) satikt

izvalbīt ver. i. acis — izbūzt acs

izvarošana subst. varmūceiba

izvarot ver. izvarmūceit; varmūceit

izvarotājs subst. varmūceituojs

izvazāt ver. sar. niev. izvolkuot

izvēlē|t ver. iz/a/laseit; brīvi ~ts — breiv/a/i izlaseits

izvēlēties ver. iz/a/laseit

izvēl|e subst. izlasejums; izalasejums; tautas vairākuma izdarītā i. — tautys leluma izalasejums; pie mums plašā ~ē dažādas preces — pi myusu plots vysaidu preču izlasejums; izdarīt ~i — iz/a/laseit; pēc ~es — pa izlasejumam

izvēlīg|s adj. izlaseig/s, -a; —

izvēlne subst. izloss

izveicība subst. mosnums; vuiklums

izveicīg|s adj. mosn/ys, -a; vuikl/ys, -a; —

izveide subst. sataise; taiseiba; jauna mikrorajona i. — jauna mikrorajona sataise; jauna laikraksta i. — jauna laikroksta sataise; jauna stila i. — jauna stiļa sataise; mājaslapas ~es projekts — teiklavītys sataisis projekts; kultūras centra ~es plāns — kulturys centra sataisis plans; ~es process — sataisis process; ~es gaita — sataisis guojums; atvainojiet, mājaslapa ir ~es stadijā — atlaidit, teiklavīta sataisis stadejā; tēlu i. romānā — īvaigu sataise romanā; rakstura i. — karaktera sataise

izveidot ver. iztaiseit; sataiseit; nūformēt; izdarynuot; i. no māla svečturi — iztaiseit nu muola svečnīku; i. stingru raksturu — izdarynuot styngru dobu; iztaiseit styngru karakteri; i. teikumu — sastateit sacejumu; i. filiāļu tīklu pa visu reģionu — sataiseit filialu teiklu pa vysu regionu; i. uzņēmumu — īstateit firmu; i. sabiedrisku organizāciju — īstateit ļaudysku organizaceju; i. īpašo darba grupu — sataiseit seviškū dorba grupu; i. kongresa rīcības komiteju — sataiseit sabraukuma riedeibys komitetu

izveidoties ver. izataiseit; pasataiseit; nūsaformēt; pasadareit; atsarast; ceļtīs

izvietojums subst. izlykums; izlikaliejums; telpu i. — ustobu izlykums (izlikaliejums)

izvietot ver. izlikalēt; izlikt

izvirtība subst. palaistums

izvirtul|is subst. palaidn/is, -e; —

izvirzījums subst. izcylums

izvirzīt ver. izstateit; i. prasības — izstateit (izceļt) aizprasejumus; i. plānošanas nosacījumus — izdūt planaveibys nūstatejumus

izziņa subst. 1. (informācija) dazine; 2. (dokuments) zeime

izzust ver. gaist; pagaist; i. no atmiņas — gaist nu pruota; daudzi senie vārdi izzūd no atmiņas — daudzeji senejī vuordi gaist nu pruota

izžūt ver. izkaļst; nūkaļst; apkaļst

īpašīb|a subst. soveiba; ~as vārds gram. soveibnīks

īpašnie|ks subst. sovin/īks, -eica; —

īpašumattiecības subst. par. dsk. sovumsaitys

īpašum|s subst. 1. sovums; pāriet personas ~ā — puorīt personys sovumā; 2. monts; nekustamais ī. — nacylojamais monts; kustamais ī. — cylojamais monts

īpašumtiesības subst. par. dsk. sovumtīseiba par. vsk.

īpatnēji adv. sovpateig/a/i

īpatnēj|s adj. sovpateig/s, -a; —

īpatnība subst. sovpateiba

īpatn|s adj. sovpateig/s, -a; —

īre subst. randa; dzīvokļa ī. — dzeivūkļa randa; aparatūras ī. — aparaturys randa

īsinājumikona subst. inf. eise

īssavienojums subst. eissalaidums

īsteni adv. eistyn; pa tīsai

īstenība subst. eistynums

īstenošana subst. īdzeivynuošona; īdzeivynuojums

īstenot ver. īdzeivynuot

īstenoties ver. īsadzeivynuot

īstens adj. eistyn/s, -a

īstenums subst. eistynums

īsti adv. 1. eistyn; ko mēs ī. gaidām? — kuo mes eistyn gaidom?; 2. (ar darbības vārda nolieguma formu) na tai cīši; ī. nezinu — na tai cīši zynu; ī. negribu — na tai cīši grybu

īsts adj. eistyn/s, -a

īsziņ|a subst. tel. viesteņa; nosūtīt ~u — izsyuteit viesteņu; saņemt ~u uz mobilo tālruni — dabuot viestenis iz mobilu

ja konj. ka; j. vien — vīn ka; tik ka

part. nui; tai

jādelēt ver. juozdeit; raituot poēt.

jāšus adv. raitu

jaka subst. kopceņa; (adīta) adeitine

jāņ|i subst. dsk. Juoņadīna; ~os; pa ~iem — Juoņadīnā; iz Juoņadīnys; ~u nakts — Juoņa nakts; svinēt ~us — svieteit Juoņadīnu; rūtuot; ~u ugunis — Juoņa guņs; Juoņa gunkuri; ~u zāles — kuodeilys; līst kā pa ~iem — leits kai iz Juoņadīnys; ~u māte - 1) (saimniece, kas sagaida jāņubērnus) saimineica; 2) folkl., mitol. Juonīne; ~u tēvs — saiminīks (da kuruo atīt rūtuotuoji); ~u bērni — rūtuotuoji; ~u siers — Juoņa sīrs; ~u alus — Juoņa ols

jāņošana subst. sar. rūtuošona (neitr.)

jāņot ver. sar. rūtuot (svieteit Juoņadīnu)

jāņotājs subst. sar. rūtuotuoj/s, -a (neitr.)

jāņubērni subst. par. dsk. rūtuotuoji; tālu dzirdama ~u līgošana — tuoli dzierdīs rūtuotuoji

jāņumātea subst. saimineica (Juoņa vokorā)

jāņumātea subst. saimineica (da kuruos atīt rūtuotuoji Juoņa vokorā)

jāņumātea subst. saimineica (Juoņa vokorā)

jāņumātea subst. saimineica (da kuruos atīt rūtuotuoji Juoņa vokorā); j. sagaida jāņubērnus ar sieru — saimineica puorjam rūtuotuojus ar sīru; —

jāņumātea subst. saimineica (da kuruos atīt rūtuotuoji Juoņa vokorā); j. sagaida jāņubērnus ar sieru — saimineica puorjam rūtuotuojus ar sīru

jāņusiers subst. kul. etn. Juoņa sīrs

jāņutēvs subst. saiminīks (da kuruo atīt rūtuotuoji Juoņa vokorā); j. sagaida jāņubērnus ar alu — saiminīks puorjam rūtuotuojus ar olu

jāņuzāl|e subst. kuodeila; lasīt ~es — laseit kuodelys; saplūkt ~es — pīraut (pīplēst) kuodeilu

jāņuzāl|esa subst. dsk. kuodeilys; lasīt ~es — laseit kuodeilys; iet lasīt ~es — īt kuodeiluos; saplūkt ~es — pīraut (pīplēst) kuodeilu; ~u pušķis — kuodeilu čyps

jāņuzāl|esa subst. dsk. kuodeilys; lasīt ~es — laseit kuodeilys; iet lasīt ~es; iet ~ēs — īt kuodeiluos; saplūkt ~es — pīraut (pīplēst) kuodeilu; ~u pušķis — kuodeilu čyps

japā|nis subst. japanīt/s, -e; ~ņu valoda — japanīšu volūda

japāniski adv. japanisk/a/i; runāt j. — runuot japanisk/a/i

japānisk|s adj. japanisk/ys, -a; —

jāt ver. juot; raituot poēt.

jātnie|ks subst. raitin/īks, -eica; —

jātving|i subst. par. dsk. juotvingi; ~u substrāts — juotvingu substrats; ~u pēcteči — juotvingu piecguogieji

jaud|a subst. veice; darboties ar nepilnu ~u — dareit ar napylnu veici; nepilnas ~as režīms — napylnys veicis režims; ~as pārvaldība — veicis rāds

jauk|s adj. brang/s, -a; izaviereig/s, -a; breineig/s, -a; uorysk/ys, -a; —

jaunatklājējs subst. jaunatradiej/s, -a

jaunava subst. jaunive

jaunbūvēt|s divd. adj. noz. jaunai pastateits; ~a ēka — jaunai pastateits kuorms; ~a māja — jaunai pastateita sāta

jaunbūve subst. jaunstatīņs

jauneklīg|s adj. jauneig/s, -a; —

jauneklis subst. jaunīts; jauničs poēt.

jaunīb|a subst. par. vsk. jauņdīnys par. dsk.; ~as maksimālisms — jauneigais maksimalizmys

jauniesaucam|ais subst. saukti/ņs, -ne; —

jauniete subst. jaunīte; jaunive poēt.

jaunrad|e subst. rade; skolēnu j. — škoļnīku rade; mākslinieciskā j. — muokslyskuo rade; tehniskā j. — tehniskuo rade; literārā j. — literariskuo rade; ~es deja — radis daņcs; bērnu ~es centrs — bārnu radis centris; ~es psiholoģija — radis psihologeja

jaunsaimniecība subst. jaunsaimesteiba

jauntapu|šais partic. jaunai pasadarejuš/ais, -uo; —

jaunums subst. jaunums

jaunuzbūvēt|s divd. adj. noz. -> j a u n b ū v ē t s

jautājums subst. vaicuojums

java subst. škaida; vapna

jēdziens subst. sapratīņs

jēga subst. 1. jāgs; zeimeiba; 2. saprasme

jēlīb|a subst. jālums; runāt ~as — runuot jālai; runuot jālumus

jēlnafta subst. ķīm. zaļnafta

jēlparafīns subst. ķīm. zaļparafins

jēlprodukts subst. zaļprodukts

jēl|s adj. 1. (nevārīts, necepts u. tml.) zaļ/š, -a; ~a gaļa — zaļa gale; ~as olas — zalis ūlys; 2. (noberzts) jāl/s, -a

jeb konj. aba

jebkad adv. vysleidz kod; sevkurā laikā

jebkur adv. vysleidz kur; sevkurā vītā

jodīds subst. ķīm. jodids; nātrija j. — natreja jodids

jokošana subst. pasmīkļuošona

jokot ver. pasmīkļuot

jok|s subst. pasmīklys; pa ~am — smīklam; pa smīklam; tev nu gan dīvaini ~i — no, sovaidi tev pasmīkli

jom|a subst. 1. /napalels/ leics; užtakis; 2. (nozare, sfēra) orūds; dažādu ~u speciālisti — vysaidu orūdu specialisti

jonizē|t ver. jonizēt; ~jošais starojums ķīm. jonizejūšais spaitīņs

joprojām adv. vys vēļ; vys

joslveida- subst. īp. ģen. šņūreig/s, -a adj.; šņūratmejeig/s, -a adj.; j. izvietojums — šņūratmejeigs izlicīņs

jostasvieta subst. jūzmiņs

juceklīg|s adj. jukumeig/s, -a; —

juceklis subst. jukums

ju|cis partic. aptr/acs, -okuse; viņš ir gluži j. t. un pārn. jys vysleidza kai aptracs; jys teiri kai aptracs (iron.)

jūdze subst. mile

juhtāda subst. jukts

juka|s subst. dsk. jukums vsk. un dsk.; ~u jukām — samaiš (adv.)

jūsējais pron. jiusejs

jūsu pron. jiusu

jūsuprāt adv. pa jiusim

juvelier|is subst. juvelir/s, -e; —

adv. kai; k., lūdzu? — kai sokot? kai sacejot (saceji)?

kabarē subst. nelok. kabarets

kabat|a subst. kulda

kabatlakat|s: subst. ~iņš - subst. dem. šniucs; nuosnīks

kabelis subst. kabeļs; spēka k. — spāka kabeļs

kādēļa adv. parkū; dieļ kuo; k. gan — a parkū /to/; a dieļ kuo /to/

kādēļa adv. parkū; dieļ kuo; k. gan — a parkū /to/; a dieļ kuo /to/

kadmij|s subst. ķīm. kadmejs; ~a oksīds — kadmeja oksids

kadrēt ver. kadrēt

kād|s pron. 1. kaid/s, -a; 2. nazkas; nazkur/s, -a

kafejnīca subst. kopejneica

kafij|a subst. kopeja; ~as aparāts — kopejvirtivs; tasīte ~as — pūdeņš kopejis; ~as tasīte — kopejis pūdeņš

kaķēns subst. kač/al/āns

kaķene subst. kačīne

kaļķis subst. kaļka

kaķis subst. kačs; kaķim spēle, pelei nāve — kačam kaita, pelei tīsa

kaija subst. ornit. zyvāda; kaiva poēt.

kaitēšana subst. vuodiešona; pavuodiešona

kaitējum|s subst. vuode; škuode; nodarīt ~u — padareit vuodi; pavuodēt; paškuodēt

kaitēt ver. vuodēt; pavuodēt

kaite subst. vaideiba; dzeltenā k. med. dzeļte

kaitīgi adv. vuodeig/a/i

kaitīgs adj. vuodeig/s, -a; k. veselībai — vuodeigs veseleibai; k. videi — vuodeigs apleicei

kaitīgums subst. vuodeigums

kāja subst. kuoja; labā k. — lobuo kuoja; kreisā k. — kairuo kuoja

kaklasait|e apsaiška; šlipste sar.; apsiet ~i — apsīt saišku

kaklauts subst. skarine; skautu k. — skautu skarine; jūrnieka k. — jiurinīka skarine

kakls subst. 1. koklys; 2. (rīkle) reikle; saaukstējos, man sāp k. — puorsolu, maņ suop reikle

kalcij|s subst. ķīm. kaļcejs; ~a karbīds — kaļceja karbids; ~a oksīds — kaļceja oksids; ~a fluorīds — kaļceja fluorids; ~a hlorīds — kaļceja hlorids; ~a karbonāts — kaļceja karbonats; ~a nitrāts — kaļceja nitrats

kalējs subst. kaļvs

kalendārs subst. kaleņders; laikagruomota

kalmes subst. par. dsk. skaļbi; aleri apv.

kalngals subst. 1. kolnavierss; 2. viersyune pārn.

kalnkāpēj|s subst.; ~u sports —

kalpotāj|s subst. kolpuotuoj/s, -a

kamēr adv. cikom; kuoļ

kamene subst. ent. kamane

kamerārija subst. mūz. kamerareja

kamīn|s subst. puorts; kurināt ~u — kurynuot puortu; iekurināt ~u — aizkūrt puortu; mūrēt ~u — myurēt puortu; dārza k. — suoda puorts; zāle ar ~u — zala ar puortu; zala ar puortu — sēdēt pi puorta; ~a apdare — puorta apskaiste

kampaņa subst. kampaneja; pirmsreferenduma k. — referenduma kampaneja

kancele subst. ombona|ambona

kanceleja subst. kaņceļareja

kandidātvalsts subst. pol. kaņdidatvaļsteiba

kāpēc adv. parkū; dieļ kuo; k. gan — a parkū /to/; a dieļ kuo /to/

kāpēcis subst. parkūtn/is, -e; parkūtneit/s, -e

kāpēcītis subst. dem. parkūtneit/s, -e

kapelaa subst. mūz. kapela

kapelab subst. arhit. kapela; kapleica

kapitālsiena subst. kapitaluo sīna; kuorma sīna

kaplēt ver. kapačuot

kapliča subst. kapleica

kaplis subst. kapacs

kaplodziņš subst. vādinīks

kapracis subst. dūbkasiejs

karāšanās subst. kariniešona; kariniejums; k. ar galvu uz leju — kariniešona ar golvu zamyn

karaļvalsts subst. kieneste

karalauks subst. kara lauks; vaidu lauks

karal|is subst. kiene/ņš, -nīne; kara/ļs, -līne

karaliste subst. kieneste

karātav|as subst. par. dsk. kuortovys; nāvessods ~ās — nuovisstruope kuortovuos

karāt|ies ver. karinēt; pie sienas ~jas pulkstenis — pi sīnys karinej stuņdinīks; k. gaisā t. un pārn. karinēt gaisā; —

karatiesa subst. karatīsa

karavadžisms subst. karavadžizmys

karavīrs subst. karinīks; karaveirs

kārba subst. skreine; skreineite; pārvadu k. tehn. dreizumneica; padevju k. tehn.; konservu k. — /konservu/ skuordine

kārbiņa subst. dem. skreineite; sērkociņu k. — serku skreineite

karboksimetilceluloze subst. ķīm. karboksimetilceluloze

karbonskābe subst. ķīm. karbonskuobe; lielmolekulāra k. — lelu molekulu karbonskuobe (high molecular weight carboxylic acid)

kardiovaskulār|s adj. anat. med. kardiovaskularisk/ys, -a; ~ā sistēma — kardiovaskulariskuo sistema; sirds i ašņadzeislu sistema

karjera subst. karjera

karog|s subst. karūgs; valsts k. — vaļsteibys karūgs; izkārt ~u — /iz/ceļt karūgu

karote subst. lizeika

karotīte subst. dem. lizeiceņa

karsēt ver. karsēt; sutynuot; tveicēt

karsti adv. karški; korstai

karsts adj. korsts

karstumizturīg|s adj. korstumtvereig/s, -a; k. tērauds — korstumtvereigs tāryuds

karstums subst. korstums

kārt|a subst. 1. kluods; kluoškys; kuorta; netīrumu k. — šērve; pārklāties ar netīrumu ~u — apšērvēt; 2. aile; konkursa pirmā k. — konkursa pyrmuo aile; 3. gram. škira gram.; darāmā k. — doromuo škira; aktivs; ciešamā k. — nadoromuo škira; pasivs; 4. biol. aile; zvirbuļveidīgo k. — zvierbuliņu aile

kartēšana subst. kartiešona; lielmēroga k. — leļmiereiguo kartiešona

kartēt ver. kartēt

karte subst. 1. karteņa; karta; elektroniskā ieejas k. — elektroniskuo īīšonys karteņa; 2. (ģeogrāfiska, shematiska) zemislopa; plans

kārtīb|a subst. parāds; viss~ā — vyss parādā; šajā lietā nav ~as — itamā lītā naparāds; savest ~ā — saparādavuot; turēt ~ā — turēt parādā; ieviest savu ~u — īvest sovu parādu; dienas k. — (piem., sapulcē) dorbaparāds; (piem., nometnē) dīnysparāds; sapulces dienas ~ā ir pieci jautājumi — saīsmis dorbaparādā pīci vaicuojumi; pāriet pie nākamā dienas ~as jautājuma — puorīt da cyta vaicuojuma dorbaparādā

kārtīgi adv. parādyskai; parādiski

kārtīg|s adj. parādysk/ys, -a

kārtiņa subst. dem. plēveite; plāna lakas k. — pluona laka plēveite

kārtošan|a subst. 1. parādavuošona; saparāds; istabas k. — ustobys parādavuošona; savu lietu k. — sovu lītu parādavuošona; sovu lītu saparāds; dokumentu ~as noteikumi — dokumentu saparāda nūsacejumi; 2. : eksāmenu k. — ekzamenu likšona; : parādu k. — poruodu atmoksa (atmoksuošona)

kārtot ver. 1. parādavuot; k. istabu (māju) — parādavuot ustobu (sātu); k. gultu — parādavuot luovu; k. savas mantas — parādavuot sovu montu; k. lietas (darīšanas) — parādavuot lītys (dareišonys); k. iesniegumus pēc datuma — parādavuot dasacejumus pa datai; 2. : k. eksāmenus — likt ekzamenus; k. parādus — atmoksuot poruodus

kārtsa subst. (koka) kuorts

kārtsb subst. (spēļu) karta

kartupelis subst. buļbe

kase subst. kasa

kasete subst. kasete

kasetn|e subst. kasets; diska k. inf. diska kasets; printera tonera (tintes) k. — drukaunīka tonera (blakys) kasets; magnētiskās lentes k. inf. magnetiskuos būrdis kasets; lasāmatmiņas k. — skaitomatguoda kasets; ~es fonts inf. kaseta fons

kasier|is subst. kasin/īks, -eica

kasīties ver. 1. kaseitīs; 2. pārn. vienk. (strīdēties) plēstīs; rītīs

kastanis subst. kaštans

kaste subst. skreine; kaste

kastrolis subst. ruņdieļs

katedrāle subst. katedrale

katl|s subst. 1. (liels) kotlys; (mazāks) vardpūds; pūds; 2. kotlys; ~u māja — katlineica

kāts subst. kuots

kaudze subst. guba; kryva

kau|kt ver. kaukt; kaukuot; suns ~ca visu vakaru — suņs vysu vokoru atkauce (atkaukuoja)

kau|ta ver. 1. kaut; k. cūku — kaut cyuku; k. gaili — kaut gaili; ~jamie lopi — kaunamī lūpi; deviņi vīri vienu gaili ~j — pīcūs vīnu gaili kaun; 2. sar. sist; 3. (kāršu spēlē) puorsist; sist

kautb konj. koč; koč i; k. arī ir auksts, jāstrādā — koč i solts, vajag dareit; k. gan Dainis ir dzimis Rīgā, viņa bērnība pagāja Latgalē — koč Daiņs pīdzyma Reigā, juo mozdīnys puorguoja Latgolā

kautc part. 1.; k. kas — nazkas; kazyn kas; k. kur — nazkur; kazyn kur; k. kad — nazkodl kazyn kod; k. kā — nazkai; kazyn kai; k. kāds — nazkaids; kazyn kaids; 2. (izsakot vēlmi) kab; nu, k. viņš ātrāk nāktu! — no, kab jis dreižuok atītu!; k. tikai nelītu lietus! — kab tik leita nabyutu!; 3. koč; k. vai — koč; koč; par to liecina k. vai tādi fakti.. — tū līcynoj koč jau taidi fakti...; k. cik; k. drusku — cik nacik; koč cik nacik; koč drupeit; viņš k. cik jau ir atkopies — jis jau cik nacik atlabs; vai nevajadzēja k. cik pielāgoties? — navajadzēja koč cik nacik dasamāruot?

kauzāli adv. īmesleigai; kauzalai; k. atkarīgs (no kā) īmesleigai pīdareigs (nu kuo)

kauzalitāte subst. īmesleigums; kauzalums

kauzāl|s adj. īmesleig/s, -a; kauzal/s, -a

kavēšanās subst. vāluojums; vāluošona

kavējums subst. 1. vāluojums; 2. darba k. (neierašanās darbā) puorstaiga

kavēt ver. 1. (ierasties, padarīt par vēlu) vāluot; 2.; k. darbu — nabyut dorbā; naatīt da dorba; (bez attaisnojoša iemesla) 1) puorstaiguot dorbu; 2) puorstaiguot stuņdis; slimības dēļ nākas k. darbu — deļ naveseleibys daīt nabyut dorbā; k. stundas — naīt iz stuņdem

kavēties ver. vālot

kāvi subst. par. dsk. sarkanis par. dsk.; pamalē redzami k. — pamalē redzīs sarkanis

kļūda subst. klaida

kļūdaini adv. klaideig/a/i

kļūdain|s adj. klaideig/s, -a

kļūdainums subst. klaideigums

kļūdīties ver. 1. klaideitīs; padareit klaidu; 2. apsamuoneit

kļūme subst. -> k ļ ū d a

kļū|t ver. tikt; k. zaļam — tikt zaļam; zalynuotīs; ~st skaidrs — izaskaidrej; pēkšņi viss kļuva skaidrs fraz. ūmai vyss izaskaidrēja

klabata subst. klabyns

klabeklis subst. klabyns

klabināt ver. klabynuot

klaidon|is subst. volkota s. un v.; volkuotn/is, -e; guote/ļs, -le; pluov/s, -e

klaiņot ver. volkuotīs; blūdeit; kleivuot

klaips subst. kukuļs

klajums subst. pūškys par. dsk.

klātbūtn|e subst. sūplokums; daleiba; manā ~ē — munuos acīs

klā|ties ver. 1. kluotīs; 2. (sekties, veikties) vestīs; kā /tev/ ~jas? — kai dzeivoj? kai turīs?; man ~as labi — es dzeivoju (turūs) labi

klauns subst. klouns

klausu|le subst. klausine; telefona k. — telefona klausine; ~ē atskanēja pīkstieni — klausinē pasadzierda peikstīni

klaviemūzik|a subst. klavīru muzyka; ~as koncerts — klavīru muzykys koņcerts

klēpjdators subst. kliepdators

kleita subst. sukne

klejot ver. 1. volkuotīs; blūdeit; kleivuot; 2. (par klejotājciltīm) staiguot

klejotājcilts subst. staiguotiņu patauta

klejotāj|s subst. staiguoti/ņs, -ne

klib|s adj.; kļūt ~am — apklibt

klikšķināt ver. 1. klykstynuot; 2. (ar datora peli) damīgt

klikšķis subst. klyksts

klimat|s subst. klimats; ~a pārmaiņas ekol. klimata puormejis

klin|ts subst. akmiņkolns; ~šu noraga bot. mozais suņačymyns (Pimpinella saxifraga)

kliņģeris subst. kriņgeļs

kliņģerīte subst. bot. modokna; ārstniecības k. — dzeideibys modokna (Calendula officinalis)

klipsis subst. 1. (apģērbiem, apaviem) lypuks; 2. (papīram) spraudeite

klīsteris subst. kleistrys

klons subst. pods

klubkrēsls subst. klubkrāslys

klusīb|a subst. ~ā cerēt (sapņot) — paslapyn gaideit (tveikt); turēt paslapynu nūceju

klus|s adj. klus/s, -a; (par laiku, noskaņu u. tml.) trāp/s, -a; tīk/s, -a; k. vakars — trāps vokors; tīks vokors

knābāt ver. kņuopuot

knābis subst. gnēze

knaģ|is subst. spraude; veļas ~i — velis spraudis

kneidēt ver. kneidēt

kniede subst. kneide

knislis subst. mosola; kņauss apv.

knupis subst. -> knupītis

knupītis subst. zeisleits; cickeļs

kociņ|š subst. dem. daž. noz. kūceņš; smaržīgie (smaržu) kociņi — kiupakli

kodēt subst. kodēt

koddal|e subst. inf. kodudaleiba; es daudzpiekļuve — kodudaleibys daudzidative

košļā|t ver. kūdeit; kūdinēt; ~jamā gumija — kūdgumeja; kūdine (run.)

košļene subst. sar. Kūdine sar.; kūdgumeja

kodolspēkstacija subst. kūdulspākaine

kods subst. kods

koklēšana subst. kūkļuošona

koklēt ver. kūkļuot

koklētāj|s subst. kūklin/īks, -eica

kokl|e subst. kūklis par. dsk.; nospēlēt uz ~es — sakūkļuot

koksn|e subst. kūkna; es pārstrādes uzņēmums — kūknys puordaris firma

kom|a subst. med. koma; cukurslimības (diabētiskā) koma — diabetiskuo koma; urēmiskā koma — uremiskuo koma; ~as stāvoklis — komys state

komand|a subst. 1. (pavēle, rīkojums) komanda; dot ~u — dūt komandu; pēc ~as — pa komandai; 2. (grupa) komanda daž. noz.; futbola k. — futbola komanda; kuģa k. — lellaivys komanda

komercdarbība subst. komercdarbeiba; komerceja

komercizglītība subst. komercvuiceiba

komercnoslēpum|s subst. komercpaslāpums; ~u aizsardzība — komercpaslāpumu apsardzeiba; ~u aizsardzības līgums — komercpaslāpumu apsardzeibys dasaruna

komercpiedāvājums subst. komercpasūlejums

komercvērtība subst. komercvērte

komjaunatne subst. vēst. komjauneiba

komjauniet|is subst. vēst. komjaunīt/s, -e

kompaktdisk|s subst. kompaktiņs; ierakstīt ~ā — īraksteit kompaktinī

kompakti adv. kompaktai; bīzeig/a/i

kompakt|s adj. kompaktisk/ys, -a; bīzeig/s, -a

kompaktums subst. kompaktums; bīzeigums

kompānija subst. daž. noz. kompaneja

kompanjon|s subst. kompaņjon/s, -ce

komparatīvisms subst. par. vsk. val. komparativizmys

komparatīvistiski adv. komparativistisk/a/i

komparatīvistisk|s adj. komparativistisk/ys, -a

komparatīvist|s subst. val. lit. komparativist/s, -e

komparatīvs subst. val. komparativs; pošaugstais pakuopīņs

komparators subst. komparators

kompartija subst. novec. komunistu parteja

kompasmājiņa subst. jūrn. naktouzs (kompasa paliktiņs)

kompas|s subst. kompass; ~a adata — kompasa šautreņa

kompaundštance subst. tehn. kombinātais štamps

kompaunds subst. tehn. kompaunds

kompaundtvaikmašīna subst. tehn. kompaunds

kompendijs subst. kompeņdejs

kompensācija subst. kompensaceja

kompensatoriski adv. kompensatorisk/a/i

kompensatorisk|s adj. kompensatorisk/ys, -a

kompensatorsa subst. kompensators

kompensatorsb adj. kompensatorisk/ys, -a

kompensēšana subst. kompeņsiešona; kompeņsiejums; kompensaceja

kompensēt ver. kompeņsēt

kompensēties ver. kompeņsētīs

kompetence subst. kompeteņceja

kompetenti adv. kompetentai

kompetent|s adj. kompetent/s, -a

kompetentums subst. par. vsk. kompetentums; kompeteņceja

kompilācija subst. kompilaceja

kompilatīvi adv. kompilativai

kompilator|s subst. 1. (persona) kompilator/s, -e; kompilātuoj/s, -a; 2. (~s) v. (ierīce) kompilators

kompilēt ver. kompilēt

kompis subst. (dators) komps

kompjuterizācija -> d a t o r i z ā c i j a

kompjūters -> d a t o r s

kompleksi adv. kompleksisk/a/i

kompleksija subst. komplekseja; sadors

komplekssa subst. komplekss

kompleks|sb adj. kompleksisk/ys, -a

kompleksums subst. kompleksiskums

kompleksveida- subst. īp. ģen. kompleksisk/ys, -a adj.

kompleksveidā subst. nelok. kompleksiskai adv.

kompleksveidīgi adv. kompleksiskai

kompleksveidīg|s adj. kompleksisk/ys, -a

komplektācija subst. komplektaceja; komplektiešona; komplektiejums

komplektēšana subst. komplektiešona; komplektiejums; komplektaceja

komplektēt ver. komplektēt

komplektēties ver. komplektētīs; tikt komplektejam/am, -ai

komplekti adv. komplekteig/a/i

komplektība subst. komplekteigums

komplektsa subst. komplekts

komplekt|sb adj. komplekteig/s, -a

komplementāri adv. komplemeņtisk/a/i

komplementārkrāsa subst. par. dsk. komplementiskuo kruosa

komplementār|s adj. komplemeņtisk/ys, -a

komplicēt ver. komplicēt

komplicēti adv. komplicātai

komplicētība subst. komplicātums

komplicēties ver. komplicētīs

komplicēt|s partic. komplicāt/s, -a

komplikācija subst. komplikcaceja

kompliments subst. kompliments

komponēšana subst. komponiešona; komponiejums

komponējums subst. komponiejums

komponēt ver. komponēt

komponente subst. mat. fiz. komponeņte

komponents subst. komponents; sadordaļa

komponist|s subst. komponist/s, -e

kompostēšana subst. lauks. kompostiešona; kompostiejums

kompostēšanās subst. lauks. kompostiešonuos

kompostēt ver. kompostēt

kompostēties ver. kompostētīs

kompostieris subst. komposters

kompostrēšana subst. kompostriešona; kompostriejums

kompostrēt ver. kompostrēt

kompostrētāj|s subst. 1. (persona) kompostrātuoj/s, -a; 2. (~s) v. (ierīce) komposters

komposts subst. lauks. komposts

kompots subst. kompots

kompozīcija subst. kompoziceja

kompozicionāli adv. kompozicionalai

kompozicionāl|s adj. kompozicional/s, -a

kompozītsa subst. kompozits; polimēru k. — polimeru kompozits

kompozīt|sb adj. kompozitisk/ys, -a; ~ie polimēri — kompozitiskī polimeri

kompradors subst. pol. kompradors

komprese subst. kompress

kompresija subst. tehn. med. kompreseja

kompresors subst. tehn. med. kompresors

kompromāts subst. kompromats

kompromiss subst. kompromiss

kompromitēšana subst. kompromitiešona; kompromitiejums

kompromitēšanās subst. kompromitiešonuos

kompromitēt ver. kompromitēt

kompromitēties ver. kompromitētīs

komsor|gs subst. vēst. komsor/gs, -dze

komtese subst. komtese

komturija subst. vēst. komtureja

komturs subst. vēst. komturs

komūna subst. daž. noz. komuna

komunāl|s adj. komunal/s, -a

komunār|s subst. vēst. komunar/s, -e

komunicēšana subst. -> k o m u n i c ē š a n ā s

komunicēšanās subst. zynuošonuos; komuniciešonuos

komunicēt ver. -> k o m u n i c ē t i e s

komunicēties ver. zynuotīs; komunicētīs

komūnij|a subst. rel. komuneja; doties pie ~as — /da/īt pi komunejis

komunikabilitāte subst. komunikablums

komunikabli adv. komunikablai

komunikabl|s adj. komunikabl/ys, -a

komunikācija subst. 1. par. dsk. (saskarsme, saziņa) zynuošonuos; komunikaceja; komuniciešonuos; 2. (~as) par. dsk. (pārvades sistēma) komunikacejis; apakšzemes ~as — zamzemis komunikacejis; ierīkot ~as — ītaiseit (īriedeit) komunikacejis; 3. vsk. un dsk. mil. komunikaceja; aizmugures ~as — aizmugaris komunikacejis; ~as līnija — komunikacejis lineja

komunikatīvi adv. komunikativai

komunikatīv|s adj. komunikativ/s, -a

komunikator|s subst. komunikator/s, -e

komunikē subst. nelok. pol. komunikē

komunisms subst. pol. komunizmys

komunistiski adv. komunistisk/a/i

komunistisk|s adj. komunistisk/ys, -a

komunist|s subst. pol. komunist/s, -e

komutācija subst. daž. noz. komutaceja

komutatīvi adv. komutativai

komutatīv|s adj. komutativ/s, -a; ~a īpašība — komutativa soveiba; ~ais likums mat. komutacejis lykums

komutators subst. elektron. tel. komutators

komutēšana subst. komutiešona; komutiejums; komutaceja

komutēt ver. komutēt

koncentrācija subst. koņcentraceja

koncentrāts subst. koņcentrats

koncentrēšana subst. koņcentriešona; koņcentriejums; koņcentraceja

koncentrēšanās subst. koņcentriešonuos; koņcentraceja

koncentrēt ver. koņcentrēt

koncentrēti adv. koņcentrātai

koncentrētība subst. koņcentrātums; koņcentraceja

koncentrēties ver. koņcentrētīs

koncentrēt|s partic. koņcentrāt/s, -a

koncentriski adv. koņcentrisk/a/i

koncentrisk|s adj. koņcentrisk/ys, -a

koncentrs subst. koņcentrys

koncepcija subst. koņcepceja

konceptpapīrs subst. koņceptiskais papeirs

koncepts subst. koņcepts

konceptuāli adv. koņceptualai

konceptuālisms subst. par. vsk. filoz. koņceptualizmys

konceptuālist|s subst. filoz. koņceptualist/s, -e

konceptuāl|s adj. koņceptual/s, -a

koncerns subst. koņcerns

koncertafiša subst. koņcerta afiša

koncertakordeons subst. koņcertu akordeons

koncertansamblis subst. koņcertu ansamblis

koncertant|s subst. izpiļdeituoj/s, -a (koņcertā); koņcerta/nts, -ņte

koncertārija subst. mūz. koņcertu areja

koncertariozo subst. nelok. mūz. koņcerta ariozo

koncertatskaņojums subst. (muzykala dorba) koņcertiskais izpiļdejums; izpiļdejums koņcertā

koncertbrauciens subst. -> koņcertu ceļuojums

koncertbrigāde subst. koņcertu brigada

koncertceļojums subst. koņcertu ceļuojums

koncertcikls subst. koņcertu ciklys

koncertēt ver. koņcertēt

koncertdarbība subst. koņcertiskuo darbeiba; koņcertiešona

koncertdziedātāj|s subst. koņcertu dzītuotuoj/s, -a

koncertdzīve subst. koņcertiskuo dzeive

koncertestrāde subst. koņcertu estrada

koncertetīde subst. koņcerta etids

koncertfilma subst. koņcertiskuo filma

koncertflīģelis subst. koņcertu klavīris par. dsk.

koncertiestudējums subst. -> k o n c e r t u z v e d u m s

koncertīna subst. mūz. koņcertina

koncertīno subst. nelok. mūz. koņcertino

koncertizpildījums subst. -> koncertatskaņojums

koncertklavieres subst. koņcertu klavīris par. dsk.

koncertkokle subst. koņcertu kūklis par. dsk.

koncertlekcija subst. koņcertiskuo lekceja

koncertmeistar|s subst. koņcertmeister/s, -e

koncertmikrofons subst. koņcertu mikrofons

koncertmūzika subst. koņcertu muzyka

koncertorganizācija subst. koņcertu organizaceja

koncertprogramma subst. koņcerta programa

koncertrepertuārs subst. koņcertu repertuars

koncerts subst. koņcerts

koncertsezona subst. koņcertu sezons

koncertturneja subst. koņcertu turneja

koncertuzvedums subst. koņcertpastatejums

koncertvalsis subst. mūz. koņcertu vaļss

koncertveida subst. īp. ģen. nelok. koņcerteig/s, -a adj.

koncertveidīgs adj. koņcerteig/s, -a

koncertzāle subst. koņcertu zals

koncesij|a subst. ek. koņceseja; naftas k. — naftys koņceseja; ~as līgums — koņcesejis dasaruna; dibināt ~u — īstateit koņceseju; ~as īpašnieks — koņcesejis sovinīks

koncesionār|s subst. koņcesioner/s, -e

koncils subst. bazn. sinods; baznīcas k. — sinods; bazneicys saīsme

kondensācij|a subst. koņdensaceja; ~as ierīce — koņdensacejis ītaise

kondensators el. tehn. koņdensators

kondensatorstrāva subst. koņdensatora strauja

kondensāts subst. koņdensats

kondensēšana subst. koņdeņsiešona; koņdeņsiejums; koņdensaceja

kondensēšanās subst. koņdeņsiešonuos

kondensēt ver. koņdeņsēt; k. pienu — koņdeņsēt pīnu

kondensē|ties ver. koņdeņsētīs; gāze ~jas — gaza koņdeņsejās; tvaiki ~jas — suts koņdeņsejās; piens ~jas — pīns koņdeņsejās

kondensēt|s partic. koņdensāt/s, -a; ~ais piens — koņdensātais pīns; k. tvaiks — koņdensāts suts

kondensors subst. fiz. koņdensors

kondīcij|a subst. koņdiceja; šķirņu k. —; ~as sēklas lauks. koņdicejis sāklys; izejvielu ~as — zaļlītmu koņdicejis; ~ai neatbilstošs — nakoņdiceigs; ~ai neatbilstošas izejvielas (preces) — nakoņdiceigys zaļlītmis (precis); vēlamā k. — grybamuo koņdiceja; nepieciešamā k. — vajadzeiguo koņdiceja; nobarojuma k. lauks. nūbaruojuma koņdiceja; izstādes k. lauks. paruodis koņdiceja

kondicionālis subst. gram. nūleiguma izsaceiba; koņdicionaļs

kondicionāl|s adj. koņdicional/s, -a

kondicionēšana subst. koņdicioniešona

kondicionēt ver. koņdicionēt; k. graudus lauks. koņdicionēt gryudus

kondicionētāj|s subst. 1. (persona) koņdicionātuoj/s, -a; 2. (~s) v. (ierīce) koņdicioners; gaisa k. — gaisa koņdicioners

kondicionēt|s partic. koņdicionāt/s, -a; k. gaiss — koņdicionāts gaiss

kondicionieris subst. koņdicioners; gaisa k. — gaisa koņdicioners

kondiloma subst. med. koņdiloma

konditorej|a subst. koņditereja; ~as izstrādājumi (ražojumi) — koņditerejis pīgatavīni; ~as fabrika — koņditorejis fabryks; ~as rūpniecība — koņditerejis industreja; ~as tauki — koņditerejis tauki

konditor|s subst. koņditer/s, -e

kondolēt (ko) ver. izsaceit leidzajautu (kam)

kondomināts subst. kondominiums

kondorsa subst. (monēta) kondors

kondorsb subst. ornit. kondors

kondotjers subst. vēst. kondotjers

kondrontēšana subst. konfroņtiešona; konfroņtiejums; konfrontaceja

kondukcij|a subst. fiz. kondukceja; ~as strāva — kondukcejis strauja; ~as sūknis — kondukcejis syuktivs

konduktīvi adv. kondukceig/a/i

konduktivitāt|e subst. par. vsk. laideiba; elektrības k. — elektrejis laideiba; siltuma k. — syltumlaideiba; materiāla k. — materiala laideiba; mērīt ~i — miereit laideibu

konduktīv|s adj. kondukceig/s, -a; k. materiāls — kondukceigs materials; k. žāvēšanas paņēmiens — kondukceigs kaļtiešonys parāds (metods)

konduktometrija subst. par. vsk. fiz. konduktometreja

konduktometrs subst. fiz. konduktometrys

konduktor|s subst. 1. (persona) konduktor/s, -e; ~a formas tērps — konduktora uniforma; 2. (~s) v. elektron. (detaļa, ierīce) konduktors

konfederācij|a subst. koņfederaceja; apvienoties ~ā — sasaškiert koņfederacejā; valstu ~a — vaļsteibu koņfederaceja; arodbiedrību k. — profsavīneibu koņfederaceja

konfederatīvi adv. koņfederativai

konfederatīv|s adj. koņfederativ/s, -a; k. lēmums — koņfederativs sasprīdums

konfederāt|s subst. vēst. koņfederats

konfekt|e subst. kompeta; šokolādes k. — šokolada kompeta; ~šu asorti — kompetu asorti

konferansjē subst. s. un v. nelok. koņferaņsje; paviesteituoj/s, -a; k. pienākumi — koņferaņsje daguojumi; paviesteituoja daguojumi

konferēt ver. riedeitīs (kaidā naviņ vaicuojumā)

konference subst. koņfereņceja; preses k. — presis koņfereņceja; zinātniskā k. — ziniskuo koņfereņceja; starptautiska k. — škārsvaļsteiga (škārsregionala) koņfereņceja

konfesija subst. rel. koņfeseja; ticeiba

konfesionāli adv. koņfesionalai

konfesionālisms subst. rel. par. vsk. koņfesionalizmys

konfesionāl|s adj. koņfesional/s, -a

konfeti subst. nelok. koņfeti nelok.; daudzkrāsaini k. — daudzkruosoji koņfeti

konfidence subst. koņfideņceja

konfidenciāli adv. koņfideņcialai

konfidencialitāte subst. koņfideņcialums

konfidenciāl|s adj. koņfideņcial/s, -a

konfigurācija subst. koņfiguraceja; koņfiguriejums

konfigurēšana subst. koņfiguriešona; koņfiguriejums; koņfiguraceja

konfigurēt ver. koņfigurēt

konfirmācija subst. 1. rel. (iesvētīšana) koņfirmaceja; īstyprynuošona; 2. (apstiprināšana) koņfirmaceja; apstyprynuošona; apstyprynuojums

konfirmēt ver. 1. rel. (iesvētīt) koņfirmēt; īstyprynuot; 2. (apstiprināt) koņfirmēt; apstyprynuot

konfiscēšana subst. koņfisciešona; koņfisciejums; koņfiskaceja

konfiscēt ver. koņfiscēt; nūsovynuot

konfliktējoši adv. koņflikteig/a/i

konfliktējoš|s partic. koņfliktejūš/s, -a partic.; koņfliokteig/s, -a adj.

konfliktēt ver. konfliktēt

konflikt|s subst. konflikts; dziļš k. — dziļš konflikts; iekšējs k. — vydyskys konflikts; politisks k. — politiskys konflikts; radīt ~u — saceļt konfliktu; bruņots (militārs) k. — kareigs (militars) konflikts; sižetisks k. — sižetiskys konflikts

konfliktsituācija subst. konflikta situaceja

konfokāl|s adj. konfokal/s, -a; ~as līknes — konfokalys leiknis

konformācija subst. konformaceja

konformēties ver. konformētīs

konformisms subst. konformizmys

konform|s adj. konformeig/s, -a; k. attēlojums — konforms atvaiguojums

konfrontācija subst. konfrontaceja

konfrontēšanās subst. konfroņtiešonuos; konfrontaceja

konfrontējums subst. konfroņtiejums

konfrontēt ver. konfroņtēt

konfrontēties ver. konfroņtētīs

konfuciāniet|is subst. konfucianīt/s, -e

konfuciānisms subst. rel. par. vsk. konfucianizmys

konfūciet|is subst. -> k o n f u c i ā n i e t i s

konfūcisms subst. rel. par. vsk. -> k o n f u c i ā n i s m s

konfūzi adv. konfuzisk/a/i; dūrsteig/a/i

konfūz|sa subst. konfuzs

konfūz|sb adj. konfuzisk/ys, -a; dūrsteig/s, -a

konga subst. konga (daņcs)

konglomerācija subst. konglomeraceja

konglomerātisk|s adj. konglomeratisk/ys, -a

konglomerāts subst. daž. noz. konglomerats

konglutinācija subst. konglutinaceja

kongregācija subst. kongregaceja; priesteru k. — bazneickungu kongregaceja; izglītības k. — vuiceibys kongregaceja

kongregacionālist|s subst. kongregacionalist/s, -e

kongresmen|is subst. kongresmen/s, -e

kongress subst. sabraukums; kongress; dibināšanas k. — īstotomais sabraukums; ikgadējais k. — kasgadeigais sabraukums

kongruenc|e subst. kongrueņceja; kvadrāta k. — kvadrata kongrueņceja; trijstūru ~es pazīmes — trejstyuru kongrueņcejis pīzeimis; teikuma locekļu k. val. sacejuma daļu kongrueņceja; locītavu virsmu kongruence med. lūceitivu viersu kongrueņceja

kongruenti adv. kongrueņtisk/a/i

kongruent|s adj. kongrueņtisk/ys, -a

konīdija subst. par. dsk. bot. konidejis

konģeniāli adv. koņgenial/a/i

konģeniāl|s adj. koņgenial/s, -a; k. tulkotājs (atdzejotājs) — koņgenials puorvārsuojs

koniski adv. koniskai

konisk|s adj. konisk/ys, -a; ~a virsma — koniskys vierss; k. šķēlums — koniskys škālums; k. vārsts — koniskys vyryns; ~a detaļa — koniska seikdaļa

konjaks subst. koņjaks; pasūtīt ~u — aizsaceit koņjaku; piedāvāt ~u — pasūleit koņjaku

konjektūra subst. koņjektura

konjugācija subst. 1. val. personuošona; koņjugaceja; 2. biol. ķīm. koņjugaceja

konjugāta subst. par. dsk. koņjugata

konjugēt ver. 1. val. personuot; koņjugēt; 2. biol. ķīm. koņjugēt

konjunkcija subst. 1. val. saisteklis; koņjunkceja; 2. astr. atrasties ~ā — byut koņjunkcejā; novērot ~u — leidzavērtīs (vērtīs leidza) koņjuņkcejai; 3. loģ. koņjunkceja; balstoties uz ~u — pamatojūtīs iz koņjunkcejis

konjunktīva subst. anat. koņjunktiva

konjunktivīts subst. par. vsk. med. koņjunktivits; akūts k. — ūmeigs koņjunktivits; hronisks k. — kroniskys koņjunktivits

konjunktīvs subst. gram. nūleiguma izsaceiba; koņjunktivs

konjunktūr|a subst. koņjunktura; tirgus k. — tierga koņjunktura; k. Eiropas Savienības iekšējā tirgū — koņjunktura Europys Savīneibys vydyskajā tiergā; izmainās tirgus k. — mejās (puorsamej) tierga koņjunktura; uzlabojas k. — pasaloboj koņjunktura; izdevīga (labvēlīga) k. — lūbeiga (īdeveiga) koņjuktura; politiskā k. — politiskuo koņjunktura; ekonomiskā k. — ekonomiskuo koņjunktura; starptautiskā k. — škārsvaļsteiguo (škārsregionaluo) koņjunktura; ~as cilvēks — koņjunkturys cylvāks; ~as parādības — koņjunkturys pasaruodīni; ~as cenas — koņjunkturys cenys

konjunktūrisms subst. par. vsk. koņjukturizmys; politisks k. — politiskys koņjunkturizmys

konjunktūrist|s subst. koņjunkturist/s, -e

konkāv|s adj. īdup/s, -use adj. partic.; ~a lēca — īdupuse lāca; k. spogulis — īdups spīgeļs

konkista subst. par. vsk. vēst. koņkista

konkistadors subst. vēst. koņkistadors

konklāvs subst. bazn. dipl. konklavs

konkordāt|s subst. bazn. dipl. konkordats; k. ar Svēto Krēslu — konkordats ar Svātū Sēdekli; noslēgt ~u — paraksteit konkordatu

konkrēcij|a subst. par. dsk. ģeol. konkreceja; dzelzs un mangāna ~as — dzeļža i mangana konkrecejis; karbonāti izplatīti tikai ~u veidā — karbonati pasaplatejuši tik (viņ) konkreceju formā (atmejā)

konkrēti adv. konkretai; runāt pavisam k. — runuot vysā konkretai; jānorāda k. — vajag nūruodeit konkretai; kas k. šobrīd jādara? — kū konkretai itūšaļt vajag dareit?; k. nosaukt visas iesaistītās personas — konkretai puorsaukt vysys pīsadaleiguos personys

konkrētība subst. konkretums; nepieciešama lielāka k. — vajadzeigs leluoks konkretums; k. ir tēlainības pamats — konkretums – īvaidzeiguma pamats; vēsturiska k. — viesturiskys konkretums; psiholoģiska k. — psihologiskys konkretums

konkrētisms subst. par. vsk. (muokslā) konkretizmys

konkrēt|s adj. konkret/s, -a; visi jēdzieni ir ~i — vysi sapratīni konkreti; k. uzdevums — konkrets aizdavums; k. mērķis — konkrets pastatīņs; konkrets snāgs; ~a vieta — konkreta vīta; k. notikums — konkreta nūtikšona; k. datums — konkreta data; k. termiņš — konkreta goladīna; konkrets golalaiks; k. skaitlis — konkrets skaits; k. skaits — konkrets skaits; k. temats — konkreta tema; ~i piemēri — konkreti pīvadumi; ~i priekšlikumi — konkreti pasūlejumi; ~i uzlabojumi — konkreti palobuojumi; ~a valsts — konkreta vaļsteiba; ~a shēma — konkreta shema; ~a metode — konkrets metods; ~as personas — konkretys personys; ~a mērķauditorija (mēķgrupa) — konkreta snāgauditoreja (snāgagrupa); ~ie socioloģiskie pētījumi — konkretī sociologiskī tiemiejumi; ~ais darbs ek. konkretais dorbs; ~ā mūzika mūz. konkretuo muzyka

konkrētums subst. par. vsk. -> k o n k r ē t ī b a

konkretizācija subst. par. vsk. konkretizaceja; nozīmes k. — zeimeibys konkretizaceja; teorētiska jēdziena k. — teoretiska sapratīņa konkretizaceja

konkretizēšana subst. par. vsk. konkretiziešona; konkretiziejums; konkretizaceja; mērķa k. — pastatīņa (snāga) konkretiziešona

konkretizējums subst. konkretiziejums; nozīmes k. — zeimeibys konkretiziejums

konkretizēt ver. konkretizēt; k. turpmākos plānus — konkretizēt tuoluokūs planus; k. mērķi — konkretizēt pastatīni (snāgu); k. meklēšanu — konkretizēt mekliešonu; k. sadarbības iespējas — konkretizēt kūpādareibys vareibys; k. iespējamo rīcību — konkretizēt varamū darbeibu (varamuos darbeibys); k. nākotnes vīzijas — konkretizēt atītmis redziejumus (atītmis vizejis); k. priekšstatus — konkretizēt redzīņus; k. summu — konkretizēt sumu; nepieciešams k. — vajadzeigs konkretizēt; vajaga konkretizēt; vai jūs varētu k, kurš punkts jums nav pieņemams? — varātumet konkretizēt, kurs punkts jums (jyusim) napījamams?

konkretizē|ties ver. konkretizētīs; plāni ~jas — plani konkretizejās; doma ~jas — guods (dūms) konkretizejās; jēdziens ~jas — sapratīņs konkretizejās

konkubināt|s subst. vēst. konkubinats; dzīvot ~ā — dzeivuot konkubinatā

konkubīne subst. vēst. konkubine

konkurēšana subst. konkuriešona; konkuriejums; konkureņceja

konkurēt ver. konkurēt; spēt k. — veikt konkurēt; varēt konkurēt; spēja k. — veikme konkurēt; vareiba konkurēt; grūti k. — gryuts konkurēt; k. iekšējā tirgū — konkurēt vydyskajā tiergā

konkurenc|e subst. par. vsk. konkureņceja; sieviešu k. — sīvīšu konkureņceja; vīriešu k. — veirīšu konkureņceja; tirgū joprojām pastāv k. — tiergā vys vēļ irā (ekzistej) konkureņceja; globālā k. ek. globaluo konkureņceja; sīva (asa) k. — lela konkureņceja; k. saasinās (palielinās) — konkureņceja pasalelynoj; radīt (izraisīt) ~i — saceļt konkureņceju; izturēt ~i — iztvert konkureņceju; ~es draudi — konkureņcejis gražeiba; negodīga k. — bezgūdeiga konkureņceja; ~es cīņa — konkureņcejis ceisktīņs; ārpus ~es — uors konkureņcejis; augu k. biol. auguoju konkureņceja

konkurent|s subst. konkure/nts, -ņte; nopietns k. — rymts konkurents; līdzvērtīgs k. — leidzons konkurents; spēkoties ar ~iem — veiktīs ar konkurentim; cīņa ar ~iem — ceikstīņs ar konkurentim; kļūt par ~iem — tikt par konkurentim; pārspēt ~us — aplīkt konkurentus; gūt pārsvaru pār ~iem — jimt viersu par konkurentim; atrasties soli priekšā ~iem pārn. byut par sūli tuoļuok kai konkurenti; likt sarosīties ~iem pārn. stateit konkurentus sasakužynuot; ~iem veicas labāk — konkurentim vadās lobuok (lūbās cīšuok); noteikt ~iem spēles noteikumus pārn. nūstateit konkurentim kaitys nūsacejumus; salīdzinājumā (salīdzinot) ar ~iem… — samārā ar konkurentim; atsķirībā no ~iem — izškireibā nu konkurentu; DVD rakstītājs ir jauns k. videomagnetofonam — DVD īraksteitivs /ir/ jauns videomagnetofona konkurents

konkūrist|s subst. konkurist/s, -e

konkūrs subst. par. vsk. konkurs

konkursant|s subst. konkursa/nts, -ņte; ~u uzstāšanās — konkursantu izastatīņs (izastatīni); konkursantu izastateišona; ~u noklausīšanās — konkursantu nūklauseišona

konkurs|s subst. konkurss; jauno pianistu k. — jaunūs pianistu konkurss; projektu k. — projektu konkurss; radošo darbu k. — radeigūs dorbu konkurss; starptautisks k. — škārsvaļsteigs konkurss; škārsregionals konkurss; atklāts k. — atdareits konkurss; k. par labāko risinājumu — konkurss par pošlobū (vysulobū) sprīdumu; k. par galveno balvu — konkurss par golvonū apduovani; ~a nolikums — konkursa nūlykums; ~a rīkotājs — konkursa riedeituojs; konkursa organizātuojs; ~a jautājumi — konkursa vaicuojumi; ~a rezultāti — konkursa rezultati; ~a laureāts — konkursa laureats; ~a kārtībā — konkursa ceļā; konkursa parādā; ~a pirmā kārta — konkursa pyrmuo aiļa; ~a nākamajā kārtā — cytā konkursa aiļā; izsludināt ~u — paslūdynuot konkursu; k. ir izsludināts — konkurss paslūdynuots; rīkot ~u — riedeit konkursu; organizēt konkursu; sarīkot ~u — sariedeit konkursu; saorganizēt konkursu; piedalīties ~ā — pīsadaleit konkursā; izturēt ~u — iztvert konkursu; k. turpinās — konkurss tuoļojās; k. ir noslēdzies — konkurss beidzīs (izabeidzs); ikmēneša k. — kasmieneseigs (kasmieneseigais) konkurss

kons subst. -> k o n u s s

konsekven|ce subst. 1. koņsekveņceja; attīstības ~es — raisteibys koņsekveņcejis; teorētiskās ~es — teoretiskuos koņsekveņcejis; vilkt ~es — nūruodeit iz koņsekveņcejom; 2. koņsekventums; saksteigums; trūkst ~es — tryukst koņsekventuma; tryukst saksteiguma; ieceres k. — dūma koņsekventums; dūma saksteigums; daiļrades k. — radis koņsekveņtums; rakstura k. — karaktera koņsekventums

konsekventi adv. koņsekventai; saksteig/a/i; k. īstenot ārpolitiku — koņsekventai (saksteigai) īdzeivynuot uorejū politiku; k. pielietot — koņsekventai damāruot; saksteigai lītuot; k. virzīties uz mērķi — saksteigai īt da pastatīņa; koņsekventai tivēt pastatīņam; k. turpināt reformas saksteigai — (koņsekventai) tuoļuot reformys; k. aizstāvēt savu viedokli — koņsekventai aizastuot par sovu redzīni; k. veicināt — koņsekventai vadynuot; saksteigi dreizynuot; k. atbalstīt — saksteigi (koņsekventai) atspaiduot

konsekvent|s adj. koņsekvent/s, -a; saksteig/s, -a; būt ~am savās nostādnēs — byut koņsekventam (saksteigam) sovā nūstotā; ~s cīnītājs — koņsekvents ceikstātuojs; ~s darbs — saksteigs (koņsekvents) dorbs; ~a rīcība — koņsekventa darbeiba; saksteigys darbeibys; ~a nostāja — koņsekventa nūstota; ~a cīņa — saksteigs (koņsekvents) ceikstīņs; ~a īstenošana — saksteiga (koņsekventa) īdzeivynuošona; k. stāvoklis — koņsekventa state; k. cikls — saksteigs (koņsekvents) cyklys; k. atbalsts — koņsekvents (saksteigs) atspaids; saglabāt ~u kursu — izglobuot saksteigu (koņsekventu) kursu; vienlīdzības principa ~a ievērošana — saksteiga (koņsekventa) turiešonuos pi leidzonuma priņcipa; ~a pienākumu pildīšana — saksteiga (koņsekventa) daguojumu piļdeišona

konsensuāli adv. jur. koņsensualai; k. vienoties — koņsensualai dasarunuot; k. izlemt — koņsensualai izsprīst

konsensuāl|s adj. jur. koņsensual/s, -a; k. līgums — koņsesnsuala dasaruna

konservācija subst. koņservaceja; koņserviešona; pieminekļa k. — pīminiekļa koņservaceja; pilsdrupu k. — piļs sakrytumu koņservaceja; būves k. — statīņa koņservaceja; sienu apdares k. — sīnu apskaistis koņservaceja; motora k. — motora koņservaceja; detaļas k. — seikdalis koņservaceja; rūpnīcas k. — dareitovys koņservaceja

konservants subst. koņservants; ķīmisks k. — kimiskys koņservants; dabisks k. — dobyskys (naturals) koņservants; bez ~iem — bez koņservantu; pievienot ~u — dalikt koņservantu

konservatīv|ais 1. -> k o n s e r v a t ī v s adj. 2. subst. adj. (~ie) koņservator/s, -e; ~o partija — koņservatoru parteja; koņservativuo parteja

konservatīvi adv. koņservativai; k. noskaņots — koņservativai nūsastatejs; domāt k. — guoduot koņservativai; k. domājoši cilvēki — koņservativai guodojūši ļauds; ārstēt k. med. dzeidēt koņservativai

konservatīvism|s subst. par. vsk. koņservativizmys; uzskatu k. — redzīņu koņservativizmys; iestigt ~ā — īgrimt koņservativizmā; ~a atziņas — koņservativizma pīzynumi; ~a noskaņa — koņservativizma jutūne; ~a gars — koņservativizma gors

konservatīv|s adj. koņservativ/s, -a; ~a politika — koņservativa politika; ~a partija — koņservativa parteja; ~ā partija — koņservativuo parteja; ~s cilvēks — koņservativs cylvāks; ~a iestāde — koņservativs īstots; ~s uzņēmums — koņservativa firma; ~s spēks — koņservativa vare; koņservativs spāks; ~s virziens — koņservativs tecīņs; ~a ievirze — koņservativs pagrīzums; ~i uzskati — koņservativi redzīni; ~ā ārstēšana med. koņservativuo dzeidiešona

konservatorij|a subst. koņservatoreja; studēt ~ā — studēt koņservatorejā; ~as pasniedzējs — koņservatorejis docātuojs; ~as audzēknis — koņservatorejis vuicinīks

konservatorist|s subst. koņservatorist/s, -e; koņservatorejis stude/nts, -ņt; koņservatorejis vuicin/īks, -e

konservator|s subst. 1. (konservatīva persona) koņservator/s, -e; 2. pol. koņservator/s, -e; ~u partija — koņservatoru parteja; 3. (konservācijas speciālists) koņservator/s, -e

konservēšana subst. 1. (pārtikas u. tml.) koņserviešona; koņserviejums; dārzeņu k. — duorzuoju koņserviešona; zivju produktu k. — zyvu produktu koņserviešona; 2. būvn. koņservaceja; koņserviešona; koņserviejums

konservēšan|ās subst. koņserviešonuos; līmes k. — lepekļa koņserviešonuos; ~ās aizkavēšanas sistēma ķīm. koņserviešonuos nūvāluojuma sistema

konservējoši adv. k. iedarboties (uz ko) turēt koņservejūšu paveicīni (kam)

konservējoš|s subst. koņservejūš/s, -a; ~a viela — koņservejūša lītme; k. šķidrums — koņservejūšs škeistums; ~a iedarbība (uz ko) koņservejūšs paveicīņs (kam); ~i apstākļi — koņservejūši apstuokli

konserv|ēt ver. koņservēt; k. dārzeņus — koņservēt duorzuojus; k. augļus — koņservēt augļus; k. gurķus (pupiņas, olīves) koņservēt ogūrčus (pupenis, olivys); k. zivis (gaļu) koņservēt zivs (gali); k. sēnes — koņservēt sieņs; k. kokmateriālus — koņservēt kūkmaterialus; k. ēku drupas — koņservēt kuormu sakrytumus; k. pilsdrupas — koņservēt piļs sakrytumus; k. asins sastāvdaļas med. koņservēt ašņa sadordalis; etiķskābe ~ē sēnis — etičaskuobe koņservej sieņs

konservē|ties ver. koņservētīs; sēnes ~jas — sieņs koņservejās; audi ~ējas — audi koņservejās; līme ~jas — lepeklis koņservejās; ~jusies koksne — koņservejusēs kūkna

konservēt|s partic. koņservāt/s, -a; ~i dārzeņi — koņservāti duorzuoji; ~i augļi — koņservāti augli; ~i gurķi — koņservāti ogūrči; ~i tomāti — koņservāti tomati; ~i zirnīši — koņservāti zierneiši; ~as pupiņas — koņservātys pupenis; ~as olīves — koņservātys olivys; ~as sēnes — koņservātys sieņs; ~a kukurūza — koņservāta kukuruza; ~i ķirši — koņservātys vīšnis; ~as zivis — koņservātys zivs; ~as gaļas delikateses — koņservātys galis delikatesis; ~a zāle lauks. koņservāta zuole

konserv|i subst. par. dsk. koņservi; zivju k. — zyvu koņservi; gaļas k. — galis koņservi; sēņu k. — sieņu koņservi; dārzeņu k. — duorzuoju koņservi; augļu k. — augļu koņservi; ogu k. — ūgu koņservi; gurķu k. — ogūrču koņservi; ābolu k. — uobeļu koņservi; brētliņu k. — kiļku koņservi; ~u rūpnīca — koņservu dareitova; ~u cehs — koņservu cehs; ~u kombināts — koņservu kombinats; ~u ražošana — koņservu pīgatave; ~u vairumtirdzniecība — koņservu lelumtierdzeiba; ~u kārba — koņservu skuordine; ~u bundža sar. /koņservu/ skuordine; ~u atveramais — /koņservu/ atdareitivs; ~u kārbu atvērējs — /skuordiņu/ atdareitivs

konsignācij|a subst. ek. koņsignaceja; ~as līgums — koņsignacejis dasaruna; ~as noliktava — koņsignacejis nūlyktova; ~as konts — koņsignacejis saskaits; ~as darījums — koņsignacejis nūdariejums

konsignant|s subst. ek. koņsigna/nts, -ņte

konsignator|s subst. ek. koņsignator/s, -e

konsilijs subst. -> k o n s ī l i j s

konsīlijs subst. koņsiliums; ārstu k. — uorstu koņsiliums; baznīcu k. — bazneicu koņsiliums; sasaukt ~u — sasaukt koņsiliumu

konsistence subst. par. vsk. koņsisteņceja; cieta k. — cīta koņsisteņceja; bieza k. — bīza koņsisteņceja; mīksta k. — meiksta koņsisteņceja; irdena k. — drupona koņsisteņceja; maiga k. — meikšona koņsisteņceja; šķidra k. — škeista koņsisteņceja; krēmveida k. — kremeiga koņsisteņceja; vienmērīga (viendabīga) k. — vīngabaleiga koņsisteņceja

konsistoriāl|s adj. rel. koņsistorial/s, -a

konsistorija subst. rel. koņsistoreja; evaņģēliski luteriskās baznīcas k. — evaņgeliku ļutarticeigūs bazneicys koņsistoreja; garīgā k. — sakraluo koņsistoreja; kardinālu k. — kardinalu koņsistoreja

konsituācija subst. koņsituaceja; runas k. — runys koņsituaceja

konsjeržs subst. konsjeržs

konskripcija subst. vēst. konskripceja

konsolceltnis subst. tehn. konsolis krans

konsole subst. būvn. arhit. konsole; regulējama profila k. — regulejama profiļa konsole; atbalsta k. — atspaida (astpora) konsole; spēļu k. — kaitu konsole; kaitu konsole — vadeibys konsole; vidējā k. — vydyskuo konsole

konsolidācij|a subst. pol. ek. (i ct.) konsolidaceja; sabiedrības k. — ļaudeibys konsolidaceja; nācijas k. — nacejis konsolidaceja; demokrātisko spēku k. — demokratiskūs varu (spāku) konsolidaceja; Eiropas k. — Europys konsolidaceja; ārpolitikas k. — uorejuos politikys konsolidaceja; nozares k. — atzaris konsolidaceja; rūpniecības k. — industrejis konsolidaceja; finanšu pārskatu k. — finansu puorsavierīņu konsolidaceja; īpašumu k. — sovumu konsolidaceja; kapitāla k. — kapitala konsolidaceja; kravu k. ek. kruovīņu konsolidaceja; portāla satura k. inf. portala turīņa konsolidaceja; ~as metode — konsolidacejis metods; ~as process — konsolidacejis process

konsolidēšana subst. par. vsk. konsolidiešona; konsolidiejums; konsolidaceja; sabiedrības k. — ļaudeibys konsolidiešona; budžeta k. — budžeta konsolidiešona; īpašuma k. — sovuma konsolidiešona

konsolidēšanās subst. konsolidiešonuos; konsolidaceja; etnisko grupu k. — etniskūs grupu konsolidiešonuos; sabiedrības k. — ļaudeibys konsolidiešonuos; kreiso spēku k. — kairūs varu (spāku) konsolidiešonuos

konsolidēt ver. konsolidēt; k. spēkus — konsolidēt varis (spākus); k. sabiedrību — konsolidēt ļaudeibu; k. līdzekļus — konsolidēt leidziekļus; k. stratēģisko ieguldījumu avotus — konsolidēt strategiskūs īlicīņu olūtus; k. uzskatus — konsolidēt redzīņus

konsolidēties ver. konsolidētīs; spēt k. — varēt konsolidētīs; veikt konsolidētīs; nespēj k. — naveic konsolidētīs

konsonanse subst. mūz. lit. konsonanss

konsonantisms subst. val. konsonaņtizmys; latgaļu valodas k. — latgaļu volūdys konsonaņtizmys

konsonants subst. val. leidzaskaņs; konsonants

konsorcij|s subst. konsorciums; banku k. — banku konsorciums; investoru k. — investoru konsorciums; īpašnieku k. — sovinīku konsorciums; bibliotēku k. — biblioteku konsorciums; globālā tīmekļa k. inf. globaluo puorstaipteikla konsorciums; informācijas tīklu k. inf. informacejis teiklu konsorciums; starptautisks k. — škārsvaļsteigs (škārsregionals) konsorciums; izveidot ~u — sataiseit konsorciumu; ~a dibināšana — konsorciuma īstateišona; ~a līgums — konsorciuma dasaruna; ~a dalībnieks — konsorciuma dalinīks

konspektēšana subst. par. vsk. konspektiešona; konspektiejums

konspektēt ver. konspektēt; k. grāmatu — konspektēt gruomotu; k. lekciju — konspektēt lekceju (paskaiti); k. mācību vielu — konspektēt vuiceibu lītmi; prast k. — muocēt konspektēt; k. pēc dzirdes — konspektēt nu dzierdeibys; k. dzirdēto — konspektēt nūklausejumu

konspektīvi adv. konspektivai; grāmatā viela izklāstīta k. — grumotā lītme sastuosteita konspektivai; k. aprakstīt — konspektivai apraksteit; k. aplūkot (apskatīt) konspektivai apsavērt; k. aplūkots (apskatīts) jautājums — konspektivai apsavārts vaicuojums; k. atspoguļot — konspektivai atspeidynuot; apskats veidots k. — apsavārums konspektivs; k. paust savu viedokli — konspektivai pasaceit (izsaceit) sovu redzīni

konspektīv|s adj. konspektiv/s, -a; k. izklāsts — konspektivs sastuostejums; k. apskats; k. pārskats — konspektivs apsavārums; k. atspoguļojums — konspektivs atspeidynuojums; k. apraksts — konspektivs aprakstejums; k. atstāsts — konspektivs puorstuostejums; k. mācību līdzeklis — konspektivs vuiceibu leidzieklis

konspekt|s subst. konspekts; grāmatas k. — gruomotys konspekts; lekcijas k. — lekcejis (paskaitis) konspekts; metodiskās nodarbības k. — metodiskuos aizajimšonys konspekts; veidot ~u — sastateit konspektu; izstrādāt ~u nodarbībai — sastateit aizajimšonys konspektu; sagatavot ~u semināram 1) (semināra konspektu) sagatavēt seminara konspektu; 2) (izmantošanai gaidāmā seminārā) sagatavēt konspektu seminaram

konspirācij|a subst. par. vsk. konspiraceja; ievērot /noteiktu/ ~u — turētīs pi /zynomys/ konspiracejis; nepieciešama k. — vajadzeiga konspiraceja; visstingrākā k. — vysustyngruo konspiraceja; nodrošināt ~u — puordrūsynuot konspiraceju; ~as nolūkos — deļ konspiracejis; ~as prasības — konspiracejis aizprasejumi; ~as teorija — konspiracejis teoreja

konspiratīvi adv. konspirativai; darboties k. — dorbuotīs konspirativai; darbība noris k. — darbeiba nūteik konspirativai

konspiratīv|s adj. konspirativ/s, -a; k. dzīvoklis — konspirativs dzeivūklis; k. birojs — konspirativs birojs; k. izskats — konspirativs izavierīņs; ~ā iesauka — konspirativuo palame; ~ais nosaukums — konspirativuo pasauka; ~ā vēstule — konspirativuo viestule; ~ais dienests — konspirativuo dīneste; ~ā sanāksme — konspirativuo saīsme; ~a rīcība — konspirativa darbeiba; konspirativys darbeibys; ~ā cīņa — konspirativais ceikstīņs; ~ais stāvoklis — konspirativuo state

konspirator|s subst. konspirartor/s, -e; viņš ir labs k. — jys lobs konspirators; liels k. — lels konspirators; veikls k. — mosnys konspirators

konspirē|t ver. konspirēt; labi ~ts — labi konspirāts

konstantāns subst. ķīm. fiz. konstantans

konstante subst. mat. fiz. konstanta; Habla k. — Habla konstanta; proporcionalitātes k. — proporcionaluma konstanta; procesa ātruma k. — procesa dreizuma konstanta; radioaktīvās sabrukšanas k. — radioaktivuo sakrytuma konstanta; Saules k. — Saulis konstanta; ierīces k. — ītaisis konstanta; skaitītāja k. — skaitekļa konstanta

konstanti adv. konstantai; namejeig/a/i; nūtaļ; k. zūdošs — nūtaļ gaistūšs; namejeigi gaistūšs; konstantai gaistūšs; k. pieļaut tās pašas kļūdas — nūtaļ dalaist tuos pošys klaidys; k. ievērot noteikumus — namejeigai turētīs pi nūsacejumu

konstant|s adj. konstant/s, -a; namejeig/s, -a; nūtalej/s, -a; k. lielums mat. konstants lelums; namejeigs lelums; ~ais kapitāls — nūtalejais kapitals; kopējais ūdens daudzums ķermenī ir realtīvi k. — kūpeigais iudiņa daudzums augumā samiereigi namejeigs; k. novērtējums — namejeigs nūviertiejums; k. skaits — konstants (namejeigs) daudzums; konstants (namejeigs) skaits; k. skaitlis — konstants (namejeigs) skaits; k. sastāvs — namejeigs sadors; ~a īpašība — namejeiga soveiba; konstanta soveiba; ~a summa — konstanta (namejeiga) suma; ~a mēneša maksa — namejeiga mienešmoksa; ~a vērtība 1) namejeiga (konstanta) vērte; 2) namejeiga (konstanta, nūtaleja) vierteiba

konstatācij|a subst. par. vsk. aptikšona; konstataceja; konstatiejums; fakta k. — fakta aptikšona (konstataceja); parādības k. — pasaruodīņa aptikšona (konstataceja); stāvokļa k. — statis aptikšona (konstataceja); kļūdu k. — klaidu aptikšona (konstataceja); savlaicīga k. — laiceiga aptikšona (konstataceja); laiceigs konstatiejums; pārkāpuma k. — puorlauzuma konstataceja (konstatiejums); seku k. — padarīņu konstataceja (aptikšona)

konstatēšana subst. aptikšona; konstatiešona; konstatiejums; konstataceja; fakta k. — fakta aptikšona (konstatiešona); fakta konstatiejums; īpašības k. — soveibys konstatiešona; soveibys konstatiejums; kļūdas k. — klaidys aptikšona (konstatiešona, konstatiejums)

konstatējums subst. konstatiejums; konstataceja; pareizs k. — pareizs (taisneigs) konstatiejums; iepriekšminētais k. — pyrma pīmynātais konstatiejums; tas nav pārmetums, tikai k. — ite na pīmatums, viņ konstatiejums

konstat|ēt ver. aptikt; konstatēt; k. faktu — aptikt faktu; konstatēt faktu; k. vielas sastāvu — konstatēt lītmis sadoru; k. problēmu — aptikt (konstatēt) problemu; k. noziedzības pazīmes — aptikt nūzidzeibys pīzeimis; k. piesārņojumu — konstatēt (aptikt) pīmūrdīni; k. izmaiņas — aptikt (konstatēt) puormejis; pārbaudes gaitā ~ēts, ka… — puorvēris laikā aptykts (konstatāts), ka…; šī parādība pirmoreiz ~ēta pagājušajā gadā — itys pasaruodīņs pyrmū reizi aptykts pārņ; ~ēts paaugstināts līmenis — aptykts paaugstynuots leidzīņs; ~ēts, ka šis kirtērijs nav ievērots — konstatāts (aptykts), ka navā turātūs pi ituo kritereja; ~ēts ar tiesas spriedumu — konstatāts car tīsys sasprīdumu; zinātnieki ~ējuši… — zininīki aptykuši…; komisija ~ēja… — komiseja konstatēja

konstebls subst. konsteblys; policijas k. — policejis konsteblys

konstelācija subst. konstelaceja; Saules un Mēness k. astr. Saulis i Mienesnīka konstelaceja; mainīgo k. — mejamūs konstelaceja; jēdzienu k. — sapratīņu konstelaceja; uzvedības un noskaņojumu k. — izavedīņa i jutūņu konstelaceja

konstituēšana subst. konstituiešona

konstituēšanās subst. konstituiešonuos

konstitūcij|aa subst. pol. jur. konstituceja; Eiropas Savienības K. — Europys Savīneibys Konstituceja; ievērot ~u — turētīs pi Konstitucejis; saskaņā ar ~u — pa Konstitucejai; pieņemt (parakstīt) ~u — pījimt (paraksteit) Konstituceju; pagaidu K. — laiceiguo Konsituceja; grozījumi ~ā; ~as grozījumi — Konstitucejis puormejumi; izstrādāt ~as projektu — sastateit Konstitucejis projektu; ~as pants — Konstitucejis puosmys

konstitūcijab subst. biol. konstituceja; cilvēka k. — cylvāka konstituceja; dzīvnieka k. — dzeivinīka konstituceja; fiziskā k. — fiziskuo konstituceja; fiziskuo konstituceja — stypra (vareiga) konstituceja; vāja k. — sluoba konstituceja

konstitucionālia adv. pol. jur. konstitucionalai; k. jaunā valsts ir iepriekšējās turpinājums — konstitucionalai jaunuo vaļsteiba irā pyrmuokuos tuoļuojums; k. strīdīgs jautājums — konstitucionalai streideigs vaicuojums; k. nodrošināts (garantēts) konstitucionalai puordrūsynuots (garantāts)

konstitucionālib adv. biol. konstitucionalai; k. ģenētiskais veidols — konstitucionaluo genetiskuo doba; k. noteikta nepietiekamība — konstitucionalai nūstateits napītīkamums; k. stipri (izturīgi) dzīvnieki — konstitucionalai stypri (iztvereigi) dzeivinīki

konstitucionālisms subst. par. vsk. pol. konstitucionalizmys; salīdzināmais k. — samārojamais konstitucionalizmys

konstitucionālist|s subst. pol. jur. konstitucionalist/s, -e

konstitucionāl|sa adj. pol. jur. konstitucional/s, -a; ~a iekārta — konstitucionals vaļsteibys parāds; k. likums — konstitucionals lykums; ~ā likumdošana — konstitucionaluo lykumlaideiba; k. līgums — konstitucionaluo dasaruna; ~ais pamats — konstitucionalais pamats; ~ās prasības — konstitucionalī aizprasejumi; ~ās garantijas — konstitucionaluos garaņtejis; ~ie pienākumi — konstitucionalī daguojumi; ~ā prakse — konstitucionaluo praktika; ~ā norma — konstitucionaluo norma; ~ais līmenis — konstitucionalais leidzīņs; ~ā reforma — konstitucionaluo reforma; ~ā tiesa — konstitucionaluo tīsa; ~ā demokrātija — konstitucionaluo demokrateja; ~ā monarhija — konstitucionaluo monarheja; ~ais monarhs — konstitucionalais monarhs

konstitucionāl|sb adj. biol. konstitucional/s, -a; ~ais tips — konstitucionalais tips; ~ās slimības — konstitucionaluos vaideibys; ~ais stāvoklis — konstitucionaluo state

konstituēt ver. konstituēt; k. priekšstatus (par ko) konstituēt redzīņus (ap kū); k. valsti (nāciju) konstituēt vaļsteibu (naceju)

konstitu|ēties ver. konstituētīs; kopiena ~ējās — kūpeiba konstituējuos; komiteja ~ējās par partiju — komitets konstiuējuos par parteju

konstitutīvi adv. konstitutivai; k. atīvs — konstitutivai aktivs; k. zems līmenis — konstitutivai zams leidzīņs; k. nozīmīgs — konstitutivai zeimeigs

konstitutīv|s adj. konstitutiv/s, -a; k. process — konstitutivs process; k. ferments — konstituivs ferments; k. raksturs — konstitutiva doba; ~a pazīme — konstitutiva pīzeime; ~a iezīme — konstitutivs zaids; ~a loma — konstitutiva role

konstruēšana subst. t. un pārn. konstruiešona; konstruioejums; apģērbu k. — drēbu konstruēšana; aptārpu konstruiejums; automobiļa k. — automašynys konstruiešona (konstruiejums); iekārtu k. — ītaišu konstruiešona; mēbeļu k. — mebelis konstruiešona; detaļu k. — seikdaļu konstruiešona; sagatavju k. — sagatavīņu konstruiešona; attēla k. — vēris konstruiešona (konstruiejums); grafika k. — grafika konstruiešona (konstruiejums); šķēlumu konstruēšana mat. škāluma konstruiešona; algoritmu k. mat. algoritmu konstruiešona (konstruiejums); cikla k. — cikla k.; plāna k. — plana konstruiešona (konstruiejums); shēmu k. — shemu konstruiešona; modeļu k. — modeļu konstruiešona (konstruiejums); mācību sistēmas k. — vuiceibu sistemys konstruiešona; vuiceibu sistemys konstruiešona — vuiceibu sistemys konstruiešona

konstruēšanās subst. konstruiešonuos; komisijas k. — komisejis konstruiešonuos

konstruē|t ver. t. un pārn. konstruēt; k. dažādas ierīces — konstruēt vysaidys ītaisis; k. stelles — konstruēt stuovus; k. zvejas ierīci — konstruēt zyvgivis ītaisi; k. lidaparātus — konstruēt skrīnaparatus; konstruēt skrīnaparatus — konstruēt automašynys; k. kuģi — konstruēt lellaivu; k. jauna tipa dzinēju — konstruēt jauna tipa dzeitivi; k. raķeti — konstruēt raketu; k. mašīnas — konstruēt mašynys; k. sensorus — konstruēt justivus; k. īsviļņu (ĪV) lampu uztvērējus — konstruēt eisviļņu (EV) ļampu imtivus; k. trīsstūri — konstruēt trejstyuri; k. šķēlumu — konstruēt škālumu; k. nogriezni — konstruēt atgrīztini; k. bāzi — konstruēt bazu; konstruēt bazu — konstruēt vēri; k. grafiku — konstruēt grafiku; k. algoritmus — konstruēt algoritmus; k. funkcijas — konstruēt funkcejis; k. filoģenētisko koku — konstruēt filogenetiskū kūku; k. burtu virkni — konstruēt literu vērtini; k. teikumu — konstruēt sacejumu; k. tiesību pamatprincipus — konstruēt tīseibys pamatpriņcipus; mākslīgi ~tas situācijas — muoksleigai konstruātys situaceji; k. realitāti — konstruēt realitetu; k. sadzīves ainu — konstruēt sātysparāda vierīni

konstruēties ver. kosntruēties; sāka k. jaunās iestādes — suoce (jēme) konstruētīs jaunī īstoti

konstrukcij|a subst. 1. daž. noz. konstrukceja; tilta k. — tylta konstrukceja; jumta k. — jumta konstrukceja; lidmašīnas k. — skrīnmašynys konstrukceja; iekārtas k. — ītaisis konstrukceja; radiouztvērēja k. — radejis imtiva konstrukceja; apģērba k. — drēbu (aptārpa) k.; apavu k. — apovys konstrukceja; novecojusi k. — saveciejuse konstrukceja; mūsdienīga (moderna) k. — myuslaiceiga konstrukceja; oriģināla k. — originala konstrukceja; nesošo sienu k. — turūšūs sīnu konstrukceja; koka ~as — kūcinis konstrukcejis; kūka konstrukcejis; metāla ~as — metalinis konstrukcejis; metala konstrukcejis; dzelzsbetona ~as — dzeļžabetona konstrukcejis; saliekamās ~as — salīcinis konstrukcejis; savienot ~as — saškiert (salaist) konstrukcejis; automobiļa k. rasējumā — automašynys konstrukceja rasiejumā; formāla k. — formala konstrukceja; 2. val. konstrukceja; gramatiska k. — gramatiska konstrukceja; teikuma k. — sacejuma konstrukceja; divdabja k. — participa konstrukceja; salīdzinājuma k. — samāra konstrukceja

konstruktīvism|s subst. par. vsk. konstruktivizmys; ~a virziens — konstruktivizma tecīņs

konstruktīvist|s subst. konstruktivist/s, -e

konstruktīv|s adj. 1. konstruktiv/s, -a; ~ie materiāli — konstruktivī materiali; ~ais virsbetons — konstruktivais viersbetons; ~ais jumta segums — konstruktivais jumta kluojīņs; ~ais klājs konstruktivais kluojīņs; ~ais izpildījums — konstruktivai izpiļdejums; ~ie elementi — konstruktivī elementi; ~ie parametri — konstruktivī parametri; ~ais ātrums — ~ais ātrums; ~ais augstums — konstruktivais augstums; lidmašīnas ~ais veidols — skrīnmašynys konstruktivai taisejums; ~ie risinājumi — konstruktivī sasprīdumi; ~a īpatnība — konstruktiva sovpateiba; ~a nepilnība — konstruktivs tryukums; 2. loģ. konstruktiv/s, -a; k. priekšlikums — konstruktivs pasūlejums; ~a doma — konstruktivs guods (dūms); ~a domāšana — konstruktiva guoduošona; ~a kritika — konstruktiva kritika; ~a pieeja — konstruktiva daīma; konstruktivs pasavierīņs; ~a sadarbība — konstruktiva kūpādareiba; ~as sarunas — konstruktivys puorrunys; ~s dialogs — konstruktivs dialogs; k. risinājums — konstruktivs /iz/sprīdums; k. lēmums — konstruktivs sasprīdums; ~a iesaiste (iesaitīšanās) — konstruktiva daleiba (pīsadaleiba); ~a nostāja — konstruktiva nūstota; ~a opozīcija — konstruktiva opoziceja; k. stils — konstruktivs stiļs; ~ā loģika — konstruktivuo logika; ~ā matemātika — konstruktivuo matematika; ~ais virziens matemātikā — konstruktivais tecīņs matematikā; ~ais sociālisms — konstruktivais socializmys

konstruktor|sa subst. (persona) konstruktor/s, -e; lidmašīnu k. — skrīnmašynu konstruktors; raķešu k. — raketu konstruktors; iekārtu k. — ītaišu konstruktors; mākslinieks k. — muokslinīks konstruktors; ~u birojs — konstruktoru birojs; ~a iecere — konstruktora dūms; ~a vīzija — konstruktora redziejums (vizeja); izcils k. — izsliviejs konstruktors; ~a specialitāte — konstruktora specialitets; ~a amats — konstruktora daguojumi

konstruktor|sb subst. (rotaļlieta) konstruktors; spēļu k.; rotaļu k. — kaitu konstruktors; bērnu k. — bārnu konstruktors; savienot ~a detaļas — saškiert (salaist) konstruktora seikdalis

konstrukts subst. konstrukts; sociāls k. — socials konstrukts; teorētisks k. — teoriskys konstrukts; sarežģīts k. — sapeits konstrukts; domu k. — guodu (dūmu) konstrukts; vispārējs k. — vyscaureigs konstrukts

konsulāri adv. konsularai; k. tiesiskie jautājumi — konsuliskuos tīseibys vaicuojumi; k. tiesiskā nodaļa — konsuliskuos tīseibys atdale

konsulār|s adj. konsulisk/ys, -a; ~ā informācija — konsuliskuo informaceja; ~ais dienests — konsuliskuo dīneste; ~ā daļa (nodaļa) konsuliskuo atdale; ~ais departaments — konsuliskais departaments; ~ā iestāde — konsuliskais īstots; ~ā pārstāvniecība — ~ā pārstāvniecība; ~ais pārstāvis — konsuliskais pīstuovs; ~ā amatpersona — konsuliskuo omotpersona; ~a konvencija — konsuliskuo koņveņceja; ~a imunitāte — konsuliskys imunitets; k. līgums — konsuliska dasaruna; ~ais reglaments — konsuliskais reglaments; ~as attiecības — konsuliskuos saitys; ~as tiesības — konsuliskuo tīseiba; ~as privilēģijas — konsuliskys privilegejis; ~ais apgabals — ~ais apgabals; ~a rakstura iemesli — konsuliskys dobys īmešli; ~ā nodeva — konsularuo nūdova; ~ais nodoklis — konsularais nūdūklis

konsulāts subst. 1. dipl. konsulats; goda k. — gūda konsulats; ārvalsts k. — uorzemis vaļsteibys konsulats; kaimiņvalsts k. — kaimiņu (sābru) vaļsteibys konsulats; k. atrodas galvaspilsētā — konsulats ir/ā/ golvysmīstā; ~a emblēma — konsulata emblema; strādāt ~ā — dareit konsulatā; vērsties (griezties) ~ā — grīztīs konsulatā; kontaktēties (sazināties) ar ~u — dasazynuot da konsulata; iesniegt ~ā pieteikumu — padūt konsulatā prasejumu (dasacejumu); 2. vēst. konsulats; Cēzara k. — Cezara konsulats

konsul|s subst. 1. dipl. konsul/s, -e; goda k. — gūda konsuls; ~a vizīte — konsula vizits; ~a amats; ~a pienākumi — konsula daguojumi; ~a karogs — konsula karūgs; 2. (~s) v. vēst. konsuls

konsultācij|a subst. konsultaceja; sniegt ~u — dūt konsultaceju; saņemt ~u — dabuot konsultacejis; lūgt ~u — lyugt (praseit) konsultacejis; vispusīga k. — vyspuseiga konsultaceja; izsmeļoša k. — izsmieleiga konsultaceja; ~u centrs 1) konsultaceju centrys; 2) konsultaceju centrys; ~u firma — konsultaceju firma; ierasties uz ~u — atīt (atbraukt) iz konsultaceju; speciālista k. — specialista konsultaceja; ārsta k. — uorsta konsultaceja; juridiskā k. — juridiskuo konsultaceja; sieviešu k. med. sīvīšu konsultaceja; stila k. — stiļakonsultaceja; profesionāla k. — profesionala konsulatceja; bezmakas k. — namoksojama (breiva) konsultaceja; maksas k. — moksojama konsultaceja; papildus k. — papyldoma konsultaceja; mutiska k. — vuordyska konsultaceja; rakstiska k. — rokstyska konsultaceja; ~u dienests — konsultaceju dīneste; ~u aģentūra — konsultaceju agentura; ~u punkts — konsultaceju punkts; ~u birojs — konsultaceju birojs; ~u pakalpojumi — konsultaceju pakaļpīni

konsultant|s subst. konsultant/s, -e; reklāmas k. — reklamys konsultants; sabiedrisko attiecību k. — ļaudyskūs saitu konsultants; tēla k. — īvaiga konsultants; valodas k. 1) valodas k.; 2) valodas k.; finanšu k. — finansu konsultants; juridiskais k. — juridiskais konsultants; juridiskais konsultants — puordeviejs konsultants; zinātniskais k. — ziniskais konsultants; veikt ~a pienākumus — izpiļdeit konsultanta daguojumus; ~a prakse — konsultanta praktika; konsultanta praktika — konsultanta dasaruna; ~a pakalpojumi — konsultanta pakaļpīni; konsultanta pakaļpīni — konsultanta paleigs; konsultanta paleigs — konsultanta īsacejumi (rekomendacejis); konsultanta īsacejumi (rekomendacejis) — konsultanta daguojumi

konsultēšana subst.

konsultēšanās subst.

konsultēt ver.

konsultēties ver.

kontakdakša subst. el. spraustivs

kontakligzda subst. el. sprausne

kontaktadata subst. kontaktine odota

kontaktaizdedze subst.

kontaktaparatūra subst. kontaktu aparatura

kontaktēšana subst. par. vsk.

kontaktēšanās subst. par. vsk.

kontaktēt ver.

kontaktēties ver.

kontaktdakša subst. spraustiņs

kontaktdiedarbība subst.

kontaktgredzens subst. kontaktiņs gradzyns

kontaktgremošana subst. par. vsk. fiziol. kontakteiguo puorviršona

kontaktinfekcija subst. med. kontakteiguo iņfekceja

kontaktkaltēšana subst.

kontaktkopēšana subst.

kontaktkopija subst.

kontaktkustības subst.

kontaktlaukums subst. kontakta laukums

kontaktlēca subst. kontaktine lāca

kontaktligzda subst. īsprausne

kontaktmetināšana subst. par. vsk. kontakteiguo savyrynuošona

kontaktnazis subst.

kontaktors subst. el. kontaktors

kontaktplāksne subst.

kontaktpoga subst.

kontaktpretestība subst. par. vsk. el.

kontakts subst. daž. noz. kontakts

kontaktsliede subst.

kontaktstanga subst. -> k o n t a k t s t i e n i s

kontaktstienis subst.

kontakttīkls subst.

kontakttīrīšana subst.

kontakttīrītājs subst.

kontaktveida- subst. īp. ģen. kontakteig/s, -a

kontaktveidīgi adv. kontakteig/a/i

kontaktveidīg|s adj. kontakteig/s, -a

kontaktžāvēšana subst.

kontinents subst. koņtinents

kontinuitāte subst. koņtinuitets

kontrahent|s subst. kontrahe/nts, -ņte; dasaruņn/īks, -eica

kont|s subst. saskaits; k. bankā — banka saskaits; norēķinu k. — atsaskaitomais saskaits; pārskaitīt naudu uz ~u — puorvest naudu iz saskaitu

konvencija subst. koņveņceja; vispārējā k. — vyscaurejuo koņveņceja

konverģēt ver. koņvergēt

konverģence subst. koņvergeņceja

konverģentsa subst. koņvergents

konverģentsb adj. koņvergentisk/ys, -a

kopā adv. kūpā; da kūpai

kopēšan|a subst. puorspīsšona; melnbaltā k. — malnboltuo puorspīsšona; krāsu k. — kruoseiguo puorspīsšona; ~as aparāts — puorspīstivs; ~as pakalpojumi — puorspīsšonys pakaļpīni; uzņēmums piedāvā (sniedz) ~as pakalpojumus — pasajāmums pasūla (dosta) puorspīsšonys pakaļpīņus

kopēt ver. puorspīst

kopētājs subst. 1. (cilvēks, kurš kopē) puorspīdiej/s, -a; 2. (aparāts) puorspīstivs

kopētava subst. puorspīstuve

kopša|na subst. davēre; slimnieka k. — vaidātuoja davēre; apavu ~as līdzekļi — apovys davēris leidziekli

kopīgi adv. bīdreig/a/i; kūpeig/a/i

kopija subst. puorspīdums

kopkrājums subst. kūplasejums; jauno autoru k. — jaunūs autoru kūplasejums

koplietošanas subst. īp. ģen. bīdreiguos lītuošonys-; k. telpas — bīdreiguos lītuošonys ustobys

kopmīt|ne subst. kūpaine; studentu k. — studentu kūpaine; dzīvot ~nē (~nēs) — dzeivuot kūpainē (kūpainēs); ~es istabiņa — kūpainis ustabeņa; piešķirt istabiņu ~nē — paškiert ustabeņu kūpainē; ~nes komendants — kūpainis komendants; ~nes iemītnieki — kūpainis dzeivuotuoji; ~ņu tipa māja (ēka) — kūpaiņu tipa sāta (kuorms)

kopprodukts subst. ek. iekšzemes k. (IKP) kūpeigais vydsprodukts (KVP)

kopums subst. kūpeigums; vysums

korekcija subst. korekceja

korektor|s subst. korektor/s, -e

korektūra subst. korektura

koriģēt ver. korigēt

korķ|is subst. 1. (pudeles aizbāznis) styra; pudeles k. — butelis styra; gumijas k. — gumejine styra; stikla k. — stikline styra; ~u velkamais (~u viļķis) — styruviļktivs; 2. (pudeles vāciņš, korķītis) vuoceņš; 3. (korķkoks) styrukūks; ~a zole — styrukūka pods

korķviļkis subst. sar. styruviļktivs (neutr.)

korozivitāte subst. korozivums

korozīv|s adj. koroziv/s, -a

korpulenc|e subst. rūnums; korpuleņceja; cīnīties ar ~i — ceikstētīs ar rūnumu; —

korpulents adj. rūn/s, -a; korpulentisk/ys, -a; k. cilvēks — rūns cylvāks; k. ķermenis — rūns augums

kos|a subst. bot. skūrsta; tīruma k. — teirumine skūrsta (Equisetum arvense); pļavas k. — pļavine skūrsta (Equisetum pratense); meža k. — mežine skūrsta (Equisetum sylvaticum); purva k. — pūraine skūrsta (Equisetum palustre); upes k. — iudiņa skūrsta (Equisetum fluviatile); meldru k. — stībraine skūrsta (Equisetum scripoides); lielā k. — leluo skūrsta (Equisetum telmateia); raibā k. — raibuo skūrsta (Equisetum variegatum); skarbā k. — oszūbaine skūrsta (Equisetum trachyodon); ziemzaļā k. — zīmine skūrsta (Equisetum hyemale); Mora k. — Mora skūrsta (Equisetum x moorei); zarainā k. — zoraine skūrsta (Equisetum ramosissimum); ~u klase — skūrstaiņu klase (Equisetopsida); ~u dzimta — skūrstu saime (Equisetaceae)

kosmētik|a subst. kosmetika; apsvaids; ~as maciņš — apsvaidnīks

kosmonauts subst. kosmonaut/s, -e

kost ver. kūst; k. pirkstos fraz. lauzeit rūkys

kņudēt subst. kņutēt

kņupus adv. kņupši; sēdēt (gulēt) k. — sēdēt (gulēt) kņupši

kovārnis subst. čāguons; skūsvuorņs apv.

krājbanka subst. taupomais banks

krājkas|e subst. 1. taupeitive; ~īte subst. (dem.) taupeitive; 2. vēst. (bankas tipa iestāde) taupomkasa

krājum|s subst. 1. (rezerve, iekrājums) pagluobe par. vsk.; pārtikas k. (~i) — puortykys pagluobe; barības ~i — bareibys pagluobe; degvielas k. (~i) — daguļa pagluobe; enerģijas ~i — energejis pagluobe; vārdu k. — vuordu pagluobe; lieli ~i — lela pagluobe; 2. (kolekcija, sakopojums) lasejums; pastmarku k. — postazeimu lasejums; dzejas (dzejoļu, lirikas) k. — poezejis (aiļu, lirikys) lasejums; fabulu (noveļu) k. — fabulu (noveļu) lasejums; fabulu (noveļu) lasejums — statistikys lasejums

krākt ver. kruokt

kramenīca subst. vēst. kromauka

krams subst. kroms; — guni izškiļt nu kroma

krās|a subst. kruosa; nūdora; ~u gamma — kruosu (nūdoru) gama

krāsain|s adj. kruosoj/s, -a; ~ais televizors — kruosojais televizors

krāsniņa subst. dem. 1. cepleits; mikroviļņu k. — mikroviļņu cepleits; 2. kruosneite; čuguna k. — čuguna kruosneite; dzelzs k. — dzeļzine kruosneite; taupības k. — taupības k.

krāsn|s subst. 1. (cepšanai, kausēšanai, apdedzināšanai) ceplis; maizes k. — maizis ceplis; kausēšanas k. — laidynuošonys kruosne; keramikas /apdedzināšanas/ k. — keramikys ceplis; 2. (tikai apsildīšanai) kruosne; apkures krāsns — siļdeišonys kruosne; podiņu k.; pirts k. — pierts kruosne; ~s podiņi; ~s apkure — kruosnis siļdeišona

krasts subst. mola; (upes) upmale; (ezera) azarmale; (jūras) jiurmale; (okeāna) okeanmale

kratīties ver. dyrbynuotīs

krauja subst. krosts

kraukšķēt ver. skroukstēt

kraukšķīši subst. par. dsk. kul. skrouksti

kraukšķīgs adj. skrouksteig/s, -a

kraukšķītis subst. 1. (Kraukšķītis) Skrouksteņš; 2. -> kraukšķīši (dsk.)

kraupis subst. 1. med. naizs; koss; 2. biol. drauza

kraut ver. kraut; krausteit

krav|a subst. kruova; ~as mašīna — kruovmašine

k|rējums subst. : skābais k. — kriejums; : saldais k. — kriejumeņš; pankūkas ar ~u — blīni ar kriejumu

krēms subst. daž. noz. krems; mitrinošs k. — vyldzynojūšs krems

krēsla subst. mikrieslis; — siermuo stuņde/palākuo stuņde

krēsl|s subst. krāslys; ~a atzveltne par. dsk. krāsla atzvalis; ~a roku balsti — krāsla parūči; k. ar roku balstiem — krāslys ar parūčim; biroja k. — biroja krāslys; koka k. — kūciņs krāslys; kūka krāslys; ādas k. — uodiņs krāslys; uodys krāslys

kredītbanka subst. kreditbanks

kredītbirojs subst. kreditbirojs

kredītiestāde subst. kreditu īstots

kredītkart|e subst. kreditkarteņa; karteņa sar.; maksāt ar ~i — moksuot ar kreditkarteņu; moksuot ar karteņu (sar.)

kredītkonts subst. kreditsaskaits

kredītlīdzekļi subst. kreditleidziekli

kredītlīgums subst. kredita dasaruna

kredītnauda subst. kreditnauda

kredītnodaļa subst. kreditu atdale

kredītprocenti subst. par. dsk. kreditprocenti

kredītpunkts subst. kreditpunkts

kredītreitings subst. kreditu reitings

kreilis subst. čete

kreimene subst. bot. žogotmēle; parastā k. — parostuo žogotmēle (Convallaria majalis)

kreis|ais adj. keir/ais, -uo; ~ā roka — kairuo rūka; ~ā puse 1) (pa kreisi) keiruo puse; 2) (iekšpuse, izvērsta uz āru) izvārstuo puse; uzvilkt (mazgāt) ar ~o pusi uz āru — apviļkt (mozguot) izvierteņ; ~i uzskati — keirī redzīni; ~ie spēki — keirī spāki; ~ā prece fraz. (sar.) keiruo prece

krejot ver. kraisteit

krekings subst. ķīm. krekings; tvaika k. — suta krekings; katalītiskais k. — katalitiskais krekings

krekls subst. vsk. un dsk. krakli dsk.; vīriešu k. — veirīšu krakli; kokvilnas k. — būmeļa krakli; linu k. — lynu krakli; balts k. mugurā — bolti krakli mugorā; uzvilkt ~u — apviļkt kraklus; ~a apkakle (apkakalīte) — kraklu apakle (apakleite)

krelles subst. par. dsk. zeilis

kreppapīrs subst. krepapapeirs

kres|e subst. bot. nasturceja (Tropaeolum); ~u salāti — nasturceju salati

krevel|e subst. kreve; pārklāties ar ~i — apkrevēt

krietni adv. labtik; labvīn; labi vīn; k. sen — labtik seņ; l. daudz — labvīn daudzi

kriminālatbildība subst. kriminalais atsaceigums

krimināltiesisk|s adj. kriminaltīsisk/ys, -a; ~ā kontrole — kriminaltīsyskuo kontrole

krist ver. 1. krist; (vairākkārt, atkārtoti) kritelēt; 2. (karā) limt; viņa vectēvs ~is karā — juo vac'uks lyma karā

kritērij|s subst. kriterejs; vadīties pēc citiem ~iem — vadeitīs nu cytu kritereju

krītiņ|š subst. dem. kreideņš; bērnu ~i — bārnu kreideni

krīts subst. kreids

krodzinieks subst. krūdzin/īks, -eica

krogs subst. krūgs

krokot ver. raukšt

kroplīgs adj. nabarāga- subst. īp. ģen.; k. darinājums — nabarāga darīņs; k. nosaukums — nabarāga pasauka; k. stāvs — nabarāga stuomiņs

kropls adj. 1. (kroplis) : k. cilvēks — nabarāgs; k. zēns — nabarāgs puiškyns; k. koks — nabarāgs kūks; 2. pārn. nabarāga- subst. īp. ģen.; k. darinājums — nabarāga darīņs; k. nosaukums — nabarāga pasauka; k. stāvs — nabarāga stuomiņs

krosene subst. sar. sportkūrpe

krūšgals subst. cičuks

krūšugals subst. cičuks

krūm|s subst. kryums; veidot ~u — veidot ~u; singonija augot veido kuplu ~u — singoneja augdama rīš kuplu kryumu

krupis subst. rupucs

krustaceļ|š subst. rel. krystaceļš; ~a stacijas — krystaceļa nūstuošonys

krustceles subst. par. dsk. krystceli

krustojums subst. krystcelis

krust|s subst. krysts; sist ~ā — pīkaļt krystā; ~ā sišana — pīkaļšona krystā; ~ā sistais — pīkoltais krystā

krūt|s subst. 1. kryuts; (sieviešu – arī) CICS sar.; ~s galiņš — cičuks; 2. (~is) par. dsk. kryuteža vsk. un dsk.; izgāzt ~is — izrīzt kryutežu; izarīzt; iet ~isizgāzis fraz. īt izarīzs

krūzīt|e subst. dem. pūdeņš; dzert no ~es — dzert nu pūdeņa; ieliet (ieliet sev) pienu ~ē — īlīt (īsalīt) pīna pūdeņā

kucēns subst. sunāns; kucāns

kūciņa subst. peiriedzs

kuģis subst. lellaiva; akrants

kuģniecība subst. lellaiveiba

kūka subst. (liela) peirāgs; (kūciņa) peireidzs

kukai|nis subst. (~ņi dsk.) kustūne par. vsk.; (sīki kukaiņi – arī) mosolys par. dsk.

kuku|lis subst. 1. kukuļs; maizes k. — maizis kukuļs; 2. (uzpērkot) buoškys; ņemt ~ļus — jimt buoškus

kukurznis subst. kalacs

kūlis snaps

kulstīkla subst. kuļstekle

kultenis subst. kul. olu k. — ūlinīks

kult|s subst. kults; personības k. — personeibys kults; ~a kalpi — kulta kolpi

kultūra subst. kultura

kultūrsociāls adj. kultursocial/s, -a

kultūrvēsture subst. kulturviesture

kultūrvēsturisk|s adj. kulturviesturisk|ys, -a

kultūrvide subst. kulturapleice

kumelī|te subst. bot. romuleņš; ~šu tēja — romuleņu čaja

kundzība subst. 1. vaļde; vaļdeišona; 2. pārn. kieneiba; nacionālistiskās ideoloģijas k. — nacionālistiskās ideoloģijas k.

kunkstēt ver. kunkšēt

kuņģ|is subst. pasirds; ~a pilieni — lasis pasirdei; ~a čūla med. pasirds jālums; ~a sula fiziol. pasirds sulys (tik dsk.); akūts ~a iekaisums med. ūmeigs pasirds aiztveikums

kuplot ver. t. un pārn. sasajimt; zāluot

kur adv. kur; k. nu vēl — kur vēļ; ne tikai...k. nu vēl — jau...na tik vēļ; dēli nevari pacelt, kur nu vēl baļķi — goldskaļa navari paceļt, na tik vēļ bolkys

kurināmais subst. adj. kurīņs; šķidrais k. — škeistais kurīņs; gāzveida k. gazyskais kurīņs

kurk|stēt ver. 1. tūrkšt; kūrkt; (par vardēm – arī) kvakšynuot; zemesvēži ~st — zemisviezeiši tūrkš; 2. (par vēderu) kūrkt

kurkulis subst. kūrcaklys; puorneicāns apv.

kurl|s adj. kūrsl/ys, -a

kurmis subst. kūrmuļs

kurp|e subst. kūrpe; sporta ~es — sportakūrpis

kurpnie|ks subst. zuobacn/īks, -eica

kurtka subst. -> v ē j j a k a

kurtuve subst. kūrtive

kustēt ver. kustēt

kustēties ver. kustēt

kustīb|a subst. kusteiba; ~u traucējumi — kusteibu navare

kutēt ver. kitēt

kutināt ver. kitynuot

kvakšķēt ver. kvakšynuot; kūrkt (ap vardivem)

kvalitāte subst. kvalitets

kvas|s subst. dzyra; padzerties ~u — padzert dzyrys

kvēli adv. tveikai

kvēl|s adj. tveik/s, -a

kvēlspuldze subst. korstļampine

kvēpek|lis subst. (kvēpināmais trauks) kiupeļneica

kvēpinā|t ver. kiupynuot; ~mais trauks — kiupeļneica

kvīts subst. kvita

ķēde subst. važa vsk. un dsk.; karški dsk.

ķēdīte subst. dem. važeņa

ķēniņ|š subst. kiene/ņš, - nīne; puse ~a valsts folkl. puse kienestis

ķēniņvalst|s subst. kieneste; puse ~s folkl. puse kienestis

ķērājs subst. 1. (persona) giviej/s, -a; 2. (ierīce) giutivs

ķērciens subst. kriecīņs

ķērkšana subst. kriekšona; krākums

ķērkt ver. krēkt

ķeceris subst. eretiks

ķemmēt ver. sukuot

ķemme subst. dsk. grebiņs

ķengurs subst. kengurs

ķengursoma subst. nesine

ķepa subst. depe

ķermenis subst. 1. (dzīvas būtnes) augums; 2. fiz. lītyns

ķert ver. giut; giusteit

ķesteris subst. bazn. zakristijans

ķieģe|lis subst. ceglys; ~ļu ceplis — ceglineica

ķīla subst. aizstots

ķīmija subst. kimeja

ķīmiski adv. kimisk/a/i

ķīmisk|s adj. kimisk/ys, -a

ķirbis subst. garbuzs

ķirš|i subst. dsk. vīšnis; ~u ievārījums — vīšņu vuoreklis

ķirsis subst. 1. (koks) vīšne; (saldais) trešne; parastais (skābais) ķ. (Cerasus vulgaris) parostuo vīšne; saldais ķ. (Cerasus avium) trešne; smaržīgais ķ. (Cerasus mahaleb) smuordeiguo vīšne; tūbainais ķ. (Cerasus tomentoda); ~šu dārzs — vīšņu suods; 2. (oga) vīšne; vīšņūga; trešne; trešņūga; ~šu ievārījums — vīšņu vuoreklis

ķirzaka subst. škierzlots

ķīselis subst. keisieļs

ķīsis subst. iht. keiss

ķivere subst. kaska

labi part. labtik; labvīn; labi vīn; l. sen — labtik seņ; l. daudz — labvīn daudzi

labī|ba subst. maize (teirumā); zaļmaize; l. aug raženi — maize labi aug; ~as produkti — zaļmaizis produkti; ~as cenas — zaļmaizis cenys; ~as tirgus — zaļmaizis tiergs

labiekārtošan|a subst. saparāds; teritorijas l. — teritorejis saparāds; sagatavot teritorijas ~as projektu fraz. sastateit teritorejis saparāda projektu

labiekārtojum|s subst. 1. saprāds; ~a darbi — saparāda dorbi; 2. labtureiba; ~a elementi — labtureibys elementi

labiekārtot ver. /sa/parādavuot

labklājīb|a subst. labtureiba; labdzeive; ~as ministrija — ~as ministrija

labošana subst. pataise; pruova

lab|s adj. lob/s, -a; ~u ēstgribu (apetīti)! — Dīvs gaus!

labturība subst. labtureiba (dzeivinīku)

labums subst. lobums; sūrme; iet ~ā — 1) īt sūrmē; 2) dadūt svora

labvēlīgi adv. labdareig/a/i; l. iedarboties (uz ko) labdareigai paveikt (kū); l. noskaņots — labdareigai nūsastatejs

labvēlīg|s adj. palūbeig/s, -a; labdareig/s, -a; ~i apstākļi — palūbeigi apstuokli; ~a situācija — palūbeiga situaceja; ~a vide — palūbeiga apleice; ~a attieksme (pret ko) labdareiga nūstota (pret kū); labdareigs pasavierīņs (iz kuo)

lacīte subst. dem. seilinīks

lādētiesa ver. (uzlādēties) īsakraut

lādētiesb ver. (teikt lāstus, sunīties) valnavuot

lāde subst. skreine

lādīte subst. dem. skreineite

lāčauzas subst. kasteri

lai part. kab; lai

laicīg|s adj. 1. laiceig/s, -a; 2. pasauleig/s, -a; ~ā inteliģence — pasauleiguo iņteligeņceja

laidā : vienā l. adv. vīnmuk

laidar|s subst. dīnduorzs [•d’'`īnd`uor’z’s’]; iedzīt govis ~ā — sadzeit gūvs dīnduorzī

laidiens subst. izlaidums; kalendāra jaunākais laidiens — pošjaunais kaleņdera izlaidums

laikapstākļi subst. par. dsk. gaisalaiks

laikdal|e subst. inf. laikadaleiba; ~es daudzpiekļuve — laikadaleibys daudzīma; ~es blīvēšana — laikadaleibys bīzeiguošona

laikposms subst. laikavyds

laik|s subst. 1. laiks; visu ~u — vysod; vysulaik; vys; pastuoveig/a/i; nūtaļ; nanūstuodams (nanūstuodama); bez nūstuošonys; jau kādu (zināmu) laiku — jau kurs laiks; tai pašā ~ā — vīnulaik; 2. (meteoroloģiskie apstākļi) laiks; gaisalaiks; labs l. — lobs laiks; slikts l. — nalobs laiks; silts l. — sylts laiks; auksts l. — solts laiks; ~a apstākļi — gaisalaiks

laime subst. laime; laimeiba

laistītiesa ver. 1. (piem., ar ūdeni) laisteitīs; 2. (piem., par mirdzošu krāsu) leipinēt; spaitētīs

laistītiesa ver. 1. (piem., ar ūdeni) laisteitīs; 2. (piem., par mirdzošu krāsu) leipinēt; spaiteitīs

laiv|a subst. laiva; braukt ar ~u — braukt laivā; laivuot

lakatiņš subst. dem. skareņa; skusteņš sar.

lakats subst. skora; skusts sar.

lamatas subst. par. dsk. spūsts vsk. un dsk.

lampaa subst. ļampa

lāpīt ver. luopeit; l. padziras fraz. (sar.) atsapadzyruot

lappus|e subst. puslopa; salikt pēc ~ēm — puslopuot; salikšana pēc ~ēm — puslopuošona

lapukok|s subst. lopukūks; ~u mežs — lapīne

lasāmatmiņ|a subst. inf. skaitomatguods; ievadizvades pamatsistēmas l.; ~as kasetne — skaitomatguoda kasets; ~as kompaktdisks — skaitomatguoda kompaktiņs /diskys/; ~as ciparvideodisks — skaitomatguoda skaitleigais videodiskys

lasāmviela subst. skaiteiba; lektura; interesanta l. — iņteresanta skaiteiba; vērtīga l. — vierteiga skaiteiba

lasīta ver. (grāmatu u. tml.) skaiteit; (daudz, atkārtoti) skaitinēt; l. grāmatu — skaiteit gruomotu

lasītb ver. (vākt) laseit

lasītāj|s subst. skaitin/īks, -eica; skaiteituoj/s, -a

lasītav|a subst. skaiteitova; ~as abonements — abonements iz skaiteitovu

lāsteka subst. lataka

latgalie|tis subst. latga/ļs, -līte; ~šu valoda — latgaļu volūda

latgalika subst. latgalika

latga|lis subst. latga/ļs, -līte; ~ļu valoda — latgaļu volūda

latgaliski adv. latgaliski; latgaliskai

latgaliskošana subst. latgaliskuošona; latgaliskuojums

latgaliskojums subst. latgaliskuojums; latgaliskuošona

latgaliskot ver. latgaliskuot

latgaliskoties ver. latgaliskuotīs

latgalisk|s adj. latgalisk/ys, -a

latgaliskums subst. latgaliskums; latgaleiba

latgalistika subst. latgalistika

latgalist|s subst. latgalist/s, -e

latvietība subst. latvyskums

latvie|tis subst. latvīt/s, -e; ~šu valoda — latvīšu volūda

latvis subst. poēt. latvīts (neutr.)

latviski adv. latviski; latvyskai

latviskošana subst. latvyskuošona; latvyskuojums

latviskojums subst. latvyskuojums; latvyskuošona

latviskot ver. latvyiskuot

latviskoties ver. latvyskuotīs

latvisk|s adj. latvysk/ys, -a

latviskums subst. latvyskums

laucinie|ks [•laũcin`ieks…n`iece] subst. soluon|s, - eica [•sol`uonc…n’^ėica]; pilsētnieki un ~ki — mīškuoni i soluoni

lauks subst. 1. dierva; teirums; 2. laukums; elektriskais l. — elektriskais laukums

lauksaimniecīb|a subst. zemsaimesteiba; ~as produkcija — zemsaimesteibys produkceja

lauksaimnieciski adv. zemsaimesteig/a/i

lauksaimniecisk|s adj. zemsaimesteig/s, -a

lauksaimnie|ks subst. zemsaimin/īks, -eica

laukums subst. 1. (pilsētā u. tml.) laukums; 2. (platība) pluots

launaglaiks subst. dīnišku laiks

launagot ver. dīniškuot; ēst dīniškys

launags subst. dīniškys dsk.; ēst ~u — ēst dīniškys; dīniškuot

laupījums subst. applāsums

laupīt ver. applēst

laupītāj|s subst. nāzin/īks, -eica

laurīnskābe subst. ķīm.

lausk|a subst. suče; stikla l. — stykla suče; krūzītes l. — pūdeņa suče; izlūza l. — izbyrza suče; saplīst ~ās 1) (trieciena rezultātā) saduzt sučēs; 2) (bez trieciena) sabirzt sučēs; sadauzīt ~ās — sadauzeit (sasist) sučēs

lausks subst. lauskys

lauznis subst. lauztivs; (āliņģu ciršanai) vagda

lavatera subst. bot. bapka

lēlis subst. ornit. lieļs (Caprimulgus europaeus)

lēmējorganizācija subst. sprīžūšuo organizaceja

lēmumpieņemšana subst. sprīdumu pījimšona; sasprīsšona

lēmums subst. sasprīdums; sprīdums

lēni adv. lānai; lieni; nadreiži; namudri

lēn|s adj. lān/s, -a; lieneig/s, -a; nadreiz/s, -a; namudr/ys, -a

lecamaukla subst. lokstaukla

ledene subst. ledneica

ledusa subst. lads

ledusa subst. lads

ledusskap|is subst. soltumnīks; ~ja saldētava — soltumnīka ladaune

lefkoja subst. bot. leukoneja

leģē|t ver. legirēt; ~tie tēraudi — legirātī tāryudi

lej|a subst. 1. (apakša) zamoška; zemīne; uz ~u — zamyn; iz zemīni; 2. (ieleja) līkne; leja

lejkanna subst. laistekle

lejup adv. zamyn; iz zemīni

lejupejoš|s partic. zamynīmūš/s, -a; ~ā secībā — zamynīmūšā saksteibā

lejupielādēt ver. inf. atsasyuteit

lejupielāde subst. inf. atsasyuteišona

lejuplāde subst. inf. atsasyuteišona

lektīra subst. skaiteiba

lelle subst. lele; salmu l. — cysu lele; rotaļāties (spēlēties) ar lellēm — kaitēt ar lelem; leļļu māja — leļu sāta

lempis subst. ļūļa kopdz.; kebere kopdz.

lenšiekārta subst. būržītaise

lent|e subst. būrde; ~es konveijers — būrdis koņvejers

lentīte subst. dem. būrdeite

leņķis subst. styurīņs; plats (šaurs) l. — plots (šaurs) styurīņs

lepra subst. med. lepra; špitaleiba

letgalis subst. latgaļs

letika subst. letika

letisms subst. val. letonizmys

letonika subst. letonika

letonisms subst. val. letonizmys

letonizācija subst. letonizaceja

licencēšana subst. liceņciešona

licence subst. liceņceja

lidaparāts subst. skrīnaparats

līder|is subst. lider/s, -e

līderpozīcijas subst. par. dsk. liderpozicejis

lidmašīna subst. skrīnmašine

lidojum|s subst. 1. skriejīņs; gaisskriejīņs; fantāzijas l. pārn. fantazejis (īvaidzis) skriejīņs; no putna ~a — nu putna skriejīņa; 2. (aviācijā) gaisskriejīņs; l. atlikts uz stundu — gaisskriejīņs puorcalts par stuņdi iz prīšku; ~u saraksts — gaisskriejīņu saroksts; ~u grafiks — gaisskriejīņu grafiks; ~a laiks — gaisskriejīņa laiks; ~a gaidīšanas laiks — gaisskriejīņa gaideišonys laiks; lidsabiedrība nodrošina ~u — gaissabrīdreiba puordrūsynoj gaisskriejīni; ~a izpilde — gaisskriejīņa izpiļde; ~u veic aviosabiedrība (aviokompānija) "Air Baltic" — gaisskriejīni izpylda aviokompaneja "Air Baltic"

lidosta subst. gaisūsta

lidota ver. skrīt (pa gaisu); skraideit (pa gaisu)

lido|ta ver. skrīt (pa gaisu); skraideit (pa gaisu); putni ~o — putni skrīn (skraida); lidmašīna ~o — skrīnmašine skrīn (skraida); 1); 2)

lido|ta ver. skrīt (pa gaisu); skraideit (pa gaisu); putni ~o — putni skrīn (skraida); lidmašīna ~o — skrīnmašine skrīn (skraida)

lidotājs subst. gaisskriejiej/s, -a

lidsabiedrība subst. gaissabrīdreiba; aviokompaneja

līdz prep. da; leidz; l. šim — da šam; da ituo

līdzatkarība subst.

līdzatkarīg|ais subst. adj.

līdz|ēt ver. paleidzēt; zāles ~ēja — zuolis paleidzēja; ko tas līdz? — kū tys paleidz? kas nu tuo?; ko līdz izglītība, ja nevar atrast darbu — kū paleidz vuiceiba, ka dorba navar atrast; tas maz ko līdzēja — tys cīš nikuo napaleidzēja; tur vairs neko nevar l. — ituo vaira navar par lobu grīzt

līdzšinēj|ais adj. dašamej/ais, -uo

līdzeklis subst. leidzieklis; plašsaziņas l.; masu informācijas l.; masu saziņas l. — viesteitivs; transporta l. — transporta leidzieklis

līdzenums [•lī̃dzęn`ums] subst. ģeogr. leidzonaine [•l’`ėidzon`ain’ä]; Jersikas l. — Jersikys leidzonaine; Lubāna l. — Lubuona leidzonaine; Zilupes l. — Sīnuojis leidzonaine

līdzināties ver. 1. leidzynuotīs; 2. (kam) byut leidzeig/am, -ai (da kuo)

līdzīpašnie|ks subst. bīdrasovin/īks, -eica; leidzasovin/īks, -eica

līdzsavienojums subst. tel. leidzasaškeirums

līdzstrādnie|ks subst. bīdradareituoj/s, -a; leidzadareituoj/s, -a

līdzstrāva subst. leidzonstrauja

līdzsvarot ver. /sa/māronuot

līdzsvarot|s partic. māronuot/s, -a; ~a attīstība — māronuota raisteiba

līdztiesība subst. leidzonums; leidzatīseigums

līdztiesīgi adv. leidzonai; leidzatīseig/a/i

līdztiesīg|s adj. leidzon/s, -a; leidzatīseig/s, -a

līdzvērtība subst. leidzonums; leidzavierteigums

līdzvērtīgi adv. leidzonai; leidzavierteig/a/i

līdzvērtīg|s adj. leidzon/s, -a; leidzavierteig/s, -a

liecināt ver. 1. (dot liecību) līcynuot; 2. (par ko) (norādīt; būt par pazīmi) līcynuot (kū); pīzeimēt (kū)

liekšķere subst. laiška; šuple; vētījamā l. — vieteikla

liekpasts subst. inf. līkposts

lielība subst. pauseiba

lielībnieks subst. pausl/is, -e

lielīties ver. teiktīs; paustīs

lielmēroga subst. īp. ģen. leļmiereig/s, -a adj.; l. objekts — leļmiereigs (lelmiereigais) objekts; l. kartēšana — leļmiereiguo kartiešona; l. reklāmprojekts — leļmiereigs (lelmiereigais) reklamprojekts

lielpilsēt|a subst. leļmīsts; ~as iedzīvotāji — leļmīsta dzeivuotuoji

liesma subst. līsme; guņslīsme poēt.

lieste subst. kapuls/kapyls/kapyla

lietderīgi adv. līteig/a/i

lietojumprogrammatūra subst. inf.

lietotāj|s subst. daž. noz. lītuotuoj/s, -a; ~a vārds inf. sāgvuords

lietusmētelis subst. leitinīks

lietussargs subst. leitasorgs

lietutiņš subst. dem. leiteņš; (kad īsu laiku smidzina – arī) myrga

lietuvēn|s subst. lītūņs; ~a krusts — lītūņa krysts

līgav|a subst. 1. jaunive; ~as tērps — jaunivis aptārps; ~as kleita — ~as kleita; ~as pušķis — jaunivis puškys; ~as plīvurs — jaunivis veļums; 2. folkl. ļaudova

līgaviņa subst. dem. ļaudaveņa

līgo inter. etn. rūtuo; Jānīts nāca pār gadskārtu, l., l.! folkl. Par gadeņu Juoneits guoja, rūtuo, rūtuo!

līgošana subst. rūtuošona; l. pils parkā — rūtuošona piļs parkā; lai visiem jauka l.! — breineigu rūtuošonu vysim!

līgodziesma subst. rūtuodzīsme

līgosvētki subst. dsk. 1. (Jāņi) Juoņadīna; 2. (Zāļu diena) Juoņa vokors

līgota poēt. rūtuot; leiguot

līg|otb (dziedāt līgodziesmas, svinēt Jāņus) rūtuot; šovakar ~o visās malās — šūvokor rūtoj pa vysom molom; kur šogad ~osim? — kur itūgod rūtuosim?

līgotāj|s subst. rūtuotuoj/s, -a; saimnieks ~us pacienā ar alu — saiminīks rūtuotuojus pamīloj ar olu

līgotne subst. rūtuodzīsme; rūtuo dzīsme

ligroīns subst. ķīm. ligroins

līgums subst. dasaruna; starptautisks l. — škārsregionala dasaruna; preču piegādes l. — preču piegādes l.

līgumsaistības subst. jur. dasarundaīsmis; daīsmis pa dasarunai

līgumslēdzēj|s subst. dasaruņn/īks, -eica; kontrahe/nts, -ņte

ligzda subst. 1. pereklis; 2. (kontaktligzda) īsprausne

līksme subst. prīca; prīceiba; ļuste sar.

līksmi adv. prīceig/a/i; ļusteig/a/i sar.

līksmība subst. prīca; prīceiba; ļuste sar.

līksmot ver. prīcuot; prīcuotīs; ļustēt sar.

līksm|s adj. prīceig/s, -a; ļusteig/s, -a sar.

likt ver. likt; l. mierā (kādu) atstuot (nu kuo)

liktenīgi adv. nūliceig/a/i; nūlicīneig/a/i

liktenīg|s adj. nūliceig/s, -a; nūlicīneig/s, -a

liktenis subst. nūlicīņs

likteņtraģēdija subst. lit. nūlicīņa tragedeja

liktiesa ver. : l. mierā — atsalaist; liecies mierā! — atsalaid!

lik|tiesb ver. (šķist) ruodeitīs; pasaredzēt; /man/ liekas, ka… — /maņ/ ruodīs, ka…; /maņ/ dūmojās, ka; varētu l., ka… — dūmuotīs /ka/… (dūmuotīs – byus vacums skaistuoks); likās, ka… — pasaredzēja, ka

līmēt ver. lepēt

līme subst. lepeklis

līmenis subst. daž. noz. leidzīņs

līmlente subst. lipne; pielīmēt ar līmlenti — dalepēt ar lipni; ~s rullītis — lipnis ritineits

limonēns subst. ķīm. limonens

līmspīles subst. par. dsk. kautovys

linalols subst. ķīm. linalols

lindāns subst. ķīm. lindans

lin|i subst. par. dsk. lyni; ~u lauks — lynuojs; (pēc linu nopļaušanas) lynaite; ~u eļļa — lynsāklu olejs

līnija subst. lineja; pārtraukta l. — streiplineja

līnijdroška subst. etn. linejka

linsēkl|as subst. par. dsk. lynsāklys; ~u eļļa — lynsāklu olejs

literatūrkritika subst. literaturkritika

literatūrkritiski adv. literaturkritisk/a/i

literatūrkritisk|s adj. literaturkritisk/ys, -a

literatūrzinātne subst. literaturzineiba; formālā l. — formaliskuo literaturzineiba

literatūrzinātnie|ks subst. literaturzinin/īks, -eica

literatūrzinātniski adv. literaturzinisk/a/i

literatūrzinātnisk|s adj. literaturzinisk/ys, -a

litij|s subst. ķīm. litejs; ~a hlorīds — liteja hlorids; ~a karbonāts — liteja karbonats

locekl|is subst. 1. anat. lūceklis; 2. (~is, ~e) bīdrys; valdes l. — volda bīdrys; 3. teikuma l. gram. sacejuma daļa

locīt ver. lūceit; l. muguru — leikuot; l. muguru saimnieka druvā — leikuot pa saiminīka dryvu (direvu, teirumu)

lodāmurs subst. tehn. svīdynuotivs; cynātivs

lodēšana subst. svīdynuošona; ciniešona

lodēt ver. svīdynuot; cinēt

lodētāj|s subst. svīdynuotuoj/s, -a; cinātuoj/s, -a

lode subst. 1. lūde; 2. rutuļs

lodīte subst. dem. 1. lūdeite; 2. rutuleits

lodlampa subst. tehn. svīdynļampa

lokalizēt ver. lokalizēt

loks subst. lūks; kūplys

loma subst. daž. noz. role

ložņāt ver. lūduot

lū|gta ver.

lū|gta ver. lyugt; praseit; l. palīdzību — lyugt (praseit ) paleiga; l. atbalstu — lyugt (praseit) atspaida; l. ciemos — praseit gostūs; laipni ~dzam! — vasali atguojuši (atbraukuši)!; laipni ~dzam Latgalē! — vasali Latgolā!; —

lū|gta ver. lyugt; praseit; l. palīdzību — lyugt (praseit ) paleiga; l. atbalstu — lyugt (praseit) atspaida; l. ciemos — praseit gostūs; laipni ~dzam! — vasali atguojuši (atbraukuši)!; laipni ~dzam Latgalē! — vasali Latgolā!; ~dzu! — lyudzam/s, (-a, -i, -ys)

lūgums subst. prasejums; lyugums

lūk part. vei; pas; šak; šakur; l. kur — šakur; eukur; vei kur; l., kur viņš nāk — eukur jys atīt

luminiscent|s adj. luminscent/s, -a; ~ie gaismas avoti — luminiscentī gaismys olūti

lupata subst. kokors

lutidīns subst. ķīm. lutidins

ļaunprātīgi adv. ļauneig/a/i; ļ. izmantot (ko) — ļauņlīteiguot (ar kū)

ļaunprātīg|s adj. ļauneig/s, -a; (kā) ~a izmantošana — ļauņlīteiguošona (ar kū)

ļaun|s adj. ļaun/s, -a; ļauneig/s, -a; neņem ~ā — najem par ļaunu

ļip|a subst. lipa; kustināt ~u — škurynuot lipu

ļoti adv. cīš/i/; dyžan

mācekl|is subst. vuicin/īks, -eica

mācīb|a subst. 1. vuiceiba; dabas m. — dobys vuiceiba; valodas m. — volūdys vuiceiba; apkārtnes m. — apleicīnis vuiceiba; ierindas m. — īailis vuiceiba; teikuma m. gram. sacejumu vuiceiba; sintakse; 2. rel. muoceiba; kristīgā m. — kristeiguo muoceiba; Budas m. — Budys muoceiba; 3. pārn. (rīcības sekas, no kā gūst pieredzi) pavuicīņs; tā viņam būs m. uz visu mūžu — ite jam byus pavuicīņs iz vysa myuža; tas tev par ~u — ite tev pavuicīņs; būs m, ka vispirms vajag pārbaudīt — byus pavuicīņs, ka pyrma vajag puorsavērt; gūt (saņemt) labu ~u — dabuot loba pavuicīņa; dzīve devusi labu ~u — dzeive deve lobu pavuicīni; rūgta m. fraz. suopeigs pavuicīņs

mācības subst. par. dsk. vuiceibys

mācīblīdzek|lis subst. vuiceibu leidzieklis; latgaliešu valodas ~ļi — latgaļu volūdys vuiceibu leidziekli

mācīt ver. vuiceit

mācītāj|māja subst. ~muiža subst. plebaneja

mācītāj|s subst. bazneicku/ngs, -ņdze

mācīties ver. vuiceitīs

madara subst. bot. modora; ķeraiņu m. — vuornadzs (vuornadz’s’)

mašīna subst. daž. noz. mašine

magnētiski adv. magnetisk/a/i

magnētisk|s adj. magnetisk/ys, -a; ~ā lente — magnetiskuo būrde

magnētoptisk|s adj. magnetoptisk/ys, -a; ~ais disks inf. magnetoptiskais diskys

magnēts subst. magnets

magnetīts subst. ķīm. magnetits

magnij|s subst. ķīm. magnejs; ~a hlorīds — magneja hlorids; ~a karbonāts — magneja karbonats; ~a nitrāts — magneja nitrats; ~a oksīds — ~a oksīds; ~a sulfāts — magneja sulfats

magone subst. bot. mogona

magoņmaizīte subst. dem. mogonu peiriedzeņš; peiriedzeņš ar mogonys

maigi adv. meikšonai; meikši

maig|s adj. meikšon/s, -a; meikš/s, -a

maigums subst. meikšonums

maijpuķīte subst. bot. žogotmēle

maijrozīte subst. bot. ruoža

mainīt ver. meit; puormeit

maiņ|a subst. 1. (apmaiņa) meits; 2. (izmaiņas) meja; puormeja; 3. maiņa; strādāt divās ~ās — dareit div maiņuos

maiņstrāva subst. mejstrauja

maiņzvaigzne subst. mejzvaigzne

maita subst. 1. spruodzine; 2. pārn. vienk. maule

maiz|e subst. maize; kā ~i ēd, tā dziesmu dzied fraz. kuo rotūs sēd, tuo dzīsmi valk

māj|a subst. sāta; (ēka - arī) kuorms; (neliela dzīvojamā ēka – arī) ustoba; ~as lapa inf. teiklavīta

mājas subst. par. dsk. sāta

mājaslapa subst. inf. teiklavīta

mājinie|ks subst. sietin/īks, -eica

mājokl|is subst. dzeivūkle; ~ļa kredīts — dzeivūklis kredits

makšķerāķis subst. mokšorkuoss; mokšorys kuoss

makšķerēšana subst. mokšoruošona; zyvu giušona

makšķerēt ver. mokšoruot; giut zivs

makšķere subst. mokšora

makšķernie|ks subst. makšarn/īks, -eica

mākonis subst. muokuļs; lietus m. — tyucs

makrofotografēšana subst. fot. makrofotografiešona

makrofotogrāfija subst. fot. makrofotografeja

maksātnespēja subst. namoksuotnums

maksātnespējīgs adj. namoksuotn/ys, -a; uzņēmums kļuvis m. — pasajāmums tics namoksuotnys

maksātspēja subst. moksuotnums

maksātspējīgs adj. moksuotn/ys, -a

mākslinie|ks subst. 1. muokslin/īks, -eica; 2. artist/s, -e; skatuves m. — artists

mālbedre subst. muoladūbe

malkot ver. guļdžuot

malks subst. guļdzs

māllēpe subst. bot. muolaine

maltīte subst. mīlaste; ādums; ieturēt ~i — turēt mīlasti; pīsadaleit mīlastē; suotynuotīs; pasasuotynuot

māmiņa subst. mama

mamma subst. sar. mama

mandel|es subst. par. dsk. 1. (rieksti) mandalis; 2. anat. mandalis; palielinātas m. med. palelynuotys mandalis; izgriezt ~es med. izgrīzt mandalis; ~u iekaisums med. mandaļu aiztveikums

mangān|s subst. ķīm. mangans; ~a dioksīds — mangana dioksids; ~a oksīds — mangana oksids; ~a sulfāts — mangana sulfats

mānīšana subst. muoni dsk.; muons vsk.; muoneišona; muonejums

mānīt ver. muoneit

mānīties ver. muoneitīs

mans pron. mun/s, -a

mantrausība subst. ruoveigums; progoreiba

mantrausīg|s adj. ruoveig/s, -a; progoreig/s, -a

mantraus|is subst. ruoviej/s, -a; progorn/īks, -eica

manuprāt adv. pa manim

maņ|a subst. nūjauta; ~u orgāni anat. nūjautu organi

māņ|i subst. dsk. muoni; ticēt ~iem — klauseit muonus

mape subst. 1. apvuocs; 2. inf. apvuocs

mārciņa subst. muorceņa; sterliņu m. — muorceņa sterlingu

maršrutētājs subst. inf. maršrutizators

margas subst. par. dsk. turātivis; kāpņu m. — trepu turātvis

mārīte subst. ent. dīvagūteņa

mārketing|sa subst. ek. tiergdareiba; ~a stratēģija — tiergdareibys strategeja; ~a komunikācija — tiergdareibys komunikaceja; ~a nodaļa — tiergdareibys atdaļa; ~a menedžeris (vadītājs) — tiergdareibys riednīks (vadeituojs); ~a pētījumi — tiergdareibys tiemiejumi; ~a pakalpojumi — tiergdareibys pakaļpīni; ~a joma — tiergdareibys atzare

mārketing|sa subst. ek. tiergdareiba; ~a stratēģija — tiergdareibys strategeja; ~a komunikācija — tiergdareibys komunikaceja; ~a nodaļa — tiergdareibys atdaļa; ~a menedžeris (vadītājs) — tiergdareibys riednīks (vadeituojs); ~a pētījumi — tiergdareibys tiemiejumi; ~a pakalpojumi — tiergdareibys pakaļpīni; ~a joma — tiergdareibys atzare; ~a pasākums 1) (metode) tiergdareibys leidzieklis; 2) (sarīkojums) tiergdareibys sariedīņs

mārketing|sa subst. ek. tiergdareiba; ~a stratēģija — tiergdareibys strategeja; ~a komunikācija — tiergdareibys komunikaceja; ~a nodaļa — tiergdareibys atdaļa; ~a menedžeris (vadītājs) — tiergdareibys riednīks (vadeituojs); ~a pētījumi — tiergdareibys tiemiejumi; ~a pakalpojumi — tiergdareibys pakaļpīni; ~a joma — tiergdareibys atzare; ~a pasākums 1) (metode) tiergdareibys leidzieklis; 2) (sarīkojums) tiergdareibys sariedīņs

marmelāde subst. marmelads

marmors subst. marmurs

mārrutki subst. par. dsk. kreni

mārrutks subst. krens

mas|a subst. 1. masa; 2. (~as) par. dsk. masys; ~u mediji; ~u informācijas līdzekļi — viesteitivi; informācija ~u informācijas līdzekļiem — informaceja viesteitivim

masalas subst. med. masaļs

māsasdēls subst. muosāns

māsīca subst. muosineica; muosiniška

māt subst. maut /ar rūku/; mest /ar rūku/ vācynuot

materiāltehnisk|s adj. materialtehnisk/ys, -a; ~ā apgāde — materialtehniskuo davede

mātīte subst. muoteite; velna m. sar. (niev.) valnauka

matracis subst. paseiļs; matrass

mats subst. mots

maucība subst. vienk. t. un pārn. mauceiba

maucīgi adv. vienk. mauceig/a/i

maucīgs adj. vienk. mauceig/s, -a

mauka subst. vienk. mauka

maukoties ver. vienk. maukuotīs

mau|kt ver. 1. maukt; (vairākkārt, atkārtoti) maukalēt; m. gredzenu pirkstā — maukt gradzynu pierstā; 2. vienk. (doties) plēst; ~c pa šoseju milzīgā ātrumā — plieš pa sašu miļža dreizumā; ~cam uz Angliju — pliešam iz Angleju; 3. vienk. (sist) viļkt; ~ca viņam starp acīm — vylka jam ocu vydā

maz adv. moz; par m. — par moz; nagon/a/

mazākumtautība subst. mozumtauta

mazbērn|s [•mazbęęrns] subst. 1. (mazdēls, mazmeita) bārnubārns [•b`ārnubārns]; 2. bārns (nu gods da treju); ~a vecums — pyrmaškoļnīka (šyupeleiša) vacums; ~a sētiņa — bārnu sātmaleits; ~u novietne — šyupeļneica

mazēka subst. būvn. mozkuorms

mazdēls subst. bārnudāls; (dēla dēls) dāladāls; (meitas dēls) meitysdāls

mazgāt ver. mozguot

mazgātava subst. mozguotova

mazliet adv. drupeit/i/; drupu; drupeņ

mazmeita subst. bārnumeita; (dēla meita) dālameita; (meitas meita) meitysmeita

mazoglekļa subst. īp. ģen. nelok. mozūgli/ņs, -ne adj.; m. tērauds — mozūgliņs tāryuds; elektrodi m tērauda metināšanai fraz. elektrodi mozūgliņam tāryudam savyrynuot

mazotne subst. par. vsk. mozdīnys par. dsk.

mēģene subst. raudzeitive

mēģinājums subst. 1. raudzejums; 2. (kora, ansambļa, koncerta, izrādes u. tml.) raudzejums; repeticeja

mēģināt subst. raudzeit

mēļot ver. pļoukšēt; pupučuot

mēle subst. mēle; kam m. niezēja izstāstīt fraz. kurs valns pasaceja

mēm|ais subst. adj. māmu/ļs, -le subst.

mēnesnīc|a subst. mienesneica; ~ā — mienesneicā; pi mienesnīka

mēne|ss subst. mienesnīks; (mitol., folkl. – arī) mieness; jauns m. — jaunagols; jauns mienesnīks; pilns m. — pylnats; dilstošs mēness — deļts; vacagols; vacs mienesnīks; tukšs m. —; ~ss aptumsums — mienesnīka aptimsšona; ~ss fāzes — mienesnīka fazys; ~ss fāzu maiņa — mienesnīka meitovys; ~ss gaismā — pi mienesnīka

mēnestiņš subst. dem. mieneseits

mērce subst. zūste

mērķauditorija subst. snāgauditoreja

mērķdotācija subst. snāgdotaceja

mērķgrupa subst. snāggrupa

mērķiemaksa subst. ek. snāgīmoksa

mērķ|is [•mē̃rķis] subst. 1. (uz ko tiecas) snāgs; sasniegt ~i — daīt da snāga; /ne/izmantot paredzētajiem ~iem — izlītuot /na/ pa paškeirumam; 1. (uz ko tiecas) snāgs; sasniegt ~i — daīt da snāga; /ne/izmantot paredzētajiem ~iem — izlītuot /na/ pa paškeirumam

mērķizmaksas subst. par. dsk. snāgizmoksys

mērķlielums subst. snāglelums; gaisa kvalitātes mērķlielums —

mērķprogramma subst. snāgprograma

mērķreģions subst. snāgregions

mērķtiecība subst. pastatīneigums

mērķtiecīgi adv. pastatīneig/a/i

mērķtiecīg|s adj. pastatīneig/s, -a

mērķtiecīgums subst. pastatīneigums

mērkaķi|s subst. zool. naups [•n`aup’s’]; savvaļas m. — mežogais naups; pat ~i var iemācīt — i naupi var izvuiceit

mērogs subst. mierīņs

mētelis subst. sveita

medaļnie|ks subst. medaļnīks

medīb|as subst. par. dsk. medeiba par. vsk.; doties ~ās — laistīs medeibā; /sa/rīkot ~as — /sa/reideit medeibu

medij|s subst. : masu ~i — viesteitivi; atsauksmes masu ~os — atbaļši viesteitivūs

medmāsa subst. medicinys muosa; medmuosa sar.

mednie|ks subst. medin/īks, -eica

meita subst. 1. meita; vienīgā m. — vīņmeita; 2. (jauniete) mārga; meita folkl.

meklēšana subst. mekliešona; vaicuošona

meklējumi subst. par. dsk. mekliešonys; mekliejumi

meklēt (ko) ver. meklēt (kuo); vaicuot (kuo)

meklētājprogramma subst. inf. maklātivs

meklētāj|s subst. 1. (persona, kas meklē) maklātuoj/s, -a; vaicuotuoj/s, -a; 2. v. tehn. (ierīce) maklātivs; skatu m. — vierīņu maklātivs; 3. (meklēšanas programma) inf. maklātivs; attēlu m. — atvaigu maklātivs

melamīns subst. melamins

melisa subst. bot. takaleite; ārstniecības m. — dzeideibys takaleite (Melissa officinalis)

melle|ne subst. meļneica; ~ņu ievārījums — meļneicu vuoreklis

melnia adv. malnai; m. zils — malnai zyls; m. spīdēt — meļnēt

melnia adv. malnai; m. zils — malnai zyls; m. spīdēt — malnuot

melnīgsnējs adj. meļnišk/ys, -a

melone subst. melone

melo|t ver. maluot; ~o, ka ausis /vien/ kust fraz. acs izbūzs maloj

menedžments subst. rāds; biznesa m. — biznesa rāds; laika m. — laika rāds; personāla m. — personala rāds; klientu attiecību m. — saitu ar klientim rāds; finanšu m. — finansu rāds; kapitāla m. — kapitala rāds; informācijas m. — informacejis rāds; stresa m. — stresa rāds; kultūras m. — kulturys rāds; tūrisma m. — turizma rāds; ~a kursi — rāda kursi; ~a katedra — rāda katedra; ~a konsultācijas — rāda konsultacejis; ~a uzskaite — rāda apskaite

mentalitāte subst. mentalitets

mentāl|s adj. mental/s, -a

merkaptoetiķskābe subst. ķīm. merkaptoetičaskuobe

metabenztiazurons subst. ķīm. metabenztiazurons

metakrilamīds subst. ķīm. metakrilamids

metālapstrāde subst. metalapdare

metēnamīns subst. ķīm. metenamins

metenis subst. folkl. aizgavieņs; meteiņs

metilbromīds subst. ķīm. metilbromids; brommetans

metilhloroforms subst. ķīm. metilhloroforms

metināšan|a subst. savyrynuošona; elektrodi tērauda ~ai — elektrodi tāryudam savyrynuot

metināt ver. savyrynuot

metinātājs subst. savyrynuotuojs

metode subst. metods

mezgl|s subst. mozgys; iesiet ~u — aizsīt mozgu

mežapīle subst. raudive

mežģīnes subst. par. dsk. morgys; bryndys

mežradznieksa subst. mūz. mežaradzin/īks, -eica

mežradznieksa subst. mūz. mežaradzn/īks, -eica

mežrag|s subst. mūz. mežarogs; pūst ~u — pyust mežarogā

mežsargs subst. mežasorgs

midzenis subst. mygs

miegainība subst. mīgonums

miegains adj. mīguot/s, -a

miegamice subst. sar. kopdz. snauška

miegs subst. mīgs; m. nāk — mīgs īt; mīgs jam; man nāk m. — maņ īt mīgs; mani jam mīgs

mierīgi adv. mīronai; romonai

mierīg|s adj. mīron/s, -a; romon/s, -a; (par laiku, noskaņu u. tml.) trāp/s, -a; tīk/s, -a; m. laiks — trāps laiks; tīks laiks; m. vakars — trāps vokors; tīks vokors

mier|s subst. mīrs; likties ~ā — atsalaist; liecies ~ā! — atsalaid!; būt ar ~u (piekrist) byut iz mīra; būt ~ā (ar ko) mīreitīs (ar kū); varēt mīreitīs (ar kū)

mietpilsonība subst. seikpilītiskums

mietpilson|is subst. seikpilīt/s, -e

mietpilsonisk|s adj. seikpilītisk/ys, -a

mie|zis subst. mīzs; ~žu lauks — mīžuojs; ~žu graudi — mīžu gryudi; ~žu putraimi — mīžu putruomi; ~ža grauds med. mīžs [m’`īšš]; viņam acī iemeties ~ža grauds med. jam iz acs izaudzs mīžs

miežagrauds med. mīžs [m’`īšš]; viņam acī iemeties m. (viņam uzmeties m.) — jam iz acs izaudzs mīžs

miežgrauds subst. -> miežagrauds

miga subst. s. mygs v.

mīļākaisa adj. visp. pak. -> m ī ļ š

mīļākaisb subst. meilin/īks, -eica; viņai ir m. — jei tur meilinīku; jai irā meilinīks

mīļš adj. mīl/s, -a; meilam/s, -a

mīļi adv. meilai; mīleig/a/i

mijiedarb|e subst. saitītaka

mijiedarbīb|a subst. mejveice; ķermeņa un psihes m. — auguma i psihis mejveice; dažādu faktoru m. — vysaidu faktoru mejveice; m. starp zinātni un mākslu — mejveice iz vyds zineibys i muokslys; sistēmu m. — sistemu mejveice; radoša m. starp lasītāju un tekstu — radeiga mejveice iz vyds skaiteituoja i teksta; atrasties (pastāvīgā) ~ā — (nūtaļ) byut mejveicē; cilvēks un vide atrodas pastāvīgā ~ā — cylvāks i apleice nūtaļ byun mejveicē; pastāvīga m. — nūtaleja mejveice

mijiedarbošanās -> mijiedarbība

mijiedarbo|ties ver. byut mejveicē; turēt mejveici; reklāma ~jas ar vidi — reklama byun mejveicē ar apleici; šīs zāles var m. ar citiem medikamentiem — ituos zuolis var turēt mejveici ar cytim medikamentim

mīklaa subst. (cepšanai) meikle

mīklab subst. (minēšanai) meikle

mikrobiodegradācija subst. ķīm. mikrobiodegradaceja

mikrofons subst. mikrofons

mikrofotografēšana subst. fot. mikrofotografiešona

mikrofotogrāfija subst. fot. mikrofotografeja

mikroklimat|s subst. t. un pārn. mikroklimats; ~a kontrole — mikroklimata rāds; veidot ~u — formēt (taiseit) mikroklimatu; labvēlīgs m. kolektīvā — lobs mikroklimats kolektivā

mikrorems subst. fiz. ķīm. mikrorems

mikrorentgens subst. fiz. ķīm. mikrorentgens

mikrosmidzinātājs subst. mikroslacyns

mīksti adv. meikstai; meikši

mīkst|s adj. meikst/s, -a; ~a sirds pārn. žieleiga sirds

mīla subst. poēt. mīla; mīleiba

mīlestība subst. mīleiba; mīla poēt.

mīlināties ver. meilynuotīs

militārpersona subst. s. un v. karin/īks, -eica; militarpersona s. un v.

miljardkārt adv. milijards reižu

miljards num. milijards; m. reizes (reižu) — milijards reižu

miljonkārt adv. milijons reižu

miljons num. milijons; m. reizes (reižu) — milijons reižu

mīlul|is subst. 1. 2. nūmīļuoti/ņs, -ne

mīlulītis subst. dem. (mīļvārdiņš) mīlucāns; voguleņš; začeits; (sievietei – arī) žubeite; pyupaleņa; spūrgaleņa

milzt ver. tuļzt

mincis subst. sar. (kaķis) kics

minerālūden|s mineraliudiņs; dzert ~i — dzert mineraliudiņa

ministrija subst. pol. ministreja

ministrs subst. pol. ministris

minisvār|ciņi subst. par. dsk. minisnuotine vsk. un dsk.

minūtea subst. mynots

minūt|ea subst. mynots; pēc piecām ~ēm — par pīci mynoti

mirdzēt ver. myrguot; (par acīm) sprikstēt; (par acīm) spridzēt

mirkšķināt (acis) ver. nirkšynuot (acs)

mirklis subst. 1. nierkšīņs; 2. šaļts

mironis subst. myrūņs

mirstīb|a subst. mierstamums; ~as līmenis — mierstamuma leidzīņs

mirstīg|s adj. smierteig/s, -a

misiņš subst. ķīm. misiņs

mītiņš subst. mitings

mītiņot ver. mitinguot

mītne subst. 1. byutuve; 2. dzeivuotova

mitri adv. volgonai

mitrin|āt ver. vyldzynuot; ~ošs krēms — vyldzynojūšs krems

mitrinātājs subst. vyldzynuotivs

mitrinoš|s partic. vyldzynojūš/s, -a; m. krēms — vyldzynojūšs krems

mitr|s [•mitrs…tra] adj. volgon/s, -a [•v`olg`onc …gona]; nasaus/s, -a

mitrums subst. volgonums

mobilais subst. adj. sar. mobils (neutr.); zvanīt (runāt) pa ~o — zvaneit (runuot) pa mobilu

mobil|s adj. mobil/s, -a; ~ais telefons (tālrunis) subst. mobils; zvanīt (runāt) pa ~o telefonu — zvaneit (runuot) pa mobilu

mocīt ver. komuot; mūceit

modr|s adj. jautr/ys, -a; cilvēki, esiet modri! — ļauds, byunit jautri!; m. suns — jautrys suņs

mok|as subst. par. dsk. komuošonuos; mūceiba; ~u rīks par. dsk. kātovys; ~u sols par. dsk. kātovys

momentāni adv. momeņteig/a/i

momentān|s adj. momeņteig/s, -a

moments subst. moments

monomērs subst. ķīm. monomers

monopolstatuss subst. monopoliskys statuss

motivētājvārdkopa subst. val. motivacejis vuordu salaidums

muca subst. buca; (neliela) strucs

muš|a subst. myusa; istabas m. — ustabine myusa (Musca domestica); agrā kāpostu m. — agreimuo kuopustine myusa (Delia brassicae); augļu m — augline myusa (Drosophila melanogaster); burkānu m. — būrkuonine myusa (Psila rosae); mazā istabas m. — mozuo ustabine myusa (Fannia canicularis); siera m. — sīrine myusa (Piophila casei); viņš pat ~ai pāri nedarīs fraz. jis i myusai žāļ nadareis; kāda m. tev iekodusi? fraz. kaida myusa tev īkūde? (sar.); no ~as pūst ziloni fraz. nu myusys taiseit zyrgu

mušpapīrs subst. myuspapeirs

mugura subst. mugora

mugurkaulnieks subst. biol. mugorkauliņs

mugurkauls subst. mugorkauļs

mugursoma subst. mugarine

muit|a subst. muits; ~as punkts — muita punkts

muitnie|ks subst. muitin/īks, -eica

muiža subst. muiža

muižniecība subst. muizeiba; muizinīku lūms

muižnie|ks subst. muizin/īks, -eica

muklājs subst. liuņs

muldoņa subst. kopdz. ļurkša

murds subst. norts; veņters

mūrītis subst. būvn. (krāsns) čits (cepļa)

murmināt ver. iron. burbēt

murmulēt ver. sar. iron. burbēt

murmulis subst. sar. iron. burba

murr inter. (par kaķi) ņur

murrāt ver. ņurruot

mūsējais pron. myusejs

mūsdienas subst. par. dsk. myuslaiki

mūsdienīg|s adj. myuslaiceig/s, -a

mūsdienu- subst. īp. ģen. myuslaiku-; myuslaiceig/s, -a adj.; reģionālās valodas m. Eiropā — regionaluos volūdys myuslaiku Europā

muslis subst. sar. kul. gryudinīks

mūsu pron. myusu

mūsuprāt adv. pa myusim

mut|e subst. mute; uz ~es — apaceņ; nokrist uz ~es — nūkrist apaceņ; klausās ~i atplētis — klausuos muti papliets

mutuļot ver. ūdens avotā mutuļot mutuļo — iudiņs olūtā kai virtiņ vard

mūžizglītība subst. myužavuiceba

mūž|s subst. myužs; nekad ~ā fraz. myužā

naba subst. pupona

nacionālboļševiks subst. nacionalboļševiks

nacionāli adv. nacionalai

nacionāl|is subst. sar. nacionalīt/s, -e

nacionālisms subst. nacionalizmys

nacionālistiski adv. nacionalistisk/a/i

nacionālistisk|s adj. nacionalistisk/ys, -a

nacionālist|s subst. naconalist/s, -e

nacionālpatriotiski adv. nacionalpatriotisk/a/i

nacionālpatriotisk|s adj. nacionalpatriotisk/ys, -a

nacionālpatriotisms subst. nacionalpatriotizmys

nacionālpatriot|s subst. nacionalpatriot/s, -e

nacionāl|s adj. nacional|s, -a

nacionālsociālisms subst. nacionalsocializmys

nacionālsociālistiski adv. nacionalsocialistisk/a/i

nacionālsociālistisk|s adj. nacionalsocialistisk/ys, -a

nacionālsociālist|s subst. nacionalsocialist/s, -e

naft|a subst. nafta; ~as attīrīšana — naftys teireišona; ~as kopvads; ~as savācējvads; ~as tvaika krekinga process — naftys suta krekinga process; ~as ieguve — naftys izdabe

naftalīns subst. ķīm. naftalins

naftalīnsulfoskābe subst. ķīm. naftalinsulfoskuobe

nagla subst. nogla; būs klāt kā nagla — byus /tī/ kai nogla

naidīgi adv. īnaideig/a/i

naidīg|s adj. īnaideig/s, -a

naidīgums subst. īnaideiba; īnaideigums

nākamais partic. 1. cyt/s, -a; jaun/s, -a; n. gads — cyts gods; ~ajā gadā — cytgod; iz cyta gods; n. mēnesis — cyts mieness; ~ajā menesī — cytu mienes; ~ā nedēļa — cyta nedeļa; jauņnedeļa; ~ajā nedēļā — cytu nedeļ; jauņnedeļ; ~ā svētdiena — cyta svātdīne; ~ajā svētdienā (~amo svētdien) — cytu svātdiņ; ~ā diena pēc svētkiem — cyta dīna piec svieteibu; ~ā nodarbība būs otrdien — cyta aizajimšona byus ūtardiņ; ~ajā sapulcē skatīsim lēmumprojektu — cytā saīsmē vērsimēs sasprīduma projekta; ~ā pietura t. un pārn. cyta nūstuošona; ~ais solis t. un pārn. cyts sūļs; jauns sūļs; ~ā paaudze (~ās paaudzes) — cyta audze (cytys audzis); ~ā lappuse — cyta puslopa; turpinājums ~ajā numurā — tuoļuojums cytā numerī; kurš n.? — kurs niule?; kurš n. metīs bumbu? — kurs niule svīss komuli?; ~ā ienāca meitene — piečuok (piec juo) īguoja mārga; n, kurš atbildēja pareizi, bija Normunds — cyts pareizi atsacejušais - Normunds; n. pēc saraksta — cyts pa sarokstam; ~ā tēma — cyta tema; zinātniekiem no jauna jāpārliecina katra ~ā Latvijas valdība — zininīkim daīt nu jauna ītycynuot sevkuru jaunū Latvejis vaļdeibu; 2. teikūš/ais, -uo; pašreizējais students, n. jurists — niulejais (tānejais) students, teikūšais jurists; Jasmuižā n. dzejnieks pavadīja vasaras — Juosmuižā teikūšais poets puorlaide vosorys

nākamgad adv. cytgod; cytugod

nakšņošana [•nakšņ`uošana] subst. naktiešona [•nak’t’^iešona]; nakts puorlaisšona [•nak’c’ •p`uorl^aiššona]

nakšņot [•nakšņ`uot] ver. naktēt [•nak’t’^äät’]; puorlaist nakti [•p`uorl^ais’t’ •nak’t’i]

nākošgad adv. -> n ā k a m g a d

nākotn|e subst. 1. atīsme; ~es ieceres — atīsmis guodi (dūmi, plani); ~es plāni — atīsmis plani; ~es vīzija — atīsmis redziejīņs; ~es izredzes — atīsmis gaidīni; ~es iespējas — atīsmis vareibys; Latvijas identitāte ~es Eiropā — Latvejis ideņtitets atīsmis Europā; ~es tehnoloģijas — atīsmis tehnologejis; ~es paaudzes — atīsmis audzis; ~es sabiedrība — atīsmis ļaudeiba; Latgales ~es attīstība — Latgolys atīsmis raisteiba; ~es vārdā — atīsmis vuordā; bez pagātnes nav ~es — bez puorīsmis navā atīsmis; ~es formāts — atīsmis formats; ~es cilvēks — atīsmis cylvāks; es ticu mūsu ~ei — es tycu myusu atīsmei; skats (ieskats) ~ē — vierīņs (pasavierīņs) atīsmē; ieguldījums tavā ~ē — īlicīņs tovā atīsmē; raudzīties (skatīties) ~ē — vērtīs atīsmē; tuvākajā ~ē — poštyvajā (vysutyvajā) atīsmē; ~es darījumi fin. atīsmis darejumi; 2. gram. atejūšais laiks; vienkāršā n. — parostais atejūšais laiks; saliktā n. — salyktais atejūšais laiks

nā|kt ver. atīt; īt; ~c šurp! — ej šur! šur ej!; ~ciet šurp — ejit šur! šur eite!; lūdzu, ~ciet iekšā — lyudzu (lyudzami), ejit vydā!; ~c pie manis! — ej da mane

nākties ver. daīt; dasaīt

nakt|s [nakc] subst. nakts [nak’c’]; ~ī, pa ~i — nakt [nak’t’] (adv.); arī ~ī nav miera — i nakt navā mīra [i •nak’t’ •nav^ā •m`īra]; ar labu ~i! — lobys nakts! [•lobys •nak’c’]

naktsmāj|as subst. par. dsk. naktsvīta [•nakc’v’`īta] vsk. un dsk.; dot ~as — dūt naktsvītu; piedāvāt ~as — pasūleit naktsvītu; lūgt ~as — praseit naktsvītys

naktsmītne subst. nakstvīta [•nakc’v’`īta]

naktssve|ce subst. bot. svecine; divgadīgā n. — divgadeiguo svecine; sārtstublāja n. — sorkonkuotaine svecine; ~ču dzimta — sveciņu ciļts

namīpašums subst. dzeivojamais monts

nāra subst. mit. iudisneica

narcise subst. bot. narcise

narciss subst. narcizs

nārsts subst. nuorsts

nāss subst. nuoste

nātr|e subst. bot. ņuotre; ~s dzeļ — ņuotris dzolda

nātrij|s subst. ķīm. natrejs; ~a citrāts — natreja citrats

naud|a subst. nauda; ~as izteiksmē — naudys izsaceibā; ne par kādu ~u fraz. ni par kaidu montu

nav ver. (forma) navā; tā vis n. — na vys; tā nu gan n. — itai to navā; nebija daudz (necik) labāks par citiem — beja na daudzi kū lobuoks par cytim; n. tukšs — natukšs

nāve subst. nuove; smierte sar.

nāvessod|s subst.; piespriest ~u — datīsuot nuovisstruopi; izpildīt ~u — izpiļdeit nuovisstruopi; atcelt ~u — atsaukt nuovisstruopi; valstī atcels ~u — vaļsteibā atsauks nuovisstruopi

naz|is subst. nazs; papīra ~ītis — papeira nazeits

nēši subst. par. dsk. kuoši

nēģer|is subst. negr/ys, -īte

ne part. 1. na; n. viens vien — na vīns; n. /vienu/ reizi vien — na rezi; 2. ni

neaizmirstule subst. bot. naaizmierstule; sīkziedu n. — ratzīdaine naaizmierstule (Myosotis sparsiflora); pakalnu n. — kauprine naaizmierstule (Myosotis ramosissima); meža n. — mežine naaizmierstule (Myosotis sylvatica); ciņu n. — kryusline naaizmierstule (Myosotis caespitosa); purva n. — pūraine naaizmierstule (Myosotis palustris); smiltāja n. — smiļkšuojine naaizmierstule (Myosotis stricta)

neaplikšana subst. 1. naaplikšona; 2. n. ar nodokļiem — naapnūdūkļuošona

neapmierinātīb|a subst. nasamīreiba; izraisīt sabiedrības ~u — saceļt nasamīreibu ļaudeibā

neapmierināts partic. naapsamīriej/s, -use partic.; nasamīreig/s, -a adj.

neatbilstīb|a subst. naasatikšona; konstatēt projekta neatbilstību likuma prasībām fraz. aptikt, ka projekts naatsateik lykuma aizprasejumim

neatgriezeniski adv. naatsagrīžamai

neatgriezenisks adj. naatsagrīžam/s, -a partic.

neatļaut ver. nadalaist

neatkarīb|a subst. napavaļdeiba; valsts n. — vaļsteibys napavaļdeiba; ~as diena — Napavaļdeibys dīna

neatkarīgi (no kā) adv. napavaļdeig/a/i (kam); biedrība darbojas n. no partiju politikas — bīdreiba dora napavaļdeigai parteju politikai; n. no tā, vai... — napavaļdeigai tam, voi (ci)...; n. to tā, kur atrodaties - Latvijā vai ārzemēs — napavaļdeigai tam, kur asat - Latvejā ci uorzemē

neatkarīg|s adj. napavaļdeig/s, -a; ~a valsts — napavaļdeiga vaļsteiba; n. eksperts — napavaļdeigs eksperts; n. laikraksts — napavaļdeigs laikroksts; n. zinātnisks pētījums — napavaļdeigs ziniskys tiemiejums; n. ģimenes uzņēmums — napavaļdeigs saimis pasajāmums; n. gāzes pievads — napavaļdeigs gazys davods; no iemaksām n. pabalsts — īmoksom napavaļdeigs paturs; neatkarīgs no ārējiem apstākļiem — napavaļdeigs apleicejim apstuoklim

neatkarīgums subst. napavaļdeigums

nebēdn|ieks subst. šeļma s. un v.

nebēdn|is subst. šeļma s. un v.

nebūt ver. nabyut; n. daudz (necik) labāks par citiem — beja na daudzi kū lobuoks par cytim

necaurlaidīg|s adj. nalaideig/s, -a; ūdens n. — iudiņam nalaideigs; mitruma n. — volgonumam nalaideigs; lietus n. — leitam nalaideigs; šķidruma n. — škeistumam nalaideigs; tvaika n. — sutam nalaideigs; vēja n. — viejam nalaideigs; gaismas n. — gaismai nalaideigs; rentgenstaru n. — rentgenspaitim nalaideigs; starojuma n. — spaitīņam nalaideigs; putekļu n. — putekļam nalaideigs

necik adv. nicik; ni druponys; nebija n. labāks par citiem — beja na daudzi kū lobuoks par cytim

nedaudz|i pron. nadaudzeji; napadauzdzeji; moz adv.; tīra valoda ar ~iem aizguvumiem — teira runa ar moz aizajāmumu

nedēļ|a subst. nedeļa; ~as nogale — nedeļgols

nešus adv. nesiņ

nedzirdīg|s adj. kūrsl/ys, -a

negaidīti adv. nagaidomai

negaidīt|s partic. nagaidom/s, -a; n. notikums — nagaidoma nūtikšona; n. atgadījums — nagaidoms izagadīņs

negaiss subst. nalaiks

neganti adv. špetnai

negant|s adj. špetn/ys, -a

negausis subst. nasuoška (veir. i sīv. k.)

neķītri adv. naceistai; nakauneigai

neķītrība subst. naceistums; nakauneigums

neķītrs adj. naceist/s, -a; nakauneig/s, -a

neilgi adv. nagarai; nailgai

neilg|s adj. nagar/s, -a (ap laiku i leidz.); nailg/s, -a; napagar/s, -a; napailg/s, -a; uz ~u laiku — iz nagara laika; nailgam

neitralizēt ver. neutralizēt; ķīmiski n. — kimiskai neutralizēt

neizdarība subst. nadadareiba; nadadareišona

nejauši adv. navuošai/nauošmai; izgadeig/a/i

nejaušība subst. izagadīņs

nejauš|s adj. navuoš/s, -a/nauošm/ys,-a; izgadeig/s, -a

nekārtība subst. naparāds; visur /valdīja/ liela n. — vysur /kienēja/ lels naparāds

nekas pron. nikas; tas n., ka... — na bāda, ka...

nekavējoši adv. nakaveig/a/i

nekavējoš|s partic. nakaveig/s, -a adj.

nekavējoties partic. nakaveig/a/i adv.

neklātien|e subst. ~es studijas — aizocu studejis; studejis aizacīs; ~es studiju nodaļa aizocu studeju atdaļa; studēt ~ē — studēt aizacīs; pabeigt augstskolu ~ē — dabeigt augstū školu aizacīs; ~es students — students aizacnīks

neklātnie|ks subst. aizacnīks

nelaiķ|is subst. nūmiriej/s, -a; nabašn/īks, -eica

nelaik|s subst. ~ā — bez laika; nalobā laikā

nelaim|e subst. nalaime; bāda; vuorgi par. dsk.; piesaukt ~i — darunuot nalaimi

nemainīgi adv. namejeig/a/i; puorstuoveig/a/i

nemainīg|s adj. namejeig/s, -a; puorstuoveig/s, -a

nemākulība subst. nadaprasme

nemaz adv. nicik; n. ne — ni; —

nemitīgi adv. nūtaļ; nabeidzeig/a/i

nemitīg|s adj. nūtalej/s, -a; nabeidzeig/s, -a

nenoteiksme subst. gram. nanūsaceiba

nenožēlo|t ver. nažāluot; es neko ~ju — es nikuo nažāloju

nepacietība subst. napacīteigums; nacīteigums

nepacietīgi adv. napacīteig/a/i; nacīteig/a/i

nepacietīg|s adv. napacīteig/s, -a; nacīteig/s, -a

nepaklausība subst. naklauseigums

nepaklausīgi adv. naklauseig/a/i

nepaklausīg|s adj. naklauseig/s, -a

nepalaist ver. napalaist; n. garām (ko) napuorlaist (kuo)

neparasti adv. naparostai; breineig/a/i; n. skaists — breineigi skaists

nepareizi adv. napareizi; natai; viņš dzied n. — jis dzīd natai

nepareiz|s adj. napareiz/s, -a; nataid/s, -a; ~ā vietā — na pa vītai

nepārtraukti adv. nanūstuojeig/a/i; vyslaiceig/a/i; nūtaļ; pastuoveig/a/i

nepārtraukt|s adj. vyslaiceig/s, -a; nanūstuojeig/s, -a; nūtalej/s, -a; pastuoveig/s, -a

nepārveidot ver. napuormeit; (celtniecībā – arī) napuorstateit

nepārveidot|s partic. napuormeits; (celtniecībā – arī) napuorstateits

nepatiesīb|a subst. napareizeiba; runāt ~u — runuot napareizeibu

nepieciešamīb|a subst. vajadzeiba; naapīsme; ~as gadījumā — leidz vajadzeibai

nepieciešam|s partic. vajadzeig/s, -a; naapīmam/s, -a

nepieļaut ver. nadalaist; napaļaut; naļaut atsarast; n. atkāpes — naļaut atsarast atveļcem

nepiekāpīgi adv. nanūlīceig/a/i; nanūlaideig/a/i

nepiekāpīg|s adj. nanūlīceig/s, -a; nanūlaideig/s, -a

nepienācīgi adv. napīdareig/a/i

nepienācīg|s adj. napīdareig/s, -a

nepierast|s partic. nadajyukt/s, -a

nepiln|s adj. napyln/s, -a; ~as jaudas režīms — napylnys veicis režims

nerātn|is subst. šeļma s. un v.

neraž|a subst. nanūauga; ~as gads — nagods; nanūaugys gods

nerūsējoš|s partic. naryuseig/s, -a adj.; n. metāls — naryuseigs metals; ~ais tērauds — naryuseigais tāryuds

nesamierināms partic. nasamīreig/s, -a adj.; naapmīrejam/s, -a partic.

nesaprotami adv. nasaprūtamai

nesaprotam|s partic. nasaprūtams

nesaskaņ|a subst. 1. (neatbilstība) nasadareiba; naatsaticīņs; 2. (~as) par. dsk. (domstarpības, strīdi) nasadareiba par. vsk.

nesavienojamība subst. nasadareiba

nesavienojam|s partic. nasadarynojams

nesējhorizonts subst. būvn.

nesēj|s subst. 1. (persona) nesiej/s, -a; 2. (ierīce) turyns; datu n. inf. datu turyns; caurspīdīgie datu ~i inf. puorradzamī datu turyni

nesen adv. napaseņ; vēl nesen — /vēļ/ napaseņ

neskaidri adv. naskaidr/a/i

neskaidr|s adj. na/pa/skaidr/ys, -a

nespējīg|s adj. naveiceig/s, -a; navareig/s, -a

nestspēja subst. neseigums; celtnes n. — statīņa (budavīņa) neseigums

nestuves subst. par. dsk. nešļovys; uzlikt uz nestuvēm — izlikt iz nešļovu

netālredzīg|s adj. natuoļredzeig/s, -a

netieši adv. nataišni; n. ietekmēt — nataišni ītakuot

netīrum|s subst. nateirums; ~u kārta — šērve; pārklāties ar ~u kārtu — apšērvēt

neuzmanīb|a subst. nadaviereiba; nadasavieršona; ~as dēļ — caur nadaviereibu

neuztic|ams partic. napatycam/s, -a

neuzticība subst. napaticeiba; napatycameiba

neuzticīg|s adj. napaticeig/s, -a

nevaļa subst. napatopa

nevainīb|a subst. bezvaineiba; (tikai par sievieti) jumpraveiba; zaudēt ~u — pagaisynuot bezvaineibu (jumpraveibu)

nevainīg|s adj. bezvaineig/s, -a; (šķīsts) ceist/s, -a; (tik sīv. k.) jumpraveiga

nevainojami adv. napīmeteigai

nevainojamība subst. napīmeteigums

nevainojam|s adj. napīmeteig/s, -a

neveiksme subst. nalūbe; nasalūbšona

neveiksmīgi adv. nalūbeig/a/i

neveiksmīg|s adj. nalūbeig/s, -a

nezāl|e subst. nazuole; ~es dsk. nazuole; ravēt ~es — revēt nazuoli

nezaudēt ver. na/pa/gaisynuot; n. cerību — nagaisynuot nūcejis

nezin part. kazyn; n. kāpēc — kazyn parkū; nezin kas — kazyn kas

nezinītis subst. nazineits

nieciņš subst. dem. grabškys

nieks subst. grabškys

niere subst. eikss

niez|ēt ver. nīzētīs; man ~z mugura — maņ nīzīs mugora; kam mēle ~zēja izstāstīt fraz. kurs valns pasaceja

nieze subst. par. vsk. med. nīzaklys

nīķīgi adv. špetnai; špetneig/a/i

niķīgi adv. špetnai; špetneig/a/i

niķīg|s adj. špetn/ys, -a; špetneig/s, -a

niķis subst. špetneiba

niķošanās subst. špetniešonuos; špetneibys

niķoties ver. špetnētīs

nikn|s adj. špetn/ys, -a; sirdeig/s, -a

nīkt ver. 1. nikt; 2. kleknēt; vauksnēt; kaļksnēt

nirpīle subst. ornit. raudive

noapaļot ver. nūopoluot|saopoluot

noa|ugt ver. sabrīst; labi ~dzis — brīdeigs

nobārstīt ver. nūbuorstalēt

nobāzt ver. iron. nūbuozelēt; nūgryust; nūdēt

nobeigt ver. dabeigt; atbeigt

nobei|gties ver. nūgaist; kaķis ~dzās — kačs nūgaisa

nobendēt ver. nūkātavuot

nobīlis subst. nūbaime; baime

nobirt ver. apbiert; nūbirēt

nobirums subst. vsk. un dsk. nūbyrys dsk.

nobīties ver. nūsabeit; apsabeit

nobrāzums subst. bruozuojums

nobremzēt ver. nūstuodynuot

nobried|is partic. sabrīd/s, -use; brīdeigs; viņa ~ušais ķermenis — juo brīdeigais augums

nobrie|st ver. 1. sabrīst; ~dis (-dusi) — brīdeig/s, -a; 2. nūkuorst; nūaugt

nobrīkšķēt ver. salauškēt apv.; saņaukšēt (nouškēt Stiernīne, Štdz. 59383; saņaukšēt Kolups)

nobri|sties ver. atsabroduot; salijis un ~dies sēņotājs — leitā nūmiercs i atsabroduojs sieninīks; ~dies slapjš līdz viduklim — broduodams nūmiercs da jūzmiņa

nobučot ver. pabučuot

nocenot ver. nūcenavuot; palātynuot

nocenot|s partic. nūcenavuot/s, -a; palātynuot/s, -a

nocietinājumi subst. styprynuojumi

nodalīties ver. atsaškiert; atsadaleit

nodārdināt ver. 1. sabrazdinēt; 2. (par pērkonu) nūgraust; nūgrudynuot

nodarīt ver. padareit

nodeva subst. nūdova; valsts n. — vaļstiskuo nūdova

nošķirt ver. atškiert

nodok|lis subst. nūdūklis; pievienotās vērtības n. (PVN) — dalyktuos vērtis nūdūklis (DVN); lidostas ~ļi — gaisūstys nūdūkli; aplikt ar ~ļiem — nūdūkļuot; ar ~ļiem apliekamā persona — nūdūkļojamuo persona; ar ~li apliekamais objekts — nūdūkļojamais objekts; ar ~li apliekamie ienākumi — nūdūkļojamī ījāmumi

nodom|s subst. dūms; snāgs; iņteņceja; ar labiem ~iem — ar lobim dūmim

nodrošināt ver. puordrūsynuot

nodzēst ver. padzēst; n. ugunsgrēku — padzēst guņsnalaimi

nodzeltēt ver. dzaltuot; nūdzaltuot

noenkurot ver. pastateit iz ankara; nūankarēt

noenkuro|ties ver. nūstuot iz ankara; nūsaankarēt; kuģis ir ~jies — lellaiva stuov iz ankara

nogaidīt ver. puorgaideit; mums vajadzēja n., kamēr lietus pāries — mums daguoja puorgaideit, cikom leits nūstuos

nogāze subst. pīguozne; pīslaite; šļaupums; paguozne; pīslaite; kalna n. — pīkaļne

nogrieznis subst. mat. atgrīztiņs; taisnes n. — taisnis atgrīztiņs

nogriezt ver. atgrīzt

nogulēt ver. 1. nūgulēt; 2. (guļot nokavēt) puorgulēt

noguldījums subst. fin. īlicīņs

noguldīt ver. paguļdeit; atguļdeit

nogulsnes subst. par. dsk. nūsādys

nogult ver. apguļt

nogulties ver. atsaguļt

nogulumi subst. par. dsk. nūsādys

nogulumieži subst. par. dsk. nūsādakmistis

noķēpā|ties ver. sar. izazīst; sasazīst; izatept; sasatept; apsapērt iron.; viss ~jies ar dubļiem iron. vyss dubļūs izazīds; vyss apsapiers ar dublim

noķert ver. nūgiut

noģībt ver. apsluobt; n. no bailēm — apsluobt nu baimis (bailis)

noīrēt ver. izarandavuot

nojāņot ver. sar. atrūtuot (neutr.); nu, kā šogad ~ji? — no, kai to itūgod atrūtuoji?

nojauta subst. nūdzierda

nojume subst. pašale

nokalne subst. pīkaļne; pīguozne; pīslaite

nokār|t ver. 1. nūdūrt; puķes ~ušas galviņas — pučis nūdyure gaļvenis; n. galvu t. un pārn. nūdūrt golvu; n. degunu fraz. nūdūrt nuosi (sar.); 2. apkuorsteit; n. sienas ar gleznām — apkuorsteit sīnys ar tepiejumim

nokāst ver. nūkuost; kartupeļus novāra un nokāš — buļbis izvard i nūkuoš

nokaunēties ver. aizakaunēt

nokavēt ver. nūvāluot

nokavēties ver. nūvāluot; nūsavāluot

noklusējum|s subst. nūklusiejums; pēc ~a —

noklusēt ver. nūklusēt

nokost ver. atkūst

nokrāsa subst. pakruosa; īkruosa

nokratīt ver. apkrateit; n. ābolus no ābeles — apkrateit uobeļus nu uobeļneicys

nokraukšķēt ver. sakraukstēt

nokrišņ|i subst. par. dsk. krytuli; ~u daudzums — krytuļu daudzums; vietām /gaidām/ n. — kur nakur /gaidomi/ krytuli; ir novērojami n. — izkreit krytuli

nolādēšana subst. luodiešona; luodiejums; puorluodiešona; puorluodiejums

nolādēt ver. luodēt; puorluodēt

nolādēts partic. puorluodāt/s, -a

nolaidīb|a subst. aplaideigums; ~as dēļ — car aplaideigumu

nolaidīgi adv. aplaideig/a/i

nolaidīg|s adj. aplaideig/s, -a

nolemt ver. sasprīst

noliedzoš|s partic. aizlīdzeig/s, -a

noliegt (ko) ver. aizalīgt (kuo)

nolietot ver. salītuot

nolietoties ver. sasalītuot

noliktava subst. nūlyktuve

nolūk|s subst. dūms; snāgs; iņteņceja; kādā ~ā? — ar kaidu snāgu; izmantot nekomerciālos ~os — izlītuot ar nakomercialu snāgu

nom|a subst. 1. randa; ~as punkts — randys punkts; 2. randavuotova

nomaļš adj. atost/s, -a

nomalis subst. apaļs

nomāt ver. randavuot

nomazgāt ver. izmozguot

nomazgāties ver. izamozguot

nomesties ver. 1. atsamest; n. ceļos — atsamest iz ceļu; n. četrrāpus — atsamest ruopyns; 2. nūsamest

nometn|e subst. 1. (atpūtas, sporta, mācību u. tml.) siedeiba; vasaras n. — vosorys siedeiba; ziemas n. — zīmys siedeiba; bērnu n. (n. bērniem) — bārnu siedeiba (siedeiba bārnim); jauniešu n. (n. jauniešiem) — jaunīšu siedeiba (siedeiba jaunīšim); studentu n. — studentu siedeiba; treniņu n. — trenīņu siedeiba; trenīņsiedeiba; sporta n. — sporta siedeiba; atpūtas n. — atpyutys siedeiba; brīvprātīgā darba n. — lobvaleiguo dorba siedeiba; ~es dienaskārtība — siedeibys dīnysparāds; ~es dalībnieks — siedeibys dalinīks; pavadīt vasaru ~ē — puorlaist vosoru siedeibā; piedalīties ~ē — pīsadaleit siedeibā; ~es audzinātājs (pedagogs) — siedeibys audzynuotuojs (pedagogs); 2. (karavīru, bēgļu u. tml.) siedeiba; karavīru n. — karaveiru siedeiba; ienaidnieka (pretinieka) n. — naidinīka (pretinīka) siedeiba; bēgļu n. — bāgaļu siedeiba; 3. (ieslodzījuma u. tml.) lagers; koncentrācijas n. — koņcentracejis lagers; ieslodzījuma n. — aizspīstuma lagers; izsūtījuma n. — izsyutejuma lagers; darba n. (piespiedu) dorba lagers

nomierināta ver. mīreit; apmīreit; nūmīreit; samīreit

nomizot ver. nūskust; apskabēt

nomuk|t ver. nūsamaukt; ritenis ~a — skrytuļs nūsamauce

nonēsāt ver. sanosuot

nonēsāties ver. sasanosuot

nopeldēties ver. izamauduot

noplēst ver. 1. atplēst; 2. nūplēst; 3. pārn. (apavus – staigājot) sanosuot; (apavus - dejojot) sadoncuot

noplūde subst. nūtece; gāzes n. — gazys nūtece

norādīt ver. 1. nūruodeit; paruodeit; 2. (liecināt; būt par pazīmi) pīzeimēt (kū); līcynuot (kū)

noraga subst. bot. suņačymyns; klinšu n. — mozais suņačymyns (Pimpinella saxifraga); lielā n. — lelais suņačymyns (Pimpinella major)

noraidīšan|a subst. 1. atmesšona; sūdzības ~as iemesli — žālastis atmesšonys īmeslis; 2. (sportā) pasuoneišona

noraidījums subst. (sportā) pasuonejums

noraidīt ver. 1. atmest; n. sūdzību — atmest žālasti; 2. (sportā) pasuoneit

noraidoš|s partic. aizlīdzeig/s, -a

norāt ver. nūdruovēt

noraudzēt (alu) ver. nūaudzēt (olu)

norēķināties ver. atsaskaiteit; nūsamoksuot

norēķin|s subst. atsaskaitīņs; ~u konts — atsaskaitīņu saskaits

noreibt ver. apreibt

norībēt ver. sabrazdēt; sažvūrgt; sažvūrgzdēt

norībināt ver. sabrazdinēt; sažvūrdzynuot

nor|iet ver. atrīt; suns ~ej nācēju — suņs atrej atguojieju

norietēt ver. laistīs; aizalaist; aizkrist poēt.

norimt ver. nūrimt; nūtīkt; nūslist apv.

norotīt ver. nūraiteit; n. piedurknes — nūraiteit pierduknis

norūdīt subst. nūgryudeit

norūdīties ver. nūsagryudeit

norū|gt ver. nūaugt (ap olu); alus ~dzis — ols nūaudzs

nosacījum|s subst. nūstatejums; plānošanas ~i — planaveibys nūstatejumi; izvirzīt plānošanas ~us — izdūt planaveibys nūstatejumus

nosarkt ver. pītveikt

nosaukt (ko par ko) ver. pasaukt (kuo kuo)

nosaukums subst. pasauka; pasaukšona

nosēdināt ver. pasādynuot

nosēdumi subst. par. dsk. nūsādys; padibinis

nosēsties ver. nūsēst; atsasēst; n. zemē — atsasēst iz zemis

nosiekaloties ver. nūsaseilēt; nūsaslīkuot

noskaidrot ver. dazynuot; nūstateit; n. lietas apstākļus — dazynuot lītys apstuokļus; n. vajadzības — nūstateit vajadzeibu

noskaņa subst. 1. jutūne; 2. pakruosa

noskaņojums subst. jutūne

noskaņot ver. nūstateit

noskaņoties ver. nūsastateit

noskaust ver. nūbreinēt

noskumt ver. tikt nūskumeig/am, -ai; aizabāduot

noslēgum|s subst. beigys; gols; ~a koncerts — beigu koncerts; n. vajadzības — nūstateit vajadzeibu; bērnu n. (n. bērniem) — bārnu siedeiba (siedeiba bārnim)

noslīcināt ver. apsleicynuot

noslīdenis subst. ģeol. nūsleidīņs

noslīkt ver. nūsleikt; (piem., par lielāku daudzumu cilvēku) apsleikt

nosmakšana subst. nūsluopšona

nosmakt ver. nūsluopt

nosmēlums subst. smolsts

nosmērēties ver. sar. izazīst; sasazīst; izatept; sasatept; apsapērt iron.; viss ~jies ar dubļiem — vyss dubļūs izazīds; vyss apsapiers ar dublim (iron.)

nosmieties ver. nūsasmīt; pasasmīt

nosnausties ver. puorsnaust

nospēlēt ver. 1. (piem., sportā) sakaitēt; 2. (uz mūzikas instrumenta) saspieļuot; n. uz klavierēm (akordeona) — saspieļuot klavīrēs (akordeonā); n. uz kokles — sakūkļuot; n. uz stabules — izstabulēt

nospļauties ver. izšpļaut; pīšpļaut; man n. uz visu fraz. maņ pīšpļaut iz vysa (vulg.)

nost ver. zemē; paceli (vai arī nozīmi izsaka ar darbības v. priedēkli); sisties n. pārn. (nomocīties) nuovētīs; vilkt n. — viļkt zemē; cirst n. — cierst zemē; ņemt n. — atjimt; jimt paceli

nostāja subst. nūstota; poziceja; redzīņs; kāda ir jūsu nostāja šajā jautājumā — kaida jyusu nūstota itymā vaicuojumā? kaids jyusu redzīņs

nostāk adv. moluok; suoņš; atostuok; par gobolu

nostāsts subst. pīstuoškys

nostāties ver. atsastuot

nostiept ver. aizstīpt; — aizstīpt teiklu

nostrādāt ver. atdareit; (ļoti ilgu laiku) puordareit; (smagā un grūtā darbā) atprācavuot; — asu puordarejuse myužu

nostrādāties ver. nūsadareit; nūsaprācavuot

nostrādināt ver. nūdareit; nūprācavuot

nosūtīt ver. pasyuteit; (kādu kur – arī) pasasyuteit

nosvinēt ver. atsvieteit; n. uzvaru — atsvieteit īveici; n. dzimšanas dienu — atsvieteit dzymšondīnu

notār|s subst. notar/s, -e; zvērināts n. — pīzvieriejs notars

noteicoš|s partic. pyrmaileig/s, -a

note|ikt ver. 1. nūsaceit; 2. nūistateit; balsojuma rezultātu ~ca pilsoņu aktivitāte — bolsuojuma rezultatu nūstateja pilīšu aktivums; 3. (konstatēt) nūstateit; nūsaceit

noteikt|s partic. nūstateit/s, -a; nūsaceit/s, -a; ~ajā laikā — nūstateitā laikā

noteikums subst. nūsacejums

noteka subst. nūtaka

noticēt ver. īticēt

notiekošais subst. partic. nūtikšona; nūtikšonys par. dsk.; nūtyka; nūtykys par. dsk.; atstāsti par notiekošo — atstuostejumi ap nūtikšonom

noti|kt ver. 1. nūtikt; pasākums notiks sestdien — sariedīņs nūtiks sastdiņ; 2. (gadīties) nūtikt; gadeitīs; izagadeit; kas ~cis? — kas nūtyka?; beidzot tas ir ~cis — gols golā tys nūtyka; agri vai vēlu tas ~ks — agruok ci vieļuok tys nūtiks

notikties ver. sar. nūtikt (neitr.); gadeitīs (neitr.); izagadeit (neitr.); notiksies, kam jānotiek (kam jānotiek, tas notiksies) — kam vajag nūtikt, tys i nūtiks

notikums subst. nūtikšona

notinums subst. arhit. izkluotiņs; interjera n. — interjera izkluotiņs; sienu n. — sīnu izkluotiņs

notraukt ver. aptraukt; n. koka lapas — aptraukt kūkam lopys

noturība subst. tvereigums; tvereiba; ilglaiceigums; ilglaiceiba

notvert ver. nūgiut; notver mirkli! — nūgiun nierkšīni

novadgrāvis subst. nūtakgruovs

novadīt ver. nūvadeit; puorvadeit; n. signālu — puorvadeit signalu

novakare subst. pavakare

novakars subst. pavakare

novākšana subst. 1. nūjimšona; ražas n. — nūaugys nūjimšona; 2. nūlaseišona

novākt ver. 1. nūjimt; n. ražu — nūjimt nūaugu; 2. nūlaseit

novalkāt ver. sanosuot

novalkāties ver. sasanosuot

novār|īt ver. izvirt; kartupeļus ~a un nokāš — buļbis izvard i nūkuoš

novēršana ver. nūgrīzšona

novērst ver. nūgrīzt; n. trūkumus — nūgrīzt tryukumus; n. nelaimi — nūgrīzt nalaimi; n. avāriju — nūgrīzt avareju; n. bojājumus — nūgrīzt maituojumus

novecot ver. savecēt; sasenēt

novedējs subst. zibens n. — zibšņasorgs

novembris subst. nojabra mieness; solnys mieness

novietne subst. mazbērnu n. — šyupeļneica; bagāžas n. — bagažine; automašīnu n. — mašiņu stuovātova

novietošana subst. pastateišona

novietot ver. pastateit; nūlikt

novietoties ver. nūstuot; atsasēst; atsaguļt

novirze subst. atveļce; n. no normas — atveļce nu normys

nozāļot ver. nūtrucēt; nūmērdēt

nozare subst. atzare; orūds; rūpniecības n. — industrejis atzare; biznesa n. — biznesa atzare; mākslas n. — muokslys atzare; darbības n. — darbeibys orūds

nozīm|ēta ver. zeimuot; ko tas ~ē? — kū itys zeimoj?

nozīmētb ver. puorzeimēt; n. no grāmatas — puorzeimēt nu gruomotys

nozīmētc ver. paškiert; pazeimuot; n. dežurantu — paškiert dežurantu

nozīmea subst. 1. zeimeiba; vārda n. — vuorda zeimeiba; 2. zeimeiba; svors; tam nav nekādas ~es — itys natur nikaidys zeimeibys; itys na nu svora; tam ir liela n. — itys tur lelu zeimeibu; itys cīši nu svora

nozīmeb subst. zeime; krūšu n. — kryutežys zeime; dienesta pakāpes n. mil. dīnests cylys zeime

nozvanīt ver. sazvaneit

nozvērēties ver. pīzvērēt; n. sevī — aizazvērēt; pīsazvērēt

nožēlojams partic. apžālojams; n. stāvoklis — apžālojama state

nožēlot ver. žāluot

nožūt ver. 1. apkaļst; nūkaļst; ceļi jau nožuvuši — celi jau apkoltuši; 2. (žūstot zaudēt svaru) nūkaļst

nu part. nu; no; n. gan — no ta; n. gan liels esi izaudzis — no ta lels esi izaudzs

nudien part. eistyn; n. nē! — na vys!

nūja subst. vāza

nūjiņ|a subst. dem. viezeņa; krabju ~as — krabu viezenis; kukurūzas ~as — kukuruzys viezenis

numerācija subst. numeraceja; numeriešona

numurēšana subst. numeriešona; numeraceja

numurēt ver. numerēt

numurs subst. numers; kārtas n.; n. pēc kārtas — ailis numers; /auto/mašīnas numurs — /auto/mašinis numers; žurnāla jaunākais n. — pošjaunais žurnala numers

nuosmacēt ver. nūsluopēt

ņemšanās subst. sar. jimšonuos

ņemt ver. jimt; (daudzreiz, atkārtoti) jamstalēt

ņemties ver. jimtīs; (ko darīt) jimt; viņa ņēmās stāstīt — jei jēme stuosteit

ņirbēt ver. leipinēt

ņirboņa subst. leipiniešona

ņirga subst. 1. (zobgal/is, -e, izsmējēj/s, -a) kopdz. šaipla; aizaklys; 2. vienk. zvīdzīņs; man ņ. nāk (mani ņ rauj) — mani zvīdzīņs jam (maņ zvīdzīņs īt)

ņirgāties (par ko) ver. šaipeitīs (nu kuo); aizeitīs (nu kuo); pīsasmīt (kam)

ņirgt ver. 1. : ņ. zobus — īzt zūbus; aizeit zūbus; 2. -> ņirgāties 3. (smieties) vienk. zvīgt; rēkt

ņurcīt ver. žņurdzeit [•ž’n’^ur’dz’^ėit’]; (burzīt) taurēt [•t`aur’ ^äät’]

ņurdēt ver. ūrkšt

objektīvi adv. objektivai

objektivitāte subst. objektivums

objektīvsa subst. objektivs

objektīv|sb adj. objektiv/s, -a

objekts subst. objekts

obligāti adv. aizstateig/a/i; obligat/a/i

obligāt|s adv. aizstateig|s, -a; obligat/s, -a; ~ā pamatizglītība — aizstateiguo pamatvuiceiba

oderējums subst. ķiveres o. — kaskys īvolks

odere subst. padrēbe

ods subst. ent. ūds

oficiants subst. padeviej/s, -a

ogļhidrāti subst. par. dsk. ķīm. ūgliudini

ogļūdeņraži subst. ķīm. par. dsk. ūgliudinekli

ogle subst. ūgle; melnā o. ķīm. malnuo ūgle

oksālskābe subst. ķīm. oksalskuobe

oktobrēns subst. vēst. oktebrāns

oktobris subst. oktebra mieness; lieta mieness

olbaltumvielas subst. par. dsk. fiziol. boltonumi

olimpiāde subst. olimpiads; skolēnu o. — škoļnīku olimpiads

omaa [·ōma] subst. sar. baba

omab [·uõma] subst. jutūne; būt labā ~ā — byut lobā jutūnē

onkulis subst. sar. dzedzeits

operativitāte subst. operativums

optimāli adv. optimalai

optimāl|s adj. optimal/s, -a

optimisms subst. optimizmys

optimistiski adv. optimistisk/a/i

optimistisk|s adj. optimistisk/ys, -a

ordenisa [·ordenis] subst. (atzinības zīme) ordiņs [·`or’d’`in’c’]

ordenisb [·ordenis] subst. (organizācija) ordyns [·`ord`ync]

organizācija subst. 1. organizaceja; sabiedriska o. — ļaudiska organizaceja; 2. (organizēšana) organiziešona; organizaceja

orķestrions subst. mūz. orkestrions

orķestris subst. orkestris

orogrāfisk|s adj. orografisk/ys, -a; ~ie faktori — orografiskī faktori

ost|a subst. ūsta; jūras o. — jyuru ūsta; upes o. — upis ūsta; zvejas o. — zvejnīku ūsta; kara o. — kara ūsta; ~as pilsēta — ūstysmīsts; miera osta pārn. ruomuoja; iebraukt laulības ostā pārn. īīt veira (sīvys) kuortā

ota subst. tepeklis

otrādi adv. ūtraiž/i/; cytaiž/i/; izvierteņ

otrdien adv. ūtardiņ

otrdien|a subst. ūtardīne; ~ās — ūtardīnem; katru ~u — kas ūtardīnis

otrkārt adv. pa ūtram

otrreiz adv. ūtrureiz; ūtru reizi

otr|s num. ūtr/ys, -a; ~a puse — ūtra puse; viens o. 1) (vsk.) kurs nakurs; 2) (dsk.) nazkurī

paātrinājum|s subst. padreizīņs; iegūt ~u — dabuot padreizīņa

paātrināt ver. dreizynuot; padreizynuot

paātrinātājs subst. daž. noz. dreizynuotivs

paaudze subst. audze; generaceja

paaugstinājums subst. 1. paaugstīņs; 2. paaugstynuošona

pabalsts subst. paturs; valsts p. — vaļstiskais paturs; bezdarbnieka p. — bezdarbinīka paturs; bērna /kopšanas/ p. — bārna /davēris/ paturs; ģimenes p. — saimiskais paturs

pabarot ver. pabaruot; sabaruot

pabērn|s subst. pabierņs; likteņa ~i pārn. nūlicīņa pabierni

pabeigt ver. dabeigt; atbeigt

pabrīdināt ver. puorsorguot

pabūt ver. sabyut; nūbyut; pasabyut

pacēlāj|s subst. 1. (persona) pacāluoj/s, -a; 2. v. tehn. (ierīce) caļtivs

pacēlums subst. pacylums

paēd|is partic. suotn/ys, -a adj.; seit/s, -a adj.; paied/s, -a partic.

pacelt|s partic. 1. pacalt/s, -a; 2. (tāds, kas saistīts ar pacēlumu) pacyl/s, -a adj.

pacietība subst. pacīsšona

pacietīg|s adj. pacīteig/s, -a

padēls subst. padieļs

pašgājējs subst. sovguoji|ņs, -ne; p. mehānisms — sovguojiņs mehanizmys

padibenes subst. par. dsk. padibinis; sabiedrības p. — ļaudeibys padibinis

pašlaik adv. pošulaik; tān; niu; niule

pašmērķīgi adv. pošsniedzeig/a/i; pošpastatīneig/a/i

pašmērķīg|s adj. pošsniedzeig/s, -a; pošpastatīneig/s, -a

pašmērķis subst. pošpastatīņs

pašnāvīb|a subst. nūsanuovīņs; izdarīt ~u — padareit nūsanuovīni; nūsanuovēt; domāt par ~u — guoduot ap nūsanuovīni

pašnāvnieks subst. nūsanuovn/īks, -eica

padome subst. 1. padūme; Eiropas P. (EP) — Europys Padūme (EP); 2. pošvolds; rajona p. — rajona pošvolds; pagasta p. — pogosta pošvolds

padomju- subst. īp. ģen. vēst. sovetu-; sovetisk/ys, -a; P. Savienība (PSRS) — Sovetu Savīneiba (SSRS); p. vara — sovetu vaļde; p. cilvēks — sovets; sovetu cylvāks; p. sistēma — sovetiskuo sistema; p. laikā — sovetu laikā

padot subst. 1. padūt; 2. (roku) pasnēgt

padot|ais subst. adj. pavaļdi/ņs, -ne

padotīb|a subst. pavaļdeigums; būt (kāda) ~ā — byut (kam) pavaļdeig/am, -ai

padot|s partic. 1. padūt/s, -a; 2. (pakļauts) pavaļdeig/s, -a adj.

pašpaļāvība subst. sovatdeve

pašpaļāvīg|s adj. sovatdeveig/s, -a

pašpietiekamība subst. poštvereiba

pašpietiekams adj. poštvereig/s, -a

pašpostulējums subst. pošpostuliejums

paštēls subst. pošīvaigs

paštece subst. breivtece

paduse subst. pazuse

pašvaldīb|a subst. 1. (iestāde) pošvolds; pilsētas (rajona, pagasta) p. — mīsta (rajona, pogosta) pošvolds; 2. (vietējā vara) pošvaļde; vietējās ~as iestādes — vītejuos pošvaļdis īstoti; vītejī pošvoldi

padzied|āt ver. padziedāt; sadzīduot; ~i to skaisto dziesmu! — sadzīdi tū skaistū dzīsmi!

pagadīties ver. pasagadeit; pasatruopeit

pagaidām adv. cikom kas

pagaidīt ver. pagaideit

pagainīt ver. pavoiskuot

pagaiņāt ver. pavoiskuot

pagān|s subst. poguons; ~u ticība; ~u religija — poguoneiba

pagarinājums subst. pagarīņs; relatīvais p. tehn. samiereigais pagarīņs

pagarināt ver. /pa/garynuot

pagarinātājs subst. garynuotivs; triju ligzdu p. — treju īspraušņu garynuotivs

pagātne subst. 1. puorīsme; ~es ainas — puorīsmis vierīni; ~es notikumi — puorīsmis nūtikšonys; ~es varoņi — puorīsmis varūni; ~es domātāju darbi — puorīsmis guoduotuoju dorbi; ~es mantojums — puorīsmis puormaņtīņs; ~es palieka — puorīsmis palykums; no ~es uz nākotni — nu puorīsmis iz atīsmi; šādi lozungi jau pieder ~ei — itaidi saucīni jau pīdar puorīsmei; līdz nesenai ~ei — da nasenejis puorīsmis; aizturētajai personai ir krimināla p. — sajimtajai personai kriminala puorīsme; sajimtuo persona tur kriminalu puorīsmi; atskatīties ~ē — pasavērt puorīsmē; atskats ~ē — pasavierīņs puorīsmē; atgriezties tālā ~ē — grīztīs da tuoleimys puorīsmis; 10 (desmit) gadus sena ~e — 10 (desmit) godu puorīsme; 2. gram. puorguojušais laiks; vienkāršā p. — parostais puorguojušais laiks; saliktā p. — salyktais puorguojušais laiks; ~es divdabis — puorguojušuo laika divdabs; ~es forma — puorguojušuo laika forma

pagrabs subst. pamaste; pogrobs; kartupeļu p. (virszemes) buļvinīks

pagulte subst. paluove

pagūt ver. aizspēt

paļauties (uz ko) ver. paticēt (kam); atsadūt (iz kuo)

paļāvība (uz ko) subst. paticeiba (kam); atsadūšona (iz kuo)

paļāvīg|s adj. paticeig|s, -a; atdeveig/s, -a

paķeršana subst. pagiušona

paķert ver. pagiut

paiet ver. 1. (par dzīvu būtni) paīt; pasadūt; 2. (par laiku) puorīt; daudz laika pagājis — daudzi laika puorguojs; pagāja kāds brītiņš — puorguoja šaļteņa

paģirain|s adj. padzyruot/s, -a; padzyrai/ņs, -ne

paģir|as subst. par. dsk. padzyrys; /sa/lāpīt ~as sar. atsapadzyruot; uz ~ām — iz padzyru

paisums subst. atbulda

pajūgs subst. aizjiugs

paka subst. s. paks v.

pakaļķepa subst. pakalejuo depe

pakalpojum|s subst. pakaļpīņs; sadzīves ~i — sātysparāda pakaļpīni

pakalpot ver. pakolpuot

pakāpe subst. pakuopīņs; cyla

pakāpeniski adv. pakuopīniskai; pa mozam

pakāpenisks adj. pakuopīnisk/ys, -a

pakāpeniskums subst. pakuopīniskums

pakāpiens subst. pakuopīņs

paket|e subst. 1. pakets; 2. (higiēniskā) īkluotine; higiēniskās ~es — higieniskuos īkluotinis

pakļaut ver. pavaļdeit

pakļautība subst. pavaļdeiba; skola atrodas ministrijas ~ā — škola pavaļdeiga ministrejai

pakļaut|s partic. pavaļdeig/s, -a

paklājiņš subst. dem. (moza) pokluotive

paklājs subst. pokluotive

paklausība subst. klauseiba; klauseigums

paklausīgi adv. klauseig/a/i

paklausīgs adj. klauseig/s, -a

paklausīgums subst. klauseigums; klauseiba

pakoklēt ver. (mazliet paspēlēt kokli) pakūkļuot; (kaut ko nospēlēt uz kokles) sakūkļuot

palags subst. pologs

palaidnīb|a subst. 1. sovvaleiba; ~as — sovvaļa; darīt ~as — sovvalēt; pastrādāt ~as — pīdareit blieņu; pīdareit nadorbu sovvaleibu; 2. — napīmini Dīva vuordu sovvaļā; 3. sovvaleigums

palaidnīg|s adj. sovvaleig/s, -a

palaidn|is subst. sovvaļn/īks, -eica; nadeila kopdz.; špetnin/īks, -eica; narāms kopdz.

palaidņošanās subst. sovvaļa

palaidņoties ver. sovvalēt

palasīta (piem., grāmatu) ver. paskaiteit

palasītb (piem. , ogas) ver. palaseit

palēk|ties ver. palēkt; iet (skrien) ~damies — īt (skrīn) kuļminim; īt (skrīn) palākdams

paldies inter. paļdis; pateikt (kam) p. — pasaceit (kam) paļdis; papaļdēt (kam); pateikt (kam); liels p.! — cīši paļdis! paļdis i paļdis!

pali subst. par. dsk. poli

palīdzība subst. paleigs; saukt pēc palīdzības — saukt paleiga; lūgt palīdzību — praseit paleiga; lyugt paleiga; meklēt palīdzību — vaicuot paleiga; meklēt paleiga

palieka subst. palykums; pagātnes p. — puorīsmis palykums

palielināt ver. lelynuot; vairynuot; augstynuot; palelynuot; pavairynuot; paaugstynuot

palielināties ver. lelynuotīs; vairynuotīs; ausgtynuotīs; pasalelynuot; pasavairynuot; pasaaugstynuot

palie|ne subst. ģeogr. kluons; ~ņu pļavas — kluonu pļovys

palīgā subst. saukt p. — saukt paleiga; iet p. — īt par paleigu; nākt palīgā — atīt par paleigu

palīgbūve subst. paleigstatīņs

palīgražošana subst. paleigpīgatave

palīgtelp|a subst. paleigustoba; tirdzniecības zāle un ~as — tierdzeibys zala i paleigustobys

palik|t ver. 1. (liekot novietot zem kā) palikt; 2. (aizkavēties kur) palikt; 3. (pazust) pagaist; kur tu ~i? — kur tu pagaisi?; kur ~usi mana zobu suka? — kur pagaiss muns zūbu susekleits?

paliktnis subst. palikne

pālis subst. šuls

pals|s adj. bolsn/ys, -a

pamācība subst. 1. pavuicīņs; 2. lietošanas p. — /lītuošonys/ instrukceja

pamanīt ver. ītēmēt; apredzēt; apmaneit; aizzeimēt; aptikt

pamāt ver. pamaut

pamata- subst. pamati/ņs, -ne; pamata

pamāte subst. pamuote

pamatiemesls subst. pamatīmesle

pamatīgi adv. da valei; — izagulieju da valei

pamatizglītība subst. pamatvuiceiba; obligātā p. — aizstateiguo pamatvuiceiba

pamatjautājums subst. pamatvaicuojums

pamatkonvencija subst. pamatkoņveņceja

pamatkritērijs subst. pamatkriterejs

pamatlicēj|s subst. aizsuociej/s, -a

pamatne subst. pamats

pamatnoteikums subst. pamatnūsacejums

pamatojums subst. pamats

pamatot ver. pamatuot

pamatpiegrieztne subst.

pamatprasm|e subst. golvonuos damanis; valodas ~ju veidošana skolēniem — školānu golvonūs volūdys damaņu raisteišona

pamats subst. daž. noz. pamats

pamatskola subst. pamatškola; deviņklašu p. — deveņklaseiga (deveņklaseiguo) pamatškola

pameita subst. pameita

pamest (ko) ver. 1. pasvīst (kū); pamest (kū); 2. pamest (kū); nūīt paceli (nu kuo); aplaist (kū)

pampt ver. tyukšt

pampums subst. tyukšs|tyuškys

panākt ver. 1. (ejot pavirzīties) paīt; pasadūt; p. pretī — paīt prīškā; 2. (noķert, tikt līdzi) dadzeit; 3. (sasniegt) dabuot; izadabuot; dasnēgt; p. savu — /iza/dabuot sova

panākum|s subst. dasnāgums; gūt ~us — turēt dasnāgumus

pankūk|a subst. blīns; (plānā) lejnīks; kartupeļu p. — buļbu blīns; ~as ar krējumu — blīni ar kriejumu; plānās ~as — lejnīki; plānās ~as ar ievārījumu (biezpienu, gaļu) — lejnīki ar vuorekli (bīzapīnu, gali); cept ~as — cept blīnus

panna subst. peteļne

pants subst. 1. (dzejā, juridiskos dokumentos) puosmys; 2. (siena) bluočs; 3. sejas p. — vaiga zaids

paņēmiens subst. pajiemīņs; metods; leidzeiklis; parāds

paņemt ver. pajimt; p. gūstā — pajimt navalē; p. spaini otrā rokā — puorjimt spani ūtrā rūkā

papēdis subst. papīds

papele subst. topoļs

papildinājums subst. papiļdejums; dapiļdejums

papildināt ver. papiļdeit; dapiļdeit

papildinātājs subst. gram. papiļdinīks

papildus adv. papyldomai

papilnam adv. atlycyn; bīzmynai; cik nagribi; da vaļai

papīrfabrika subst. papeira fabriks

papīrgrozs subst. izsvīdine (parostai birojūs, papeirim izsvīst)

papiross subst. papirosa

papīr|s subst. papeirs; balts p. — bolts papeirs; krāsains p. — kruoseigs papeirs; caurspīdīgs p. — puorradzams papeirs; rasēšanas p. — rasejamais papeirs; zīmēšanas p. — zeimejamais papeirs; ietinamais p. — satynamais papeirs; tualetes p. — tualeta papeirs; milimetru p. — milimetru papeirs; līniju p. — aileņu papeirs; rūtiņu p. — gaļdeņu papeirs; nošu p. — notu papeirs; avīžu p. — laikrokstu papeirs; ~a kārba — papeira skreine; ~a salvete — papeira serveteite; ~a rullis — papeira ritiņs; ~a rullītis — papeira ritineņš; ~a lapa — papeira lopa; ~a grieznes — papeira zirklis; ~u grozs (kurvis) — izsvīdine; uz galda nolikti ~i parakstīšanai sar. iz golda salykti papeiri paraksteit; ~s ar parakstu un zīmogu sar. papeirs ar parokstu i mīgtivi; projekts tā arī palika tikai uz ~a — projekts tai i palyka vīn iz papeira

paplašināšan|a subst. platynuošona; lelynuošona; paplateišona; ēkas ~as projekts — kuorma lelynuošonys projekts

paplašināšanās subst. paplateiba; Eiropas Savienības p. — Europys Savīneibys paplateiba

paplašināt ver. paplateit; p. elektroaprīkojuma sistēmu — paplateit elektroītaišu sistemu

paplašināties ver. pasaplateit

paplāte subst. palikne

par prep. 1. (norādot darbības, norises objektu) ap [ap]; par [p`ar]; dieļ [d'`iel']; nu [nu]; domāt p. (kādu, ko) guoduot ap (kū); dūmuot ap (kū); runāt p. (kādu, ko) runuot ap (kū); pastāstīt p. (kādu, ko) sastuosteit ap (kū); dastuosteit ap (kū); zināt kaut ko p. (kādu, ko) zynuot kū navīn ap (kū); interesēties p. (ko) iņteresētīs ap (kū), turēt iņteresu ap (kū); grāmata p. mākslu — gruomota ap muokslu; vienoties p. noteiktu kārtību — dasarunuot ap nūstateitu parādu; dasarunuot dieļ nūstateita rāda; pārliecināties p. (ko) īsatycynuot ap (kū); priecāties p. (kādu, ko) prīcuotīs par (kū); sūdzēties p. (kādu, ko) žāluotīs par (kū); galvot p. (kādu) aizalikt par (kū); strādāt p. diviem — dareit par divejim; cīnīties p. (ko) ceikstētīs par (kū); ceikstētīs dieļ (kuo); atzīt p. vainīgu — pīzeit par vaineigu; vienoties par samaksas termiņu — dasarunuot dieļ moksuošonys goladīnys; šaubīties p. (ko) dūrsteitīs dieļ (kuo); šuorbuotīs dieļ (kuo); smieties p. fraz. (kādu, ko) smītīs (kam); smītīs nu (kuo); pīsasmīt (kam); brīnīties p. (ko) breinuotīs (kam); saukt (kādu) p. savu draugu (kādu) saukt (kuo navīn) sova drauga; pasaukt (kuo navīn) sova drauga; uzskatīt p. labu — īskaiteit par lobu; turēt par lobu; uzskatīt (ko) par kļūdu — īskaiteit (kū) par klaidu; īskaiteit (kū) par apmuone; 2. (salīdzinājuma konstrukcijās) kai [k^ai]; na [na]; par [p`ar]; brālis vecāks p. māsu — bruoļs vacuoks kai muosa; bruoļs vacuoks na muosa; bruoļs vacuoks par muosu; 3. (norādot pārmēru) par [p`ar]; p. daudz 1) (daudzuma nozīmē) par daudz; 2) (mēra, intensitātes nozīmē) par cīš; tas nu ir p. daudz! — ite to par cīš! ot, ite jau par cīš!; tu p. ātru atnāci — tu par dreiži (par mudri) atguoji; par vēlu — piec laika; par vieli; par vālai; bikses man p. garām — iuzys maņ par garys; uzvalks ir mazliet par lielu — kuorta drupeit par lela; 4. (norādot stāvokli, kurā subjekts atrodas, nokļūst) par [p`ar]; kļūt p. māti — tikt par muoti; strādāt p. ārsti — dareit par uorsti; mācīties p. kurpnieku — vuiceitīs p. zuobacnīku; iecelt p. vadītāju — pazeimuot par viersin/īku, -eicu; ievēlēt p. deputātu — ībolsuot par deputatu; kļūt p. simbolu — tikt par simbolu; pārvērst ūdeni p. tvaiku — puormeit iudini par sutu; 5. (norādot cenu, apmēru u. tml.) par [p`ar]; nopirkt (ko) p. pieciem latiem — nūpierkt (kū) par pīci lati; 6. (konstrukcijā "kas par...") kas p. skaistu māju! — kaida skaista sāta!; kas tad viņš p. cīnītāju — jys gi na ceikstātuojs; tok jys na ceikstātuojs; kas tur p. labumu — kas tī lobs; kaids tī lobums; 7. (dažādos pastāvīgos vārdu savienojumos) (dažādi priedēkļi vai lietvārda locījumi) p. katru cenu — par varis; p. spīti — par speits; kā p. brīnumu — kai breinums kaids; p. piemiņu — pīminei; p. laimi — laimei; iz laimis; p. nelaimi — iz nalaimis; (kam) p. godu (kuo) gūdam; (kam) p. labu (kuo) lobumam; p. sodu — par struopi; uzlikt (kam) p. pienākumu (ko darīt) stateit (kam) par daguojumu (kū dareit); ne p. kādu naudu! — ni; a ni; apsvērt visus „par” un „pret” — pasvērt vysus „par” i „preteimā”

parabellums subst. mil. parabeļs

parabola subst. mat. lit. parabola

paraboliski adv. parabolisk/a/i; attēlot paraboliski — atvaiguot parabolisk/a/i

parabolisk|s adj. parabolisk/ys, -a; p. ķermenis — paraboliskys lītyns; ~ā arka — paraboliskuo arka; ~ais ātrums — paraboliskais dreizums; p. tēlojums — paraboliskys īvaiguojums; ~a izteiksme — paraboliska izsaceiba

paraboloidāli adv. paraboloideig/a/i

paraboloidāl|s adj. paraboloideig/s, -a; p. priekšmets — paraboloideigs prīškmats

paraboloīds subst. mat. paraboloids; hiperboliskais p. — hiperboliskais paraboloids; rotācijas p. — grīsšonuos paraboloids; eliptiskais paraboloīds — eliptiskais paraboloids; nošķeltais p. — atškeļtiņs paraboloids

parabolveida- subst. īp. ģen. paraboleig/s, -a adj.; paraboltaiseig/s, -a adj.

parabolveidīgi adv. paraboleig/a/i

paraša subst. īrodums

parāde subst. parads

parādība subst. pasaruodīņs

paradigma subst. paradigma

paradigmātika subst. paradigmatika

paradigmātiski adv. paradigmatisk/a/i

paradigmātisk|s adj. paradigmatisk/ys, -a

parādījums subst. /pa/ruodejums

parādiski adv. paradeig/a/i

parādisk|s adj. paradeig/s, -a

parādiskums subst. paradeigums

parādīt ver. paruodeit

parād|īties ver. pasaruodeit; atsarast; īsazeimēt; ~ās gāzes noplūde — atsarūn gazys nūtece

paradīz|e subst. raja; ~es dārzs — rajis suods; dzīvot kā ~ē — dzeivuot kai pa raju

paradīziski adv. rajisk/a/i

paradīzisk|s adv. rajisk/ys, -a

parādjūgs subst. poruodu vierdzeiba

parādnie|ks subst. poruodn/īks, -eica

paradoksāli adv. paradoksalai

paradoksālisms subst. paradoksalizmys

paradoksalitāte subst. paradoksalums

paradoksāl|s adj. paradoksal/s, -a

paradoksālums subst. paradoksalums

paradokss subst. paradokss

parādprasība subst. jur. poruodaizpraseiba

parādraksts subst. poruodlīcynuojums

pāradresācija subst. puoradresiešona; puoradresiejums

pāradresēt ver. puoradresēt

parads subst. paradinīks

parād|s subst. poruods; būt ~ā — byut poruodn/am, -ai; cik es esmu tev parādā? — cik es tev poruodnys (poruodna); cik asu tev poruodnys (poruodna)

paradums subst. ījyukšona

parādzīme subst. poruodlīcynuojums

parafēt ver. jur. parafēt

parafīnain|s adj. parafinuot/s, -a; ~a nafta — parafinuota nafta

parafinēšana subst. ķīm. parafiniešona; parafiniejums

parafinēt ver. ķīm. parafinēt

parafīneļļa subst. ķīm. parafinolejs

parafīn|s subst. parafins; ~a svece — parafina svece

parafrastisk|s adj. parafrastisk/ys, -a; p. tulkojums — parafrastiskys puorvārsums; p. vārda nozīmes apraksts — parafrastiskys vuorda zeimeibys aprakstejums

parafrāzēt ver. parafrazēt

parafrāze subst. lit. val. parafraze

paragrāfs subst. paragrafs

pāragri adv. par agr/a/i; bez laika; pyrma laiks; vēl pāragri spriest — vēļ par agri sprīst; vēļ na laiks sprīst

paragripa subst. med. paragrips

paragripoz|s adj. med. paragripisk/ys, -a; ~a infekcija — pragaripiska iņfekceja

pāragr|s adj. bezlaiceig/s, -a; pyrmalaiceig/s, -a; par agr/ys, -a

paragvajiet|is subst. paragvajīt/s, -e

pārāk adv. par; par cīš; p. auksts — par solts; par cīš solts; p. ilgi — par /cīš/ garai; par /cīš/ ilgai; p. labi — par cīš labi; ne p. — na cīš kū; nebija p. gudrs — beja na cīš kū gudrys

paralakse subst. fiz. astr. paralakss

paralaktiski adv. paralaktisk/a/i

paralaktisk|s adj. paralaktisk/ys, -a; ~ais leņķis — paralaktiskais styuriņs

paralēle subst. paralele

paralēlepipēds subst. mat. paralelepipeds

paralēli adv. paralelisk/a/i; paralelai

paralēlisms subst. paralelizmys

paralēlklase subst. paralelklase

paralēl|s adj. paralelisk/ys, -a; paralel/s, -a

paralēlskaldnis subst. mat. paralelepipeds

paralēlslēgums subst. elektron. paralelslāgums

paralēlstars subst. mat. fiz. paralel/ai/s spaits

paralēltēls subst. paralelais īvaigs

paralēltinums subst. elektron. paralelapveja

paralelitāte subst. paralelums

paralelogram|s subst. mat. paralelograms

paralelogram|veida- subst. īp. ģen. paralelogrameig/s, -a

paralelogramveidīgi adv. paralelogrameig/a/i

paralelogramveidīgs adj. paralelogrameig/s, -a

paralingvistika subst. par. dsk. paralingvistika

paralingvistiski adv. paralingvistisk/a/i

paralingvistisk|s adj. paralingvistisk/ys, -a; p. pētījums — paralingvistiskys tiemiejums; ~ie līdzekļi — paralingvistiskī leidziekli

paralītiķ|is subst. med. paralitik/s, -e

paralītiski adv. paralitisk/a/i

paralītisk|s adj. paralitisk/ys, -a; p. stāvoklis — paralitiska state; ~ais poliomelīts — paralitiskais poliomelits

paralizēt ver. paralizēt

paralīze subst. med. paralize; rokas muskuļu p. — rūkys muskulu paralize; locekļu p. — lūcekļu paralize; zarnu p. — zornu paralize; ~es stāvoklis — paralizis state; paralitiska state

paraloģiski adv. paralogisk/a/i

paraloģisk|s adj. paralogisk/ys, -a

paraloģisms subst. paralogizmys

paraloģistika subst. par. vsk. paralogistika

paramagnētiķis subst. fiz. paramagnetiks

paramagnētiski adv. paramagnetisk/a/i

paramagnētisk|s adj. paramagnetisk/ys, -a

paramagnētisms subst. fiz. paramagnetizmys

parametriski adv. parametrisk/a/i

parametrisk|s adj. parametrisk/ys, -a

parametrs subst. parametris

parandža subst. parandža

paranīts subst. paranits

paranoja subst. med. paranoja

paranojāli adv. paranojisk/a/i

paranojāl|s adj. paranojisk/ys, -a

paraugprāva subst. paraugprocess

paraugs subst. paraugs

paraža subst. īrodums

pārbaud|e subst. 1. puorvēre; 2. izraudze; izraudzeišona; ~es laiks — izraugomais laiks; izraudzis laiks

pārbaudīt ver. puorsavērt

pārbīties ver. puorsabeit; nūsabeit; apsabeit

pārcēlāj|s subst. cāluoj/s, -a /par upi/; laivin/īks, -eica; puorvozn/īks, -eica

pārcelties ver. 1. (piem., pār upi) puorsaceļt; 2. (uz citu vietu) puorsacyluot

pārceltuve subst. puorvozs

pārcenšanās subst. puorlelynuošona; puorlelynuojums; puordareišona; puordarejums

pārcenošana subst. puorcenavīņs

pārcenot ver. puorcenavuot

pārcensties ver. puorlelynuot; puordareit

pārcilvēks subst. vierscylvāks

pārdabiski adv. viersdabeig/a/i

pārdabisk|s adj. viersdabeig/s, -a

pārdošan|a subst. par. vsk. 1. puordūšona; ~as apjomi — puordavumi; ~as apjomi pieaug — puordavumi lelynojās; 2. puordavumi par. dsk.; ierobežot ~u — aprūbežuot puordavumus

pārdomas subst. par. dsk. apguodi; apdūmi

pārdomāt ver. 1. (domājot analizēt) apguoduot; apdūmuot; 2. (mainīt nodomu, viedokli) puorguoduot; puordūmuot

paredzē|t ver. paredzēt; būt ~am — byut paškiertam; kam šis materiāls ~ts — kam itys materials paškierts? kaids ituo materiala paškeirums?

pareiz|s adj. pareiz/s, -a; taisneig/s, -a

pāreja subst. puorīma

pārgudrība subst. gudriešonuos

pārgudr|s adj. iron.; būt (izlikties) ~am (~ai) — gudrētīs

pāri prep. 1. par; iet p. ielai — īt par ūļneicu; puorīt ūļneicu; lidot p. pilsētai — skrīst augš mīsta; kāpt p. peļķei — puorkuopt paļti; kuopt par paļti; 2. iet. p. 1) puorīt; 2) (par ēdieniem) īt par viersu; putra iet p. — putra īt par viersu

pārķert ver. puorjimt; puorgiut

pārkāpt ver. 1. (kāpjot) puorkuopt; 2. (neievērot normas) puorlauzt; p. likumu — puorlauzt lykumu; p. noteikumus — puorlauzt nūsacejumus; p. laulību — puorlauzt lauleibu; p. aizliegumu — puorlauzt nūlīgumu

pārkāpums subst. puorlauzums

pārklāj|s subst. kluotine; gultas p. — luovys kluotine; uzlikt ~u — apkluot ar kluotini

parks subst. parks

parlamentār|s adj. parlamentarisk/ys, -a

pārliecība subst. īsaticīņs

pārliecināt ver. ītycynuot

pārliecināties ver. īsatycynuot

pārliecinoši adv. ītycamai

pārliecinoš|s partic. ītycam/s, -a

pārlieku adv. par cīš; par; p. labs — par cīš lobs; par lobs

pārlūk|programma subst. inf. škūrsteitivs

pārlūks subst. inf. škūrsteitivs

pārmērīgi adv. puoreig/a/i; p. daudz — bez sova namāra; pagājušajā gadā bija p. daudz ābolu — pārņ beja bez sova namāra uobeļu

pārmērīg|s adj. puoreig/s, -a; namiereig/s, -a; p. daudzums — puoreiba; metālu trūkums vai pārmērīgs daudzums organismā — metalu trykums ci puoreiba organizmā

pārmērs subst. namārs

pārmest ver. pīmest; p. patriotisma trūkumu — pīmest patriotizma tryukumu

pārmetoši adv. pīmeteigai; p. paskatīties — pīmeteigai pasavērt

pārmetoš|s partic. pīmeteig/s, -a; p. skatiens — pīmeteigs pasavierīņs

pārmetums subst. pīmatums

pārnacionāl|s adj. viersnacional/s, -a

pārnese subst. piesārņojuma p.

parole subst. paroļs

pārpeldēt subst. puormaut; p. pāri upei — puormaut par upi

pārpilnība subst. puoreiba

pārpratums subst. nadapratīņs

pārrago|t ver. ~tas šūnas —

pārragoties ver. suragėti

pārraudzība subst. davēre; dasavieršona

pārravēt ver. puorrevēt

pārrobežu- subst. īp. ģen. škārsrūbežeig/s, -a; p. sadarbība — škārsrūbežeiguo kūpādareiba

pārsalt ver. sasaļt

pārskatāms partic. puorradzam/s, -a

pārslimot ver. puorvaidēt

pārslodze subst. puorkruove

pārslogošana subst. puorkraušona; puorkruovums; puorkruove

pārslogot ver. puorkraut

pārslogot|s partic. puorkrauts

pārsniegšan|a subst. 1. vierseišona; 2. viersejums; sods par ātruma ~u — struope par dreizuma viersejumu

pārsniegt ver. vierseit; p. ātrumu — vierseit dreizumu

pārspīlēšana subst. puorlelynuošona; puorlelynuojums

pārspīlējums subst. puorlelynuojums

pārspīlēt ver. puorlelynuot

pārstāvēšana subst. pīstuoviešona; pīstuoviejums

pārstāvēt (ko) ver. pīstuovēt (kam)

pārstāvība subst. pīstuoviešona; pīstuoviejums

pārstāv|is subst. pīstuov/s, -e; vadības p. — vierseibnīks

pārstāvniecība subst. pīstuoveiba

pārsteigt ver. izbreinuot

pārsteigum|s subst. breins; izbreinuojums; (nepatīkams) nagaidejums; ~a balva — breina apduovaņs

pārstiepties ver. 1. puorsastīpt; 2. aptryukt

pārstrādāties ver. puorsadareit; izasist nu spāka

pārstrād|e subst. puordare; koksnes p. — kūknys puordare; pārtikas p. — puortykys puordare; naftas produktu p. — naftys produktu puordare; ~es uzņēmums — puordaris firma

pārsūdzēt ver. puorsūdeit

pārsūknēt ver. puorsyucinēt

pārtvere subst. puorjēme; puorgive

pārtvert ver. puorjimt; puorgiut

paruna subst. pasacīņs; tautas p. — tautys pasacīņs

pārvalde subst. 1. vaļde; valsts p. — vaļsteibys vaļde; valsts ~es institūcijas — vaļsteibys vaļdis iņstitucejis; 2. (iestāde) puorvolds

pārvaldīb|a subst. rāds; sabiedrisko attiecību p. — saitu ar ļaudeibu rāds; klientu atttiecību p. — saitu ar klientim rāds; mārketinga p. — tiergdareibys rāds; projektu p. — projektu rāds; kvalitātes p. — kvaliteta rāds; riska p. — riska rāds; servisa p. — servisa rāds; maksājumu p. — moksuojumu rāds; elektronisko dokumentu (ierakstu) ~a — elektroniskūs dokumentu (īrakstejumu) rāds; uzdevumu p. — aizdavumu rāds; institūciju p. — instituceju (īstotu) rāds; zināšanu p. — zineigumu rāds; vides p. — apleicis rāds; atkritumu p. — palīku rāds

pārvaldīt ver. vaļdeit; riedeit

pārvaldītāj|s subst. vaļdeituoj/s, -a; riedn/īks, -eica

pārvaldnie|ks subst. vaļdeituoj/s, -a; riedn/īks, -eica

pārvalstisk|s adj. viersvaļstisk/ys, -a

pārveide subst. puortaise

pārvietošana subst. puorceļšona; mantas p. uz drošāku vietu — monta puorceļšona iz drūsuoku vītu

pārvietošanās subst. 1. kusteiba; 2. puorsaceļšona; puorsacyluošona

pārvietot ver. puorceļt

pārvietoties ver. 1. kustēt; p. izejas virzienā — kustēt pa izīšonys tecīņam; 2. puorsaceļt; puorsacyluot

pārzin|is subst. viersin/īks, -eica; tīmekļa p. inf. teiklariedn/īks, -eica

pasaka subst. puorsoka

pasakain|s adj. puorsaceig/s, -a

pasākums subst. 1. sariedīņs; rīkot ~us — organizēt sariedīņus; 2. leidzieklis; veikt ~us — damāruot leidziekļus; veikt ~us kvalitātes uzlabošanai — damāruot leidziekļus kvalitetam palobuot; veikt attiecīgus ~us trūkumu novēršanai — damāruot atsateikūšus leidziekļus tryukumim nūgrīzt

pasaukt ver. pasaukt (kuo); paklīgt (kuo); p. (kādu) malā — atsaukt (kū) molā

pasāža subst. daž. noz. pasažs

pasēdēt ver. pasēdēt

pasēja pasiejums

pasējums subst. -> pasēja

pas|e subst. pase; ~u nodaļa — pašu atdale; ~u kontrole — pasu kontrole; ~es izdošanas datums un vieta — pasis izdūšonys data i vīta; ~u nolikums — pašu nūstatejums

pasega subst.

pase|gt ver. pakluot; gulēja, ~dzis apakšā savas drēbes — gulēja, zam seve pakluojs sovys drēbis

pase|gties ver. pakluot (zam seve); p. sev lakatu apakšā — pakluot zam seve skoru

pasekli adv. pasaklai; nadzili; nadziļai

pasekl|s adj. pasakl/ys, -a

pasekot (kam) ver. pasaksteit (kū); pasavērt (kam) leidza; pasavērt (kam) nu pakalis

pasen adv. paseņ; labtik seņ

paskābināšana subst. ģeol. ekol. skuobynuošonuos; augsnes paskābināšana — augzemis skuobynuošonuos

paslaid|s adj. paslaik/s, -a

paslaik|s adj. paslaik/s, -a

pasliktināšana subst. pasprostynuošona

pasliktināšanās subst. pasasprostynuošona; pasasprostynuojums

pasliktināt ver. pasprostynuot

pasliktināties ver. pasasprostynuot

pasniedzējs subst. docātuoj/s, -a

pasniegt ver. 1. padūt; 2. (mācību priekšmetu) vuiceit; (kursu augstskolā) docēt

paspēt ver. aizspēt

pastaiga subst. pastaiga

pastaigāties ver. pastaiguot

pastāstīt ver. sastuosteit; dastuosteit; pastāstīt p. (kādu, ko) 1) sastuosteit ap (kū); 2) dastuosteit ap (kū)

pastāvēšana subst. byusme; ekzistiešona; ekzisteņceja

pastāvēt ver. 1. pastuovēt; 2. byut; ekzistēt; dzeivuot

pastāvīgi adv. nūtaļ; puorstuoveig/a/i

pastāvīg|s adj. 1. (ilgą laiką trunkantį ar nuolatinį dalyką) nūtalej/s, -a; ~ā parole — nūtalejais paroļs; ~ais apmeklētājs (klients — nūtalejais atguojiejs (klients); 'nuolatinė ekspozicija', 'nuolatiniai radijo klausytojai', 'nuolatinis klientas' —; 2. (nekintamas, vienodas) puorstuoveig/s, -a; namejeig/s, -a; ~as attiecības — puorstuoveigys saitys 'pastovus būdas', 'pastovios pažiūros', 'pastovi temperatūra'

pastēte subst. kul. paštets; aknu p. — oknu paštets

pasteļtonis subst. pasteļpakruosa

pastiept ver. 1. pastīpt; 2. p. roku — /pa/snēgt rūku

pastnie|ks subst. postn/īks, -eica

pasts subst. posts

pasūtītāj|s subst. aizsaceituoj/s, -a

pasveicin|āt (kādu) ver. nūdūt (kam) lobadīnys; ~i mājiniekus no manis — nūdūd sietnīkim lobadīnu nu mane

pat part. 1. i; net; p. lācim var iestāstīt — luočam, i tam var īstuosteit; — pavasars i tū ir okupiejs; 2. (postpozīcija) pat; tūlīt. p. — tiuleņ pat; šeit p. — ite pat

pātar|i subst. par. dsk. puoteri; /no/skaitīt ~us — /at/skaiteit puoterus

patērēt (ko) ver. lītuot (kū); montuotīs (ar kū)

patērētāj|s ver. lītuotuoj/s, -a; ~u sabiedrība — lītuotuoju ļaudeiba; ~a domāšana — lītuotuoja guoduošona; ~u grupa — lītuotuoju grupa

patēriņš subst. izlītuojums; zems enerģijas p. — mozs energejis izlītuojums

patēvs subst. patievs

pateicīb|a subst. pateikšona; papaļdiešona; ~as vārdi — paļdisvuordi

pateikt ver. pasaceit; izsaceit; izrunuot

patei|kties ver. pateikt; /pa/paļdēt; pasaceit paļdis; ~camies par pirkumu! — paļdis par piercīni!; ~camies par sadarbību — paļdis (pateicam) par kūpādareibu; ~cos par atbildi — pateicu par atsacejumu; jau iepriekš ~cos — jau aizlaiks pateicu

paternitāt|e subst. tieveiba; Kurmin; noteikt ~i — nūstateit tieveibu

patiešāma adj. eistyn; pa tīsai

patiešāma adv. eistyn; pa tīsai

patikt ver. patikt; meilētīs

pat|s pron. pats, poša; tai (tajā) pašā laikā — vīnulaik

patstāvība subst. sovrūceiba

patstāvīgi adv. sovrūči [·s`our`ūčy]; p. mācīties — sovrūči vuiceitīs; p. strādāt — sovrūči dareit; p. apgūt kursu — sovrūči izavuiceit (pīsovynuot) kursu

patstāvīg|s adj. daž. noz. sovrūč/s, -a; p. bērns — sovrūčs bārns; p. darbs — sovrūčs dorbs; p. pētījums — sovrūčs tiemiejums; ~a ēka — seveigs (atseviškys, sovrūčs) kuorms

patvaļa subst. pošvale

patvaļība subst. pošvaleiba

patvaļīgi adv. pošvaleig/a/i

patvaļīg|s adj. pošvaleig/s, -a

pauguraine [•paũguraĩne] subst. ģeogr. kaupraine [•k`aupr`ain’ä]; Dagdas p. — Dagdys kaupraine; Rāznavas p. — Rāznovys kaupraine; Feimaņu p. — Vīmyna kaupraine; Burzavas p. — Burzovys kaupraine; Skrudalienas p. — Skrudalīnis kaupraine; Ilūkstes p. — Īlyukstis kaupraine; Malienas p. — Malīnis kaupraine

pavadīt ver. palaist; pavadeit

pavadon|is subst. 1. (persona) paceļn/īks, -eica; kravas p. — kruovys paceļnīks; vilciena p. — viļcīņa paceļnīks; 2. pārn. paceļn/īks, -eica; pērkons ir zibens pavadonis — pārkiuņs zibšņa paceļnīks; 3. paceļnīks; Zemes mākslīgais p. — Zemis muoksleigais paceļnīks

pavadzīme subst. leidzaroksts; kravas p. — kruovys leidzaroksts

pavāj|š adj. pasluob/s, -a; pavuoj/s, -a

pavāji adv. pasluobai

pavalgs subst. aizlejs

pavards subst. puorts

pavārnīca subst. puorneica

pavēlēt ver. pīsaceit

pavēle subst. pīsacejums|pīsacīņs

pavēlniek|s subst. pīsaceituoj/s, -a

pavērties ver. 1. pasadareit; atsadareit (drupeit); 2. -> paskatīties

pavēstīt ver. paviesteit; paslūdynuot; — atsauce tāvu molā i paslūdynuoja jam, ka deigstūšuo naveseleiba ruoduos byut par špitaleibu

pavediens subst. 1. pavadīņs; 2. pārn. neisneņa

pavedināt ver. damuoneit

pavedinoš|s partic. damuoneig/s, -a

paveids subst. pataiss; paforma

pāvests subst. bazn. papeižs

pazaudēt ver. pagaisynuot

pazīme subst. pīzeime; paruodejums

paziņa subst. kopdz. pazeistam/s, -a subst. partic.; pazeistam/ais, -uo subst. partic.

paziņošana subst. paviesteišona; paviestejums; rezultātu p. — rezultatu paviesteišona (paviestejums)

paziņojums subst. /pa/viestejums; zine; viests

pazudināt ver. propuļdeit

pazust ver. 1. gaist; pagaist; p. no atmiņas — gaist nu pruota; daudzeji senejī vuordi gaist nu pruota; 2. (iet bojā) propuļt

pēc prep. 1. (norāda secību) piec; p. tam 1) piečuok; vāluok; 2) piec tuo; 2. (norāda laiku, cik palicis) par; viņš atnāks p. stundas — jys atīs par stuņdi; p. trijām dienām būs svētki — par treis dīnys byus svieteibys; p. neilga laika — na par ilgu; par nagaru laiku; par nailgu laiku; p. brīža — par šaļti; par šaļteņu; ne ātrāk kā p. pusstundas — par lobu pusstuņdi; 3. (norāda saistību ar kritēriju) atšķiras p. lieluma — izaškir pa lelumam; salikt p. kārtas — salikalēt (sastateit) pa ailei; 4. (postpozīcija) deļ; manis p. — deļ mane; principa p. — deļ priņcipa; prieka p. — deļ prīcys; skata p. — deļ pasavierīņa; sevis p. 1) deļ seve; 2) pa sovai vajadzeibai; tevis p. — deļ teve

pēcnācējs subst. piedin/īks, -eica

pēctecība subst. piecguojeiba

pēctecīgi adv. saksteig/a/i; piecguojeig/a/i; koņsekventai; p. turpināt darbu — piecguojeigai tuoļuot dorbu

pēctecīg|s adj. saksteig/s, -a; piecguojeig/s, -a; koņsekvent/s, -a; ~s darbs — saksteigs dorbs; ~a attīstība — saksteiga raisteiba

pēctec|is subst. piecguojiej/s, -a

pēkšņi adv. ūmai; pieški

pēkšņ|s adj. ūm/s, -a; piešk/ys, -a

pēkšņums subst. ūmums; pieškums

pērkons subst. pārkiuņs

pērngada- subst. īp. ģen. pārnej/ais, -uos adj.; pārnejuo gods-

pērtiķēns subst. dem. naup/al/āns

pērtiķi|s subst. naups [•n`aup’s’]; savvaļas p. — mežogais naups; pat ~i var iemācīt — i naupi var izvuiceit

pētījums subst. tiemiejums

pētīt ver. tēmēt

pētniecība subst. tiemiešona

pētnieks subst. tāmātuoj/s, -a

peļķe subst. paļts

peļņa subst. peļne; aizpeļnejums

pek|a subst. sar. 1. kedele; 2. dabūt uz ~ām — pastateit iz kuoju; tikt uz ~ām — pasastateit iz kuoju

pektīns subst. ķīm. pektins

pelašķis subst. bot. žyužaiņs

pelargonija subst. bot. jeronims (Pelargonium; Geranium)

peldbiks|es subst. par. dsk. maudinis; uzvilkt (novilkt, pārvilkt) ~es — apmaukt (nūmaukt, puormaukt) maudinis; meitenes peldkostīmos, puiši ~ēs — mārgys maudinīkūs, puiši maudinēs; viņš bija izmeties vienās ~ēs — jis beja nūsaviļcs da maudiņu; jis beja vīnuos maudinēs

peldēšan|a subst. 1. maušona; mauduošona; 2. (sporta veids) mauduošona; sacensības ~ā — mauduošonys sasaveicīņs

peldēt ver. maut; mauduot; p. pa straumei — maut (mauduot) pa straujai

peldētājs subst. 1. muoviej/s, -a; mauduotuoj/s, -a; 2. (sportā) mauduotuoj/s, -a

peldētava subst. myuds; pilsētas p. — mīsta myuds; publiskā p. — ļaudyskais myuds; skolas p. — školys myuds; kopējā p. — bīdreigais (kūpeigais) myuds; ierīkot (iekārtot) ~u — īriedeit myudu

peldšorti subst. dsk. maudšorti

peldea subst. 1. mauduošona; veldzējoša p. jūrā — spyrdzynojūša mauduo' jiuruos; 2.

peldea subst. 1. mauduošona; veldzējoša p. jūrā — spyrdzynojūša mauduošona jiuruos; 2. pārn. vana; gaisa p. — gaisa vana; saules p. — saulis vana

peldināt ver. myudynuot

peldkostī|ms subst. maudinīks; pludmalē gulēja meitenes ~os — lejmalē gulēja mārgys maudinīkūs

peldus adv. maušu; doties p. pāri ezeram — laistīs maušu par azaru; pārvietoties p. — maušu tikt iz prīšku

peldvieta subst. myuds

pel|e subst. 1. pele; kaķim spēle, ~ei nāve fraz. kačam kaita, pelei tīsa; 2. inf. pele; uzlikšķināt ar ~i uz attēla — damīgt ar peli iz atvaiga

pelmenis subst. kul. peļmeņs

peln|i subst. par. dsk. palni; ~u trauks — peļnineica

pelnī|t ver. peļneit; aizpeļneit; viņš to nav ~jis — jys tuo napeļnej

pelnrušķīte subst. palnuruškeņa

pelnutrauks subst. peļnineica

pentahlorfluoretāns subst. ķīm. pentahlorfluoretans

pentahlortrifluorpropāns subst. ķīm. pentahlortrifluorpropans

perhalogenēt|s partic. ķīm. perhalogenisk/ys, -a adj.; ~ie hlorfluoroglekļi — perhalogeniskī hlorfluorūglekli

perifērija subst. perifereja

periferiāli adv. periferisk/a/i

periferiāl|s adj. periferisk/ys, -a

periods subst. periods; laikavyds

personāldaļ|a subst. personala atdale; ~as vadītājs — personala atdalis viersinīks

personālvadība subst. personalrāds; personala rāds

pianola subst. mūz. pianola

pļāpāt ver. pļoukšēt; pupučuot

pļauj|a subst. pļuove; ~as svētki — appļuovenis

pļaujmašīna subst. 1. pļaunmašine; 2. (zālienam) zuolispļautivs

pļāvēj|s subst. 1. pļuoviej/s, -a; 2. zāles p. — zuolispļautivs

pidžama subst. pižama

pie prep. 1. pi; 2. da; iz; 3. aiz; p. tam — bez tuo

pieau|dzis partic. 1. (par cilvēka briedumu) saau/dzs, -guse; 2. (pieaudzis klāt) daau/dzs, -guse; 3. (izaudzis kur lielākā daudzumā) pīau/dzs, -guse

pieaugt ver. 1. (par cilvēka briedumu) saaugt; 2. (pieaugt klāt) daaugt; 3. (izaugt lielākā daudzumā) pīaugt

pieauguš|ais partic. saaugušais

pieaugums subst. augsme; preču apgrozījuma p. — preču apgrūza augsme; autotransporta kustības p. — autotransporta kusteibys augsme; dzīvnieku skaita p. — dzeivinīku skaita augsme; iedzīvotāju dabiskais p. — dzeivuotuoju dobyskuo augsme; iedzīvotāju mehāniskais p. — dzeivuotuoju mehaniskuo augsme; apjomu p. — apjāmumu augsme; kapitālieguldījumu p. — kapitalīlicīņu augsme; meistarības p. — meistreibys augsme; ģimenes p. — saimis augsme; dzimstības p. — dzymstamuma augsme; straujš p. — mudra augsme

piebarot ver. pībaruot; sabaruot; pīādynuot

piebārstīt ver. aizdraiceit apv. (As.-Kold.)

piebāz|t ver. 1. (pilnu) pībuozelēt; pībuozt; pīsluoneit; grozs ~ts pilns ar pudelēm — skaline pīsluoneita ar butelem; 2. (klāt; pie kā) dabuozt; —

piebremzēt ver. pīstuodynuot

piecdesmitkārt adv. pīcdesmit reižu; pīcdesmitreizeig/a/i

pieēdināt ver. pīādynuot; sabaruot

piecelties ver. pīsaceļt; p. kājās — atsastuot; p. agri no rīta — pīsaceļt agri reitā

piecgade subst. pīcgadeiba

pieci num. pīci; nedot ne p. fraz. nadūt rūkys

pieckārt adv. 1. pīcys reizis; pīcreizeig/a/i; 2. pīckuorteig/a/i

piecpadsmitkārt adv. 1. pīcpadsmit reižu; pīcpadsmitreizeig/a/i; 2. (iesākot piecpadsmito punktu) pa pīcpadsmytam; 3. pīcpadsmit kuortom; pīcpadsmitkuorteig/a/i

piecsimtgade subst. pīcsymtgadeiba

piecstāvīg|s adj. pīcstuoveig/s, -a

piecstāvu- subst. īp. ģen. pīcstuoveig/s, -a; p. māja — pīcstuoveigs kuorms; pīcstuoveiga sāta

piedarbs subst. kuls

piedāvājum|s subst. pasūlejums; darba p. — dorba pasūlejums; īpašs p. — seviškys pasūlejums; izteikt ~u — pasūleit; darbavieta man izteica ~u apmeklēt kursus — dorbavīta maņ pasūleja puorīt kursus; p. nāca īstajā laikā — pasūlejums atguoja pošā laikā; kad man izteica šo ~u, es sākumā šaubījos — kod maņ itū pasūleja (kod es dabuoju ituo pasūlejuma), nu īsuoku dūrstejūs; noraidīt ~u — atsasaceit nu pasūlejuma; nepieņemt ~u — napījimt pasūlejuma; preču (pakalpojumu) p. — preču (pakaļpīņu) pasūlejums; p. pārsniedz pieprasījumu — pasūlejums leluoks kai aizprasejums; ~a un pieprasījuma līdzsvars (mijiedarbība) ek. pasūlejuma i aizprasejuma leidzasvors (mejveice)

piedēklis subst. gram. padieklis

piešķirt ver. daškiert

piedošana subst. atlaisšona; grēku p. — grāku atlaisšona; grākatlaida

piedo|ta ver. 1. (iedot lielā daudzumā) pīdūt; 2. (dot papildus) dadūt; 3. (piešķirt) dadūt; p. priekšmetam formu — dadūt lītynam formu

piedo|tb ver. atlaist; ~diet par traucējumu — atlaidit par trauciejumu; atlaidit, ka trauceju; p. grēkus rel. atlaist grākus

piedurkn|e subst. pierdukne; krekla p. — kraklu pierdukne; džempera p. — adeitnīka pierdukne; atrotīt ~es — atraiteit pierduknis

pieejamība subst. daīmamums; vides p. — apleicis daīmamums; izglītības p. — vuiceibys daīmamums

pieejam|s partic. daīmam/s, -a

piefiksēt ver. aizfiksēt

piegādāt ver. davoduot

piegādātāj|s subst. davadn/īks, -eica

piegādātājuzņēmums subst. davadūšais pasajāmums

piegāde subst. davede; preču ~es līgums — preču davedis dasaruna

piegriezt ver. pīgrīzt

piegrieztne subst. pīgrīzne

piegružot ver. našuot; pīnašuot

piegu|lēt ver. apsamīgt; bikses labi ~ļ — iuzys labi apsamīdz

pieguloš|s partic. knost/s, -a adj.; p. apģērbs — knostys drēbis

pieļaut ver.

piekāpība subst. nūlīceigums; nūlaideigums

piekāpīgi adv. nūlīceig/a/i; nūlaideig/a/i

piekāpīg|s adj. nūlīceig/s, -a; nūlaideig/s, -a

piekāpties (kam) ver. nūsalaist (kam)

piekļūšana subst. dativiešona; dative; daīšona; daīma

piekļūt ver. (kam) dativēt (da kuo); p. ezeram — dativēt da azara; ugunsdzēsēji nevarēja p. degošajai ēkai — guņdziesieji navarēja dativēt da aizadagušuo kuorma; p. e-pastam — dativēt da e-posta; p. dokumentiem — dativēt da dokumentu; kaste jāaizver (jāaizvāko) tā, lai tās saturam nepiekļūtu gaiss — skreini vajag aizdareit (aizvuocēt) tai, kab da juos turīņa nadatyvātu gaiss

piekļuv|e subst. 1. dative; dativiešona; daīšona; daīma; publiska p. dokumentiem — publiska dative (dativiešona, daīšona) dokumentim; pieeja arhīviem — dative (dativiešona, daīšona) da arhivu; pieeja informācijai — dative (dativiešona, daīšona) da informacejis; pieeja datubāzēm — dative da datubazu; 2. inf. dative; interneta p. — dative da iņterneta (iņterneta dative); publiskā interneta p. — publiskuo dative da iņterneta (publiskuo iņtrerneta dative); interneta ~es punkts — iņterneta dativis punkts; p. datnēm — dative da failu; lietotāja p. datu bāzei — lītuotuoja dative da datubazys; ātrā p. (ātrpiekļuve) — dreizuo dative (dreizdative); attālā p. (attālpiekļuve) — atostuo dative (atostdative); daudzkanālu p. (daudzpiekļuve) — daudzikanaleiguo dative (daudzidative); ekskluzīvā p. — izškiertine dative; atsaistītā p. abonentlīnijai — atsītuo dative da abonentlinejis; nelegālā p. — nalegaluo dative; sankcionēta (nesankcionēta) p. — sankcionāta (nasankcionāta) dative; secīgā p. — saksteiguo dative; seriālā p. — serejiskuo dative; tiešā p. — taisnuo dative; tūlītējā p. — nakaveiguo dative; vides ~es vadība — dativis da apleicis rāds; datu posma ~es procedūra (LAP) — dativis da da datu puosma procedura (LAP); direktoriju ~es protokols (DAP) — dativis da apvuoču protokols (DAP); vienkāršais objektu ~es protokols (SOAP) — parostais dativis da objektu protokols (SOAP)

pieklājīb|a subst. tykušeiba; ~as normas — tykušeibys normys

pieklājīgi adv. tykuš/a/i

pieklājīg|s adj. 1. tykuš/s, -a; 2. palob/s, -a; lob/s, -a

piekodinājums subst. pīdruove

piekodināt ver. pīdruoveit

piekrist ver. dasaškiert; pīzeit

piekrītoši adv. daškeireig/a/i; p. pamāt — daškeireigai pamaut /ar golvu/

piektdien adv. pīktdiņ

piektdien|a subst. pīktdīne; ~ās — pīktdīnem; katru ~u — kas pīktdīnis; Lielā P. fraz. Leluo Pīktdīne

piektkārt adv. pa pīktam

pielādēt ver. (ieroci) aiztrepēt; pītrepēt; p. bisi — aiztrepēt (pītrepēt) blisi

pielaidīg|s adj. nūlīceig/s, -a; nūlaideig/s, -a

pieliekties ver. pīleikt; vairākkārt p. un izstiepties — leikuot

pielipt ver. 1. dalipt; 2. (par slimībām un pārn. noz.) dakrist; var p. infekcijas slimība — var dakrist iņfekcejis naveseleiba; sliktās īpašības ātri pielīp — nalobuos soveibys dreiži dakreit

pielīst (kam) ver. klepētīs (pi kuo)

piemēr|s subst. 1. paraugs; rādīt ~u — ruodeit paraugu; būt par ~u — byut par paraugu; 2. pīvadums; minēt ~u — minēt pīvadumu; ~am — saceisim; pīvadumam

pieminek|lis subst. pīminieklis; p. rakstniekam — rakstinīka pīminieklis; arhitektūras p. — arhitekturys pīminieklis; kultūras p. — kulturys pīminieklis; ~ļu aizsardzība — pīminiekļu sardzeiba

pienācīgi adv. pīdareig/a/i; atsateikūši; atteiceig/s, -a

pienācīg|s adj. pīdareig/s, -a; atsateikūš/s; atteiceig/s, -a

pienākties ver. 1. pīdarēt; 2.

pienākums subst. daguojums

pienene subst. bot. pīnine

pienesums subst. īlicīņs

piens subst. pīns

piensaimnie|ks subst. pīnin/īks, -eica; ~u sabiedrība — pīninīku sabīdreiba

pienskābe subst. ķīm. pīnskuobe

piepampt ver. satyukšt

piepilināt ver. pīlasynuot; p. grīdu — pīlasynuot greidu

piepilsēt|a subst. apleikmīsts; ~as vilciens — apleikmīsta viļcīņs; ~as stacija — apleikmīsta staceja

pieplacināt ver. dapluokšt|daplīkšt

pieplūde subst. vielu pieplude satrums —

pieplusot ver. sar. daskaiteit

pieprasījums subst. daž. noz. aizprasejums; p. pēc lauksaimniecības produkcijas — solsaimesteibys produkcejis aizprasejums

pieprasījumvideo inf. aizprasejumvideo

pieprasīt ver. aizpraseit

piepūl|e subst. dadareiba; ar lielu ~i — ar lelom varem

pierādījums subst. daruodejums

pierādīt ver. daruodeit

pierādī|ties ver. dasaruodeit; tas jau ne reizi vien ir ~jies praksē — tys jau na reizi dasaruodejs praktikā

pierakstīties ver. dasaraksteit; p. pie ārsta — dasaraksteit iz uorstu; p. dzīvoklī (kopmītnē) vēst. dasaraksteit dzeivūkī (kūpainē)

pieraks|ts subst. 1. (piezīmes) aizroksts; ~u burtnīca — aizrokstu literneica; folkloras ~i — folklora aizroksti; teicēja stāstījuma p. — saceituoja stuostejuma aizroksts; ceļojuma ~i — ceļuojuma aizroksti; veikt ~us dienasgrāmatā — dareit aizrokstus dīnysgruomotā; 2. (piem., pie ārsta) daroksts; iepriekšējs p. — aizagreigs daroksts; pieņemšana pēc iepriekšēja ~a — pījimšona pa aizagreigam darokstam; 3. (dzīvesvietā) vēst. daroksts; viņam bija p. Rēzeknē — jam beja daroksts Rēznē; jis turēja darokstu Rēznē; p. dzīvoklī (privātmājā) — daroksts dzeivūkī (privatajā sātā); p. kopmītnē — daroksts kūpainē

pierast ver. dajyukt; pījyukt; ījyukt; jyukt; īrast; pamazām pierodu — pa mozam jyukstu

pieredze subst. pīredzīņs; bagātīga p. — lels pīredzīņs

pierimt ver. nūrimt; nūtīkt; pīslist apv.

pierunāt ver. īrunuot

piesaistīšana subst. 1. īvadynuošona; 2. daviļkšona

piesaistīt ver. 1. īvadynuot; 2. daviļkt

piesaistīties ver. dasaviļkt

piesardzība subst. izsardzeigums

piesardzīgi adv. izsardzeig/a/i

piesardzīgsa adj. maneig/s, -a; izsardzeig/s, -a

piesardzīgsa adj. izsardzeig/s, -a

piesardzīgums subst. izsardzeigums

piesarkt ver. pītveikt

piesarkums subst. pītveikums

piesārņošana subst. pīmūrduošona

piesārņojum|s subst. pīmūrdīņs; ~a vielas — pīmūrdīņa lītnis

piesārņot ver. pīmūrduot

piesātinātība subst. suotnums

piesaukšana subst. darunuošona

piesaukt ver. darunuot; p. nelaimi — darunuot nalaimi

piesēsties ver. 1. dasēst; 2. pīsēst

piesiet ver. dasīt

piesieties ver. t. un pārn. dasasīt

piesis subst. spīzs

pieskare subst. dadure

pieskāriens subst. da/sa/dyurīņs; dasaisticīņs

pieskarties ver. dasadūrt; dasaistikt

pieslēgums subst. daslāgs; daslāgums

pieslēgvieta subst. inf. davods

piesmelties ver. aizalīt; — laiva aizalēja ar iudini

piesmiet (kādu) ver. 1. pīsasmīt (kam); 2. -> pievilt (izvarot) pīvoduot

piespiedu- subst. īp. ģen. dastateig/s, -a; damīgt/s, -a; lidmašīnas p. nolaišanās — dastateiga skrīnmašinis nūsalaisšona; p. apstāšanās — dastateiga nūstuošona; p. kārtā — dastateig/a/i

piespiesties ver. 1. dasamīgt; 2. sasajimt

piesprādzēšanās subst. dasasprausšona

piesprādzēties ver. dasaspraust

piespraude subst. sakte

piesūkties ver. 1. dasasyukt; 2. p. ar sviedriem — pīsmedzēt

piesvīst ver. pīsmedzēt

pieteikties ver. dasasaceit

pieteikums subst. dasacejums; (iesniegums) padavums

pietrūk|t subst. tryukt; pītryukt; natvert; byut nagona; ~st spēka — tryukst (pītrykst) varis; natver varis; nagona varis

pietūkt ver. satyukšt

pietura subst. nūstuošona; stuotuve; autobusa p. — autobusa nūstuošona

pieturē|ties ver. 1. dasaturēt; turētīs; 2. stuovēt; laiks ~jās mierīgs — laiks stuovēja trāps

pieturvieta subst. nūstuošona; stuotuve

pietvīkt ver. pītveikt

pietvīkums subst. pītveikums

pievadcaurule subst. davodtrūbe

pievadķē|de subst. davodvaža; ~žu rūpnīca — davodvažu dareitova

pievakar|e subst. pavakare; ~ē — pavakarē

pievienošanās subst. dasaškieršona; dasaškeirums

pievieno|t ver. daškiert; dalaist; dalikt; ~ā vērtība ek. dalyktuo vērte; ~ās vērtības nodoklis (PVN) ek. dalyktuos vērtis nūdūklis (DVN)

pievienoties ver. dasaškiert

pievilcība subst. daveļce

pievilcī|gs adj. daveļceig/s, -a; ~a sieviete — daveļceiga sīvīts; ~a iespēja — daveļceiga vareiba; ~a vide — daveļceiga apleice; ~as cenas — daveļceigys cenys; vietējais tirgus ir pievilcīgs investoriem — vītejais tiergs daveļceigs iņvestorim

pievilt ver. -> piesmiet pīviļt; pīvoduot

piezemes- subst. īp. ģen. — p. slānis

piezīmjdators subst. gruomotdators

pig|a subst. kikucs; parādīt (kādam) ~u — paruodeit (kam) kikuci; ~u tev! —

pīļtēviņš subst. peilyns

pika subst. s. pyks v.

pikselis subst. inf. vērpunkts

pīkste subst. iht. škūbrys

pīkstulis subst. iht. -> pīkste

pīlādzis subst. cārmyuška

pilēt ver. lasinēt

pildēniet|is subst. (Pildas pagasta iedzīvotāj/s, -a) pylduonīt/s, -e

pildspalv|a subst. raksteitivs; rakstīt ar ~u — raksteit ar raksteitivi

pildviela subst. aizpylds

pile subst. lase

pīle subst. 1. (mājas) peile; 2. (ezera) raudive

pilien|s subst. lase; sīki ūdens ~i — smolkys iudiņa lasis; lietus ~i — leita lasis; rasas ~i — rosys lasis; trīs ~i eļļas — treis lasis oleja; ~i iekšķīgai lietošanai — dzeramuos lasis; kuņģa ~i — pasirds lasis; acu ~i — ocu lasis; pretiesnu ~i — lasis nu īsnys; /tas ir tikai/ p. jūrā fraz. /ite tik/ lase jyuruos; tas bija pēdējais p. — ite beja pādejuo lase

pilināšana subst. lasynuošona

pilināt ver. lasynuot

pilnīb|a 1. piļneigums; ~ā — pylnai (adv.); 2. gausums

pilnmēne|ss subst. pylnats; p. nakts — pylnnakts; ~ss naktī — pylnatīs

pilns adj. pyln/s, -a

pilnvar|a subst. pylnvareiba; izdot (izsniegt) ~u — izdūt pylnvareibu; pārkāpt savas ~as — vierseit sovys pylnvareibys

pilnveidošana subst. piļneiguošona; piļneiguojums

pilnveidojums subst. piļneiguojums; piļneiguošona

pilnveidot ver. piļneiguot

pilotprojekts subst. raugomprojekts

pilsēta subst. mīsts

pilsētbūvniecība subst. mīstustateiba

pilsētceltniecība subst. -> pilsētbūvniecība

pilsētciemats subst. vēst. mīsta tipa sola

pilsētniecisk|s adj. mīškuonysk/ys, -a

pilsētnie|ks subst. mīškuon/s, -eica

pilskalns subst. piliskolns

pilsonība subst. pilīteiba

pilson|is subst. pilīt/s, -e

pilsonisk|s adj. pilītisk/ys, -a

pilsoniskums subst. pilītiskums

pimpis subst. vienk. pipss [•pip’s’s’]

pinkainis subst. kudlaiņs

pinkain|s adj. kudlai/ņs, -ne; kudluot/s, -a

pionier|is subst. daž. noz. pioner/s, -e; aviācijas p. — aviacejis pioners

piparkūk|a subst. pernīks; ~u mīkla — pernīku meikle; ~u smarža — pernīku smuords; cept ~as — cept pernīkus; ~u sirds (sirsniņa) — sirds formys pernīks

pipar|s subst. pypyrs; ~u trauciņš — pipirneica

pipele subst. vienk. pipss [•pip’s’s’]

pīpman|is subst. niev. peipn/īks, -eica

pīrādziņš subst. dem. kul. peiriedzeņš

piramīda subst. piramida

pirktgribētāj|s subst. grybātuoj/s, -a pierkt; grybūš/ais, -uo pierkt; pierciej/s, -a

pirmēj|s adj. pirmeig/s, -a; primar/s, -a

pirmdien adv. pyrmūdiņ

pirmdien|a subst. pyrmūdīne; ~ās — pyrmūdīnem; katru ~u — kas pyrmūdīnis

pirmšķirīg|s adj.

pirmkārt adv. pa pyrmam

pirmoreiz adv. pyrmūreiz; pyrmū reizi

pirmsākumi subst. par. dsk. pyrmsuokys par. dsk. (ištakos)

pirmsprojekta- subst. īp. ģen. pyrmaprojekteig/s, -a adj.

pirmsreferenduma- subst. īp. ģen. referenduma-; p. kampaņa — referenduma kampaneja

pirmsvēlēšanu- subst. īp. ģen. ībolsuošonys-; p. kampaņa — ībolsuošonys kampaneja; p. aģitācija — ībolsuošonys agitaceja

pirtnieks subst. piertin/īks, -eica

pirt|s subst. pierts; izkarsēties ~ī — izasutynuot piertī

pisējs subst. vienk. pisiejs

pist ver. fiziol. vienk. pist vienk.

pisties ver. fiziol. vienk. pistīs vienk.

pistol|e subst. sautivs; iešaut ar ~i — īsaut ar sautivi

plaši adv. plaši; plotai

plaš|s adj. plot/s, -a

plašsaziņa subst. ~s līdzeklis — viesteitivs; atsauksmes ~s līdzekļos — atbaļši viesteitivūs

plaisa subst. škāla; pleisums; spruogste

plaisāt ver. škāluot; pleisuot

plakanstaipeknis subst. bot. parastais p. — dzalta; trejvārpu p. —

plakne subst. mat. ploskonums; divdimensiju p. — divmiereigais ploskonums

plāksne subst. pluoce; piemiņas p. — pīminis pluoce

plāksteris subst. pleistrys

plānošan|a subst. planaveiba; planavuošona; ~as nosacījumi — planaveibys nūstatejumi; izdot ~as nosacījumus fraz. izdūt planaveibys nūstatejumus

plāns subst. plans

plati adv. plaši; plotai

platība subst. pluots; dzīvojamā p. — dzeivojamais pluots

platleņķa- subst. īp. ģen. plotstyurīneig/s, -a; p. objektīvs — plotstyurīneigais objektivs

platmale subst. brile

plaucēta ver. šmucynuot

plaucētb ver.

plauša subst. plauška

plaukšķene subst. 1. bot. pyusline; parastā p. — parostuo pyusline (Silene vulgaris); 2. (rotaļu šaujamrīks) poukšine

plaukst|a subst. plauksta; sist ~as — plaukšynuot; sist plaukstys

plaukstdator|s subst. dalnysdators|kuldysdators; mazā ~u grāmata inf. mozuo dalnysdatoru/kuldysdatoru gruomota

plauktiņš subst. dem. lakteņa; izvelkams p. — volkojama lakteņa

plaukts subst. lakteņa

plazm|a subst. plazma; ~as displejs inf. plazmys displejs

pleds subst. pleds; sedziņs

pleijeris subst. spieļuotivs; kompaktdisku (CD) p. — kompaktripu (CD) spieļuotivs; kasešu p. — kasešu spieļuotivs; digitālais (ciparu) p. — skaitleigais spieļuotivs

plīstoš|s partic. 1. (kas pašlaik plīst) pleistūš/s, -a; (kas pašlaik plīst – par traukiem, trausliem priekšmetiem u.) dyuztūš/s, -a; no miega uzmodināja ~u trauku troksnis fraz. nu mīga pīmūdynova dyuztūšu trauku trūksnis; 2. (kas viegli plīst) pleiseig/s, -a adj.; (par traukiem, trausliem priekšmetiem u. tml.) dyuzeig/s, -a adj.; uzmanīgi – plīstošs! (izrakstejums) — maneigai – dyuzeigs!; kastē ir ~oši priekšmeti — skreinē dyuzeigi lītyni

plīts subst. plita; gāzes p. — gazys plita; p. ar cepeškrāsni — plita ar cepleicu

plīvurs subst. veļums; līgavas p. — jaunivis veļums

plostnie|ks subst. sīlejn/īks, -eica

plostošana subst. 1. maušona iz sīleja; sīlejūs īšona; 2. pārn. iron. (sar.) aizadzeršona

plostot ver. 1. maut iz sīleja; īt sīlejūs; 2. pārn. iron. byut aizadzāruš/am, -ai

plosts subst. sīlejs; piepūšamais p. — pīpyušamais sīlejs; ~u noma — sīleju randa; ~u vilcējs — sīleju viļciejs; ~u siešana — sīleju sīšona; ~a piepūšana — sīleja pīpyusšona; braukt pa upi ar ~u — maut pa upi iz sīleja; brauciens ar ~u — muovīņs iz sīleja; upe nesa ~u uz leju (lejup) — upe nese sīleju zamyn; glābšanas p. jūrn. gluobšonys sīlejs

plucināta ver. plucynuot

plucinātb ver. (plaucēt) šmucynuot

plūdi subst. par. dsk. poli

pludmal|e subst. lejmale; ~es volejbols — lejmalis volejbols; ~ē gulēja meitenes peldkostīmos — lejmalē gulēja mārgys maudinīkūs

pludot ver. poluot

plunčāties ver. pleickuotīs

plus pļus

pluss subst. pļuss

plūstamīb|a subst. teceigums; ~as robeža — teceiguma rūbežs

podnieks subst. pūdn/īks, -eica; pūdar/s, -e poēt.; ~a darbnīca — pūdarneica

pod|s 1. (piem., māla) pūds; māla p. — muoliņs pūds; virpot māla ~us — grīzt muoliņus pūdus; kermaikas p. — keramikys pūds; medus p. — madaunīks; 2.; : puķu p. — vazaunīks; iestādīt puķi ~ā — īstateit puči vazaunīkā; 3. (tualetes) tualetnīks; sēdēt uz ~a — sēdēt iz tualetnīka; apsēsties uz ~a — atsasēst iz tualetnīka; tualetes ~a brille — tualetnīka vuoks; 4. -> podiņš dem.

poga subst. 1. pūga; 2. pūga; mīgteņš

polārblāzma subst. par. vsk. pūstumdzīsna; polardzīsna

polaritāte subst. polaryskums; strāvas p. — straujis polaryskums

polār|s adj. polarysk/ys, -a

polemika subst. polemika

polemiski adv. polemisk/a/i

polemisk|s adj. polemisk/ys, -a

poliakrils subst. ķīm. poliakrils

policejiski adv. policisk/a/i

policejisk|s adj. policisk/ys, -a

policija subst. policeja

policijmeistars subst. vēst. policmeisters

policist|s subst. policist/s, -e

policmeistars subst. -> policijmeistars

polidiēns subst. ķīm. polidiens

poliedrs subst. mat. poliedrys

poliekrāns [..i-e..] subst. poliekrans

poliesters subst. ķīm. poliesters

polietilēns subst. ķīm. polietilens

polifāgija subst. biol. polifageja

polifāgs subst. biol. polifags

polifoni adv. -> polifoniski

polifoniķ|is subst. polifoniks

polifonija subst. mūz. polifoneja

polifoniski adv. polifonisk/a/i

polifonisk|s adj. polifonisk/ys, -a

polifoniskums subst. par. vsk. mūz. polifoniskums

polifonizācija subst. par. vsk. mūz. polifonizaceja; polifoniziešona; polifoniziejums

polifonizēt ver. polifonizēt

polifonsa subst. mūz. (mūzikas instruments) polifons

polifon|sb adj. mūz. -> polifonisks

polifonums subst. par. vsk. mūz. -> polifoniskums

polifosfāts subst. ķīm. polifosfats

polifunkcionāli adv. polifunkceig/a/i; daudzifunkceig/a/i

polifunkcionalitāte subst. polifunkceigums; daudzifunkceigums

polifunkcionāl|s adj. polifunkceig/s, -a; daudzifunkceig/s, -a

polifunkcionālums subst. polifunkceigums; daudzifunkceigums

poligāmi adv. poligamisk/a/i

poligāmija subst. daž. noz. poligameja

poligāmiski adv. -> poligāmi

poligāmisk|s adj. -> poligāms

poligām|s adj. poligamisk/ys, -a

poligīni adv. poliginisk/a/i

poligīnija subst. daž. noz. poligineja

poligīn|s adj. poliginisk/ys, -a

poliglota subst. poliglota (gruomota)

poliglotiski adv. poliglotisk/a/i

poliglotisk|s adj. poliglotisk/ys, -a

poliglot|s subst. poliglot/s, -e

polihlorbifenīli subst. ķīm. polihlorbifenili

polimērs subst. ķīm. polimers

polipeptīd|s subst. ķīm. fiziol. polipeptids; ~u ķēde — polipeptidu važa

polise subst. poliss; apdrošināšanas p. — apdrūsis poliss

politekonomija subst. politekonomeja

politekonomiski adv. politekonomisk/a/i

politekonomisk|s adj. politekonomisk/ys, -a

politiķ|is subst. politik/s, -e

politika subst. politika

politiski adv. politisk/a/i

politisk|s adj. politisk/ys, -a

politizācija subst. 1. politizaceja; politiziešona; 2. politizaceja; politiziešonuos

politizēšana subst. politiziešona; politizaceja

politizēšanās subst. politiziešonuos; politizaceja

politizēt ver. politizēt

politolo|gs subst. politolog/s, -e

politoloģija subst. politologeja

politoloģiski adv. politologisk/a/i

politoloģisk|s adj. politologisk/ys, -a

pora subst. pora

porainīb|a subst. poruotums; noteikt ~u — nūstateit poruotumu; ~s noteicējs — poruotuma nūstateitivs; pārbaudīt ~u — puorsavērt poruotumu

porain|s adj. poruot/s, -a; porai/ņs, -ne

ports subst. inf. davods

posms subst. puosmys; laika p. — laikavyds

posties ver. rūstīs; taiseitīs; veikštīs; p. ceļā 1) rūstīs ceļam; 2) rūstīs (da kurīnei)

posts subst. par. vsk. vuorgi par. dsk.

postulēt ver. postulēt

potenciāli adv. poteņcialai

potenciālsa subst. poteņcials

potenciāl|sb adj. poteņcialisk/ys, -a

potīte subst. povuorška

prāmis subst. puorvozs

prasīb|a subst. aizprasejums; atbilst visām ~ām — atsatikt vysim aizprasejumim

prasīg|s adj. aizpraseig/s, -a

prasīgums subst. aizpraseigums

prasīt ver. aizpraseit

prasme subst. 1. muociešona; 2. damaņa

praviet|is subst. profet/s, -e

pravietošana subst. profeteiba

pravietot ver. profetēt

precēt ver. precēt; vest (mārgu)

precēties subst. precētīs; svuotuotīs

prece subst. prece; pārtikas p. — puortykys prece; ~ču izvietojums 1) preču izlikalīņs; 2) (angl. "merchandising") prečpadeve

precības subst. dsk. preceibys

precinieks subst. precinīks

preilēniet|is subst. preilīt/s, -e

pret prep. pret (kū); preteim (kuo); sānsiena pavērsta p. laukumu — suonejuo sīna pagrīzta preteim laukuma (pret laukumu); —

pretēj|s adj. preteim/s, -a; ~ā gadījumā — preteimā gadīnī; a nā

pretišķība subst. preteimeiba

pretišķīg|s adj. preteimeig/s, -a

pretišķ|s adj. preteimeig/s, -a

pretimnākoš|s partic. 1.; 2. paleidzeig/s, -a

pretinieks subst. pretivin/īks, -eica

pretkara- subst. īp. ģen. pretkareigs

pretmets subst. preteimeiba

pretošanās subst. pretiveiba; pretiviešonuos

pretoties ver. pretivētīs

pretrun|a subst. pretruneiba; būt ~ā — pretrunuot; preteimuot

pretrunība subst. pretruneigums

pretrunīg|s adj. pretruneig/s, -a

pretstats subst. preteiba

pretugunsmūris subst. guņsīna

prezentācija subst. prīškāstatīņs; prezentaceja; projekta p. — projekta prīškāstatīņs

priecēt ver. prīcynuot

priekšauts subst. prīškysauts

priekšķepa subst. prīškejuo depe

priekškars subst. aizkors (scenys); skatuves p. — scenys aizkors; p. paceļas — aizkors pasaceļ

priekšlaicīgi adv. bez laika

priekšlaicīg|s adj. bezlaiceig/s, -a

priekšmets subst. 1. prīškmats; līta; 2. teikuma p. gram. sacejuma subjekts

priekšnoteikums subst. pyrmprasejums

priekšpagalms subst. prīškyspogolms; prīškejais pogolms

priekšrok|a subst. pyrmaileiba; pyrmuo rūka; dot ~u — dūt pyrmaileibu; dūt pyrmū rūku

priekšsēdētāj|s subst. pirmin/īks, -eica

priekšstats subst. sapratīņs

priekštec|is subst. pyrmaguojiej/s, -a

priekšvārds subst. prīškruna; p. atkārtotajam izdevumam — kuortojamuo laidīņa prīškruna

prieks subst. prīca; prīceiba

priesteris subst. 1. dīvredz/s, -e; 2. bazn. bazneickungs; katoļu p. — katuoļu bazneickungs; luterāņu b. — ļuterīšu bazneickungs

primār|s adj. pirmeig/s, -a; primar/s, -a

princ|is subst. princ/s (gen. princa), -ese

printeris subst. drukaunīks

prioritār|s adj. pyrmaileig/s, -a; prioritar/s, -a

privātīpašnieks subst. privatsovin/īks, -eica

privātīpašums subst. privatsovums

privatizētgribētāj subst. grybātuoj/s, -a privatizēt; grybūš/ais, -uo privatizēt

prjaņik|s subst. kul. madaiņs; ~i ar zemenēm — madaini ar zemneicom

problēmorientēt|s adj. problemorientāt/s, -a; ~a pieeja — problemorientāta daīšona (daīma)

profils subst. daž. noz. profiļs

programmatūra subst. inf. programatura

programmizstrādātāj|s subst. inf. programu sastateituoj/s, -a

programmvadīb|a subst. programvaļde; ~as princips — programvaļdis priņcips; ~as darbgalds — programvaļdis dorbagolds; ~as iekārta — programvaļdis ītaise

prom adv. paceli; iet p. — īt paceli; ej p.! — ej paceli!; braukt p. — braukt paceli; es šodien braucu p. — šudiņ braucu paceli; aši doties p. — mudri laistīs paceli

proporcija subst. proporceja

proporcionāli adv. proporceig/a/i

proporcionāl|s adj. proporceig/s, -a

prospekts subst. 1. (iela) prospekts; 2. (reklāmas materiāls) lūklopa

prostata subst. anat. prostata

prostatīts subst. med. prostatits

prostatodinīts subst. med. prostatodinits

protam|s partic. zynom/s, -a; skaidrys; ~a lieta — zynoms; skaidrys; nu p. — no, zynoms; p., mēs to izdarīsim — zynoms, mes itū padareisim; pilnīgi visu, p., neviens nezina — skaidrys, pylnai vysa jau nikas nazyna

prusaks subst. ent. prusaks

pseidomilitār|s adj. pseudokarysk/ys, -a; pseudomilitar/s, -a; ~ais stils — pseudokaryskais (pseudomilitarais) stiļs

pūce subst. ornit. palāda

pudele subst. butele

pūdercukurs subst. cukrapudra

pušķis subst. čyps

pušķot ver. puškuot; skaistynuot

puduris subst. budurs

puķ|e subst. puče; ~u pods — vazaunīks

puķpods subst. -> puķupods

puķupods subst. vazaunīks

pūkaine subst. bot. (sēne) gūvine

pulksten adv.

pulkstenis subst. stuņdinīks; stuņdiņs poēt.; sienas p. — sīnys stuņdinīks; rokas p. — rūkys stuņdinīks

pulkstenīte subst. bot. pļavas p. — bezdeleigpūdeņš (campanula patula); apaļlapu p. — (Campamula rotundifolia); kamolainā p. (Campanula glomerata) katlineite; dižā p. — (Campanula persicifolia); tīruma p. — Zvaneņš (Campanula rapunculoides)

pulksteņrādītāj|s subst. stuņdinīka ruodeklis; ~a virzienā — pa stuņdinīka ruodekļam

pulveris subst. daž. noz. puļviers

pumpa subst. pyutele

pumpur|s subst. pupurs; veidojas ~i — matās pupuri

puņķis subst. pūrduļs

puņķoties ver. pūrduļuotīs

pūralāde subst. skreine

purene subst. bot. Puryns

pūrs subst. pyurs; pasāgs

purv|s subst. pūrs; ~a beka — grebēze

pusciet|s adj. pušcīt/s, -a

pusfabrikāts subst. kul. pusgataviņs

pusfināls subst. pusfinals

pusgaistoš|s ķīm. pusskrītn/ys, -a; ~ie /ķīmiskie/ savienojumi — pusskrītnī /kimiskī/ salaidumi

puskažoks subst. puskažuks

pūsma subst. pyusme; vāsme

pusmētelis subst. pussveita

puspuisis subst. vēst. kaļpiers

pūst ver. 1. pyust; 2. (par vēju) pyust; (viegli, maigi) vāsmynuot poēt.

pustums|a subst. patimss; ~ā — patimsī

pūt ver. pyut; pyut kūpā; trupēt; — cylvāks dzeivs byudams pyust kūpā

putek|lis subst. putekleits; ~ļi par. vsk. puteklis

putra subst. putra

putraimi subst. par. dsk. ozbors par. vsk.; putruomi par. dsk.

putukrējums subst. kriejumeņš (saškeļvynāts)

puzle subst. licine

puzurs subst. buturs

rabarbers subst. rabarbers

rabīns subst. rabiņs

rādām|s partic. ruodom/s, -a; ~ais kociņš —

rašanās subst. atrasme; rasšonuos; ceļšonuos; paīsme

radio subst. nelok. radeja

radioaparāts subst. radejis jimtivs; radeja

radioapraid|e subst. radejlaideiba; ~es aprīkojums — radejlaideibys pastota

radiofons subst. radiofons; radeja

radioklausītāj|s subst. radejklauseituoj/s, -a; cienījamie ~i! — gūdynojamī radejklauseituoji!

radioraidījums subst. radejlaidīņs

radiostacija subst. radejstaceja

radiotīkl|s subst. radejteiklys; mājas ~a standarts inf. sātys radejteikla standarts

rādī|t ver. ruodeit; viņi ~ja viens otram ar zīmēm — jī sasaruodeja ar zeimem

rad|īt ver. 1. (veidot, izveidot) radeit; taiseit; sataiseit; 2. (izraisīt) saceļt; notikušais ~īja paniku sabiedrībā — nūtikšona sacēle paniku ļaudeibā

rādītāj|s subst. 1. s. un v. (tas, kurš rāda) ruodeituoj/s, -a; 2. (pulksteņa bulta, informācijas zīme, mēraparāts, informatīvs) ruodeklis; pulksteņa r. — stuņdinīka ruodeklis; pulksteņa ~a virzienā — pa stuņdinīka ruodekļam; satura rādītājs — puslopu ruodeklis; 3. (indikators, liecība) ruodejums; pēc dažiem ~iem Daugavpils rajons bija pirmajā vietā — pa kurim nakurim ruodejumim Daugpiļs rajons beja pyrmajā vītā

radniecība subst. radneste

radoš|s partic. radeig/s, -a adj.; kreativ/s, -a; ~ā inteliģence — radeiguo iņteligeņceja; ~s darbs — radeigs (kreativs) dorbs; ~a pieeja — radeiga daīma

raidījums subst. (televizejis, radejis) laidīņs

rājien|s subst. druove; izteikt ~u — pasaceit druovi; stingrs r. ar brīdinājumu — styngra druove ar puorsorgu

rakstains adj. rokstuots; rokstai/ņs, -ne

rakstāmgalds subst. rokstomgolds

rakstīt ver. raksteit; rakstinēt (daudz, atkārtoti)

rakstītgribētāj|s subst. grybātuoj/s, -a raksteit; grybūš/ais, -uo raksteit

rakstniecība subst. -> literatūra

rakstniecisk|s adj. arhit. -> literārs

rakstnie|ks subst. rakstin/īks, -eica

raksts subst. 1. (avīzē, žurnālā u. tml.) rakstīņs; artikeļs; 2. (rakstība) roksts; 3. (ornaments) roksts; musturs

raksturīg|s adj. soveig/s, -a; karaktereig/s, -a

raksturot ver. 1. apraksteit; karakterizēt; 2. byut soveig/am, -ai; byut karaktereig/am, -ai

raksturs subst. doba; karakters

rakt ver. kast; best

rakurss subst. rakurss; īlykums

rāmis subst. rama; gultas r. — luovys rama

rām|s adj. romon/s, -a; mīron/s, -a; (par laiku, noskaņu u. tml.) trāp/s, -a; tīk/s, -a; r. laiks — trāps laiks; tīks laiks; r. vakars — trāps vokors; tīks vokors

rāpot ver. ruopuot; ruopuļuot

rāpu|lis subst. zool. ruopacs; ~ļu klase — ruopaču klase

rāpulītis subst. (zīdaiņa apģērba gabals) ruopinis par. dsk.; uzvilkt zīdainim ~i — apmaukt kryutsbārnam ruopinis

rāpus adv. ruopu

rasties ver. atsarast; ceļtīs; paīt; radies no… — paīt nu…; rodas jautājums — ceļās vaicuojums

rāt ver. druovēt; buort

raudāt ver. rauduot; sākt r. — aizrauduot; viņam gribējās r. — jam guoja raudys; jam gribējuos rauduot

raudulīg|s adj. raudeig/s, -a

raudul|is subst. raudu/ļs, -le

raugs subst. par. vsk. mīlis par. dsk.; alus r. — ols mīlis

raustīšana subst. rausteišona; valodas r. — aizaviļkšona

raustīšanās subst. rausteišonuos; rausteiba

raus|tīt ver. rausteit; r. valodu — aizaviļkt; runuot aizavylkdam/am, -ai; viņš ~ta valodu — jis aizavalk (runoj aizavylkdams)

ravēšana subst. reviešona

ravēt ver. revēt

ravētāj|s subst. ravātuoj/s, -a

raž|a subst. nūauga; ~as novākšana — nūaugys nūjimšona

ražīb|a subst. 1. nūaudzeiba; kāpināt lauku ~u — lelynuot teirumu nūaudzeibu; 2. pārn. sūrmeigums; darba r. — dorba sūrmeigums

ražīg|s adj. 1. nūaudzeig/s, -a; ~a ābele — nūaudzeiga uobeļneica; ~a šķirne — nūaudzeiga atmeja; 2. pārn. sūrmeig/s, -a; ~a sezona — sūrmeigs sezons; ~a sadarbība — sūrmeiga kūpādareiba

ražīgums subst. 1. sūrmeigums; darba r. — dorba sūrmeigums; 2. nūaudzeiba; augu r. — auguoju nūaudzeiba

ražošana subst. 1. pīgatave; 2. (par augļu šķirnēm) augļu dūšona

ražojums subst. pīgatavīņs; darīņs

ražot ver. 1. pīgatavēt; 2. (par augļu šķirnēm) dūt augļus

ražotāj|s subst. pīgatavātuoj/s, -a

ražotne subst. pīgatavātova

ražotspēja subst. 1. (produktivitāte) sūrmeigums; 2. (ražība) nūaudzeiba

rēciens subst. gremzīņs; lauvas (lāča) r. — ļova (luoča) gremzīņs

rēgs subst. čapāslys

rēķin|s subst. saskaits; izrakstīt ~u — izraksteit saskaitu; uz (kā) ~a — iz (kuo) saskaita; dzīvot uz cita ~a — dzeivuot iz cyta saskaita

rēkt ver. gremzt; lauva rēc — ļovs gremž; lācis rēca — luocs gremze

rēta subst. rāna (aizdzejuse); ciertums (aizdzejs)

rēzekniet|is subst. rieznīt/s, -e

re inter. vei; ā; — ā, kur tu esi īleids

realizācija subst. 1. (īstenošana) realizaceja; īdzeivynuošona; īdzeivynuojums; 2. (pārdošana) realizaceja; puordūšona

realizēšana subst. 1. (īstenošana) realiziešona; īdzeivynuošona; 2. (pārdošana) realiziešona; puordūšona

realizēt ver. 1. (īstenot) realizēt; īdzeivynuot; 2. (pārdot) realizēt; puordūt

reālparametrs subst. realiskais parametris

reāl|s adj. realisk/ys, -a; eistyn/s, -a; ~a vai potenciāla ietekme — eistyna voi poteņcialiska ītaka; realiska ci poteņcialiska ītaka

redīss subst. raduss

redzam|s partic. radzam/s, -a; būt ~am 1) redzētīs (pa logu r. parks nu lūga redzīs parks); 2) byut radzamam (īsaveramam)

redz|ēt ver. redzēt; var r. — redzīs; varēja r. — redzējuos; būt ~amam — redzētīs; priekšā varēja redzēt tiltu — prīškā redzējuos tylts; slikti r. — nadaredzēt; kaut kas tāds nav ~ts — taida breinuma nabeja; kur tas redzēts, ka... — taida breinuma naredzieju, kab...

redz|e subst. 1. redzeiba; ~es traucējumi — redzeibys navare; 2. ~es leņķis — redziešonys styurīņs; ~es punkts — vierīņpunkts

reibinošs partic. reibeig/s, -a adj.

reizēm adv. olpom; šaļtim; laikim; kod nakod

reize subst. reize

reizināšan|a subst. vairynuošona; ~as tabula — vairynuošonys tabele

reizinājums subst. vairynuojums; skaitļa trīs reizinājums ar septiņi — skaita treis vairynuojums ar septeni

reizināt ver. vairynuot; divi r. ar pieci — div vairynuot ar pīci

reizrēķins subst. vairynuošonys tabele

reklāmdruka subst. reklamdruks

rekonstruēšana subst. rekonstruiešona; rekonstruiejums; rekonstrukceja

rekonstruēt subst. rekonstruēt

rekonstrukcija subst. rekonstrukceja

relatīv|s adj. samiereig/s, -a; relativ/s, -a; ~ais gaisa mitrums — samiereigais gaisa volgonums

remdinājum|s subst. ramanis par. dsk.; atrast ~u — jimt ramanis; atsajimt

renku|lis subst. ~ļi par. dsk. grankuls (tik vsk.)

rentgenstar|i subst. par. dsk. rentgenspaiti; ~u caurlaidīgs — rentgenspaitim laideigs

repatriācija subst. repatriaceja

repatriant|s subst. repatria/nts, -ņte

repatriēties ver. repatriētīs

retinājums subst. ratynuošonuos; gāzes r. — gazys ratynuošonuos; gaisa r. — gaisa ratynuošonuos

reversīv|s adj. -> atgriezenisks

reversors subst. tehn. reversors; tecīņmeitivs

rezerve subst. pagluobe par. vsk.; rezervs; ~s detaļas — pagluobis seikdalis

rezultāt|s subst. rezultats; izguojums; ~ā — vysa golā

režisor|s subst. režisor/s, -e

rib|a subst. suonkauļs; cūku ~iņas kul. cyku suonkauleiši

ribiņ|a subst. dem. suonkauleits; cūku ~as — cyuku suonkauleiši

ribosoma subst. biol. ribosoma

rīcīb|a subst. 1. izavedīņs; 2. darbeiba; sūdzība par amatpersonas ~u — žālaste par amatpersonys darbeibu; 3. būt kāda ~ā — byut kuo navīn ziņā; nodot (kā) ~ā — nūdūt (kuo) ziņā; ~as komiteja — dareišonys komitets

rīcībnespēja subst. jur. nadareigums

rīcībnespējīg|s adj. jur. nadareig/s, -a; ~a persona — nadareiga persona

rīcībspēja adj. jur. dareigums

rīcībspējīg|s adj. jur. dareig/s, -a; ~a persona — dareiga persona

rīdzinieks subst. reidzuon/s, -īte

riebīgi adv. gādnai

riebīgs adj. gādnys

rieciens subst. ryka; (griezta visapkārt klaipam) apryka

riestot ver. īt rūjā

riests subst. rūja

rietumeiropeiski adv. vokoreuropyskai

rietumeiropeisk|s adj. vokoreuropysk/ys, -a

rietumeiropiet|is subst. vokoreuropīt/s, -e

rietum|i subst. par. dsk. vokori; ieeja ēkā ir no ~u puses — īīšona kuormā nu vokoru pusis; iet ~u virzienā — īt pa vokoru tecīņam; ~u pasaule — Vokoru pasauļs; ~u valstis — Vokoru vaļsteibys

rietumnieciski adv. vokorysk/a/i

rietumniecisk|s adj. vokorysk/ys, -a

rietumnieciskums subst. vokoryskums

rietumnie|ks subst. vokorīt/s, -e

rieva subst. 1. grumba; r. pierē — grumba pīrē; r. starp acīm — grumba iz vyds ocu; r. smadzenēs — grumba smedziņūs; 2. (cietā priekšmetā) suova; riepas protektora r. — rīpis protektora suova; pogas r. — pūgys suova; zoba r. — zūba suova; r. akmenī — suova akminī

rija subst. reja; ~u kult — kuļt rejā

rika subst. ryka; (griezta visapkārt klaipam) apryka

rikšiem adv.

rīkošana subst. riedeišona; organiziešona; taiseišona

rīkot ver. riedeit; organizēt; taiseit

rīkotājdirektor|s subst. riedeituojdirektors

rīkotāj|s subst. riedeituoj/s, -a

rīks subst. reiks; īpruova; moku r. — kātovys (dsk.)

rīma subst. rei/ļs, -le

rinda subst. aile

riņķi|s subst. rypuļs; glābšanas r. — gluobšonys rypuļs; ~u mešana — rypuļu svīsšona; zili ~i ap acīm — zyli rypuli apleik acs; ~u riņķis — atslāgu rypuļs; iet ~ī; iet uz ~i — īt apleik; īt rotā; griezt ~ī; griezt uz ~i — grīzt apleik; grīzt rotā

riņķot ver. īt rotā; grīztīs; Zeme ~o ap Sauli — Zeme īt rotā (grīžās) apleik Sauli

ripa subst. ripele; hokeja r. — hokeja ripele

rīstīties ver. žaukstuot

rītablāzma subst. reitadzīsna

rītakurpe subst. čoba

rītasvārki subst. par. dsk. halats

rītausma subst. austra; reitadzīsna

rītdiena subst. reitudīna

ritenis subst. 1. (automašīnai, ratiem, vilcienam u. tml.) skrytuļs; 2. (velosipēds) skrytuļs; braukt ar ~i — braukt iz skrytuļa

riteņbraucējs subst. skrytuļbrauciej/s, -a

riteņbraukšan|a subst. (sports) skrytuļbraukšona; ~as sacensības — skrytuļbraukšonys sasaveicīņs

rīvēšana subst. treišona; trynums; (ar rīvi – arī) tarkavavuošona; (ar rīvi – arī) tarkavuojums

rīvēt ver. treit; (ar rīvi – arī) tarkavuot

rīve subst. tarka

robežšķērsojoš|s partic. škārsrūbežeig/s, -a adj.; ~ās upes — škārsrūbežeiguos upis

robežšķirtne subst. rūbežškeira

robežlielums subst. rūbežlelums; gaisa kvalitātes r. — gaisa kvaliteta rūbežlelums

robežparametri subst. par. dsk. rūbežparametri

robežvērtība subst. rūbežvērte

robs subst. t. un pārn. sproga; r. zināšanās — zineiguma sproga

roka subst. rūka; labā r. (krēslam) lobuo rūka; kreisā r. — kairuo rūka; ~u balsts — parūcs; krēsls ar ~u balstiem — krāslys ar parūčim

rokasbremze subst. rūkys stuodyns

rokaspulkstenis subst. rūkys stuņdinīks

rokassprādze subst. aprūce

rokturis subst. rūcyns; (spaiņa u. tml.) pasaiņs

rokudzelž|i subst. par. dsk. izrūči; uzlikt ~us — izlikt izrūčus

rotaa subst. (rotājums) puškys; ~as lietas — puški; kakla r. — zeilis; pilsēta tērpjas svētku ~ā — mīsts īsapuškoj svieteibom

rotab subst. mil. rota; sapieru r. — saperu rota; ~as komandieris — rotys kamaņders

rotaļ|a subst. 1. (rotaļāšanās) kaita; katiešona; 2. duorzeņš; Ziemassvētku r. — Zīmyssvātku (Svātku) duorzeņš; iet ~ās — īt duorzeņūs; 3. zool. kaita

rotaļāšanās subst. kaitiešona; kaita

rotaļāties ver. kaitēt

rotaļīg|s adj. kaitysk/ys, -a

rotaļlieta subst. kaiteņa; caca

rotāt ver. puškuot; skaistynuot; rūst; īrūst

rotkalis subst. zaltkaļvs

rozā subst. nelok. sar. ružov/s, -a

roze subst. bot. rūža

rozīne subst. rozina; kišmišs ar rozīnēm fraz. putra ar kuopustim (sar.)

rožukronis subst. bazn. rūžaiņs

rubenis subst. ornit. rubyns

rubināt ver. rubynuot (ap rubynim)

rucavietis subst. etn. rucavīts (latvīšu tautys daņcs)

rucavnieks subst. rucaun/īks, -eica (Rucovys pogosta dzeivuotuojs)

rūd|a subst. ruda; dzelzs r. — dzeļža ruda; ~as ieguve — rudys izdabe

rušināt ver. rušynuot; kužynuot; r. zemi — rušynuot zemi; raustīs pa zemi; r. ogles — kužynuot ūglis

rūdīt ver. gryudeit t. un pārn.; r. raksturu — gryudeit karakteri

rud|s adj. raudon/s, -a; raud/s, -a

rudulis subst. iht. ruduss

rudz|i subst. par. dsk. rudzi; vasaras r. apv. adini; ~u vārpa — rudzu vuorpa, rudzs

rudzpuķe subst. -> rudzupuķe

rudzupuķe subst. bot. naktineica; naktine poēt.

rūg|t ver. 1. ryugt; 2. (par mīklu, alu) augt; mīkla ~st — meikle aug; alus ~st — ols aug

rūgti adv. 1. ryugši; ryugtai; 2. pārn. gauži; gaudai; ryugši; ryugtai; r. nožēlot (ko) gauži žāluot (deļ kuo); tu to r. nožēlosi fraz. tu deļ ituo gauži žāluosi

rūgušpiens subst. ryuguļs

ruļļpaklājs subst. dembliai

rūķ|is (~ītis) subst. folkl. eikseits; Sniegbaltīte un septiņi ~īši — Snīgabaļteņa i septeni eikseiši

rū|kt ver. 1. (par dzīvniekiem) ryukt; suns ~c — suņs ryuc; rubeņi ~c — rybyni ryuc; 2. žvūrgt; motors ~c — motors žvūrdz; motorzāģis ~c — motorzuodžs žvūrdz; ratiņš ~c — rateņš žvūrdz; tramvajs ~c — tramvajs žvūrdz; 3. (par pērkonu) grudynuot; graust; 4. (par uguni, apkures ierīcēm u. tml.); rūc uguns; rūc kamīns; rūc dūmvads —; 5. (par vēderu u. tml.) kūrkt; vēders rūc — vādars kūrc; 6. sar. (ņurdēt) ūrkšt; 7. (neskaidri, nemuzikāli dziedāt); 8. (dobji, samērā zemu skanēt - par mūzikas instrumentiem); ērģeles rūca prelūdiju; klavieres dārdēja un rūca —; 9. (būt tādam, kurā skan zems, vienmērīgs, skaļš troksnis – para); vesels ezers nogāzās pāri braucējam. visapkārt šnāca, rūca un šļakstēja; lapsenes šaudās, iepinas matos, viss sāk rūkt un dūkt —

rulete subst. 1. (azarta spēle) rulets; 2. kul. rulets

rullis subst. vylyns; ritiņs

rullītis subst. dem. ritineņš; tualetes papīra r. — tualeta papeira ritineņš

runāt ver. runuot; runāt p. (kādu, ko) runuot ap (kū); neskaidri r. (par bērnu) vuļkšēt

runcis subst. runcyns; r. zābakos — zuobokuotais runcyns

rūniķis subst. ramcs

rūpēties ver. ryupētīs (par kū); (par kādu – arī) glabinēt (kū)

rūpes subst. par. dsk. ryupastis par. dsk.; ryupaste par. vsk.

rūpests subst. ryupaste

rupj|š adj. 1. rup/s, -a; 2. nakauneig/s, -a

rupji adv. 1. rupai; 2. nakauneig/ai/

rupjība subst. nakauneiba

rūpnīca subst. dareitova; elektromašīnbūves r. — elektromašiņu stateibys dareitova; pievadķēžu r. — davodvažu dareitova; eksperimentāli mehāniskā r. — eksperimentaluo mehaniskuo dareitova; dzirkstošo dzērinu r. — putojūšūs dzierīņu dareitova

rūpniecīb|a subst. industreja; attīstīt ~u — raisteit industreju; ~as uzņēmums — industrejis firma

rūpniecisk|s adj. industreig|s, -a

rūsa subst. ryuss

rūsēt ver. ryusēt

rusicisms subst. val. rusicizmys

rusifikācija subst. rusifikaceja

rūtain|s adj. goldai/ņs, -ne; r. lakats — goldaine skora (skareņa)

rutil|s subst. ķīm. rutils; ~a elektrodi — rutila elektrodi

rūtiņ|a subst. dem. gaļdeņš; ~u burtnīca — gaļdeņu būrtneica

rutks subst. ruduks

rūts subst. šyba; loga r. — lūga šyba

saaicināt ver. sasaukt; sapraseit; pīpraseit; pīlyugt

saasināšanās subst. pasaasynuošona; pasaasynuojums

saasinājums subst. pasaasynuojums

saasināties ver. pasaasynuot

saaukstēšan|ās subst. (vieglā formā) pasaļšona; (smagākā formā) puorsaļšona; ~ās slimības med. puorsaļšonys vainis

saaut ver. saaut

sabiedrīb|a subst. 1. ļaudeiba [·l'`aud'^ėiba]; atvērta s. — atdareita ļaudeiba; demokrātiska s. — demokratiska ļaudeiba; integrēta s. — iņtegrāta ļaudeiba; multikulturāla s. — daudzikultureiga ļaudeiba; ~as integrācija — ļaudeibys iņtegraceja; ~as veselība — ļaudeibys veseleiba; ~as viedoklis — ļaudeibys redzīņs; ~as līdzdalība — ļaudeibys daleiba; ~as attīstība — ļaudeibys raisteiba; ~as informēšana — ļaudeibys informiešona; dažādas ~as grupas — vysaidys ļaudeibys grupys; 2. (personu loks) draudze [·dr`audz'ä]; kompaneja [·k`ompan'ėjä]; jautra s. — ļusteiga draudze; prīceiga kompaneja; nokļūt sliktā ~ā — tikt nalobā draudzē (kompanejā); 3. (organizācija, uzņēmums) sabīdreiba [·sab'`īd'r'^ėiba]; akciju s. (AS) — akceju sabīdreiba (AS); sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA) — aprūbežuota atsaceiguma sabīdreiba (AAS); piensaimnieku s. — pīninīku sabīdreiba

sabiedrisk|s adj. daž. noz. ļaudisk/ys, -a; ~ā doma — ļaudiskais redzīņs; ~ā organizācija — ļaudyskuo organizaceja; ~ās attiecības — ļaudyskuos saitys

sabiezēt ver. bīzēt; sabīzēt

sabirt ver. apbiert; — sučis apbyrušys zemē

sabojāties ver. apškērmēt; sapelēt; sasamaituot

sabrukt ver. sakrist; sasagrauduot; nūsagrauduot

sabučoties ver. sasasumynuot; sasabučuot

saburzīt ver. sataurēt

saburzīties ver. sasataurēt

sacelt ver. (tautu) sacyldynuot

sadal|e subst. sadaleišona; ~es skapis tehn. sadolomais skaps

sadalkabelis subst. sadolomais kabeļs

sadarbīb|a subst. kūpādareiba; veiksmīga s. — lūbeiga (īsadavuse) kūpādareiba; ~as līgums — kūpādareibys dasaruna; ~as partneris — kūpādareibys partners; uzsākt ~u — aizsuokt kūpādareibu; sadarbībā ar (ko) — kūpādorūt ar (kū); kūpādareidam/s, -a ar (kū); izstādi organizēja vietējais muzejs ~ā ar pilsētas pašvaldī — paruodi organizēja vītejais muzejs kūpādareidams ar mīsta pošvoldu; pateicamies par ~u! — paļdis (pateicam) par kūpādareibu!

sadarbo|ties ver. kūpādareit; veiksmīgi s. ar (ko) lūbeig/a/i kūpādareit; mēs jau vairākus gadus veiksmīgi ~jamies ar partneriem ārzemēs — mes jau nazcik godu lūbeigi kūpādorom ar uorzemis partnerim; myusim jau nazcik godu īsadavuse kūpādareišona ar uorzemis partnerim; projektu būs iespējams realizēt, abām pusēm veiksmīgi ~joties — projektu byus varams realizēt, obadivejom pusem lūbeigai kūpādorūt; ~joties ar (ko) — kūpādorūt ar (kū); kūpādareidam/s (-a) ar (kū; patversme izveidota, pilsētas domei ~joties ar nevalstiskajām organizācijām — paspuorne sataiseita, mīsta dūmei kūpādorūt ar navaļstiskajom organizejom

sašaut ver. aizsaut; medinīki brīdi aizsuove, a nad

saderēt ver. 1. sadarēt; 2. (noslēgt derības) nūdarēt

saderināšanās subst. par. dsk. aizdzyrys; aizdzereibys

saderināt|ais subst. partic. aizdzirn/īks, -eica; ~ie — aizdzirnīki

saderinā|ties ver. turēt aizdzyrys; tikt par aizdzirn/īku, -eicu (; viņi ir ~jušies — jī aizdzirnīki

sašķaidīt ver. /sa/traikšeit; satrīkšt

sašķobīt ver. sagrūzeit; šausmās s. seju — nu baimis sagrūzeit vaigu

sadurst|īt ver. 1. (piem., ar nazi) sadūrsteit; 2. (piem., par rugājiem) atbadeit; rugāji ~īja kājas — ruguoji atbadeja kuojis; kājas uz akmeņiem ~as — kuojis pa akminim atsabadejušys

sadurt ver. 1. (piem., ar nazi) sadūrt; sadūrsteit; 2. (piem., par rugājiem) atbadeit; akmeņi sadūruši kājas — akmiņi atbadeja kuojis

sadzerties ver. pīdzert; s. alu — pīdzert ols

sadziedēt ver. sadzeidēt

sadzīv|e subst. 1. (mājas solis) sātparāds; ~es tehnika — sātparāda tehnika; ~es pakalpojumi — sātparāda pakaļpīni; ~es atkritumi — sātparāda palīki; ~es ķīmija — sātparāda kimeja; ~es priekšmeti — sātparāda prīškmati; ~ei nepieciešamai aprīkojums — sātparādam vajadzeiguo pastota; 2. (ikdiena) kasdīna; ~es ainas — kasdīnys vierīni; smalko aprindu s. — viersyuņu apleicis kasdīna

sadzīviski adv. sātparādiski; sātparādyskai

sadzīvisk|s adj. sātparādysk/ys, -a

sadzīviskums subst. sātparādyskums

sādža subst. sola

sādžinie|ks subst. soluonīt/s, -e

saeim|a subst. Seima; septītā sasaukuma S. — septeituos sasaukšonys Seima; ~as deputāts — Seimys deputats; ~as priekšsēdētājs — Seimys viersinīks; ~as frakcija — Seimys frakceja; ~as komisija — Seimys komiseja; ~as vēlēšanas — Seimys ībolsuošona

sačokuroj|ies partic. verveļai/ņs, -ne; — verveļaines kāpostu lapas

safabricējums subst. safabriciejums

safabricēt ver. safabricēt

safantazējums subst. pīfantaziejums

safantazēt ver. pīfantazēt

safantazētība subst. pīfantaziejums

safantazēties ver. pīsafantazēt

safari subst. nelok. safari

safasēt ver. safasēt

safilmēt ver. pīfiļmēt

safīrs subst. min. safirs

safjānāda subst. LT tymas; RU safjan

safjāns subst. LT tymas; RU safjan

saformēt ver. saformēt

saformēties ver. sasaformēt

safotografēt ver. pīfotografēt

safrāns subst. šafrans (LT šafranas, krokas)

safrēzēt ver. pīfrezēt

safrizēt ver. safrizēt

safrizēties ver. sasafrizēt

sāga subst. lit. saga

sagāde subst. 1. (piegāde) davede; 2. (sarūpēšana) sagataviešona

saganīt ver. pīganeit

sagatave subst. tehn. sagatavīņs

sagatavošana subst. sagataveiba

sagatavojums subst. sagataveiba; sagataviešona

saglabāt ver. 1. izglobuot; puorglobuot; 2. (pārtikas produktus u. tml.) izlaiceit

saglābt ver. izglabinēt; pasorguot

sāgo subst. nelok. sago; s. palma — sagopaļme

sāgopalma subst. sagopaļme

sagrafējums subst. sagrafiejums

sagrafēt ver. sagrafēt

sagranulēt ver. sagranuluot

sagrupēt ver. sagrupēt

sagrupēties ver. sasagrupēt

sagrūt ver. sakrist; sasagrauduot; nūsagrauduot

sagūstīt 1. (paņemt gūstā) pajimt navaļā; 2. (saķert) nūgiut

saharāze subst. ķīm. fiziol. saharaze

saharīds subst. ķīm. saharids

saharins subst. saharins

saharoze subst. ķīm. saharoze

sāļ|š adv. suolej/s, -a

saida subst. iht. saida; pūstumu meņce

saķert ver. sagiut; sačupt

saiets subst. sabraukums

saiga subst. zool. saiga

saļimt ver. limt; salimt

saikne subst. par. vsk. saitys par. dsk.; saiteiba par. vsk.

saimniecība subst. saimesteiba

saimnieciski adv. saimesteig/a/i

saimniecisk|s adj. saimesteig/s, -a

saimniekot ver. saiminīkuot

saimnie|ks subst. saimin/īks, -eica; (īpašnieks – arī) sovin/īks, -eica

saindēt ver. aiztrucēt

sainis subst. 1. veikšs; teists; 2. paks

saīsinājumsa subst. eisynuojums

saīsinājum|sa subst. eisynuojums; ~u rādītājs — eisynuojumu ruodeklis

saistība subst. sasiejums; ~ā ar... — sasiejumā ar...

saistīb|as subst. par. dsk. daīsmis; ~u raksts — daīšmu roksts; izpildīt ~as — izpiļdeit daīsmis

saistīties ver. sītīs

saistīt|s partic. sasīt/s, -a; būt ~am — byut sasītam

sāj|š adj. 1. cādr/ys, -a; 2.

sajūgs subst. tehn. sakabs

saju|kt ver. 1. sajukt; 2. (zaudēt prātu) aptrakt; nūīt nu pruota; viņš gluži kā ~cis — jys vysleidza kai aptracs; jys teiri kai bez pruota

sajūsm|a subst. aizprīca; būt ~ā (par ko) — byut aizprīcā (ap kū); byut (kuo) aizprīcynuot/am, -ai; izraisīt ~u — aizprīcynuot; /sa/ceļt aizprīcu; man tas izraisa ~u — maņ itys ceļ aizprīcu; mani itys aizprīcynoj

sajūsmin|āt ver. aizprīcynuot; esmu ~ts, -ta — asu aizprīcynuot/s, -a; asu aizprī; tas mani ~a itys — mani aizprīcynoj

sajust ver. pajust; atmaneit; nūmaneit

sajūta subst. pajauta; jutūne

sakāmvārds subst. pīruna; tautas s. — tautys pīruna

sakarnie|ks subst. saiteibn/īks, -eica

sakar|s subst. saiteiba; ~i — saiteiba

sakarsēt ver. nūtveicēt

sakarst ver. nūtveikt

sakārtošana subst. saparāds; /sa/parādavuošona

sakārtojums subst. saparāds

sakārtot ver. saparādavuot; sariedeit; (telpu – arī) īrūst

sakausējum|s subst. ķīm. laidynuojums; alumīnija ~i — alumineja laidynuojumi

sakn|e subst. sakne; apzināties savas ~es pārn. attikt (atmaneit) sovys saknis

sākotnēj|s adj. pirmeig/s, -a; suoku- subst. īp. ģen.; ~ā kontrole — pirmeiguo kontrole

sakņup|t ver. sakņupt; sakrupt; sēž ~is (~usi) — sēd sakņup/s, -use (sakrup/s, -use); sēd kņupši

sakrāšana subst. pīlaseišona; pīlasejums; (mantas - arī) pīdzeivuošona

sakrāt ver. pīlaseit; (mantu - arī) pīdzeivuot; s. naudu — pīlaseit naudys; s. lielāku summu — pīlaseit leluoku sumu; s. ūdeni tvertnē — pīlaseit iudiņa (iudini) turnē; dzīvojot s. daudz mantas — pīdzeivuot daudzi monta

sakr|ist ver. 1. (vienā laikā u. tml.) sasagadeit; viņa aizbraukšona ~ita ar kādu citu notikumu ciemā — juo nūbraukšona sasagadeja ar vīnu cytu nūtikšonu solā; 2. (būt līdzīgam) saderēt; šajā jautājumā mūsu uzskati ~īt — itymā vaicuojumā myusu redzīni sadar

sakritīb|a subst. sagadīņs; nejauša s. — navuošs sagadīņs; ~as dēļ — dieļ sagadīņa

saksofonmūzik|a subst. saksofona muzyka; ~as festivāls — saksofona muzykys festivaļs

sākt ver. suokt; (ko darīt – arī) jimt; īsasuokt; ~a lūgties — jēme lyugtīs; s. dziedāt — aizdzīduot; s. raudāt — aizrauduot; s. trīcēt — aiztreisēt

sakt|a subst. sakte; saspraust ar ~u — saspraust ar sakti; sasaktuot

sākums subst. par. vsk. suokys par. dsk.; īsuokys par. dsk.

sala subst. (jūrā) jiurusola; (ezerā) azarsola; (starp upes tecēm) upissola

salabot ver. pataiseit; sataiseit

salašņas subst. par. dsk. niev. salosys

salāpīt ver. saluopeit; s. padziras sar. atsapadzyruot (fraz.)

salāpītiesa ver. atsapadzyruot

saldējošs adj. sasaļdeigs; saļdeigs

saldēt ver. /sa/saļdēt (saļdeit; es sasoldu)

saldētava subst. ladaune; ledusskapja s. — soltumnīka ladaune

saldūksne subst. bot. solduoksnis (s^ol-); grudz’uks (Lactarius resimus)

salī|cis partic. salei/cs, -kuse; kleiv/s, -a adj.

salīdzinājum|s subst. samārs; datiemiejums; ~ā ar (ko) samārā ar (kū); veiksmīgs s. — īsadevs samārs

salīdzināt ver. samāruot (kū ar kū); datēmēt (kū pi kuo)

saliekam|s adj. partic. salici/ņs, -e; ~ā gulta sar. salicine luova; salicine

salm|s subst. cysa; ~u jumts — cysu jumts; ~u lelle — cysu lele; ~u cepure — cysu capure

sāl|s subst. suoļs; ~s trauks (trauciņš) — suoļneica

sālsmaiz|e subst. maize ar suoli; iet pie kāda ar ~i (jaunā dzīvesvietā) īt da kuo iz īlyužeņom

sālsskābe subst. ķīm. suoļskuobe

sālstrauks subst. suoļneica

salt|s adj. solton/s, -a; solt/s, -a; saļdeig/s, -a

samaksa subst. aizmoksa; darba s. — dorba aizmoksa

samaksāt ver. aizmoksuot

samazgas subst. dsk. sumozgys

samērīg|s adj. māronuot/s, -a partic.

sameklēt ver. savaicuot; atrast

samierināties ver. (nepab. darbība) mīreitīs; (pab. darbība) sasamīreit; s. ar savu stāvokli — mīreitīs (sasamīreit) ar sovu stāti; s. ar likteni — mīreitīs (sasamīreit) ar nūlicīni

samīļot ver. apmīļuot; pamīļuot

saministināties ver. nūsadūrsteit

samirkšķināt (acis) ver. sanirkšynuot [^ir] (acs)

samirkt ver. apmierkt; samierkt; izlein nu okys naapimierkuse

samulst subst. sasadūrsteit

sanākšana subst. sasalaseišona; laseišonuos

sanāksme subst. saīsme; saīšona

sanā|kt ver. 1. saīt; sasalaseit; s. kopā — saīt; sasalaseit; konvents ~cis kopā — koņvents saguojs (sasalasejs); 2. (izdoties) izīt; tā ~ca — tai izguoja

sanatorija subst. sanatoreja

sanēšana subst. sons; saniešona; veivynuošona

saniknot|s partic. špetn/ys, -a adj.; sirdeig/s, -a adj.

sānis adv. suoņš; moluok

sanoņa subst. sons; saniešona; veivynuošona

sanumurēt ver. sanumerēt; s. pēc kārtas — sanumerēt pa ailei

saņurcīt ver. sataurēt

saņurcīties ver. sasataurēt

sāņus adv. suoņš; moluok; atostuok; par gabaleņu

sapampt ver. aptyukšt; satyukšt

sapampums subst. tyukšs

sāpēt ver. suopēt

sapelēt ver. sapelēt; apškērmēt

sāpes subst. par. dsk. suope par. vsk.

sāpīgi adv. 1. suopeig/a/i; 2. ryugtai; sāpīgi ap sirdi — ryugtai ap sirdi

sāpīg|s adj. suopeig/s, -a

sapīkt ver. sapīkt

sapīkums subst. sapīkšona; napatikšona

saplacināt ver. sapluokšt; dapluokšt

sapnis subst. sapyns

sapra|st ver. 1. saprast; prast; apjimt; dasakūpt; 2. attikt; īsakūpt; tikai tagad ~u — niu tik maņ daguoja da pruota

saprātība subst. saprateiba; saguodeiba

sapratne subst. saprasme

saprāts subst. saguods; saprateiba; saguodeiba

saprecināt ver. sasvuotuot

sapulce subst. saīsme; saīšona

sapūt ver. sapyut; satrupēt

sarakste subst. saraksteiba

saraksts subst. saroksts

sarāt ver. nūdruovēt; sabuort

sardze subst. sardzeiba; goda s. — gūda sardzeiba

sarežģījums subst. sapeitums

sarežģīt ver. 1. sapeit; apgryutynuot; 2. (samudžināt) savorzuot

sarežģītīb|a subst. gryutums; sapeitums; ~as pakāpe — gryutuma (sapeituma) leidzīņs (pakuopīņs)

sarežģīt|s adj. sapeit/s, -a; šajā jomā situācija ir ļoti ~a — itymā orūdā situaceja cīši (dyžan) sapeita

sarežģītums subst. sapeitums; gryutums

sargāt ver. 1. sorguot; 2. guorbeit; s. sevi — guorbeitīs

sargeņģelis subst. eņgeļs sorgs

sargkareivis subst. sardzinīks

sar|gs subst. sorgs, sardze

sarīkošana subst. sariedeišona; sataiseišona; saorganiziešona

sarīkojums subst. sariedīņs; atceres s. — pīminis sariedīņs; Jāņu (Ziemassvētku) s. — Juoņadīnys (Zīmyssvātku) sariedīņs; skolas s. — školys sariedīņs; muzikāls s. — muzikals sariedīņs; noslēguma s. — aizdareibu sariedīņs

sarīkot ver. sariedeit; satiaseit; saorganizēt

sarukt ver. sašļuopt; mūsu pulciņš bija stipri sarucis — myusu puļceņš beja labvīn sašļuops

saruna subst. runa; saruna; ~u biedrs — runsybīdrys

sarunāt ver. dasarunuot; aizrunuot; s. strādnieku — aizrunuot darbinīku

sarunbiedr|s subst. runysbīdr/ys, -e

sarunvaloda subst. runysvolūda

sasaldēt ver. sasaļdēt|sasaļdeit (sasolda)

sasāpē|t ver. (~jis jautājums) pīsuopēt (pīsuopiejs (suopeigs) vaicuojums)

sasāpē|ties ver. pīsuopēt; ~jies jautājums — pīsuopiejs (suopeigs) vaicuojums

sasark|t [•sas`arkt] ver. apsarkt [•aps^ar’k’t’]; ~ušas acis — apsorkušys acs; ~usi seja — apsarcs vaigs; ~uši vaigi — apsorkuši byudi

sasēs|ties ver. sasēst; s. ciešāk — sasēst cīšuok; visa ģimene ~dās pusdienot (broksastot, vakariņot) — vys saime sasāda pušdīnēs (reitiškuos, vakareņuos)

sasildīt ver. sasiļdeit; atsiļdeit; — atsylda i atdzeivynoj čyusku

sasirgt ver. aizvaidēt; savaidēt

saskaitīt ver. saskaiteit; izskaiteit

saskaņa subst. 1. sadareiba; 2. (muzikāla) saskaneiba

saskaņošana ver. sadarynuošona

saskaņot ver. sadarynuot; s. ar priekšniecību — sadarynuot ar viersiebu

saskare subst. 1. sadure; 2. -> saskarsme

saskarne subst. inf. (interfeiss) sasaits

saskarsm|e subst. 1. zynuošonuos; ~es psiholoģija — zynuošonuos psihologeja; 2. -> saskare

saskarties ver. t. un pārn. sasadūrt; sasaskrīt

saskatīt ver. 1. saredzēt; 2. īsavērt; redzēt

saskatīties ver. sasavērt

saskrieta ver. daž. noz. saskrīt

saskrieta ver. daž. noz. saskrīt; viss pūlis ~ēja istabā — vyss pyulīņs sabruoze ustobā

saskrieta ver. daž. noz. saskrīt; sabruozt; viss pūlis ~ēja istabā — vyss pyulīņs sabruoze ustobā

saskum|t ver. tikt nūskumeig/am, -ai; aizabāduot; viņš ~a — jū apjēme skume

saskūpstīties ver. sasasumynuot

saslimt ver. savaidēt; aizvaidēt

sasmērē|ties ver. sar. izazīst; sasazīst; izatept; sasatept; apsapērt iron.; viss ~jies ar dubļiem iron. vyss dubļūs izazīds; vyss apsapiers ar dublim

sasmirdēta [•sasm`ird`ēt] ver. apsmirst [•ap’s’m’^ir’s’t’]; veca, sasmirdušu gaļu — vaca, apsmyrduse gale

sasmird|ēta [•sasm`ird`ēt] ver. apsmirst [•ap’s’m’^ir’s’t’]; veca, ~usi gaļa — vaca, apsmyrduse gale

sasniegt (ko) ver. dasnēgt (kuo)

sasnigt ver. pīsnigt

saspies|t ver. samīgt; ~tās gāzes ķīm. samīgtuos gazys

saspīlējums subst. spriņdzeiba; spraideiba

saspīlētība subst. spriņdzeiba; spraideiba

saspīlēt|s adj. spriņdzeig/s, -a; spraideig/s, -a

saspraud|e subst. spraudine; saspraust ar ~i — saspraust ar spraudini

saspriegtība subst. spriņdzeiba

sasprindzinājums subst. spriņdzeiba

sasprindzināt ver. sasprynguot; nūstīpt

sast|apt ver. satikt; bieži ~opama parādība — cieški sateikams pasaruodīņs

sastāvē|t (no kā) ver. sasadareit [•sasadar’^ėit’] (nu kuo); teksts sastāv no rindkopām — teksts sasadora nu aiļkūpu; programma sastāv no divām daļām — programa sasadora nu diveju daļu; ūdens sastāv no ūdeņraža un skābekļa — iudiņs sasadora nu iudinekļa i skuobekļa; komisija sastāv no pieciem locekļiem — komiseja sasadora nu pīcu bīdru; rajons sastāv no vienas pilsētas un desmit pagastiem — rajons sasadora nu vīna mīsta i desmit pogostu

sastāvdaļa subst. sadordaļa [•sad`ordal’ä]; daļa [•dal’ä]; komponents [•k`ompon’`ėnc]

sastāv|s subst. 1. sadors [•sad`ors]; iedzīvotāju nacionālais s. — dzeivuotuoju nacionalais sadors; pilnā ~ā — pylnā sadorā; 2. (vilciena) sastots [•sastoc]; vilciena s. — viļcīņa sastots; ritošais s. — riteigais sastots

sastāvviela subst. sadorlītne [•sad`or’l’`īt’n’ä]

sastingt ver. sasteivēt

sastingum|s subst. sasteiviejums; ~a periods — sasteiviejuma periods

sastrēgums subst. īsasprīsšona

sastrutojums subst. sapyužņuojums

sastrutot ver. sapyužņuot

sātība subst. 1. suoteiba; 2. māroneiba

sātīg|s adj. suotn/ys, -a; seit/s, -a

sātīgums subst. 1. suoteiba; 2. māroneiba

satiksm|e subst. sative; autobusu s. — autobusu sative; trolejbusu s. — trolejbusu sative; prāmju s. — puorvozu sative; gaisa s. — gaisa sative; pasažieru s. — pasažiru sative; ērta s. starp pilsētām — parūča sative iz vyds mīstu; laba s. — loba sative; sniega dēļ s. ir apgrūtināta s. — deļ snīga apgryutynuota sative; ~s ministrija — Sativis ministreja; ~s intensitāte — sativis iņteņsivums; ~s ierobežojumi — sativis aprūbežuojumi; ceļu ~s noteikumi — ceļu sativis nūsacejumi; ceļu ~s negadījums (nelaimes gadījums) — nalaimeigs gadīņs iz ceļa; ~s drošība — sativis drūsums; ceļu ~s dalībnieki — ceļu sativis dalinīki; ceļu izmanto tikai vietējai ~ei — ceļš lītojams tik vītejai sativei; tilts ir slēgts ~ei — sative par tyltu aizdareita

satraukt ver. traukuot; nervuot; dareit naruomu

satraukties ver. traukuotīs; nervuortīs

satraukums subst. naramūne

satrunēt ver. satrupēt

sāts subst. suote

satūkt ver. aptyukšt; satyukšt

satūkums subst. tyukšs|tyuškys

satums|t ver. timt; mestīs (apīt) tymsam; jau ~st — jau matās tymss; ātri vien satumsa — labvīn dreiži apguoja tymss

saturīg|s adj. turīneig/s, -a [·tur’`īn’^ėiks…n’^ėiga]

saturisk|s [·saturisks…riska] adj. turīneig/s, -a [·tur’`īn’^ėiks…n’^ėiga]

saturs subst. turīņs

saukt ver. saukt (kuo); klīgt (kuo); saukt palīgā; saukt pēc palīdzības — saukt paleiga

saulain|s adj. sauļuot/s, -a; sauļoj/s, -a

saule subst. saule

saulesbrilles subst. saulis oklieri

saulessargs subst. saulissorgs

saulrietenis subst. bot. nūrītne (Sempervivum); atvašu s. — atlašu nūrītne (Sempervivum Soboliferum; Jovibarba sobolifera)

sausiņš subst. kul. sausaiņs

saus|s adj. sauss; ne visai s. — napasauss; nasausuoks

sauszeme subst. sausīne

savācējs subst. laseitivs; kondensāta s. — koņdensata laseitivs

savdabība subst. sovpateiba; sovpateigums

savdabīgi adv. sovpateig/a/i

savdabīg|s adj. sovpateig/s, -a

save|st ver. 1. (vairākkārt atvest) savest; pīvest; savoduot; pīvoduot; 2. (kopā) savest; sagadeit; s. kopā — savest; sagadeit; viņus abus Dievs ~dis kopā — jūs obadivejus Dīvs sagadejs

saviebties ver. sasaknīpt

savienība subst. savīneiba; Eiropas S. (ES) — Europys Savīneiba, Eurosavīneiba (ES); Padomju S. (PSRS) vēst. Sovetu Savīneiba (SSRS)

savienojums subst. saškeirums; salaidums

savienot ver. saškiert; salaist; Amerikas ~ās Valstis (ASV) — Amerikys Saškiertuos Vaļsteibys (ASV)

savietojamība subst. sadarameiba

savietot ver. sadarynuot

savīt ver. saveit; sapeit; samatynuot

savlaicīgi adv. 1. laikā; 2. aiz laika; aizlaiks

savlaicīg|s adj. 1. laiceig/s, -a; 2. aizlaiceig/s, -a

sav|s pron. sov/s, -a

savvaļ|a subst. mežogums; ~as augi — mežogī auguoji; ~as dzīvnieki — mežogī dzeivinīki; ~ā augošs — mežogs (auguojs); šī suga aug (neaug) ~ā — itei vaisle irā (navā) mežoga; itei vaisle au (naaug) mežogumā; šī suga ~ā ir apdraudēta — itei vaisle mežogumā apdraudēta

sazāļot ver. 1. aiztrucēt; 2. izlikt zuolis; sazuolēt; s. brūci — izlikt zuolis iz ciertuma; s. slimnieku — sazuolēt navasalū (vaidātuoju)

sazarojums subst. izastoruojums; izameistejums

sazaroties ver. izastoruot; izameisteit

sazināties ver. (vienreizēja vai atkārtota īslaicīga darbība) dasazynuot; (ilgstoša darbība) zynuotīs

sazvērēties ver. sasazvērēt

sazvērestīb|a subst. sazvārs; ~as teorija — sazvāra teoreja

sazvērnie|ks subst. sazviern/īks, -eica

sēdēt ver. sēdēt

sēde subst. saīsme; saīšona; sēžu zāle — saīšmu zala

sēdeklis subst. sēdekle

sēdoš|s partic. 1. sādūš/s, -a; 2. siedeig/s, -a adj.; s. darbs — siedeigs dorbs; s. dzīvesveids — siedeigs dzeivisparāds

sēdus adv. sādu; sādyns

scintilācija subst. elektron. sciņtilaceja

sējum|s subst. toms; romāns divos ~os — romans div tomūs

sēkl|a subst. sākla; ~as kartupeļi — sieklineicys buļbis; ~as gurķi — sieklinīki ogūrči

sēņotāj|s subst. sienin/īks, -eica

sēr|as subst. par. dsk. žālobys; skumeibys; ~u drānas (drēbes) — žālobu drēbis; skumeibu aptārps; sēru diena — skumeibu dīna

sēravots subst. sāra olūts

sērkociņ|š subst. serka; ~u kārbiņa — serku skreineite

sērs subst. ķīm. sera

sērskābe subst. ķīm. serskuobe

sērsnaa subst. sārksna

sērsnaa subst. sārksna

sēta subst. 1. (žogs) sātmaļs; 2. (pagalms) pogolms; 3. (lauku mājas) sāta

sētmala subst. -> sētmale

sētmale subst. ausiets [•`aus’`iec’]

sētniek|s [•s~ētn`ieks...n`iece] subst. pagaļmin/īks, -eica [•pag`al’m’in’`īks...n’^ėica]; strādāt par ~u — dareit par pagaļminīku; ~a darbs — pagaļminīka dorbs; ~a pienākumi — pagaļminīka daguojumi; pieņemt darbā ~u — pījimt dorbā pagaļminīku; uzņēmums meklē ~u — pasajāmums meklej pagaļminīka

sētuve subst. sātive

sebežiet|is subst. (Sebežas pilsētas, novada iedzīvotājs) sebezīt/s, -e

secīb|a subst. saksteiba; apgrieztā ~ā — apvārstā saksteibā; augošā ~ā — lelynojūšā saksteibā; dilstošā ~ā — mazynojūšā saksteibā

secinājums subst. izvadums; sasprīdums; pīzynums; golapīzynums

secināt ver. dareit izvadumu; sasprīst

sešdesmitkārt adv. sešdesmit reižu; sešdesmitreizeig/a/i

seškārt adv. 1. sešys reizis; sešreizeig/a/i; 2. seškuorteig/a/i

sešpadsmitkārt adv. 1. sešpadsmit reižu; sešpadsmitreizeig/a/i; 2. (iesākot sešpadsmito punktu) pa sešpadsmytam; 3. sešpadsmit kuortom; sešpadsmitkuorteig/a/i

sešsimtgade subst. sešsymtgadeiba

sešstāvīg|s adj. sešstuoveig/s, -a

sešstāvu- subst. īp. ģen. sešstuoveig/s, -a; s. māja — sešstuoveigs kuorms; sešstuoveiga sāta

sedulka subst. vsk. pasedlis dsk.

sega subst. dečs

seģene subst. sedziņs; (lela) skora; pleds

sej|a subst. 1. vaigs; ~as izteiksme — vaiga izsaceiba; saglabāt vienaldzīgu ~as izteiksmi — izglobuot vysleidzeigu vaiga izsaceibu; sataisīt nopietnu ~u — sataiseit rymtu vaigu; apaļa (ieapaļa) s. — opols (opolons) vaigs; gara (šaura) s. — gars (šaurs) vaigs; bāla s. — buolgs vaigs; sasarkusi (pietvīkusi) s. — satveics vaigs; mokās pārvērsta s. — komuošonā puorgrīzts vaigs; kopta s. — dasavārts vaigs; ~as panti — (vaibsti) vaiga zaidi (šaipi); ~as āda — vaiga uoda; ~as kopšana — vaiga davēre; līdzeklis ~as kopšanai — leidzieklis vaigam dasavērt; pieniņš ~as tīrīšanai — pīneņš vaigam teireit; ~as maska — vaiga maska; ~as mitrinātājs — vaiga vyldzynuotivs; ~as masāža — vaiga laiteiba (masažs); /pa/rādīt savu īsto ~u fraz. /pa/ruodeit sovu eistynū vaigu; atklāt savu īsto ~u — atdareit sovu eistynū vaigu; /no/slēpt savu īsto ~u — /nū/globuot sovu eistynū vaigu; ieraudzīt (redzēt) kāda īsto ~u — īsavērt (redzēt) nazkuruo eistynū vaigu; 2. pārn. vaigs; īvaigs; pilsēta atgūst savu vēsturisko ~u — mīsts atdaboj sova viesturiskuo vaiga (īvaiga); firmas jaunā s. — firmys jaunais vaigs (īvaigs)

sek|as subst. par. dsk. padarīni; likvidēt avārijas ~as — likvidēt avarejis padarīņus

sekot (kam) ver. saksteit (kū)

seksapīls subst. seksapils

seksīgi adv. sar. sekseig/a/i

seksīg|s adj. sar. sekseig/s, -a

seksolo|gs subst. seksolog/s, -e

seksoloģija subst. seksologeja

seksoloģiski adv. seksologisk/a/i

seksoloģisk|s adj. seksologisk/ys, -a

seksopatolo|gs subst. seksopatolog/s, -e

seksopatoloģija subst. seksopatologeja

seksopatoloģiski adv. seksopatologisk/a/i

seksopatoloģisk|s adj. seksopatologisk/ys, -a

sekss subst. sekss

seksuāli adv. seksualai

seksuāl|s adj. seksual/s, -a

sekundār|s adj. 1. (otršķirīgs) ūtraileig/s, -a; sekundar/s, -a; 2. (otrējs) ūtreig/s, -a; sekundar/s, -a

sen adv. seņ; krietni (labi, diezgan) sen — labtik seņ; nemaz ne tik s. — na tai seņ; vēļ napaseņ

senatne subst. par. vsk. seņlaiki par. dsk.; seņlaiceiba par. vsk.

senatnīgi adv. seņlaiceig/a/i

senatnīg|s adj. seņlaiceig/s, -a

senlaicīg|s adj. seņlaiceig/s, -a

senleja subst. ģeogr. vacupe

sensors subst. justivs; dūtivs

sepija subst. iht. sepeja

septembris subst. seņtebra mieness; rudiņa mieness

septiņdesmitkārt adv. septeņdesmit reižu; septeņdesmitreizeig/a/i

septiņjūdžu- subst. īp. ģen. s. zābaki folkl. septeņu miļu zuoboki

septiņkārt adv. 1. septenis reizis; septeņreizeig/a/i; 2. septeņkuorteig/a/i

septiņpadsmitkārt adv. 1. septeņpadsmit reižu; septeņpadsmitreizeig/a/i; 2. (iesākot septiņpadsmito punktu) pa septeņpadsmytam; 3. septeņpadsmit kuortom; septeņpadsmitkuorteig/a/i

septiņsimtgade subst. septeņsymtgadeiba

septiņstāvīg|s adj. septeņstuoveig/s, -a

septiņstāvu subst. īp. ģen. septeņstuoveig/s, -a; s. māja — septeņstuoveigs kuorms; septeņstuoveiga sāta

septītdaļa subst. septeitdale (septeidale)

septītkārt adv. pa septeitam

sesk|s subst. saskys; ~u mātīte — saskīne; ~u mazulis — saskalāns

sestdaļa subst. sastdale (sazdale)

sestdien adv. sastdiņ [·saz’d’in’]

sestdien|a subst. sastdīne [·saz’d’`īn’ä]; ~ās — sastdīnem; katru ~u — kas sastdīnis

sestkārt adv. pa sastam

sevis pron. ģ. seve; pats no s. — pats nu seve; sovudieņ

sibīriet|is subst. sibirīt/s, -e

siekalas subst. par. dsk. slīkys; seilys

siekaloties ver. slīkuotīs; seilētīs

sien|a subst. sīna; nesošā s. — turūšuo sīna; nesošo ~u konstrukcija — turūšūs sīnu konstrukceja

sienaspulkstenis subst. sīnys stuņdinīks

sienā|zis subst. sīnakoza; ~ži lēkā — sīnakozys loksta

sieva subst. 1. (dzīvesbiedre) sīva; 2. (sieviete) sīva; sīvīts; buoba sar.

sievišķība subst. sīveigums

sievišķīg|s adj. sīveig/s, -a

sievišķis subst. sar. buoba

sievišķ|s adj. sīviškys

sieviete subst. sīvīts

signalizācija subst. signalizaceja; apsardzes s. — sardzeibys signalizaceja

signalizēt ver. signalēt

signāl|s subst. signals; dot (kādam) ~u — signalēt (kam navīn)

siļķe subst. siļče

sīkgraudain|s adj. smolkgryudeig/s, -a

siksna subst. 1. syksna; 2. syksna; dyrža apv.

sikspārn|is subst. zool. plykspuorņs; divkrāsainais s. — divkruosaiņs plykspuorņs (Vespertilio murinus); garausainais s. — garauss plykspuorņs (Plecotus auritus); platausainais s. — plotauss plykspuorņs (Barbastella barbastellus); Natūza s. — Natuzeja plykspuorņs (Pipistrellus nathusii); platspārnu s. — vāleimais plykspuorņs (Eptesicus serotinus); ziemeļu s. — pūstumaiņs plykspuorņs (Eptesicus nilssoni); pakavdeguna s. — pokovnuoss plykspuorņs (Rhinolophus ferrumequinum); ~ņu sugas — plykspuorņu škirys; ~ņu pētnieks — plykspuorņu tāmātuojs; ~ņu aizsardzība — plykspuorņu apsardzeiba

sildierīce subst. syldomuo ītaise

sildošs partic. sasiļdeigs; siļdeigs

silikoze subst. med. silikoze

silīte subst. 1. -> sile dem. 2. sar. (mazbērnu novietne) šyupeliņs

silpurene subst. bot. vylkkauleite; pļavas s. — pļavine vylkkauleite (Pulsatilla pratensis); meža s. — syla vylkkauleite (Pulsatilla patens)

siltumjauda subst. syltumveice

siltummezgls subst. syltummozgys

siltumnesējs subst. ķīm. šķidrais s. — (heat transfer fluid)

siltumnīc|a subst. syltumneica; ~as efekts — syltumneicys efekts; ~as efekta gāzes — syltumneicys efekta gazys

siltumnīcefekt|s subst. syltumneicys efekts; ~a gāzes — syltumneicys efekta gazys

simptoms subst. simptoms; paruodejums

simtgade subst. simtgadeiba

simtkārt adv. symts reižu; symtreizeig/a/i

simtprocentīg|s adj. symtproceņteig/s, -a

sinepes subst. par. dsk. synape|synapi

sinfonjons subst. mūz. sinfonjons

sird|s subst. sirds; ~s cilvēks fraz. dvēseleigs cylvāks

sirdsapziņa subst. 1. sirdsbolss; 2. samane; atmane; nūmane

sirsnīgi adv. dvēseleig/a/i; sirsneig/a/i; nu sirds

sirsnīg|s adj. dvēseleig/s, -a; sirsneig/s, -a; s. cilvēks — dvēseleigs cylvāks; sirsneigs cylvāks; ~s paldies! — paļdis nu sirds! nu sirds paļdis!; ~i sveicieni — nu sirds sveicynojam; sveicynojam nu sirds

sist ver. sist; laubt

sistēma subst. sistema

sistēmanalītiķ|is subst. inf. sistemu analitik/s, -e

sisties ver. sistīs; s. nost pārn. (nomocīties) nuovētīs

sitiens subst. sitīņs; /ī/sisšona

skābeklis subst. ķīm. skuobeklis

skaļ|š adj. skon/s, -a; stypr/ys, -a

skaidro|jums subst. skaidriejums

skaidro|t ver. skaidrēt; ~jošā vārdnīca — skaidrejamuo vuordineica

skaidro|ties ver. skaidrētīs; gīdreitīs

skaidr|s adj. 1. skaidr/ys, -a; 2. (par laiku) skaidr/ys, -a; gīdr/ys, -a

skaļ|i adv. skonai; styprai

skaļ|runis subst. skandyns; priekšējais s. — prīškys skandyns; aizmugures s. — pakalis skandyns; rupora s. — rupora skandyns; augsto frekvenču s. — augstūs frekveņceju skandyns; basu s. — basu skandyns; akustiskās sistēmas ~ruņi — akustiskuos sistemys skandyni; runāt ~runī — runuot skandynā; paziņot pa ~runi — paviesteit car skandynu

skaisti adv. skaiški; skaistai

skaist|s adj. izaviereig/s, -a; uorysk/ys, -a; pryš/s, -a sar.; darīt (padarīt) ~āku — skaistynuot

skaist|ums subst. skaistums

skaitīt ver. 1. (pēc skaita) saskaiteit; skaiteit; 2. (dzejoli, pātarus) skaiteit; izsaukt (skaļi - arī); s. dzejoli — skaiteit dzeivuli; s. pātarus — skaiteit puoterus; skaļi ~īja pātarus — izsauce puoterus

skaitītāj|s subst. 1. (persona) skaiteituoj/s, -a; balsu s. — bolsu skaiteituojs; 2. (ierīce) skaiteitivs; elektrības s. — elektrejis skaiteitivs; gāzes s. — gazys skaiteitivs

skaitlenis subst. gram. skaitvuords

skait|lis subst. skaits; ~ļa vārds gram. skaitvuords

skaits subst. skaits

skaļ|ums subst. skonums; /skona/ styprums

skanda subst. koloneņa (skandynu sistema)

skaņ|a subst. skons; parādījās s. — pasaruodeja skons; ~as datne inf. skona datne

skaņuplate subst. skonuripe

skart (ko) ver. dūrtīs (pi kuo)

skat inter. pas!; vei!; šak/ur/!

skate subst. nūvēre; modes s. — modys nūvēre; deju kolektīvu s. — daņču kolektivu nūvēre; jauno grupu s. — jaunūs grupu nūvēre; koru /atlases/ s. — koru /atlaseišonys/ nūvēre; piedalīties ~ē — pīsadaleit nūvērē; Rēzekni ~ē pārstāvēja trīs kori — Rēzni nūvērē pīstuovēja treis kori

skatiens subst. pasavierīņs

skatījums subst. 1. vieršonuos; 2. (viedoklis) redzīņs; pasavierīņs

skatīt ver. vērtīs; (ļoti uzmanīgi) tēmēt

skatītāj|s subst. nūsavāruoj/s, -a; televīzijas s. — televizejis nūsavāruoji; ~u zāle — nūsavāruoju zala; ~u simpātija — nūsavāruoju simpateja; ~u balva — nūsavāruoju apduovaņs

skatīties ver. vērtīs; (ļoti uzmanīgi) tēmēt

skatlog|s subst. vitrina; veikalu ~i — puordūtuvu vitrinys; izlikt ~ā — īlikt vitrinā; ~u noformējums — vitrinu īpuškuojums; eju un skatos veikalu ~os — īmu i verūs puordūtuvu vitrinuos

skatpunkts subst. vierīņpunkts

skat|s subst. vierīņs; pasavierīņs; ~u meklētājs tehn. vierīņu maklātivs

skatuv|e subst. scena; ~es mākslinie/ks, -ce — artist/s, -e

skauģ|is subst. skaudiej/s, -a

skausts subst. kausa

skice subst. eskizs

skola subst. škola

skolnie|ks subst. 1. (skolā) škoļn/īks, -eica; 2. (māceklis, audzēknis) vuicin/īks, -eica

skolotāj|s subst. školuotuoj/s, -a

skorpions subst. 1. zool. skorpions; 2. astr. Luoceits

skraidelēt ver. Parduodu mažai naudotą, baltą,; ryukalēt

skraidīt ver. ryukuot; ryukalēt

skriešus adv. skrītiņ adv.; skrīdam/s, -a partic.

skriemelis subst. 1. anat. krimtele; 2. tehn. skrīmiņs

skrimslis subst. krimtele

skrituļdēlis subst. skrytuļgaļds

skrituļriten|is subst. sleidskrytuļs; braukt ar ~i — braukt iz sleidskrytuļa

skrituļslidas subst. par. dsk. skrytuļslidinis

skropst|a subst. raudzeņš; ~u tuša — raudzeņu tušs

skrūve subst. 1. skryva; škruba apv.; 2. (kokteilis) atgrīztivs

skrūvgriezis subst. atgrīztivs

skrūvspīles subst. tehn.

skubināt ver. skubynuot; mudrynuot

skumj|as subst. par. dsk. skume par. vsk.; nūskumeiba

skumj|š adj. 1. nūskumeig/s, -a; 2. gaud/s, -a

skūpstīt ver. sumynuot; bučuot; mutis dūt vēst.

skūpstīties ver. sumynuotīs; bučuotīs

skūpsts subst. sumyns; buča

skurstenis subst. škūrstyns; komins

slaid|sa [·slaĩc] subst. sleide; rādīt ~us — ruodeit sleidis; nākamais s. — cyta sleide

slaid|sb adj. slaik/s, -a

slampāt ver. sar. klemst

slānis subst. 1. kluods; kluoškys; kuorta; 2. (sabiedrībā) lūms

slāpekļskābe subst. ķīm. azotskuobe

slāpek|lis subst. ķīm. azots; ~ļa fiksācija — azota fiksaceja

slav|a subst. slave; izplatās laba (slikta) slava — sliv loba (naloba) slave

slavēšana subst. teikšona; teikums; izteikšona; izteikums

slav|ēt ver. teikt; izteikt

slav|ens adj. izsl/ivs, -yvuse; zynom/s, -a; pazeistam/s, -a; kļūt ~enam (~enai) — izsliut, izslivēt; būt ~enam (~enai) — byut izslyvušam (izslyvušai)

slazds subst. spūsts

slēdziens subst. izvadums; golapīzynums

slēgiekārta subst. el. puorslāgtivs; puorslāgītaise; vidsprieguma s. — vydyskuo sprynguma puorslāgtivs (puorslāgītaise)

slēp|es subst. par. dsk. slīcis; slaloma s. — slaloma slīcis; distanču s. — distaņceju slīcis; kalnu s. — kolnu slīcis; ūdens s. — iudiņslīcis; kāpt uz ~ēm — kuopt iz slīču; pirmoreiz uz ~ēm — pyrmū reizi iz slīču; pārgājiens uz ~ēm — puorguojīņs iz slīču; brauciens ar ~ēm (uz ~ēm) — puorbraucīņs ar slīcem (iz slīču); visi uz ~ēm! — vysi iz slīču!

slēpošana subst. slīciešona; kalnu s. — kolnu slīciešona; distanču s. — distaņceju slīciešona; sacensības ~ā — slīciešonys sasaveicīņs; balvu izcīņa ~ā — veikšonuos deļ apduovaņu slīciešonā; ~as stafete — slīciešonys stafeta; sacensības ~as stafetē — slīciešonys stafetys sasaveicīņs; ~as trase — slīciešonys trasa

slēpot ver. slīcēt

slēpotājs subst. slīcātuoj/s, -a; kalnu s. — kolnu slīcātuojs

slepen|i adv. paslapyn; paslapši

slepenība subst. paslapynums; informācijas s. — informacejis paslapynums

slepen|s adj. paslapyn/s, -a

slepkav|a subst. slapkau/ņs, -ne

slepkav|ība subst. slapkauneiba; nūnuove; nūnuoviešona

slepkav|ot ver. slapkauņuot; nūnuovēt

slepus adv. paslapyn; paslapš

slid|as subst. par. dsk. slidinis; hokeja s. — hokeja slidinis; daiļslidošanas s. — skaistslidiniešonys slidinis; pirmoreiz uz ~ām — pyrmūreiz iz slidiņu; īrēt ~as — randavuot slidinis; visi uz ~ām! — vysi iz slidiņu

slīdēt ver. sleidēt; s. nost — šļaupsteit

slīd|e subst. sleidīņs; sleidiešona; ~es berzes koeficients — sleidīņa trynys koeficients

slīdvirsma subst. sleidvierss

sliet ver. rīzt

slikt|i adv. 1. nalab/i/; s. redzēt — nadaredzēt; vecms. dzirdēt — nadadzierdēt; 2. ļauneig/a/i

slikt|s adj. 1. nalob/s, -a; 2. ļauneig/s, -a

slikt|ums subst. 1. nalobums; 2. ļauneiba; ļauneigums

slimība subst. 1. (kaite) vaideiba; naveseleiba; Botkina s. — Botkina vaideiba; 2. (slimošona) vaidiešona; naveseleiba

slimnīc|a subst. dzeidātova; slimineica barb.; klīniskā s. — kliniskuo dzeidātova; pilsētas (rajona) s. — mīsta (rajona) dzeidātova; centrālā s. — centraluo dzeidātova; universitātes s. — universiteta dzeidātova; bērnu s. — bārnu dzeidātova; infekcijas s. — infekceju dzeidātova; traumatoloģiskā s. — traumatologejis dzeidātova; psihoneiroloģiskā — psihoneurologejis dzeidātova; ievietot ~ā — /pa/guļdeit dzeidātovā; nogādāt ~ā — 1) nūvest iz dzeidātovu; 2) paguļdeit dzeidātovā; gulēt ~ā — gulēt dzeidātovā; ārstēties ~ā — zuolētīs dzeidātovā; nonākt ~ā — ītikt dzeidātovā

slimnieks subst. vaidātuoj/s, -a

slimokase subst. vaidātuojkasa

slink|ot ver. natikļuotīs

slink|s adj. natikleig/s, -a; nadarbeig/s, -a

slink|ums subst. natikleiba; nadarbeigums

sliņķ|is subst. natikl/is, -e

slīpēt ver. šlifuot

slīpētāj|s subst. 1. (persona) šlifuotuoj/s, -a; 2. (~s) v. (ierīce) šlifuotivs tehn.

slīpmašīna subst. šlifuotivs

slīpne subst. 1. šļaupums; jumta s. — jumta šļaupums; 2. mat. šļaupe

slīp|s adj. sleip/s, -a; šļaup/s, -a; šļaupon/s, -a

sludinā|jums subst. slūdynuojums

sludinā|t ver. slūdynuot

sludinātāj|s subst. slūdynuotuoj/s, -a

smaganas subst. par. dsk. muzlys

smag|i adv. gryuši; gryutai; gryuts; s. strādāt — gryuši dareit; nūsadareit; prācavuot

smag|s adj. gryut/s, -a; s. darbs — gryuts dorbs; prāca

smag|ums subst. gryutums

smakt ver. sluopt

smarža subst. 1. smuords; 2. par. dsk. (~as) smuordi

smaržīgi adv. smuordeig/a/i

smaržīg|s adj. smuordeig/s, -a; ~ie kociņi — kiupakli

smaržīgums subst. smuordeigums

smaržot ver. smuorduot

smērēt ver. 1. /sa/zīst; 2. /ap/tept

smeceris subst. 1. ent. šņuceits; vaboles s. — vabalis šņuceits; mušas s. — myusys šņuceits; 2. vienk. (deguns) smecere; šņucs; bāzt savu ~i, kur nevajag — buozt (buozelēt) sovu smeceri (sovu šņuci), kur navajag!; dabūt pa ~i — dabuot par smeceri (par šņuci); 3. -> šņukurs folkl. apv.

smecernieks subst. ent. šņucinīks; ābeļu ziedu s. — uobeļneicu zīdgrauzs (Anthonomus pomorum); krustziežu sēklu s. stublāju s.; aveņu ziedu s. — avīkšu zīdgrauzs (Anthonomus rubi)

smelgt ver. 1.; 2. skobuorsnuot

smelties ver. smeļtīs; semtīs apv.

smeltuve subst. smaļtive

smīdināt ver. smīdynuot

smidzināt ver. 1. (par lietu) rasynuot; myrguot; myrdzynuot; 2. slacynuot; sprydzynuot

smidzinātājs subst. slacyns

sm|ieties ver. smītīs; (skaļi, stipri) krēkt; ~ejas vēderu turēdams — smejās pagūrgdams; s. par (kādu) smītīs (kam)

smilšpapīrs subst. ospapeirs

smilga subst. bot. smylga

smiltaine subst. 1. smiļkšuojs; smiļkšuvīta; 2. poēt. kopu kaļneņš; smiļkšuojs

smiltājs subst. smiļkšuojs; smiļkšuvīta

smilt|is subst. par. dsk. smiļkts par. vsk.

smīnēt ver. smeignēt; aiseit zūbus sar.

smīns subst. smeignys; viņa sejā parādījās s. — juo vaigā atsaroda smeignys

smiņķis subst. sar. iron. zīžāklys

smirdīg|s [•sm`ird`īks...d`īga] adj. smirdeig/s, -a [•s’m’^ir’d’^ėiks...d’^ėiga]; kļūt ~am — apsmirst

sniegavētra subst. viejputni

sniegbaltīte subst. folkl. Snīgabaļteņa; s. un septiņi rūķīši — Snīgabaļteņa i septeni eikseiši

sniegbalt|s adj. snīga boltuma-; bolt/s, -a kai snīgs; uzklāt ~u palagu — pakluot boltu kai snīgs pologu

sniegpulkstenīte subst. bot. snīdzine

sniegputenis subst. viejputni

snieg|s subst. snīgs; ~a vētra — viejputni

sniegt ver. 1. : s. roku — snēgt rūku; viņa ~dza tam pretī roku — jei snēdze jam rūku; draugs ~dz palīdzīgu roku — draugs snādz paleiga rūku; 2. dūt; (ilgstoši, pastāvīgi, daudzkārt) dasteit; māmiņa ~dza bērnam ābolu — mama deve bārnam uobeli; s. palīdzību — dūt paleigu (dasteit paleigu); s. paskaidrojumu — dūt izskaidriejumu; izskaidrēt; s. ziņojumu — dūt paviestejumu; paviesteit; s. ziņas — dūt zinis; s. pakalpojumus — dasteit pakaļpīņus; uzņēmums ~dz pakalpojumus nekustamā īpašuma jomā — pasajāmums dosta pakaļpīņus nacylojamuo monta atzarē; s. informāciju — dūt (dasteit) informaceju; dūt (dasteit) dazynuošonu; s. atbildi — dūt atsacejumu; atsaceit; s. ieskatu — eiši īpazeistynuot; eiši prīškāstateit; raksta autore ~dz ieskatu pētījuma rezultātos — rakstīņa autore eiši īpazeistynoj ar tiemiejuma rezultatim (eiši stota prīškā tiemiejuma rezultatus); s. interviju — dūt iņterveju; viņš regulāri ~dz intervijas laikrakstiem — jis regularai dosta iņtervejis laikrokstim; s. konsultāciju — dūt konsultaceju; mūsu uzņēmums ~dz konsultācijas par grāmatvedības kārtošanu — myusu pasajāmums dosta konsultacejis ap gruomatvedeibys saparādu; s. ieguldījumu — dūt īlicīni; s. liecību (piem., tiesā) dūt līcynuojumu; līcynuot; tikšanās brīži viņiem abiem ~dza prieku — sasatikšonu šaļts jūs obadivejus prīcynuoja; sasatikšonys šaļts deve jim obadivejim prīcu; s. gandarījumu — dūt apmīreibu; koka vainags vasarā ~dz ēnu — kūka vaiņuks vosor dūd pakriesli; avots ~dz veldzi ikvienam — olūts dūd veļgmi sevkuram; s. motivāciju — dūt motivaceju; s. jaunus iespaidus — dūt jaunus īspaidus; s. daudzus piemērus — dūt daudzi pīvadumu (dūt daudzejus pīvadumus); s. praktiskus ieteikumus — dūt praktiskus īsacejumus; internets ~dz daudz informācijas — iņternets dūd daudzi informacejis (daudzi dazynuojumu); jaunā kredītkarte ~dz daudz priekšrocību — jaunuo kreditkarteņa dūd daudzi pyrmrūceibu; s. /finanisālu/ atbalstu — dūt /finaņsisku/ atspaidu; piemēri ~gti tabulā — pīvadumi dūti tabelē; grupa ~dza koncertu — grupa deve koņcertu; 3. (sniegties) snēgt; snēgtīs; cik tālu (cik vien) acis ~dz fraz. cik var puorredzēt

snigt ver. snigt; sniegs snieg — snīgi snīg

snuķis subst. šņucs; ziloņa s. — elefanta šņucs

snuķītis subst. dem. 1. šņuceits; 2. -> smeceris (kukaiņiem)

sociāldemokrāt|ija subst.

sociāldemokrāt|isks adj. socialdemokratisk/ys, -a; ~iskā strādnieku partija — socialdemokratiskuo darbinīku parteja

sociāldemokrāt|s subst. socialdemokrat/s, -e

sociālisms subst. socializmys

sociālistiski adv. socialistisk/a/i

sociālistisk|s subst. socialistisk/ys, -a

sociālist|s subst. socialist/s, -e

sodība subst. struopeiba

sodīt ver. struopēt

sod|s subst. struope; ~a mērs — struope; augstākais ~a mērs — pošaugstuo struope

solārijs subst. solariums

soliņš subst. dem. sūleņš; (ar atzveltni) kanaps

solists subst. solist/s, -e

sols subst. sūls; (ar atzveltni) kanaps

soma subst. nese; sumka sar.; skolas s. — školys nese

sorbēt ver. sorbēt

sorbēties ver. sorbētīs; sasadzert

spaidīt ver. maidzeit; spaideit

spainis subst. spaņs; (ūdenim, pienam, alum u. tml. – arī) slauktive; atkritumu s. — izsvīdine

spararats subst. tehn. spākrots

spāre subst. ent. spuorņs

spārn|s subst. spuorns; švīkstināt ~us — plyuškēt /spuornim/

spēj|a subst. veikme par. vsk.; vareigums; attīstīt bērna ~as — raisteit bārna varerigumus; s. reaģēt ārkārtas situācijā — veikme reagēt uorailegā situacejā

spēj|as subst. par. dsk. vareigumi par. dsk.; veikme par. vsk.; attīstīt bērna ~as — raisteit bārna varerigumus; brīnumainas s. — breineiga veikme; breineigi vareigumi

spējīg|s adj. vareig/s, -a; veiceig/s, -a

spēk|s subst. vare; spāks; /ar/ saviem ~iem — sovim spākim; ~a kabelis — spāka kabeļs

spēkstacija subst. spākaine

spēlēšanās subst. kaiteiba; kaita; kaitiešona

spēlēt ver. 1. kaitēt; s. futbolu — kaitēt futbolu; s. basketbolu — kaitēt basktebolu; s. spēli — kaitēt kaitu; s. kārtis — kartavuot; 2. spieļuot; s. klavieres (akordeonu) — spieļuot klavīrēs (akordeonā)

spēlētāj|s subst. 1. spieļn/īks, -eica; 2. kaitin/īks, -eica; hokeja komandas s. — hokeja komandys kaitinīks

spēlēties ver. kaitēt

spēl|e subst. 1. kaita; galda s. — golda kaita; kāršu s. — kartu kaita; ~es noteikumi t. un pārn. kaitys nūsacejumi; attīstošā s. — raistomuo kaita; kaķim s., pelei nāve fraz. kačam kaita, pelei sūds; 2. (spēlēšana) spieliešona; vijoles s. — skrypkys spieliešona

spēt ver. varēt; veikt

speķis subst. lašiņs; žāvēts s. — veitāts lašiņs

spīdēt ver. 1. speidēt; leipinēt; 2. (acīs) spīst; saule spīd acīs — saule spīž acīs

spiede subst. spīde

spiedogs subst. spīstiveits

spiegošan|a subst. spyguošona; ~as programma inf. spyguprograma

spiegot ver. spyguot

spiegs subst. spygs

spiestuve subst. spīstive

spīļarkls subst. staraiņs (orklys)

spilgt|s adj. t. un pārn. spūdr/ys, -a; ~as krāsas — spūdrys kruosys; s. piemērs — spūdrys pīvadums

spilvendrāna subst. spylvynkule

spilvens subst. spylvyns

spitālība subst. špitaleiba; lepra

spitālīg|s adj. špitaleig/s, -a

spītīg|s adj. speireig/s, -a; aizspeireig/s, -a

spodrība subst. 1. speideiba; 2. teireiba; 3. spūdrums

spodr|s adj. 1. (tāds, kas labi atstaro gaismu) speideig/s, -a; 2. (tīrs, sakopts) teirs; 3. (spožs) spūdr/ys, -a

spodrums subst. 1. speideiba; 2. teireiba; 3. spūdrums

spoguļoties ver. spīgelētīs

spogulis subst. spīgeļs

spokoties ver. mūkstuotīs; čapāsluotīs

spoks subst. mūksts; čapāslys; bīds

sponsor|s subst. atspaidn/īks, -eica; paturātuoj/s, -a

sport|s subst. sports; ~a veids — sporta atzare; ziemas (vasaras) ~a veidi — zīmys (vosorys) sporta atzaris; ektremālie ~a veidi — ekstramaluos sporta atzaris; ~a kurpes — sportkūrpis

spoži adv. spūdr/a/i

spož|s adj. spūdr/ys, -a; ~a saule — spūdra saule

spožums subst. spūdrums

sprādzēt ver. 1. sprēdzēt; 2. spraust

sprādze subst. sprēdze

sprādzienbīstamība subst. spruogstameiba

sprādziens subst. byukšīņs; spruodzīņs; — prīškejuo skrytuļa rīpis byukšīņs

spradzis subst. ent. spradze

sprāgstamība subst. spruodzeigums

sprāgstoš|s partic. spruodzeig/s, -a adj.; ~a viela — spruodzeiga lītme

sprāgt ver. spruogt

spraigi adv. spriņdzeig/a/i; dzeivai; dzeiveig/a/i

spraig|s adj. spriņdzeig/s, -a; dzeiv/s, -a; dzeiveig/s, -a

spraigums subst. spriņdzeiba; spriņdzeigums; dzeiveigums

sprakšķēšana subst. sprakstiešona; sprakstīni dsk.

sprakšķēt ver. sprakstēt

sprakšķisa subst. ent.

sprakšķisb subst. (iesprakšķēšanās) sprakstīņs

spraudīt|e subst. 1. dūrsteite; piespraust ar ~ēm — daspraust ar dūrsteitem; 2. -> saspraude sar.

sprēgāt ver. (no aukstuma) ņoukšēt Ryuč.|ņaukšēt Leik; krakšēt; brakšēt

sprīdis subst. spreids [·s’p’r’^ėic’]

spridzēt ver. sprikstēt; spridzēt

spridzināt ver. spruodzynuot

spriedums subst. sasprīdums

spriedze subst. spriņdzeiba

spriegums subst. spryngums; elektriskais s. — elektriskais spryngums

sprikstēt ver. sprikstēt; spridzēt

sprogains adj. sprūguot/s, -a

sprungulis subst. strupuļs

spuldze subst. ļampine

spurkšēt ver. -> spurkšķēt

spurkt ver. -> spurgt

stabilitāte subst. stabilums

stabilizēt ver. stabilizēt

stabilizēties ver. stabilizētīs

stabil|s adj. stabil/s, -a

stabiņ|š subst. dem. t. un pārn. stuļpeņš; rakstīt piemērus ~ā — raksteit pīvadumus stuļpeņā

stabs subst. stulps; elektrības s. — elektrejis stulps; ceļa s. — ceļa stulps; afišu stabs — afišu stulps

stabulēt ver. stabulēt

stabulētāj|s subst. stabuļn/īks, -eica

stabul|e subst. stabule; nospēlēt uz ~es — izstabulēt; sastabulēt

stabulnie|ks subst. stabuļn/īks, -eica

stacij|a subst. daž. noz. staceja; dzelzceļa s. — dzeļžaceļa staceja; pasažieru s. — pasažiru staceja; preču s. — preču staceja; piepilsētas stacija — apleikmīsta staceja; ~as ēka — stacejis kuorms; ~as uzgaidāmās telpas — stacejis gaidomuos ustobys; meteoroģiskā s. — meteorologiskuo staceja; tehniskās apkopes s. — tekniskuos davēris staceja; degvielas uzpildes s. — daguļneica; krustaceļa stacija bazn. krystaceļa nūstuošona

stāšanās subst. stuošona; īstuošona; atsastuošona; s. spēkā — īsadareišona

stadija subst. stadeja

staign|s adj. steig/s, -a; staigns purvs — steigs pūrs

staigule subst. grīztaka

staipīt ver. 1. staipeit; 2. pārn. sar. (nēsāt) nosuotīs (ar kū); — nagribēja nosuotīs ar lelū gruomotu iz bazneicu

staipīties ver. 1. staipeitīs; šļauceitīs; 2. rūzeitīs

standziņas subst. par. dsk. lyuškenis

starain|s adj. spaituots

stārķ|is subst. žugure; baltais s. — boltuo žugure; melnais s. — malnuo žugure; ~u ligzda — žuguru pereklis

starojums subst. spaitīņs; radioaktīvais s. — radioaktivais spaitīņs; jonizējošais s. — jonizejūšais spaitīņs

starot ver. spaiteitīs

starp (ko) prep. iz vyds (kuo); (kuo) vydā; s. citu — cyta vydā; s. tevi un mani — iz vyds teve i mane; s. mums — myusu vydā; attālums s. divām pilsētām — atstotums iz vyds diveju mīstu; s. acīm — ocu vydā

starpapgabalu- subst. īp. ģen. vydapgabaleig/s, -a adj.; s. savienojumi — vydapgabaleigī saškeirīni; s. sakari — vydapgabaleiguos saitys

starpappute subst. bot. vydappute

starpapriņķu subst. īp. ģen. vydapleikumeig/s, -a adj.; starpapriņķu kantoris — vydapleikumeigais kantors

starpasu- subst. īp. ģen. vydaseig/s, -a; s. leņķis min. vydaseigais styurīņs

starpatmiņa subst. inf. vydatguods

starpbalsts subst. 1. tehn. vydatspors; 2. poligr. vydpluots

starpbanku subst. īp. ģen. vydbankeig/s, -a- adj.; vydbanku subst. īp. ģen.; s. maksājums — vydbankeigais moksuojums

starpbibliotēku- subst. īp. ģen. vidbibliotekeig/s, -a; s. abonements — vidbibliotekeigais abonements; s. /grāmatu/ apmaiņa — vidbibliotekeigais /gruomotu/ meits

starpbilanc|e subst. grāmatv. vydbalanss; konta apgrozījums s. — banka saskaita apgrūza vydbalanss; sarunu s. — sarunu vydbalanss; sastādīt ~i — sastateit vydbalansu; ~es norēķini — vydbalaņseigī atsaskaitīni

starpbilances- subst. īp. ģen. vydbalaņseig/s, -a adj.; s. norēķini — vydbalaņseigī atsaskaitīni

starpbrīdis subst. puortraukums

starpbudžetu- subst. īp. ģen. vydbudžeteig/s, -a adj.; s. norēķini — vydbudžeteigī atsaskaitīni

starpcēliens subst. teātr. vidcielīņs

starpcēlienu subst. īp. ģen. teātr. vidcielīneig/s, -a; s. priekškars — vidcielīneigais aizkors

starpcikls subst. vydcyklys

starpciklu subst. īp. ģen. vidcikleig/s, -a adj.; s. asiņošana med. vidcikleiguo ašņuošona

starpkultūru- subst. īp. ģen. vydkultureig/s, -a; s. izglītība — vydkultureiguo vuiceiba; s. komunikācija — vydkultureiguo komunikaceja

starpleduslaikmeta- subst. īp. ģen. vydyskūs ladslaiku; s. nogulumi — vydyskūs ladslaiku nūsādys; s. kūdra — vydyskūs ladslaiku kudra; s. augu sugas — vydyskūs ladslaiku auguoju škirys

starplika subst. vidine

starpniecība subst. videiba

starpnie|ks subst. vidin/īks, -eica; būt par ~ku (~ci) — byut par vidinīku (vidineicu); vidinīkuot

starppilsētu- subst. īp. ģen. vidmīstei/gs, -a; s. transports — vidmīsteigais transports; s. satiksme — vidmīsteiguo sative; s. telefonsaruna — vidmīsteiguo /telefona/ saruna

starprajonu subst. īp. ģen. vydrajoneig/s, -a adj.; s. olimpiāde adj. vydrajoneiguo olimpiada; s. komisija — vydrajoneiguo komiseja; s. nodaļa — vydrajoneiguo atdaļa; s. filiāle — vydrajoneigais filials

starpstāvu- subst. īp. ģen. vydstuoveig/s, -a; s. pārklājums — vydstuoveigais puorsagums

starptautiski adv. vydtautyskai; s. atzīts diploms — vydtautyskai pīzeits diploms

starptautisk|s adj. vydtautysk/ys, -a; s. projekts — vydtautiskys projekts; s. kongress — vydtautiskys sabraukums; ~a konference — vydtautiska konfereņceja; s. festivāls — vydtautiskys festivaļs; ~a izstāde — vydtautiska paruode; ~a atzinība — vydtautiska pīzeišona

starptautiskums subst. vydtautyskums

starpvaldību- subst. īp. ģen. vidvaļdeibu-

starpvalstu subst. īp. ģen. vidvaļsteig/s, -a

starpvariants subst. vydvariants

star|s subst. spaits; radioaktīvie ~i — radioaktivī spaiti; rentgena ~i — rentgena spaiti

stāstītāj|s subst. stuostin/īks, -eica

stāstniecība subst. lit. stuoškeiba

stāstnie|ks subst. stuoškin/īks, -eica

stāsts subst. stuoškys

stateniski adv. stuovinisk/a/i; vertikal/a/i

statenisk|s adj. stuovinisk/ys; vertikal/s, -a

stāties ver. 1. stuotīs; atsastuot; 2. nūstuot; 3. īstuot; s. spēkā — īsadareit

statūti subst. par. dsk. statuti

statūtkapitāls subst. statukapitals

statūtsabiedrība subst. statutsabīdreiba

stāvbaļķis subst. stuovynbolka

stāvokl|is subst. stāte; sēdus s. — siediniska stāte; guļus s. — guliniska stāte; sākuma s. — suoku stāte; izejas s. — suoku stāte; reibuma s. — apreibšonys stāte; veselības s. — veseleibys stāte; ģimenes s. — saimiskuo stāte; sabiedriskais s. — ļaudyskuo stāte; stāte ļaudeibā; s. sabiedrībā — ļaudyskuo stāte; stāte ļaudeibā; sociālais s. — socialuo stāte; materiālais s. — materialuo stāte; starptautiskais s. — vydtauteiguo stāte; kara s. mil. karastāte; aplenkuma stāvoklis mil. apguluma stāte; tehniskais s. — tehniskuo stāte; elektrības skaitītāja s. — elektrejis skaitekļa ruodejums; atrasties (nonākt) nēērtā ~ī — byut (tikt) naļūmā stātē; samierināties ar savu ~i — mīreitīs (apsamīreit) ar sovu stāti; būt ~ī — byut iz gryutu kuoju; byut gryutumneicai

stāvsa subst. (figūra)

stāvsb subst. stuovs

stāv|sc adj. stuovysk/ys, -a

stāvus adv. stuovyns; stuovynai

stērstēns subst. ornit. (stērstu mazulis) stārstāns

stērste subst. ornit. stārsta; dzeltenā s. — dzaltonuo stārsta (Emberiza citrinella); Lapzemes s. — Lapzemis stārsta (Emberiza lapponicus); lielā s. — palākuo stārsta (Emberiza calandra); niedru s. — nīdrine stārsta (Emberiza schoeniclus); meža s. — mežine stārsta (Emberiza rustica); mazā s. — mozuo stārsta (Emberiza pusilla); dārza s. — suodine stārsta (Emberiza hortulana); birztalu s. — pazeļtine stārsta (Emberiza aureola)

steidzināt ver. skubynuot

steig|a subst. skuba; ar ~u — ar skubu

steigties ver. skubynuotīs; strāpuot

stenēt ver. kunkšēt

stikl|s subst. styklys

stiklveida- subst. īp. ģen. stikleig/s, -a adj.; styklataiseig/s, -a adj.; cietas s. granulas ķīm. cītys stikleigys granulys; cietas s. pārslas ķīm. cītys stikleigys pārslas

stilīg|s adj. sar. stileig/s, -a

stils subst. stiļs

stingri adv. stingri sasiet — sasīt naatraiseigi

stingr|s adj. styngr/ys, -a; ~a audzināšana — dryuksteiba

stipri adv. 1. styprai; 2. pārn. labvīn; labtik; mūsu pulciņš bija stipri sarucis — myusu puļceņš beja labvīn sašļuops

stiprība subst. styprums; mehāniskā s. — mehaniskais styprums

stiprums subst. styprums

stostīšanās subst. tūksteišonuos; (valodas raustīšana) aizaviļkšona

stostīgi adv. tūksteig/a/i

stostīg|s adj. tūksteigs

stostīties ver. tūksteitīs; (raustīt valodu) aizaviļkt

strādāt ver. dareit; (smagi, intensīvi) prācavuot; (smagi, intensīvi) nūsadareit; smagi s. — prācavuot; nūsadareit

strādātgribētāj|s subst. grybūš/s, -a dareit

strādniecība subst. darbinīki; darbinīku lūms

strādnie|ks subst. 1. darbin/īks, -eica; ~u slānis — darbinīku lūms; 2. (strādātājs) dareituoj/s, -a; smaga (viegla) darba s. — gryuta (vīgla) dorba dareituojs

strauj|š adj. straum/s, -a; straumeig/s, -a

strauji adv. straumai; straumeig/a/i

straume subst. straume

strauts subst. ryucs

strāva subst. strauja; elektriskā s. — elektriskuo strauja

strēbt ver. strēbt; (skaļi) švuļspteit

strēlniek|s subst. 1. streļčs; latviešu /sarkanie/ ~i vēst. latvīšu /sorkonī/ streļči; 2. astr. Streļčs; ~a zvaigznājs — Streļča zvaigžņuojs

strēmele subst. slūksne; streipe

streipuļot ver. deņderēt

strops subst. aviļs; kūzuls

strūkl|a subst. laisma; irdza; strauja; ūdens s. — iudiņa laisma; iudiņa irdza; dūmu ~iņa — dyumu straujeņa

strūklaka subst. irdzyns

struktūrfond|s subst. strukturfonds; Eiropas ~u līdzekļi — Europys strukturfondu leidziekli

strupceļš subst. stymbyns

strutas subst. par. dsk. pyužni

strutot ver. pyužņuot

studētgribētāj|s subst. grybūš/s, -a studēt

studija subst. studeja

stulm|s subst. auls; zābaku ~i — zuoboku auli; ~u zābaki — aulini zuoboki

stumbe|nis subst. stubuļne; roku ~i — rūku stubuļnis

stund|a subst. stuņde; pēc divām ~ām — par div stuņdis; mācību s. — vuiceibu stuņde

stūrgalv|is subst. ītīla s. un v.; sovgaļv/s, -e

stūris subst. styurs

subvienība subst. zamvīnine

sūce subst. tece

sūdzēšanās subst. žāluošonuos; rauduošonuos

sūdzēties ver. žāluotīs; rauduotīs

sūdzīb|a subst. žālaste; iesniegt ~u — padūt žālasti; izskatīt ~u — vērtīs žālastis; puorsavērt žālasti; apmierināt ~u — apmīreit žālasti; noraidīt ~u — atmest žālasti; ~u un ierosinājumu grāmata — žālastu i īsacejumu gruomota

sūdzībnie|ks subst. žālastin/īks, -eica

sug|a subst. 1. škira; dzīvnieku ~as — dzeivinīku škirys; putnu ~as — putnu škirys; 2. vaisle; ~as turpināšana — vaislis tuoļuošona; ~as suns — vaislis suņs; ~as lopi — vaislis lūpi; 3. (par cilvēkiem) ciļts; aiļa; 4. (kārtīm) masts; 5. sugas vārds gram. kūpeigais lītysvuords

sugasvārds subst. gram. kūpeigais lītysvuords

suka subst. suseklis; susekleits; matu s. — motu suseklis; zobu s. — zūbu susekleits; drēbju s. — drēbu suseklis; apavu s. — apovu suseklis; grīdas mazgājamā s. — suseklis greidai mozguot; tualetes s. — tualeta suseklis; sanitārā s. — sanitarais suseklis; cauruļu s. — trūbu suseklis; beržamā s. — trynamais suseklis

sukāt ver. 1. sukuot; 2. (ātri ēst) sar. klesēt; švykuot; reit

sūkā|t ver. suļkuot; s. tableti — suļkuot tableti; ~jamās konfektes — suļkojamuos kompetys; bērns ~ā īkšķi — bārns suļkoj eiksi; s. ledu — suļkuot ladu

sūkli|s subst. 1.; 2. (mazgāšanās piederums – no šķiedras) peleisine; (no poraina materiāla) pīpine; ~ītis pirkstiem (biroja prece) pīpineite pierstim

sūknēt ver. syucinēt

sūknis subst. syuktivs

sul|a 1. sulys par. dsk.; ābolu s. — uobeļu sulys; bērzu ~as — bārzu sulys; izdzert glāzi ~as — izdzert gluozi sulu; spiest ~u — spīst sulys; 2. sulys; kuņģa s. fiziol. pasirds sulys (par. dsk.)

sumbrs subst. zool. mežavierss

sunīties ver. valnavuot

suns subst. suņs

suņuburkšķis subst. bot.; meža s. — suņabūrkuons

surogātpast|s subst. inf. naši; /ie/sūtīt ~u — /ī/syuteit našus; izplatīt ~u — plateit našus; ~a filtrs — našusorgs

sūrstēt ver. pierkšēt; kvātuot

sūtīt ver. syuteit; (vairākkārt) syutinēt

svain|is subst. svai/ņs, -e

svarīg|s adj. svareig/s, -a; zeimeig/s, -a; byuteig/s, -a

svarīgums subst. svareigums; zeimeigums; byuteigums

svārki subst. dsk. 1. snuotine vsk. un dsk.; garie s. — garuo snuotine; īsie s. — eisuo snuotine; meitene īsos ~os — mārga ar eisu snuotini; 2. novec. (vīriešu) svuorks vsk. un dsk.; brūtgāns uzvilka baltus goda ~us etn. jauničs apvylka boltu gūda svuorku

svārpsts subst. -> urbis

svērt ver. svērt; svuorsteit (ddzr.)

svētbilde subst. obruozs

svētdien adv. svātdiņ [·sv`ād’in’]

svētdien|a subst. svātdīne [·sv`ā’d’`īn’ä]; ~ās — svātdīnem; katru ~u — kas svātdīnis

svētība subst. svieteiba; pasvieteiba

svētīg|s adj. svātdareig/s, -a; svieteig/s, -a

svēt|īt ver. /pa/svieteit; puorsvieteit; lai Dievs ~ī! — ar Dīva svieteibu

svētki subst. par. dsk. 1. svieteibys; 2. festivaļs; pasuocīņs; grāmatas atvēršanas s. — gruomotys prīškāstatīņs; 3. (baznīcas) opluots; atlaidys

svešķerme|nis subst. svešlītyns; acī iekļuvuši ~ņi — acī ītykuši svešlītyni

svečtur|is subst. svečnīks; māla s. — muoliņs svečnīks; no koka virpots s. — nu kūka tacynuots svečnīks; s. ar četriem žuburiem — svečinīks četrom storom; izveidot no māla ~i — iztaiseit nu muola svečnīku; ielikt sveci ~ī — īstateit sveci svečnīkā

sveicin|āt (kādu) ver. 1. /pa/sveicynuot; esi ~a, Marija! rel. sveicynuota esi tu, Mareja; esi ~a saule! — sveicynuota esi tu, saule!; 2. (nodot sveicienus) nūdūt (kam) lobadīnys; ~i mājiniekus no manis! — nūdūd sietnīkim lobadīnu nu mane!

sveikt ver. /pa/sveicynuot

svelme subst. tveikme; verpsne [v^er]

sviedr|i subst. par. dsk. svīdri; piesūkties ar ~iem — pīsmedzēt

sviest|s subst. svīsts; kult ~u — neit svīstu; ~a kuļamais trauks — neika

svilp|e (~īte) subst. dem. šviļpuks; šviļpaunīks

svilpiens subst. šviļpīņs

svilpt ver. šviļpt

svītr|a subst. streipe; ~u kods — streipukods

svītrošana subst. streipuošona; streipuojums

svītrojums subst. streipuojums

svītrot ver. streipuot

šad adv. š. /un/ tad — kod nakod; laikim; olpom; šaļtim; reizem

šaub|as subst. dsk. šuorbys; dūrsteiba; bez ~ām — bez šuorbu; bez dūrsteibys

šaušan|a subst. saušona; saudeišona; ~as sports — saudeišona; saudeišonys sports; ~as šķīvītis — saudeišonys škeiveits

šaudīšanās subst. saudeišona

šaudīties ver. saudeit

šaurība subst. šaurums

šaur|s adj. šaurs

šaurums subst. vsk. un dsk. šauris vsk.; jūras š. — jyuru šauris

šausm|as subst. dsk. baime; vuosme; buodrums; ~u filma — baimis filma; ~u ainas — baimis vierīni

šausmīgi adv. baimeig/a/i; vuosmeig/a/i; buodrai

šausmīgs adj. baimeig/s, -a; vuosmeig/s, -a; buodr/ys, -a

šausmināšanāsa subst. baimynuošonuop

šausmināšanāsa subst. baimynuošonuos; baimynuojums

šausmināties ver. baimynuotīs

šaut ver. saut; saudeit; š. ar bisi — saut (saudeit) ar blisi

šautuve subst. saudeitova

šeit adv. ite; š. pat — ite pat

šejiene subst. šane; šanīne; iteine; itīne

šejieniet|is subst. šanīt/s, -e

šermuļi subst. par. dsk. šārpys; šārmys; š. /pār/skrien pār kauliem — šārpys (šārmys) /ap/jam; šārpys (šārmys) /nū/skrīn par mīsu

šļahta subst. šļakota

šļahtičs subst. šļakotnīks

šķaidīt ver. 1. škaideit; 2. traikšeit; trīkšt; satraikšeit; maidzeit; samaidzeit

šļakatas subst. par. dsk. pleickys

šļakstīties ver. 1. pleickuot; 2. škeļvinēt

šķaudīt ver. škauduot

šķautne subst. škaudere; kausva

šķēlums subst. škeire; škērstele

šķēr|es subst. par. dsk. zirklis; griezt ar ~ēm — grīzt ar zirklis; nagu ~ītes — nogu zirkleitis

šķērsām adv. škārs

šķērsdēlis subst. škierslis

šķērsgriezums subst. škārsgrīzums

šķērsiela subst. škārsūļneica

šķērsisa subst. škierslis

šķērsisa subst. škierslis; škiersleits

šķērskoks subst. škierslis; (ragavām) oplūks

šķērslis subst. traucieklis

šķelda subst. skolda

šķelšanās subst. t. un pārn. škaļdeiba; politiska š. — politiska škaļdeiba; š. organizācijā — škaļdeiba organizacejā; partijas š. — partejis škaļdeiba; baznīcas š. — bazneicys škaļdeiba

šķelmis subst. šeļma s. un v.

šķeltāda subst. škeļtine /uoda/

šķeterēt ver. šketerēt; saucēt

šķīdināt ver. škaideit

šķīdinātājs subst. škaidaklys|škaideklis

šķidrdzese subst. škeistuo dzysa

šķidrināt ver. škeistynuot

šķidr|s adj. škeist/s, -a; ~ā akmeņogļu degviela — škeistais akmiņūgļu daguļs; ~ais siltumnesējs — (heat transfer fluid); ~o kristālu ekrāns (displejs) — škeistūs kristalu ekrans

šķidrums subst. škeistums

šķiedra subst. škīzna

šķiedrains adj. škīznuot/s, -a

šķielēšana subst. greizaceiba

šķiel|ēt ver. greizačuot; viņš ~ē ar kreiso aci — jys greizačoj ar keirū aci

šķiets subst. tekst. škīts

šķiltavas subst. par. dsk. škiltovys; aizdagtivs vsk. un dsk.

šķiņkis subst. kumpis

šķipsniņa subst. dem. grabškis; š. sāls — grabškis suoļa

šķirkļvārds subst. -> šķirklis

šķirklis subst. viersvuords; vārdnīcas š. — vuordineicys viersvuords

šķirne biol. atmeja

šķist ver. ruodeitīs; /man/ šķiet, ka... — /maņ/ ruodīs, ka; /maņ/ dūmojās, ka

šķīsti adv. ceiški; ceistai

šķīstība subst. ceisteiba

šķīstītava subst. rel. ceisteitova; slaucamguņs arhit.

šķīst|s adj. ceist/s, -a

šķīstums subst. ceisteiba

šķīv|is subst. 1. (trauks) škeivs; zupas š. — vīrīņa škeivs; dziļais š. — dziļais škeivs; seklais š. — lāvais škeivs; izēst divus ~jus zupas — izēst div škeivus virīņa; sienas š. — sīnys škeivs; 2. (~ji) par. dsk. mūz. škeivi; 3. ~ju ecēšas lauks. škeivine ecieža; lidojošais ~ītis pārn. skrīnūšais škeiveits; nanūstateits skrīnūšais objekts (NSO)

šķīvītis subst. 1. -> šķīvis dem. maizes š. — maizis škeiveits; 2. lidojošais š. pārn. (lauks.) skrīnūšais škeiveits; nanūstateits skrīnūšais objekts (NSO); 3. šaušanas š. — saudeišonys škeiveits

šķīvjveida- subst. īp. ģen. škeiv/iņs, -ine adj.; škeiva formys; š. slīpripa — škeivine šlifripe; š. zobrats — škeiviņs zūbrots

šķīvot ver. škeivēt

šķobīt ver. grūzeit; knaipeit

šķobīties ver. raizeitīs

šis pron. 1. (ruodomais vīt.) itys; š. tas; š. un tas — kas nakas; ne š., ne tas — ni da kam; ni iz kurū golu; 2. (personu vīt.) šys

šļuka subst. sar. guļdzs (alkoholiska dzierīņa)

šķūnis subst. pyune; malkas š. — maļcinīks

šiveris subst. sar. žipčuks

šlupstēt ver. vuļkšēt

šmaugi adv. smuidrai

šmaugs adj. smuidr/ys, -a

šņāk|t ver. šņuokt; gaiss ~dams izskrēja no kameras — gaiss ar šņuocīni izskrēja nu kamerys

šobrīd adv. itūšaļt; itamā šaļtī; niulejā šaļtī; tānejā šaļtī; š. es vēl to nezinu — itūšaļt as vēļ tuo nazynu; kas š. ir kinoteātros — kas itūšaļt kinysteatrūs; atvainojiet, š. mājaslapa nav pieejama — atlaidit, itūšaļt teiklavītai navarams dativēt; š. tas nav iespējams — itūšaļt tys navarams

šodiena subst. šudiņdīna; šudīne poēt.

šņirkstēt ver. žnirkstēt

šokolād|e subst. šokolads; ~es konfekte — šokolada kompeta

šoreiz adv. itūreiz

šujmašīna subst. šyumašine

šunelis subst. sar. sunāns

šūpot ver. leiguot; šyupuot; (bērnu šūpulī – arī) oceit sar.

šūpuļkrēsl|s subst. laigukrāslys; bērnu ~iņš — bārnu leigukriesleņš

šūpuļtīkls subst. leiguteiklys

šūpuļzirdziņš subst. dem. leiguzirdzeņš

šūpuļzirgs subst. -> šūpuļzirdziņš

šūpulis subst. šyupeļs; ocis sar.

švaki adv. sar. švaki sar.; sluobai; vuojai; nabadzeig/a/i; mums šogad š. ar kartupeļiem — myusim šūgod nabadzeigai ar buļbom

švamme subst. sar. (šķiedras) peleisine; (poraina materiāla) pīpine

švīkstināt ver. šveikstynuot; š. spārnus — plyuškēt

švītīgi adv. raiškeig/a/i; parseig/a/i; š. ģērbts — raiškeigai (parseigai) apsaviļcs; š. uzvesties — raiškeigai (parseigai) nestīs

švīt|s subst. sar. raiška

adv. tai; kā var, t. jādzīvo fraz. kai var, tai ar, /kod redziesi, tod apeciesi/

tabaka subst. tabāks

tabula subst. tabele

tad adv. tod; tūlaik

tādēļ adv. partū; dieļ tuo

tagad adv. tān; niule; niu; pošulaik

tagadēj|ais adj. niulej/ais, -uo; tānej/s, -uo

tagadne subst. 1. niulīne; 2. gram. niulejais laiks; vienkāršā t. — parostais niulejais laiks; saliktā t. — salyktais niulejais laiks

taisīties ver. sar. rūstīs bezp.; taiseitīs bezp.; t. ceļā — rūstīs (da kurīnei)

taisn|e subst. mat. taisne; ~es nogrieznis — taisnis atgrīziņs

taisnīb|a subst. taisneiba; tīsa; ~u sakot — pa taisneibai

taisnleņķa- subst. īp. ģen. taisnastyurineigs, -a; t. trīsstūris — taisnastyurineigs trejstyurs

taisn|s adj. taisn/ys, -a; ~ā zarna anat. tulpa zorna

taisnstūris subst. mat. leidzonstyurs

tālākattīstība subst. tuoļuokraisteiba

tālākizglītība subst. davuiceiba

tāle subst. tuolīne; zilās ~es aicina — tuolīnis sauc; ilgas pēc ~ēm — tuolīņu tveikme; —

tālināt ver. tuolynuot

tālmācīb|a subst. aizocvuiceiba; ~as student/s, -e — aizacn/īks, -eica

tālmācībnie|ks subst. aizacn/īks, -eica

tālru|nis subst. telefons; ~ņa numurs — telefona numers; ~ņa aparāts — telefona aparats; viedais t. inf. pruottelefons; interneta t. inf. iņternettelefons

tālummaiņ|a subst. inf. fot. tuoļmeja; ~as lodziņš inf. tuoļmejis lūdzeņš

tālvade subst. -> tālvadība

tālvadīb|a subst. tuolvaļde; ~as pults — tuolvaļdis puļts

tamboradata subst. morguotiveits

tamborēšana subst. morguošona; morguojums

tamborējums subst. morguojums

tamborēt ver. morguot

tamborētājs subst. morguotuoj/s, -a

tamburīns subst. mūz. tamburins

tamburs subst. arhit. dzelzc. tamburs

tamēr adv. -> tikmēr

tamdēļ adv. -> tādēļ

tāme subst. tēme

tamlīdz subst. vīnulaik; sūpluok tuo

tamlīdzīgi adv. leidzeigai; un t. (u. tml.) — i leidzeigai (i leidz.)

tamlīdzīgs adj. leidzeig/s, -a

tāmniek|i subst. par. dsk. tāmnīki; ~u dialekts val. tāmnīku dialekts

tamponēt ver. med. tamponēt

tampons subst. tampons

tamtams subst. mūz. tamtams

tangenciāls adj. mat. taņgeņtisk/ys, -a

tangenss subst. mat. taņgenss

tangente subst. mat. taņgeņte

tango subst. mūz. tango; dejot t. — doncuot tango

tanīns subst. tanins

tankete subst. mil. taņkete

tankists subst. mil. taņkists

tankkuģis subst. jūrn. taņkinīks (lellaiva)

tanks subst. 1. mil. tanks; 2. : beznīna t. — daguļneica; naftas t. — naftys turne; 3. par. dsk. sar. eisaulini zuoboki

tantals subst. subst. ķīm. tantals

tante subst. sar. c’oceite

tapa subst. topa

tāpat adv. 1. (līdzīgi, arī) taipat; taipoš; 2. (tik un tā) vysleidz/a/; vysvīns; tur tāpat nekas nebūtu iznācis — tī vysleidz/a/ nikuo nabyutu izguojs; 3. (tāpat vien) vīn tai; t. vien — vīn tai; vienkārši t. — vīn tai

tāpatība subst. mat. taidojeiba

tāpatīgs adj. taidoj/s, -a

tāpēc adv. partū; dieļ tuo

tapšana subst. tiksme; atrasme; pasadareišona

tapet|es subst. par. dsk. špaleri; līmēt ~es — lepēt špalerus

tapiņa subst. dem. tapeņa

tāpiņš subst. patakys

tapsēt ver. 1. špalerēt (sīnys); 2. apviļkt (mebeli)

tapsētājs subst. 1. špalarātuoj/s, -a; 2. mebeļu apviļciej/s, -a

tapt ver. tikt; atsarast; pasadareit

tara subst. tara; stikla t. — stikline tara

tarakāns subst. brusaks; tarakans

taranēšana subst. taraniešona; taraniejums

taranēt ver. taranēt

tarāns subst. tarans

tarantella subst. mūz. tarantela

tarkšķēt ver. 1. tūrkšt; traktors tarkšķ — traktors tūrkš; 2. pārn. sar. (pļāpāt) plepinēt niev.; pļukšēt; pļoukšēt

tarkšķ|is subst. 1. (ierīce) tūrkšyns; 2. (~is, ~e) pārn. sar. pļukša s. un v.; pļouška s. un v.

tas|e subst. pūdeņš; ielūgt uz ~i tējas — īpraseit iz pūdeņu čajis

tasīt|e subst. dem. pūdeņš; piedāvāt ~i kafijas — pasūleit pūdeņu kopejis

tauki subst. par. dsk. 1. tauki; 2. tuklums vsk. un dsk.; tuklumi

tauksakne subst. bot. glumine; ārstniecības t. — dzeideibys glumine (Symphytum officinale)

taukviel|as subst. par. dsk. biol. taukumi; ~u saturs — taukumu daudzums

taurēt ver. strumpēt

taurētāj|s subst. strumpin/īks, -eica

taure subst. strumpe

taurenis subst. tauriņs; lipiņs poēt.

taustiņš subst. mīgteņš

taustiņinstruments subst. mīgteņinstruments

taut|a subst. 1. tauta; 2. (~as) par. dsk. folkl. tautys; iziet ~ās fraz. nūīt tautuos

tautietis subst. 1. tautys/bruoļs, -muosa; 2. folkl. v. tautīts

tautsaimniecība subst. tautsaimesteiba

tautskolotāj|s subst. tautškoluotuoj/s, -a

tavsa pron. tovs

tavsa pron. tov/s, -a

tavuprāt adv. pa tevim

tēj|a subst. čaja; ko jums piedāvāt: ~u vai kafiju? — kū jyusim pasūleit: čajis ci (voi) kopejis?; melnā t. — malnuo čaja; zaļā t. — zaļuo čaja; zāļu t. — zuoleišu čaja; augļu t. — augļu čaja; t. ar citronu — čaja ar citronu; tase ~as — pūdeņš čajis; ienāciet pie manis uz ~i tējas! — aizejit da mane iz pūdeņu čajis!; ~as tasīte; ~as krūze — čaja pūdeņš; ~as glāze — čaja gluoze; ~as maisiņš — čajis maiseņš; ~as paciņa — čajis paceņš; cepumi pie ~as — capumi pi čajis

tējkanna subst. čajkona

tējkarote subst. čajlizeika; čajis lizeiceņa

tējnīca subst. čajneica

tēlain|s adj. īvaidzeig/s, -a

tēlojums subst. īvaiguojums

tēlot ver. 1. (atspoguļot, atveidot) īvaiguot; atvaiguot; 2. (teātrī u. tml.) spieļuot; turēt roli; t. karalieni — spieļuot kienenīni; turēt kienenīnis roli; 3. (izlikties) apsalikt; apsamest; dasasvīst; t. slimu — apsalikt (apsamest) par navasalu

tēlotājmāksla subst. īvaigojamuo muoksla

tēls subst. īvaigs

tēraud|s subst. tāryuds; mazoglekļa t. — mozūgliņs tāryuds; nerūsējošais t. — naryuseigais tāryuds; karstumizturīgs t. — korstumtvereigs tāryuds; austenīta t. — austenita tāryuds; leģētie ~i — legirātī tāryudi

tērps subst. aptārps; drēbis par. dsk.

tērzēt ver. pļoukšēt; pupučuot

tētis subst. sar. tēte

tēvs subst. tāvs

tēvzeme subst. tāvaine

te adv. ite

teātris subst. teatris

tecējums subst. 1. tekme; 2. tekme; īma

tehnika subst. daž. noz. tehnika

tehnoloģija subst. tehnologeja

teikum|s subst. sacejums; ~a loceklis gram. sacejuma daļa; ~a priekšmets gram. sacejuma subjekts

tekoši adv. gludai

tekoš|s adj. 1. glud/s, -a; teceig/s, -a; 2. (~ais, ~ā) īmam/ais, -uo; ~ais mēnesis (gads) — īmamais mieness (gods); ~ais rēķins — īmamais saskaits

tekstilbanāns subst. bot. škīznubanans; abaka

telefongrāmata subst. telefongruomota

telefonlīgums subst. telefondasaruna

telefonlīnija subst. telefonlineja

telefon|s subst. telefons; ~a numurs — telefona numers; ~a aparāts — telefona aparats

telefonsakari subst. par. dsk. telefonsaiteiba par. vsk.

telekarte subst. taksofona karteņa

telekss subst. telekss

televīzija subst. televizeja

televizors subst. televizors

telp|a subst. 1. ustoba; kluba ~ās — kluba ustobuos; 2. pluots; kosmosa t. — kosmosa pluots; postsovetiskā t. — postsovetiskais pluots; Eiropas kultūras t. — europyskuos kulturys pluots; dzīvojamā t. — dzeivojamais pluots

telpiski adv. pluotyskai; trejmiereigai

telpisksa adj. pluotysk/ys, -a

telpisksa adj. pluotysk/ys, -a; trejmiereig/s, -a

telpiskums subst. pluotyskums; trejmiereigums

tel|ts subst. jiedžers; ~šu pilsētiņa — jiedžeru mīsteņš

tendenc|e subst. teņdeņceja; attīstības ~es — raisteibys teņdeņcejis

tenkas subst. par. dsk. apruna par. vsk.; aprunys par. dsk.; pļukšys par. dsk.

tenkot ver. aprunuot; laist aprunys; volūduot

tepēšana subst. kitavuošona

tepēt ver. kitavuot

tepe subst. kita

teritoriālplānošan|a subst. teritorejis planaveiba; ~as noteikumi — teritorejis planaveibys nūsacejumi

termins subst. termins

termiņš subst. 1. (laikposms) termiņs [·t'`ėr'm'`in’c’]; laiks; noteikts termiņš — nūstateits termiņs; produkta derīguma t. ir 2 mēneši — produkta dereiguma laiks 2 mieneši; 2. (pēdējais izpildes, iesūtīšanas u. tml. laiks) goladīna; golalaiks; gala t. — goladīna;golalaiks; produkta derīguma t. ir 5. aprīlis — produkta dereiguma goladīna apreļa mieneša 5-uo; iesūtīšanas t. ir nākamā gada maijs — atsyuteišonys golalaiks – cyta gods maja mieness; iesniegšanas t. — padūšonys goladīna; izpildes t. — izpiļdeišonys goladīna

termiņlīgums subst. jur. termiņdasaruna

termiņnoguldījums subst. fin. terminīlicīņs

termiņuzturēšan|ās subst. laiceigais dzeivuojums (kur); ~ās atļauja — laiceiguo dzeivuojuma atļuove

tetraetilsvins subst. ķīm. tetraetilsvyns

tetrahlordifluoretāns subst. ķīm. tetrahlordifluoretans

tetrahlorīds subst. ķīm. oglekļa t. — ūglekļa tetrahlorids; tetrahlorūgleklis

tetrahlorogleklis subst. ķīm. tetrahlorūgleklis; ūglekļa tetrahlorids

tetrahlortetrafluorpropā subst. ķīm. tetrahlortetrafluorpropans

ticējum|s subst. ticiejums

ticēt ver. ticēt

ticība subst. ticeiba; ticiešona

tīšām adv. -> tīši

tīši adv. teiši

tīšs adj. teiš/s, -a

tīšuprāt adv. teiši

tiešām adv. eistyn; pa tīsai; tik t. — eistyn; pa tīsai

tieši adv. taišni; t. ietekmēt — taišni ītakuot

tieš|s adj. 1. taisn/ys, -a; ~a vai pārnesta nozīme — taisna voi (ci) puorcalta zeimeiba; 2. taišniruneig/s, -a

tiešsaist|e subst. daslēdze; būt ~ē — byut dasaslāgušam (dasaslāgušai); byut daslēdzē; strādāt ~ē — dareit daslēdzē; ~es režīms — daslēdzis režims; strādāt ~es režīmā — dareit daslēdzis režimā; nomainīt paroli ~ē — puormeit paroli daslēdzē

tieksme subst. tveiksme; snāgs

tie|kties ver. snēgtīs; ~coties saglabāt oriģinālo stilu — snādzūtīs (snāgdamīs, snāgdamuos) izglobuot originalū stili; ~cas būt labāks nekā citi — snādzās byut lobuoks kai cyti

ties|a subst. tīsa; ~as prāva — tīsys process; augst;ākā t. — pošaugstuo tīsa

tiesāt ver. sūdeit

tiesīb|as subst. par. dsk. tīseiba par. vsk.; tīseibys par. dsk.; t. izteikt savu viedokli — tīseiba pasaceit sovu redzīni; personas t. un brīvības — personys tīseibys i breiveibys; ~u piešķiršana — tīseibu pazeimuošona

tiesliet|as subst. tīseigums; juridika; ~u ministrija — tīseiguma ministreja; studēt t. — studēt juridiku

tiesnes|is subst. tīsnes/s, -e

tiesvedība subst. sūdeiba

tīģeris subst. tigrys

tikko adv. 1. (nupat) tik; tik tik; niu tik; tān tik; kū tik; viņš t. atnāca — jys tik atguoja; 2. (gandrīz) kūna; kuoni; gondreiž

tīkliņ|š subst. 1. teikleņš; 2. (somas veida) narteņš; zivju uztveramais t. — narteņš zivim pajimt; pudeles ~ā — butelis narteņā

tīklojums subst. teiklīņs; teiklys

tīklot ver. teikluot

tīkls subst. teiklys; obors; liekaču t. — obors ar līkačim; zvejot ar tīklu

tikmēr adv. tikom; tuoļ

tikpat adv. 1. tik pat; tai pat; t. daudz — tai pat daudzi; t. ātri — tai pat dreiži (mudri); 2. (ar īpašības vārdiem) taid/s, -a pat; t. labs — taids pat lobs; 3. (tik un tā) vysleidz/a/; vysvīns; 4. tikpat kā — kūna; kuoni; gondreiž

tilpums subst. vydums

tilt|s subst. tylts; iet (braukt) pāri ~am — īt (braukt) par tyltu

tīmek|lis subst. 1. (zirnekļa) /ziernyukļa/ teikli par. dsk.; staipekli par. dsk.; 2. inf. puorstaipteiklys; pasaules t. — puorstaipteiklys (WWW); ~ļa dizains — puorstaipteikla dizains

tinkšķēt ver. tiļškēt

tint|e subst. blaka; ~es zīmulis — blakys zeimuļs

tintnīca subst. blakneica

tinums subst. fiz. el. apveja

tipisk|s adj. tipisk/ys, -a

tips subst. daž. noz. tips

tirdzniecība subst. tierdzeiba; tierguošona

tīrelis subst. peiss

tirgošanās subst. tierguot

tirgot ver. tierguot

tirgotāj|s subst. tierdzin/īks, -eica

tirgoties ver. tierguot

tirg|us subst. tiergs; ~ū — iz tierga; tiergā; ~us laukums — polots

tīrīt ver. teireit

tīrītāj|s subst. 1. (persona) teireituoj/s, -a; 2. v. (ierīce) teireitivs; /auto/mašīnas logu t. — /auto/mašinis lūgu teireitivs; 3. (viela) teiraklys; bremžu un sajūgu t. — stuodynu i sakabu teiraklys

tīrums subst. teirums; dierva

tīstīt ver. teisteit; teistelēt; veisteit; veistelēt

tīstoklis subst. teists

tītariene subst. kurka

tītar|s subst. kurkins; ~u tēviņš — kurkinu tieveņš; kurkins; ~u mātīte — kurka

tomāt|s subst. tomats; ~i savā sulā — tomati sovuos suluos; svaigi ~i — svīži tomati; marinēti ~i — marināti tomati; ~u sula — tomatu sulys; ~u mērce — tomatu zūste; ~u pasta — tomatu pasta

tomēr part. a vys; vys jau; vys dieļtuo

topoš|ais partic. teikūš/ais, -uo

toreizējs adj. tūlaicej/s, -a

tornis subst. tūrņs; zvanu t. — zvanineica; baznīcas t. — skare; bazneicys tūrņs

torte subst. torts; vafeļu t. — vafļu torts

tosteris subst. grudyns

toties subst. aiztuo

trak|s adj. trok/s, -a; bezpruoteig/s, -a; kļūt ~am — aptrakt; viņš kļuvis pavisam t. t. un pārn. (iron.) jys vysā aptracs

traktieris subst. trakters

trakums subst. traceiba; aptraceiba

trakumsērga subst. trokumvaine

trallināt ver. trailuot

trans subst. trons

translācija subst. translaceja

trase subst. trasa; slēpošanas t. — slīciešonys trasa; autokrosa t. — autokrosa trasa; kartinga t. — kartinga trasa; rallija t. — raleja trasa; riteņbraukšanas t. — skrytuļbraukšonys trasa; Eiropas Kopienas maģistrālā t. — Europys Kūpeibys magistraluo trasa

traucējum|s (~i) subst. par. dsk. satricīni; navare; veselības ~i — veseleibys satricīni; kustību ~i — kusteibu satricīni; kusteibu navare; redzes ~i — redzeibys navare; dzirdes ~i — dzierdeibys navare; cilvēki ar kustību ~iem — cylvāki ar kusteibu navari

trauk|s subst. trauks; mazgāt ~us — mozguot traukus

trausls adj. truson/s, -a; traukšon/s, -a

trešaisa num. tre';s

trešaisa num. treš/s, -a; treš/ais, -uo

treš|aisa num. treš/s, -a; treš/ais, -uo; ~ās personas jur. trešuos personys

trešdaļa subst. trešdale

trešdien adv. trešdiņ

trešdien|a subst. trešdīne; ~ās — trešdīnem; katru ~u — kas trešdīnis

treškārt adv. pa trešam

trešoreiz adv. trešureiz; trešu reizi

treš|s num. treš/s, -a; ~ais — trešs, trešais; ~ā — treša; trešuo; ~ās personas jur. trešuos personys

trepes subst. dsk. 1. trepis; 2. kuoptovys; cabuli

trī|cēt ver. 1. (no aukstuma, bailēm u. tml.) treisēt; t. no aukstuma — treisēt nu soltuma; t. no bailēm — treisēt nu baimis (bailis); viņš viss sākt t. — jys vyss aiztreisēja; 2. (par priekšmetiem) tricēt; zeme ~c — zeme tric; zeme sākt t. — zeme aiztricēja

tricināt ver. trycynuot

trihloretilēns subst. ķīm. trihloretilens

trihlorfluormetāns subst. ķīm. trihlorfluormetans

trihlorpentafluorpropāns subst. ķīm. trihlorpentafluorpropans

trihlortrifluoretāns subst. ķīm. trihlortrifluoretans

trimda subst. vsk. 1. (izsūtījums) izsyuteiba [•iss`yut'^ėiba]; 2. (bēgļu gaitas) bāgaleiba; 3. (emigrācija) ekziļs [•ėg'z'`il's']

trīs num. treis

trīsēt ver. leipinēt

trīsdesmit num. treisdesmit

trīsdesmitkārt adv. treisdesmit reižu; treisdesmitreizeig/a/i

trīsdimensiju- subst. īp. ģen. trejmiereig/s, -a adj.

trīsdimensionāli adv. trejmiereig/a/i

trīsdimensionāls adj. trejmiereig/s, -a

trīskārt adv. 1. treis reizis; trejreizeig/a/i; 2. trejkuorteig/a/i

trīspadsmit num. treispadsmit

trīspadsmitkārt adv. 1. treispadsmit reižu; treispadsmitreizeig/a/i; 2. (iesākot trīspadsmito punktu) pa treispadsmytam; 3. treispadsmit kuortom; treispadsmitkuorteig/a/i

trīssimtgade subst. treissymtgadeiba

trīsstāvīg|s adj. trejstuoveig/s, -a

trīsstāvu- subst. īp. ģen. trejstuoveig/s, -a; t. māja — trejstuoveigs kuorms; trejstuoveiga sāta

trīsuļot ver. leipinēt

troksn|is subst. trūksnis; samazināt ~i — mazynuot trūksni

trūc|e aptryukums; griža; dabūt ~i — aptryukt; aptryukt dorbu dorūt

trūkums subst. 1. (nabadzība) tryuceiba; nabadzeiba; 2. (neesamība, nepietiekamība) pītryukums; 3. (nepilnība) tryukums

trumpis subst. kozurs

trunējums subst. vsk. un dsk. stabli par. dsk.

trunēt ver. trupēt

tualet|e subst. 1. (higiēna) tualets; rīta t. — reita tualets; jaundzimušā t. — jaundzimieja tualets; ~es ziepes — tualeta zīpis; ~es telpa — tualeta ustoba; 2. (telpa) tualets; sieviešu t. — sīvīšu tualets; vīriešu t. — veirīšu tualets; sausā t. — sausais tualets; ~es papīrs — tualeta papeirs; ~es papīra rullītis — tualeta papeira ritineņš

tuša subst. tušs; skropstu t. — raudzeņu tušs

tūļa subst. kopdz. tyula

tūļāties ver. tyuluotīs

tukš|s adj. tukšs; dīks; pūsts; nav t. — natukšs; nadīks; napūsts

tukl|s adj. tuklys

tuksnesis subst. tukšness

tūkstošgade subst. tyukstūšgadeiba

tūkstošgadīg|s adj. tyukstūšgadeig/s, -a

tūkstoškārt adv. tyukstūša reižu; tyukstūšreizeig/a/i

tūkstotis subst. tyukstūša

tūkt ver. tyukšt

tūkums subst. tyukšs

tūlīt adv. tyuleņ; tyuļ; par reizi

tulkošan|a subst. puorviersšona; ~as birojs — puorvārsumu birojs; ~as rīks inf. puorvārstivs; daudzvalodu ~as rīki inf. daudzivolūdeigi puorvārstivi

tulkojum|s subst. puorvārsums; ~u birojs — puorvārsumu birojs

tulkot ver. puorvērst; t. no latviešu valodas latgaliešu valodā — puorvērst nu latvīšu volūdys iz latgaļu volūdu

tulkotāj|s subst. puorvārsuoj/s, -a

tulks subst. 1. puorvārsuoj/s, -a (parostai – vuordūs); 2. skaidrātuoj/s, -a; zvaigžņu t. — zvaigžņu skaidrātuojs; sapņu t. 1) (persona) sapnu skaidrātuojs; 2) (gruomota) sapiņnīks

tumba subst. sar. koloneņa (skandynu sistema)

tumš|s adj. tyms/s, -a; nagaiš/s, -a

tumsa subst. tymss; tymsums

tumsība subst. tymsūne

tumsonība subst. timseiba; timseigums

tumson|is subst. timseibnīks

tuncis subst. iht. kul. tuns

tunzivs subst. iht. kul. tuns

tupus adv. tupu

tur adv.

turēšana subst. turiešona; rokturis arkla ~ai — rūcine orklam turēt

turētāj|s subst. 1. (persona) turātuoj/s, -a; 2. (~s) v. (ierīce, detaļa) tureklis

turēties ver. 1. turētīs; dasaturēt; 2. stuovēt; ~as mierīgs laiks — laiks stuov trāps

turiene subst. tīne

turīgi adv. maņteig/a/i; paboguotai

turīg|s adj. maņteig/s, -a; paboguot/s, -a

tūrism|s subst. turizmys; aktīvais (pasīvais) t. — aktivais (pasivais) turizmys; kājnieku t. — kuojnīku turizmys; slēpotāju t. — slīcātuoju turizmys; ~a inventārs — turizma pastota

tūrist|s subst. turist/s, -e

turklāt part. bez tuo; pi tuo vēļ; sūplok tam

turpināšanās subst. tuoļuošonuos

turpinājums subst. tuoļuojums; t. sekos — tuoļuok vēļ byus

turpināt ver. tuoļuot; t. attīstīsties — raisteitīs tuoļuok

turpinā|ties ver. tuoļuotīs; ~s pietikumu pieņemšana — tuoļojās dasacejumu pījimšona; process veiksmīgi ~ās — process lūbeigi tuoļojās; ~ās bezdarba pieaugums — bezdorbs vys aug; bezdorba leidzīņs teik vys augstuoks

turpmāk adv. tuoļuok; t. vēl (viesteitivūs i leidz.) byus tuoļuok; t. tekstā /saukts par…/ (dokumentūs) tuoļuok tekstā /saucoms…/

tuvināt ver. tyvynuot

tuv|s adj. tyv/s, -a; tiveim/s, -a; katram savs krekls ~āks — kotrys buož sovā kulē

tuvu adv. tyvai; tiuli

tvaik|s subst. suts; ~a krekings ķīm. suta krekings

tvans subst. byrga

tvertne subst. 1. turne; ūdens t. — iudiņa turne; naftas t. — naftys turne; 2. : atkritumu t. — izsvīdine (lela)

uba|gs subst. ubogs; ubedze

udmurti subst. dsk. udmurti; ~u valoda — udmurtu volūda

udmurt|s subst. (tautība) urdmurt/s, -īte; ~u valoda — udmurtu volūda

ugunīg|s adj. gunišk/ys, -a

uguns subst. guņs; uzšķilt uguni — izškiļt guni

ugunsgrēk|s subst. guņsnalaime; nodzēst ~u — padzēst guņsnalaimi

ugunsmūris subst. guņsīna

ugunsnedrošībaa subst. dagameiba

ugunsnedrošībaa subst. dagameiba

ugunsnedroš|s adj. dagam/s, -a

ultimāts subst. uļtimatums

ultrafeministisk|s adj. ultrafeministisk/ys, -a

ultramodern|s adj. ultramyuslaiceig/s, -a

ultraskaņa subst. ultraskons

un konj. 1. i; es un viņš — es i jys; atnākt un aiziet — atīt i nūīt; šur un tur — kur nakur; šad un tad — kod nakod; šā un tā — vysaiži; vysaižuok; un tā tālāk (utt.) — i tai tuoļuok (i t. t.); un tā joprojām (u. t. jpr.) i tai tuoļuok (i t. t.); un tamlīdzīgi (u. tml.) — i leidzeig/a/i (i leidz.); nu un /tad/? sar. i kas nu tuo?; 2. (ievadot teikumu, domu) i; a; un vēl… — i vēļ…; u. kā vēl! sar. i vēļ kai!; un kas par to? sar. i kas nu tuo?; un tomēr… — a vys…; a vys jau…; a vys tik…; un tu tomēr neaizgāji? — i tu vys jau nanūguoji?; un kāpēc tas bija vajadzīgs? — i deļ kuo ituo vajadzēja?

universitāt|e subst. universitets; Daugavpils u. — Daugpiļs universitets; tehniskā u. — tehniskais universitets; studēt ~ē — studēt universitetā; ~es students — universiteta students

upurēšana subst. uperiešona; pazīduošona

upurēšanās subst. pasazīduošona

upurēt ver. uperēt; pazīduot

upurēties ver. pasazīduot

upuris subst. 1. (ziedojums) upere; pazīds; 2. (cietēj/s, -a) upere; nozieguma u. — nūzyguma upere; vardarbības u. — parvareibys upere

urbis subst. svuorpsts

urbt ver. svuorpstuot; vūrbt

urinēt ver. slapynuotīs; nespēja u. med. aptvari (tik dsk.); mocījās ar nespēju u. — komuojuos ar aptvarim

urīnizvadkanāl|s subst. anat. slapīņvods; ~a atvere — slapīņvoda atdare

urīns subst. fiziol. slapīņs

urīnvads subst. anat. slapīņvods; slapīņkanals

urna subst. urna; vēlēšanu u. — ībolsuošonys urna; atkritumu u. — izsvīdine

uts subst. ent. vuts

uz konj. iz; da

uzart ver. saart

uzaudzēt ver. saaudzēt; u. bārdu — saaudzēt buorzdu

uzaudzināt ver. izaudzēt; izaudzynuot

uzbāzība subst. dabuozeiba; viersābuozeiba; dastuojeiba

uzbāzīgi adv. dabuozeig/a/i; viersābuozeig/a/i; dastuojeig/a/i

uzbāzīg|s adj. dabuozeig/s, -a; viersābuozeig/s, -a; (par cilvēku - arī) dastuojeig/s, -a

uzbāzties ver. (kam) dasabuozt (kam); buoztīs viersā (kam); dastuot (pi kuo)

uzbūve subst. sadors [•sad`ors]

uzcenojums subst. izcenavīņs

uzdāvināšana subst. paduovonuošona; paduovonuojums

uzdāvināt ver. paduovonuot

uzdevum|s subst. aizdavums; atbildīgs u. — atsacegs aizdavums; grūts (sarežģīts) u. — gryuts (sapeits) aizdavums; mērķi un ~i — pastatīni i aizdavumi; matemātikas u. — matematikys aizdavums; saņemt ~u — dabuot aizdavuma; veikt ~u — /iz/piļdeit aizdavumu; /at/risināt ~u — /iz/sprīst aizdavumu; tikt galā ar ~u — apsadareit ar aizdavumu

uzšķilt ver. izškiļt; uzšķilt uguni — izškiļt guni

uzdot ver. aizdūt; u. kādam kaut ko izdarīt — aizdūt nazkuram kū navīn padareit; u. (kādam) darbu — aizdūt (kam) padareit (kū); dastateit (kū) pi dorba; īdūt (kam) dorbu; u. jautājumus — aizdūt vaicuojumus

uzdrošināšanās subst. dreisteiba; atdrūse; atsadrūsynušona; atsadrūsynuojums

uzdrošin|āties ver. dreistēt; atsadrūsynuot; kā tu ~ies? — kai tu dreisti?

uzdziedāt ver. sadzīduot

uzgaid|īt ver. pagaideit; lūdzu, mazliet ~iet — lyudzami drupeit pagaidit

uzgalis subst. īgaļs

uzglabāt ver. laiceit; globuot; izlaiceit; izglobuot; u. sausā un vēsā vietā — laiceit sausā i vāsā vītā

uzgrieznis subst. grīziks

uzģērbt ver. apviļkt; saviļkt

uzkausējums subst. tehn. aplaidynuojums

uzkausēt ver. tehn. aplaidynuot

uzkoda subst. aizkūda

uzkost ver. aizkūst; apkūst

uzkrāt ver. pīlaseit

uzkrāties ver. pīsalaseit

uzkrāt|s partic. 1. pīlaseit/s, -a; 2. pīsalasej/s, -use; izgāztuvē ~ā — gāze var sprāgt

uzlabot ver. palobuot; pataiseit; papruovēt; u. (kā) izskatu — skaistynuot (kū)

uzlaide subst. tehn. puorlaidīņs

uzliesmošan|a subst. aizlīsmuošona; aizlīsmuojums; ~as punkts ķīm. aizlīsmuojuma punkts; ~as temperatūra — aizlīsmuojuma temperatura

uzliesmo|t ver. aizlīsmuot; viegli ~jošs — dreiži aizlīsmojūšs; dagams

uzlīme subst. izlepe

uzmanīb|a subst. viereiba; maneiba; ~u! — viereibys!; mazu ~u! — drupeit viereibys!; pievērst ~u (kam) — dagrīzt viereibu (kam); dagrīzt maneibu (kam); pievērst (kāda) uzmanību (kam) — /pa/grīzt (kuo) viereibu (da kuo); dagrīzt (kuo) viereibu (kam); pievērst sev apkārtējo ~u — dagrīzt sev apleicejūs viereibu

uzmanīgi adv. tiemeig/a/i; viereig/a/i; maneig/a/i; klausies u. — pasaklaus tiemeigai (maneigai); skaties ~i — verīs tiemeigai (viereigai)

uzmanīg|s adj. tiemeig/s, -a; viereig/s, -a; maneig/s, -a

uzmava subst. tehn. izmovs; savienojošā u. — saškiramais izmovs; sazarojošā u. — meistomais izmovs

uzmetien|s subst.; no pirmā acu ~a — nu pyrmuo pasavierīņa

uzņēmējdarbība subst. komercdarbeiba

uzņēmēj|s subst. pajāmuoj/s, -a

uzņēmība subst. jiemeiguma

uzņēmīg|s adj. jiemeg/s, -a

uzņēmum|s subst. pasajāmums; firma; tirdzniecības u. — tierdzeibys pasajāmums; dārzeņu pārstrādes u. — duorzuoju puordaris pasajāmums; izplatīšanas u. — plateišonys pasajāmums; individuālais u. — iņdividualais pasajāmums; privātais u. — privatais pasajāmums; valsts u. — vaļstiskais pasajāmums; pašvaldības u. — pošvolda pasajāmums; —; neliels u. — napalels pasajāmums; lielie ~i — lelī pasajāmumi; mazie un vidējie ~i — mozī i vydyskī pasajāmumi; lielākais u. pēc apgrozījuma — pošlelais pasajāmums pa apgrūzam; ~u reģistrs — pasajāmumu registris; ~a pārvalde — pasajāmuma vaļdeišona; ~a vadība — pasajāmuma vierseiba; ~a darbinieki — pasajāmuma dareituoji; ~a profils — pasajāmuma profiļs; ~a apraksts — pasajāmuma aprakstejums; ~a struktūra — pasajāmuma struktura; ~a uzbūve — pasajāmuma sadors; ~a reģistrēšana (reģistrācija) — pasajāmuma registriešona (registraceja); ~a likvidēšana (likvidācija) — pasajāmuma likvidiešona (likvidaceja); ~a nosaukums — pasajāmuma pasauka; strādāt ~ā — dareit pasajāmumā; personālvadība ~ā — personala rāds pasajāmumā; riska vadība ~ā — riska rāds pasajāmumā; izveidot ~u — sataiseit pasajāmumu; nodibināt ~u — īstateit pasajāmumu; attīstīt ~u — /iz/raisteit pasajāmumu; u. izveidojies pirms desmit gadiem — pasajāmums pasadarejs pyrma desmit godu

uzņemšana subst. pījimšona; debesīs u. — dabaspajimšona; Jaunavas Marijas Debesīs u. svētki — Jumprovys Marejis Dabaspajimšonys svieteibys (LgV 1940 032)

uzņemties ver. pasajimt; u. atbildību — pasajimt atsaceigumu; u. saistības — pasajimt dasaīšonys; u. zaudējumu risku — pasajimt pagaisīņu risku

uzpampt ver. aptyukšt; satyukšt

uzpīlis subst. zlaugzne; pagrauda

uzpircēj|s subst. sapierciej/s, -a

uzpirksteni|s subst. pierščuks; uzvilkt /pirkstā/ ~i — izmaukt /pierstam voi pierstā?????????/ pierščuku

uzpirkt ver. 1. (iepirkt) sapierkt; 2. (piekukuļot) papierkt

uzplūdi subst. par. dsk. aizliejums

uzplūdums subst. aizliejums

uzpurnis subst. izpūrņs

uzrau|gs subst. dasavāruojs

uzskaite subst. 1. apskaite; 2. atskaiteiba; stingrās ~es veidlapa — styngruos atskaiteibys blanks

uzskat|īt ver. īskaiteit; turēt; šī informācija ~āma par pilnīgi drošu — itei informaceja īskaitoma (turama) par vysā patycamu; es ~u, ka… — maņ redzīs, ka

uzskats subst. redzīņs; pasaules u. — pasauļredzīņs

uzspiest ver. izmīgt (viersā)

uzspiest|s partic. 1. izmīgt/s, -a; 2. viersāmīdzam/s, -a

uzstādīšana subst. 1. (iekārtu u. tml.) pastateišona; iekārtu u. — ītaišu pastateišona; 2. (parametru u. tml.) nūstateišona; režīma u. ar vadības pulti — režima nūstateišona ar vaļdeišonys puļtu

uzstādīt ver. 1. (iekārtas u. tml.) pastateit; 2. (parametrus u. tml.) nūstateit

uzstiept ver. izstīpt; u. loku — izstīpt lūku

uzticamība subst. patycameiba

uzticam|s partic. patycam/s, -a; u. draugs — patycams draugs

uzticēt ver. paticēt

uzticēties ver. atsadūt (iz kuo); pasaticēt (kam)

uzticība subst. paticeiba; patycameiba

uzticīg|s adj. paticeig/s, -a

uztūkt ver. satyukšt

uztūkums subst. tyukšs

uzturēšana subst. patureiba; davēre

uzturēšan|ās subst. byušona; dzeivuošona; ~ās atļauja — dzeivuošonys atļuove

uzturēt ver. 1. izturēt; u. ģimeni — izturēt saimi; 2. paturēt; u. pastāvīgu apgaismojuma līmeni — paturēt nūtaleju apgaismīņa leidzīni; 3. izaglobuot; pagrabā zivis ~ēsies svaigas līdz rītdienai — pamastē (pogrobā) zivs izaglobuos svīžys da reita; nogriezti orhideju ziedi ilgi uzturas svaigi — atgrīzti orhideju zīdi iļgi izagloboj svīži

uztur|ēties ver. 1. (atrasties) byut; telpā ~as cilvēki — ustobā irā ļauds (cylvāki); u. darba telpās — byut dorba ustobuos; viņš pārāk ilgi ~ās telpās — jys par /cīš/ ilgai byun ustobuos; u. svaigā gaisā — byut svīžā gaisā; 2. dzeivuot; atdzeivuot; byut; atbyut; nūbyut; viņš kādu laiku ~ējās ārzemēs — jys kurū laiku /at/dzeivova uorzemē; cik ilgi tu ~ēsies Rīgā? — kai ilgai byusi Reigā?; ~ējās Latgalē piecas dienas — atbeja (nūbeja) Latgolā pīcys dīnys; pelēkais zaķis ~as atklātās vietās — palākais začs dzeivoj atdareituos vītuos

uzvalks subst. kostims; kuorta

uzvara subst. īveice; puorveice; u. pār ienaidnieku — naidinīka īveice; naidinīka puorveice

uzvarēt ver. īveikt; puorveikt

uzvarētāj|s subst. īveiciej/s, -a; puorveiciej/s, -a

uzvārd|s subst. pavuorde; mainīt ~u — meit pavuordi; meitas u. — pavuorde pa tāvam (pa dzimšonai)

uzvārīt ver. 1. aizvirt; u. ūdeni — aizvirt iudini; 2. izvirt; u. tēju — izvirt čajis

uzvedne subst. inf. vadyns (prompt; podskazka; kvietinys/užuomina/patarimas; viip(viib-m)

uzvilkt ver. apviļkt; saviļkt

ūdens subst. iudiņs

ūdensādere subst. iudiņdzeisla

ūdensaizsardzība subst. iudiņsardzeiba

ūdensaizvade subst. hidrotehn. iudiņnūvede; krasta ū. — molys iudiņnūvede; tuneļu ū. — tuneļu iudiņnūvede

ūdensapgād|e subst. iudiņdavede; centralizētā ū. pilsētās — centralizātuo iudiņdavede mīstūs; rūpniecības ū. — industriskuo iudiņdavede; ganību ū. — ganeibys iudiņdavede; komunālā ū. — komunaluo iudiņdavede; nodrošināt ~i — puordrūsynuot iudiņdavedi

ūdensartērija subst. poēt. iudiņa artereja

ūdensatde|ve subst. hidrotehn. iudiņatdeve; iežu ū. — akmistu iudiņadeve; upes baiseina ū. — upis baseina iudiņatdeve; ~es intensitāte — iudiņatdevis iņteņsivums

ūdensaugi subst. dsk. bot. iudiņauguoji

ūdensaugs subst. bot. iudiņauguojs

ūdensbasein|s subst. 1. (ūdenstilpe) iudiņture; ~a aizaugšana — iudiņturis aizaugšona; 2. iudiņa baseins; ierīkot dārzā ~u — īriedeit suodā iudiņa baseinu

ūdensblak|tis subst. par. dsk. zool. iudiņplakts; ~šu apakškārta — iudiņplakšu zamaile

ūdensblakts subst. zool. -> ūdensblaktis

ūdensblusa subst. zool. iudiņblusa; dafneja (Daphnia)

ūdenscaurlaidība subst. iudiņlaideiba

ūdenscaurlaidīgs adj. iudiņlaideig/s, -a

ūdensceļš subst. iudiņa ceļš

ūdensceliņš subst. dem. fizk. maudceleņš

ūdenscirslis subst. zool. iudiņa cierslis (Neomys fodiens)

ūdensērce subst. zool. -> ūdensērces

ūdensērces subst. par. dsk. zool. iudiņa ērcis (Hydracarina)

ūdensšķirtnea subst. iudiņškeira

ūdensšķirtnea subst. ģeogr. iudiņškeira

ūdensdrošs adj. iudiņtvereig/s, -a

ūdensdzese subst. tehn. iudiņatsaļde; ~es tehnoloģija — iudiņatsaļdis tehnologeja; ~es kondensators — iudiņatsaļdis koņdensators

ūdensdziedinātava subst. iudiņvasalātova

ūdensdziednīca subst. iudiņvasalātova

ūdensdziedniecība subst. med. iudiņdzeideiba; hidroterapeja

ūdensdzinējs subst. iudiņdzeitivs; hidrauliskais dzeitivs

ūdensdzinums subst. -> ūdenszars

ūdensdzirnavas subst. iudiņa patmalis

ūdensdzīvnieki subst. dsk. zool. iudiņdzeivinīki

ūdensdzīvnieks subst. zool. iudiņdzeivinīks

ūdensgalva subst. 1. iudiņgaļveiba med.; hidrocefaleja; 2. pārn. sar. iudiņgolva; Rīga ir Latvijas ūdensgalva — Reiga - Latvejis iudiņgolva

ūdensizspaids subst. jūrn. iudiņizspaids; kuģa ū. ir piecpadsmit kubikmetri — lellaivys iudiņizspaids pīcpadsmit kubikmetru

ūdensizturība subst. iudiņtvereiba

ūdensizturīgs adj. iudiņtvereig/s, -a

ūdenskrāns subst. iudiņa krans

ūdenskrāsas subst. par. dsk. iudiņkruosys; akvareļkruosys

ūdenskrātuve subst. iudiņture; Ciriša HES ū. — Cireiša HES iudiņture; Rīgas ū. — Reigys iudiņture; mākslīgā ū. — muoksleiguo iudiņture; dabiskā ū. — dobyskuo iudiņture

ūdenskritums subst. kruocs

ūdenslās|e subst. iudiņa lase; līdzīgi kā divas ~es — leidzeigi kai div iudiņa lasis

ūdenslīdēj|s subst. niriej/s, -a; ~a tērps — nirieja aptārps

ūdenslilija subst. bot. -> ūdensroze

ūdenslīmenis subst. iudiņa leidzīņs

ūdenslīnij|a subst. jūrn. 1. iudiņlineja; kuģa garums pa ~u — lellaivys garums pa iudiņlinejai; gar ~u stiepjas seklūdens josla — pa iudiņlinejis molai stīpās sakluo iudiņa jūsta; 2. (līnijveida ūdenszīme) linejeiga iudiņzeime; ~u papīrs — papeirs ar linejeigom iudiņzeimem

ūdensmētra subst. bot. iudiņmātra (Mentha aquatica)

ūdensnecaurlaidība subst. iudiņnalaideiba

ūdensnecaurlaidīgs adj. iudiņnalaideig/s, -a

ūdensplūdi subst. dsk. poli; pēc manis kaut /vai/ ū.! — piec mane koč poli!

ūdensputni subst. dsk. ornit. iudiņputni

ūdensputns subst. ornit. iudiņputnys

ūdensrats subst. iudiņrots

ūdensroze subst. bot. laičine; baltā ū. — boltuo laičine (Nymphaea alba); sniegbaltā ū. — mozzīdeiguo laičine (Nymphaea candida)

ūdensslēpes subst. par. dsk. iudiņslīcis

ūdensslēpotājs subst. iudiņslīcātuoj/s, -a

ūdenssports subst. iudiņsports

ūdensstabs subst. iudiņstulps

ūdensstrūkla subst. iudiņa laisma; iudiņa irdza

ūdenssūknētava subst. iudiņsyuktova

ūdenssūknis subst. iudiņa syuktivs

ūdenstece subst. iudiņtekme

ūdenstilpe subst. iudiņtvere; dabiska ū. — dobyska iudiņtvere; mākslīga ū. — muoksleiga iudiņtvere; virszemes ū. — zemisviersa iudiņtvere; iekšzemes ū. — zemisvidīnis iudiņtvere

ūdenstornis subst. iudiņa tūrņs

ūdenstūrisms subst. iudiņa turizmys

ūdenstvaiks subst. iudiņa suts

ūdenstvertne subst. iudiņa baks

ūdensvadsa subst. iudiņvods

ūdensvad|sa subst. iudiņvods; ~a tīkls — iudiņvoda teiklys

ūdensvedējs subst. iudiņvediej/s, -a

ūdensvelosipēds subst. iudiņskrytuļs

ūdensvīr|s subst. 1. iudiņveirs; 2. (Ūdensvīrs) astr. Iudiņveirs; ~a zvaigznājs — Iudiņveira zvaigžņuojs

ūdensvirsa subst. iudiņa vierss

ūdensvirsma subst. iudiņa vierss

ūdenszābaki subst. par. dsk. iudiņa zuoboki

ūdenszīme subst. iudiņzeime

ūdensžurka subst. zool. iudiņžurka

ūdeņainība subst. iudisneigums; iudišņojums

ūdeņain|s adj. iudisneig/s, -a; iudišņoj/s, -a

ūdeņainums subst. iudisneigums; iudišņojums

ūdeņra|dis subst. ķīm. iudineklis; ~ža pārskābe — iudinekļa peroksids; ~ža savienojumi — iudinekļa saškeirīni; ~ža bumba mil. iudinekļa bomba

ūdrād|a subst. iudra uoda; ~as cepure — iudra uodys capure; ~as apkakle — iudra uodys apakle

ūdrs subst. zool. iudrys

vabole subst. vabale; (neliela) voguls

vadām|s partic. voldom/s, -a partic.; viegli v. — voldon/s, -a (adj.)

vadātājs subst. blūds; v. piemeties — blūds vodoj

vadīb|a subst. 1. (priekšniecība) vierseiba; ~as pārstāvis — vierseibnīks; 2. vaļde; vaļdeišona; rāds; automātiskā v. — automatiskuo vaļde; manuālā v. — rūkvaļde; ~as pults — vaļdis puļts; ~as ierīce — vaļdis ītaise; 3. (menedžments) rāds; biznesa v. — biznesa rāds; personāla v. — personala rāds; klientu attiecību v. — saitu ar klientim rāds; finanšu v. — finansu rāds; kapitāla v. — kapitala rāds; informācijas v. — informacejis rāds; stresa v. — stresa rāds

vadībzinātne subst. rādazineiba

vadīt ver. 1. (struktūrvienību, projektu, grupu, darbu u. tml.) vadeit; 2. (transportlīdzekli) šoferēt

vadītāj|s subst. 1. (struktūrvienības, projekta, grupas u. tml.) viersin/īks, -eica; vadeituoj/s, -a; 2. (transportlīdzekļa) šofer/s, -e

vadīties ver. (pēc kā) vadeitīs (nu kuo); v. pēc citiem kritērijiem — vadeitīs nu cytu kritereju

vadlīnijas subst. par. dsk. ruodis; vadlīnijas projekta sagatavošanai — projektu sastateišonys ruodis

vafe|le subst. kul. vafle; ~ļu torte — vafļu torts

vāgūzis subst. etn. vazaune

vaia konj. voi; ci

vaib part. a; ci (biežāk tulko ar konstrukciju bez partikulas); v. iesi peldēties? — īsi mauduotūs?; v. tu varētu man atnākt palīgā? — varātim atīt maņ par paleigu?; vai viņš vēl atnāks? — a jys vēļ atīs?; v. gan; vai tad — to; voi to; ci gi

vaic inter. a; ā; a, kaids tu jau lels — a, kai daudzi sieņu pīlaseji

vaļā adv. pa vaļai; vaļā; atdareit/s, -a partic.; durvis v. — durovys pa valei; durovys atdareitys; veikals v. sar. puordūtova atdareita

vaļasbrī|dis subst. vsk. un dsk. patopa par. vsk.; uzdevumi (spēles, lasāmviela) ~žiem — aizdavumi (kaitys, skaiteiba) patopai

vaibstīties ver. knaipeitīs

vaidēt ver. voikuot

vaigs subst. anat. byuds

vaigubārda subst. byudinis par. dsk. (vsk. Byudine)

vaina subst. vaine

vainagot ver. apkrūņuot

vainagoties ver. apsakrūņuot

vainags subst. vaiņuks

vainot ver. apvainēt; apvaiņuot; apsūdeit

vairāk adv. 1. (daudzuma nozīmē) vaira; vairuok; krietni v. — labtik (labvīn) vaira; gon vairuok; pat vēl vairāk — /i/ vēļ vaira; 2. (mēra, intensitātes nozīmē) cīšuok; v. par visu — vysucīšuok; 3. (laika nozīmē) vaira; v. nekad — vaira nikod

vairāk|i pron. par. dsk. nazcik (+gen.) s. un v. vsk. un dsk.; kuri nakuri v.; kurys nakurys s.; kas nakas s. un v. vsk. un dsk.; v. cilvēki — nazcik cylvāku; v. no mums — kuri nakuri nu myusu; vairāki (vairākas) no mums jau tur ir pabijuši (pabijušas) — kuri nakuri (kurys nakurys) nu myusu jau tī beja; ir jau bijuši v. līdzīgi gadījumi — irā bejs jau nazcik leidzeigu gadīņu; izlasīt grāmatu ~as reizes — puorskaiteit gruomotu nazcik reižu; aizbraukt [prom] uz ~ām dienām — nūbraukt paceli iz nazcik dīnu; pēc ~iem gadiem — par nazcik godu

vairākums subst. lelums; tautas v. — lelums tautys

vairogdziedzeris subst. anat. škīdysdzīdzers; palielināts v. — palelynuots skīdysdzīdzers; zobs (run.); ļaukys (tik.dsk.)

vairogpuķe subst. bot. aspidistra

vairo|gs subst. škīda; dzelzs v. — dzeļzine škīda; bronzas v. — zaļvarine (broņzine) škīda; koka v. — kūka škīda; karavīrs ar zobenu un ~u — karaveirs ar zūbynu i škīdu; bruņinieks ar šķēpu un ~u — brūninīks ar škāpu i škīdu; policistu plastmasas v. — plastmasine policistu škīda

vairogskrimslis subst. anat. škīdyskrimtele

vairogveid|a- subst. īp. ģen. ~īg|s, -a adj.; skīdeig/s, -a; skīdys taisa-; skīdys formys

vairot ver. dadūt; vairynuot; lelynuot; ceļt; kuplynuot; plateit

vairs adv. vaira

vairumcena subst. ek. lelumcena

vairum|s subst. lelums; v. iedzīvotāju piedalījās vēlēšanās — lelums dzeivuotuoju pīsadaleja ībolsuošonā; pirkt ~ā — pierkt lelumā; pārdot ~ā — puordūt lelumā

vairumtirdzniecīb|a subst. ek. lelumtierdzeiba; ~as bāze — lelumtierdzeibys baza

vairumtirgotāj|s subst. ek. lelumtierdzuon/s, -e|lelumtier

vaivariņi subst. bot. vaivierni

vāj|š adj. sluob/s, -a; vuoj/s, -a

vājpiens subst. vuojiņs (Gaigalova)

vājprātība subst. bezpruoteiba; nasaguodeiba

vājstrāvas- subst. īp. ģen. sluobys straujis-; v. tīkli — sluobys straujis teikli; v. stāvoklis — sluobys straujis state

vakancea subst. vakaņceja

vakancea subst. vakaņceja

vakant|s adj. vakant/s, -a; breiv/s, -a; naaizjimt/s, -a; ~a vieta — vakaņceja

vakarblāzma subst. vokordzīsna

vakardiena subst. vakardīna

vakariņot ver. vakareņuot; ēst vakarenis; visa ģimene sasēdās v. — vysa saime sasāda vakareņuos

vakars subst. vokors

vāks subst. 1. vuoks; 2. (grāmatas) par. dsk. (~i) vuoki; grāmata cietos ~os — gruomota cītim vuokim; 3. (aktu) par. dsk. (~i) apvuocs [·apv^uoc's'] par. vsk.; aktu ~i — apvuocs; ielikt ~os — īlikt apvuocī; iešūt ~os — īvuocēt; īšyut apvuocī

vakuumpastirpinātāj|s subst. ~a ierīce tehn. vakuuma styprynuotivs; vakuumu styprynojūša ītaise

vald|e subst. volds [·v`olc]; ~s sēde — volda saīsme; ~s lēmums — volda sprīdums; ~es loceklis — volda bīdrys; ~es priekšsēdētājs — volda viersinīks; ievēlēt ~i — ībolsuot voldu; ~ei ir tiesības pieņemt lēmumu — volds tur tīseibu pījimt sprīdumu

vald|īt ver. kienēt; vaļdeit; visapkārt ~a jautrība — vysapleik kienej prīceiba; ~a pozitīvs noskaņojums — kienej pīzineiga (pozitiva) jutūne

valdoš|ais partic. kienejūš/ais, -uo; ~ais viedoklis — leluma redzīņs; kienejūšais redzīņs; ~ais noskaņojums — kienejūšuo jutūne

valdonība subst. vaļdeigums

valdonīg|s adj. vaļdeig/s, -a

valdonīgums subst. vaļdeigums

valence subst. ķīm. val. valeņceja

valgums subst. volgonums; veļgme poēt.

valnis subst. vale

valod|a subst. 1. volūda; runa; dzimtā v. — muotis volūda; skola ar latviešu mācību ~u — latvīšvolūdeiga škola; literārā v. — literaryskuo volūda; dzejas v. lit. aiļuotuo volūda; rakstnieka v. — rakstinīka volūda; grāmata uzrakstīta zinātniskā (sarežģītā, vieglā) ~ā — gruomota pīraksteita ziniskā (sapeitā, vīglā) volūdā; pārtulkot tekstu no latviešu ~as latgaļu ~ā — puorvērst tekstu nu latvīšu volūdys iz latgaļu volūdu; ~as parādības — volūdys pasaruodīni; atrast kopīgu ~u fraz. (ar kādu) atrast bīdreigu volūdu (ar kū navīn); raustīt ~u — runuot aizavylkdamam (aizacierzdamam); viņš rausta valodu — jys runoj aizavylkdams (aizacierzdams); 2. (~as) par. dsk. runa par. vsk.; runys par. dsk.; uzsākt ~as — aizsuokt runu; ~as nevedas — runys nasavad; garākās ~ās viņš neielaidās — garuos runuos jys nasalaide; 3. (~as) par. dsk. volūdys; aprunys; pļaukšys; izplatīt ~as (par kādu) laist|plateit volūdys (ap kū navīn); klīst ~as, ka… — plotuos volūdys, ka…; zaudēt ~u, palikt bez ~as fraz.; nonākt ļaužu ~ās —; runāt skaidru ~u — runuot acīs; tā jau ir cita v. — ite jau vysā cyta runa!

valodniecība subst. lingvistika

valodnie|ks subst. lingvist/s, -e

valst|s subst. 1. vaļsteiba [·v`al’s’t’^ėiba]; Eiropas ~is — Europys vaļsteibys; ~s prezidents — vaļsteibys prezidents; ~s iekārta — vaļstiskais parāds; valsts vara — vaļsteibys vaļde; ~s īpašums — vaļsteibys sovums (monts); ~s valoda — vaļstiskuo (oficialuo) volūda; ~s karogs — vaļsteibys karūgs; ~s ģerbonis — vaļsteibys gerbs; valsts himna — vaļsteibys gimna; 2. (pasakās u. tml.) kieneste [·k`ien'est'ä]; 3. (augu, dzīvnieku u. tml.) pasauļs [·pas`aul's']; augu v. — auguoju pasauļs; flora; dzīvnieku valsts — dzeivinīku pasauļs; fauna

vanckars subst. zuopere

vaniļ|a subst. kul. vanile; ~as saldējums — vanilis saļdiejums; ~as esence — vanilis eseņceja

vanna subst. vana

var|a subst. 1. vaļde; valsts v. — vaļsteibys vaļde; valsts ~as iestādes (institūcijas) — vaļsteibys vaļdis īstoti (institucejis); 2. vare; ar ~u — ar varis; ar ~u atņemt (kādam ko) ar varis atjimt (nu kuo kū); ar ~u ielauzties — ar varis īsalauzt

varaskāre subst. vaļdeigums

varaskār|s subst. vaļdeig/s, -a

varavīksne subst. dzeļvērte; laistīties visās ~s krāsās — leipinēt vysuos dzeļvērtis kruosuos

varavīksnene subst. anat. dzeļvērtine

varēt ver. varēt; ◊ kā var, tā jādzīvo — kai var, tai ar, kod redziesi, tod apeciesi

varš subst. ķīm. vars

vardarbība subst. parvareiba; v. pret sievieti — parvareiba pret sīvīti; v. ģimenē — parvareiba saimē; ~as akts — parvareibys akts; ~as gadījums — parvareibys gadīņs; ~as aina — parvareibys vierīņs; ~as upuris — parvareibys upere; nepieļaut ~u — napaļaut parvareibys; novērst ~u — nūgrīzt parvareibu

vardarbīgi adv. parvareig/a/i

vardarbīg|s adj. parvareig/s, -a

vārddarināšan|a subst. val. vuordudareiba; ~as modelis — vuordudareibys modeļs; ~as ķēde — vuordudareibys važa; ~as ligzda — vuordudareibys pereklis; ~as piedēklis — vuordudareibys pīdieklis

var|de subst. vardive; ~žu koris pārn. vardivu kors; ~žu kājiņas kul. kuojenis; ~žu kurkuļi apv. vardivu kūrcakli; puorneicāni

vārdnīc|a subst. vuordineica; divvalodu v. — divvolūdeiga vuordineica; tulkojošā v. — puorvieršamuo vuordineica; skaidrojošā v. — skaidrejamuo vuordineica; sarunu v. — runu vuordineica; svešvārdu v. — uorsvuordu vuordineica; konversācijas v. — eņciklopediskuo vuordineica; inversā v. — atpakalejuo vuordineica; ~as šķirklis — vuordineicys viersvuords; ~as sastādītājs — vuordineicys sastateituojs; ~u izdevniecība — vuordineicu laistuve

vārdotāj|s subst. vuordau/ņs, -ne

vārds subst. vuords

vardulēns subst. vardyvāns|vardivāns

varen|s adj. vareig/s, -a; šīs pasaules ~ie — ituo pasauļa vareigī

vārīšana subst. viršona

vārīšan|ās subst.; ~ās temperatūra — viršonys temperatura

vārīt ver. virt

vārīties ver. virt; sākt v. — aizvirt; ■pagaidīt, līdz ūdens sāk vārīties — puorgaideit, cikom iudiņs aizvard

vārsts subst. vyryns

vārstulis subst. vyryns; sirds v. anat. sirds vyryns

vārteja subst. inf. vuortine

vārtrūme subst. vuortuvyds

vasar|a subst. vosora; pavadīt ~u — vosoruot; puorlaist vosoru; ~ā — vosor; iz vosorys; ~ā labi atpūtos — vosor labi atsapyutu

vasarnīca subst. vasarneica

vasarnie|ks subst. vosoruotuoj/s, -a

vatēt|s partic. .:~ā sega — vatinīks

vate|nis subst. vataiņs; ~nī un zābakos — ar vataini ir zuobokim

vāz|e subst. vaza; ielikt ziedus ~ē — īlikt pučis vazā

vēdeklis subst. vācaklys

vēdergraizes subst. par. dsk. viederneica

vēders subst. vādars

vēdlodziņš subst. vādinīks

vējdzirnavas subst. par. dsk. viejineicys; /vieja/ patmalis

vējjaka subst. strupine; viejaine

vējtver|is subst. durvyds; ieiet ~ī — īīt durvydā

vēlēšan|as subst. ībolsuošona; vairums iedzīvotāju piedalījās ~ās — lelums dzeivuotuoju pīsadaleja ībolsuošonā

vēlēšanās subst. gribiejums

vēl|ēties ver. (ko) gribēt (kuo); aizgribēt (kuo); gaideit (kuo); ko jūs ~aties? — kuo grybātumet?

vēlība subst. pavieliejums

vēlm|e subst. gribe; gribiejums; uzklausīt pircēju ~es — izklauseit piercieju gribiejumus

vēlreiz adv. vēļ reizi; vēļreiz; i vēļ

vēmekļi subst. par. dsk. vamakli

vēmiens subst. par. vsk. vamys par. dsk.; v. nāk — vamys īt

vēršmēle subst. bot. zylaceite; ārstniecības v. — dzeideibys zylaceite (Anchusa officinalis)

vērība subst. 1. tiemeigums; maneigums; 2. (uzmanība) viereiba

vērien|s subst. viezīņs; ar plašu ~u — ar plotu viezīni

vērīg|s adj. tiemeig/s, -a

vērmel|e (~es) subst. bot. par. dsk. peliejs; pelieji par. dsk.

vērpēj|s subst. sprāduoj/s, -a

vērpšana subst. sprieža; spriesšona

vērpt ver. sprēst

vērsēns subst. dem. vieršāks

vēr|sis subst. 1. vierss; buļs; ~ša gaļa — vierša gale; 2. Vierss astr.; ~ša zvaigznājs — Vierša zvaigžņuojs

vēr|sta ver. grīzt; pagrīzt; dagrīzt; pagrīzt —; ~šu jūs uzmanību uz to, ka... — dagrīžu jiusu viereibu tam, ka...; v, skatienu uz (ko) pagrīzt pasavierīni iz (kuo); v. plašumā — raisteit

vērstb ver. puormeit; pasauli nevar par dzimteni v. poēt. pasauļa navar par tāvaini puormeit; v. par labu — lobuot

vērs|ties ver. 1. (pie kā) grīztīs (da ko); v. ar prasību tiesā — grīztīs ar aizprasejumu da tīsys; v. ar iesniegumu pašvaldībā — grīztīs ar dasacejumu da pošvolda; 2. dasagrīzt;; visu skatieni ~ās uz runātāju — vysu pasavierīni dasagrīze runuotuojam; 3. (pret ko) puorsagrīzt; viņa vārdi vēlāk ~ās pret viņu pašu — juo vuordi piečuok puorsagrīze pret jū pošu

vērtīb|a subst. 1. vērte [·v'`äär't'ä]; tam ir liela vērtība — itys tur lelu vērti; itys daudzi viertej; tam nav nekādas vērtības — itys natur nikaidys vērtis; itys vysā natur vērtis; itys naviertej nikimā; 2. ek. vērte; preces v. — precis vērte; lietošanas v. — lītojamuo vērte; maiņas v. — mejvērte; pievienotās ~as nodoklis (PVN) — dalyktuos vērtis nūdūklis (DVN); 3. vierteiba [·v'`ier't'^ėiba]; estētiskās ~as — estetiskuos vierteibys; materiālās ~as — materialyskuos vierteibys; kultūrvēsturiska v. — kulturviesturiska vierteiba; ~u sistēma — vierteibu sistema; ~u hierarhija — vierteibu hierarheja; ~u orientācija — vierteibu orientaceja; skaitliska v. — skaiteiga vierteiba; absolūtā v. mat. absolutuo vierteiba; 4. ķīm. valeņceja

vērtīborientācija subst. vierteiborientaceja

vērties ver. 1. dareitīs; (vaļā) atsadareit; (ciet) aizadareit; 2. -> skatīties

vērtn|e subst. virine; durvju v. — durovu virine; logs ar trijām ~ēm — lūgs ar treis virinis; vārti ar divām ~ēm — vuorti ar div virinis

vērt|s adj. ir v. — viertej; ir v. mēģināt — viertej paraudzeit; nav v. — naviertej; šis gadījums ir īpašas uzmanības v. — itys gadīņs viertej seviškys maneibys; viņa rīcība ir uzslavas ~a — juo izavedīņs viertej pateikšonys

vērtspapīrs subst. vērtispapeirs

vēsi adv. vāsai

vēsma subst. vēsme; vāsums

vēss adj. vās/s, -a

vēstījums subst. stuostejums

vēstkopa subst. inf. viestaiļa

vēsts subst. viests; zine; paviestejums

vēstule subst. viestule

vēsums subst. vēsme; vāsums

vētī|t ver. vieteit; (ar vētījamo mašīnu) arpavuot; ~jamā liekšķere — vieteikla; ~jamā mašīna — arpa

vētra subst. vātra

vētrainība subst. vietreigums

vētrain|s adj. vietreig/s, -a

vēziens subst. viezīņs

vē|zis subst. 1. viezs; 2. viezs astr.; ~ža zvaigznājs — Vieža zvaigžņuojs

vēžot subst. viežuot

vecāk|aisa adj. vacuokais

vecākaisb subst. adj. vacyuņ/s, -ne subst.; pagasta v. — pogosta vacyuņs; kursa v. — kursa vacyuņs; klases v. — klasis vacyuņs

vecāk|i subst. par. dsk. dzymdynuotuoji; tāvs i muote; ~u mīlestība — dzymdynuotuoju mīleiba; ~u rūpes — tāva i muotis nūsadareišona; ~u tiesības — dzymdynuotuoju tīseibys; ~u autoritāte — tāva i muotis autoritets; ~u sapulce — dzymdynuotuoju saīsme; tikai ar ~u atļauju — tik dzymdynuotuojim atļaunūt; viens no ~iem — vīns nu dzymdynuotuoju

vecāk|s adj. vacuok/s, -a; ~ā gadagājuma cilvēki — leluoka vacuma ļauds

vecāmamma subst. sar. -> vecāmāte

vecāmāte subst. vace; vaceite; babeņa sar.

vecmāmiņa subst. vace; vaceite; babeņa sar.

vecmamma subst. sar. -> vecāmāte

vecmeit|a subst. vacmārga; vacmeita; palikt ~ās — palikt vacmārguos

vecpilsēt|a subst. vacmīsts; ~as iedzīvotāji — vacmīsta dzeivuotuoji

vecpui|sis subst. vacpuiss; palikt ~šos — palikt vacpuišūs

vectēvs subst. vac'uks; vacaistāvs

vedēji subst. par. dsk. svuoti; vakaraini

vedējmāte subst. svuoča; vakaraine

vedēj|s subst. 1. (kas ved) vediej/s, -a; voduotuoj/s, -a; 2. (kāzās) svuo/ts, -ča; vakarai/ņs, -ne

vedējtēvs subst. svuots; vakaraiņs

veļ|a subst. par. vsk. veļa; ~as mašīna — velismašine

veidošana subst. taiseiba; sataise

veidošanās subst. atrasme; pasadareiba

veidojums subst. taisejums; formiejums

veidol|s subst. vaidzyns; ārējais v. — uorejais vaidzyns; cilvēciskais v. — ciļviecyskais vaidzyns; arhitektoniskais v. — arhitekturiskais vaidzyns; iegūt jaunu ~u — dabuot jauna vaidzyna; jaunajā ~ā — jaunajā vaidzynā

veidot ver. darynuot; dareit; taiseit; sataiseit; formēt; budavuot; stateit; sastateit; v. organizāciju (kopuzņēmumu, struktūrvienību) — /sa/taiseit organizaceju (bīdreigū pasajāmumu, padalīni); v. pozitīvu tēlu — taiseit pozitivu īvaigu; v. tabulas — taiseit (sastateit) tabelis; v. indeksus — taiseit iņdeksus; v. saites — dareit nūruodis; v. attiecības — taiseit (formēt) saitys; v. bibliotēku — taiseit biblioteiku; v. priekšstatu — sataiseit sapratīni; v. jaunas tēmas — sataiseit jaunys temys; v. saskarni — sataiseit sasaitu; v. izpratni — radeit saprasmi; v. bērnam interesi — raisteit (radeit) bārna iņteresu; veidot uzņēmuma budžetu — taiseit (formēt) pasajāmuma budžetu; veidot datu pārraides tīklu — taiseit datu puorsyutis teiklus; veidot valstisku programmu — taiseit vaļstisku programu; v. gimeni — sataiseit saimi; v. saikni — sataiseit saiteibu; v. kontaktus — sasīt kontaktus; v. struktūrvienības — /sa/taiseit padalīņus; v. iemaņas — raisteit damanis; v. vidi — taiseit (radeit) apleici; v. no māla figūriņas — darynuot (taiseit) nu muola figurenis; 1); 2); 3); 4); 5); 6); 7); 8)

veid|s subst. 1. parāds; pajiemīņs; ceļš; kādā ~ā tev izdevās to izdarīt? — kaidā ceļā tev lūbēs tū padareit?; 2. atmeja; forma; izavierīņs; dažādos ~os — vysaiduos atmejuos; 3. (joma) atzare; darbības v. — darbeibys atzare; sporta v. — sporta atzare

veikals subst. puordūtuve

veiklība subst. mosnums; vuiklums; mudrums; dreizums

veikl|s adj. mosn/ys, -a; vuikl/ys, -a; mudr/ys, -a; dreiz/s, -a

veiksm|e subst. lūbe; labu ~i! — lai lūbsīs!; ~i tev! — lai lūbsīs tev!; viņa uzsmaidīja v. — jam pasmaideja lūbe; v. reti kad nosaka meistarību — lūbe moz kod nūstota meistreibu

veiksmīgi adv. lūbeig/a/i

veiksmīg|s adj. lūbeig/s, -a

veikums subst. padarejums; padareitais (izpiļdeitais) dor; komisija atzinīgi novērtēja kolektīva ~u — komiseja pīzineigai nūvērtēja kolektiva padareitū dorbu

veldr|e subst. /sa/krist ~ē — /sa/klāpuot

ve|lis subst. (nūmrieja) dvēsele; veļuonīts; ~ļu laiks — dvēseļdīnys

velnēns subst. valn/al/āns; čapuks

veln|s subst. valns; ~a mātīte sar. valnauka (niev.)

velt ver. zveļt

velti adv. par veļti; breiveļti; par ~i (par brīvu) par paļdis; bez moksys

velties ver. zveļtīs

veltīgi adv. par veļti; par ~i (par brīvu) par paļdis; bez moksys

veltīt ver. paškiert

veltnis subst. 1. vylyns; ceļu v. —; 2. (aužamo steļļu) rīstivs; diegu v. — rīstivs; 3. (mīklas) 4. (revolvera)

veltn|ītis subst. 1. tehn. vilineņš; 2. gaļas ~īši kul. galis kukuleiši

velve subst. veļme

vemstīties ver. niev. vamstalēt

vemt ver. vemt

verbs subst. gram. laikvuords

verdzene subst. vierdze

verdzība subst. vierdzeiba

verdzināt ver. vierdzynuot

verdziski adv. vierdzyskai

verdzisks adj. vierdzysk/ys, -a

verga subst. (lauznis āliņģu ciršanai) vagda

vergs subst. viergs

versme subst. tveikme

vertikāli adv. stuovinisk/a/i; vertikal/a/i

vertikāl|s adv. stuovinisk/ys, -a; vertikal/s, -a

veselīgi adv. vasalai; veselišk/a/i

veselīg|s adj. veselišk/ys, -a; v. dzīvesveids — veseliškys dzeivisparāds

vesel|s adj. 1. vasals; būt ~am — byut vasalam; labi turētīs; 2. vyss

veterinārmedicīna subst. veterinareja

vībotne subst. bot. veibūtne (Artemisia)

vicot ver. sar. (ātri ēst) švykuot; klesēt; reit

vid|e subst. 1. apleice; apkārtējā v. — apleice; ~ei nekaitīgs (draudzīgs) — apleicei navuodeigs; ~es aizsardzība — apleicsardzeiba; ~es aizsardzības politika — apleicsardzeibys politika; ~es pieejamība — apleicis daīmamums; ~es zinātne — apleiczineiba; 2. apleice; biznesa v. — biznesa apleice; mākslinieku (literātu) v. — muokslinīku (literatu) apleice

video subst. vierīņu- subst. īp. ģen.; video sar.; video ie. — vierīņu īroksts; vierīnīroksts

videoaparatūra subst. vierīņaparatura

videoatskaņotājs subst. videospieļuotivs

videoinženierisa subst. vierīni

videoinženierisa subst. vierīniņžener/s, -e

videokompaktdisks subst. videokompaktiņs

videopleijer|is (~s) subst. videospieļuotivs

videotehnika subst. vierīņtehnika

vidū adv. iz vyds; vydā; vydyn; parādības izplatība iedzīvotāju v. — pasaruodīņa paplateiba iz vyds dzeivuotuoju

vidus subst. vyds; vyducs; vidīne

vidusdevons subst. ģeol. vydiskais devons; ~a nogulumieži — vydiskuo devona nūsādakmistis

viduspunkts subst. vydspunkts

viduvēji adv. apmīreig/a/i

viduvēj|s adj. apmīreig/s, -a

viebties ver. knīptīs; knaipeitīs

viedkarte subst. inf. pruotkarteņa

viešņa subst. gaška; vīšņa

viedoklis subst. 1. (uzskati) redzīņs; 2. (skatījums) redzīņs; pasavierīņs; vierīņpunkts

viedtālrunis subst. inf. pruottelefons

viedtelefons subst. inf. pruottelefons

viegli adv. vīgl/a/i

vieglprāt|is subst. bezguodn/is, -e

viel|a subst. 1. lītne; materials; kristāliska v. — kristaliska lītne; cieta v. — cīta lītne; gaistoša v. — skrītna lītne; gāzveida v. — gazyska lītne; barības ~as — puortykys lītne; dabīga v. — naturala (dabeiga) lītne; ķīmiska v. — kimiska lītne; neorganiska v. — naorganiska lītne; organiska v. — organiska lītne; radioaktīva v. — radioaktiva lītne; indīgas ~as — vuodeigys lītne; narkotiskās ~as — narkotiskuos lītnis; ~u maiņa fiziol. lītņu meits; 2. lītne; mācību v. — vuiceibu lītne; lekciju v. — lekceju lītne; v. pārdomām — lītne apguoduot; 3. filoz. matereja

vien part. viņ; labi v. bija — i labi beja; ātri v. — padreiži; drīz v. — na par garu; na par ilgu; tik v. — tik viņ

vienādīb|a subst. leidzonums; ~as zīme — leidzonuma zeime

vienādoties ver. vīnaiduotīs; tikt vīnaidam

vienād|s adj. 1. vīnaid/s,-a; kļūt ~am — tikt vīnaidam; vīnaiduotīs; 2. mat. leidzon/s, -a; v. ar… — leidzons ar…

vienaldzība subst. vysleidzeiba

vienaldzīg|s adj. vysleidzeig/s, -a

vienaldzīgums subst. vysleidzeiba

vienalga adv. vysleidz/a/; vysvīns

viengabalainība subst. vīngabaleiba

viengabalain|s adj. vīngabaleig/s, -a

vienība subst. 1. (lielums) vīnine; masas v. —; 2. (struktūras sastāvdaļa, cilvēku grupa) padalīņs; kaujas v. — kuovis padalīņs; 3. (vienotība) vīnums

vienīg|ais adj. vīneig/s, -a; vīņvīneig/s, -a; v. dēls — vīņdieļs; ~ā meita — vīņmeita

vienīgi adv. viņ; vīneig/a/i; tikai un v. — teiri; tikai un v. politiska avīze — teiri politiska avīze (gazeta)

vienkārtsakarīg|s adj. mat.; ~ais apgabals —

vienlaidusa adv. v

vienlaidusa adv. vīnmuk

vienlaidusa adv. vīnmuk

vienlaidus-b subst. īp. ģen. vīngabaleig/s, -a adj.

vienlīdzīgi adv. leidzonai; leidza; vīnaiž/i/

vienlīdzīg|s adj. leidzon|s, -a; ~as tiesības — leidzonys tīseibys; nodrošināt ~as iespējas — puordrūsynuot leidzonys vareibys

vienmēr adv. vysod; vys; kā v. — kai vysod

viennozīmība subst. vīnzeimeigums

viennozīmīgi adv. vīnzeimeig/a/i

viennozīmīg|s adj. vīnzeimeig/s, -a

vienošan|ās subst. dasarunuojums; panākt ~os — dasarunuot; pēc ~ās — pa dasarunuojumam; noslēgt ~os — paraksteit dasarunuojumu

vienot ver. vīnumeiguot

vienoti adv. vīnumeig/a/i

vienotība subst. vīnumeiba; tautas v. — tautys vīnumeiba

vienoties ver. 1. dasarunuot; v. par noteikumiem — dasarunuot ap nūsacejumim; v. par cenu — dasarunuot ap cenu; 2. sasalīt; v. kopējā dziesmā — sasalīt bīdreigā dzīsmē

vienot|s adj. vīnumei/gs, -a

vienpadsmitkārt adv. 1. vīnpadsmit reižu; vīnpadsmitreizeig/a/i; 2. (iesākot vienpadsmito punktu) pa vīnpadsmytam; 3. vīnpadsmit kuortom; vīnpadsmitkuorteig/a/i

vienpiedzimu|šais partic. vīnpīdzymt/s, -a

viensētnieks subst. vīnsieš/s, -a

vienskaitlinieks subst. gram. vīnskaitnīks

vienskaitlis subst. gram. vīnskaits

vienzilbes- subst. īp. ģen. vīnbaļsīneig/s, -a adj.

viesabonēšan|a subst. tel. īsateikluošona; izmantot ~as pakalpojumus ārzemēs — īsateikluot uorzemē

viesabonents subst. tel. īsateikluotuoj/s, -a

viesības subst. bals; gostu vokors; sarīkot v. —

vies|is subst. gosts; ~u uzņemšana — gostu puorjimšona; ~u grāmata — gostu gruomota

viesistab|a subst. gostaine; ~as mēbeles dsk. gostainis mebele (vsk.)

viesizrāde subst. gostizruode

viesmākslinieks subst. gostartist/s, -e

viesmīlība subst. gasteiba

viesmīlīgi adv. gasteig/a/i

viesmīlīgs adj. gasteig/s, -a

viesmīlīgums subst. gasteigums; gasteiba

viesmīlis subst. padeviej/s, -a

viesnīca subst. gastneica

viesnīcnieks subst. gastneicn/īks, -eica; gastneicys saimin/īks, -eica

viesulis subst. vīsyuls

viļakiet|is subst. (Viļakas iedzīvotājs) vilecuon/s, -īte

vīģe subst. figa

vīģeskoks subst. figukūks

vīķis subst. bot. viks (Vicia)

vilcien|sa subst. (transportlīdzeklis) viļcīņs; pasažieru v. — pasažiru viļcīņs; preču v. — preču viļcīņs; tālsatiksmes v. — tuoleimais viļcīņs; vietējās satiksmes v. — vītejais viļcīņs; elektriskais v. — elektriskais viļcīņs; elektroviļcīņs; tūristu v. — turistu viļcīņs; slēpotāju v. — slīcātuoju viļcīņs; rīta v. — reita viļcīņs; vakara v. — vokora viļcīņs; ~u kustība — viļcīņu kusteiba; ~u satiksme — viļcīņu sative; ~u saraksts — viļcīņu saroksts; ~a kupeja — viļcīņa kupeja; ~a pavadonis — viļcīņa paceļnīks; ~a pasažieris — viļcīņa pasažirs; braukt ar ~u — braukt viļcīnī; iekāpt ~ā — īkuopt viļcīnī; izkāpt no ~a — izkuopt nu viļcīņa; paspēt uz ~u — aizspēt iz viļcīni; nokavēt ~u — nūvāluot viļcīni; v. kavēsies 20 minūtes — viļcīņs vāluos 20 mynotu; v. atiet pulksten septiņos un desmit minūtēs — viļcīņs izbrauc septeņuos stuņdēs desmit mynotu; v. atiet septiņos desmit — viļcīņs izbrauc septeņuos desmit; v. pienāk piecos no rīta — viļcīņs atbrauc reita pīcuos stuņdēs; uzmanību, pienāk v. Rīga-Daugavpils! — viereibys, atbrauc viļcīņs Reiga-Daugpiļs!

vilcien|sb subst. (vilkšanas rezultāts) volks; zaids; spalvas v. — spolvys volks; otas v. — tepekļa zaids; elpas v. — dvašys volks; lielos ~os — lelim volkim; lelim zaidim; vyscaureig/a/i

vilciņš subst. dem. 1. (vilks) viļceņš; 2. (rotaļlieta) viļceņš

vīlea subst. veile

vīl|eb subst. šyums|šyvums; caurā v. — vuorškys; /at/šūt cauro ~i — /nū/dzeit vuoršku

vilkacis subst. folkl. vylkataks; teikas par ~iem — pīstuoški ap vylkatakim; ~ču prāvas vēst. vylkataku lītys (tīsuos); "~u mantiniece" — "Vylkataku puormaņtineica"

vilkatis subst. vylkataks|vylkalaks

vilks subst. vylks

vilkt ver. 1. viļkt; (daudzkārt) volkuot; 2. (par dziedāšanu) veļcēt; velkamais balss folkl. veļcejamais bolss

vinda subst. (okys) sveire

vinča subst. vynda (suktuvas; gervė); celt (vilkt, pārvietot) (ko) ar vinču — vyndavuot

vinilhlorīds subst. ķīm. vinilhlorids

vīns subst. viens; dzirkstošais v. — putojūšais viens

viņaprāt adv. pa jam

viņasprāt adv. pa jai

viņ|š pron. jys; jei; (noteiktā kontekstā – arī) šys, šei

viņpus adv. tympus; viņā pusē

viņuprāt adv. pa jim v.; pa jom s.

vīrabrā|lis subst. dīvers; veirabruoļs; ~ļa sieva — ītaļa; veira bruoļasīva

vīraks subst. vyroks

vīramāsa subst. muoseica; veiramuosa

vīramāte subst. muoteica; veiramuote

vīratēvs subst. tāvūcs; veiratāvs

virc|a subst. seivs; ~as bedre — seiva dūbe

vīrišķība subst. veireigums

vīrišķīg|s adj. veireig/s, -a

vīrišķ|s adj. veirišk/ys, -a

vīrietis subst. veirīts

virkne subst. 1. vērtine; 2. aile pārn.; vērtine; —

virmot ver. leipinēt

virpa subst. taca

virpot ver. tacynuot

virpuļaini adv. vārputeig/a/i

virpuļdurvis subst. grīždurovys

virpulīgi adv. vārputeig/a/i

virpulī|gs adj. vārputeig/s, -a

virpulis subst. vārputs

virs (kā) prep. augš (kuo); augšuok (kuo)

vīr|s subst. 1. (dzīvesbiedrs) veirs; ~a brālis — dīvers; veirabruoļs; ~a brāļasieva — ītaļa; veira bruoļasīva; ~a māsa — muoseica; veiramuosa; ~a māte — muoteica; veiramuote; ~a tēvs — tāvūcs; veiratāvs; 2. (vīrietis) veirs

virsdegun|e subst. anat. augšnuose; uzacis ~ē saaugušas kopā — izači augšnuosī saauguši kūpā; sāpes ~ē — suope augšnuosī; izteikti profilēta v. — izsaceigi profilāta augšnuose

virsizdevumi subst. dsk. naparadzāti izdavumi

virsm|a subst. vierss; ~as aktīvās vielas ķīm. viersa aktivuos lītmis

virsnacionāl|s adj. -> pārnacionāls

virsniecība subst.

virsniek|s subst. karviersinīks; ~u skola — karviersinīku škola

virspuse subst. vierss; vierspuse; ~ē — nu viersa; viersā

virsspiedien|s subst. fiz. viersspīdīņs; ~a veidošanās — viersspīdīņa pasadareišona; ~a ierīce — viersspīdīņa ītaise

virsuzdevums subst. viersaizdavums

virtene subst. vērtine; vārtive; pērļu v. — perlu vērtine

virtuve subst. vyrtuve

vīrushepatīts subst. med. virushepatits

virzība subst. 1. teceiba; 2. kusteiba

virziens subst. tecīņs; pretējā ~ā — pa preteimam tecīņam; vienā ~ā — pa vīnam tecīņam; rietumu (Rietumu) ~ā — pa vokoru (Vokoru) tecīņam; kurā ~ā? — pa kuram tecīņam?; bultiņām jābūt vērstām vienā un tajā pašā ~ā — šautreņom juoir pagrīztom pa tam pošam tecīņam

virzīties ver. kustēt; tecēt

visapkārt adv. vysapleik

visatļautība subst. vysbreiveiba

vislatvijas- subst. īp. ģen. latvejis-; vysys latvejis leidzīņa; V. jauno izpildītāju konkurss — Latvejis jaunūs izpiļdeituoju konkurss; V. saiets — vysys Latvejis leidzīņa sabraukums

vispār part. vysā; (nolieguma konstrukcijās – arī) nicik; ni; a ni

vispārcilvēcisk|s adj. vysāciļviecisk/ys, -a

vispārēj|s adj. kūpeig|s, -a; bīdreig|s, -a; vyscaureig|s, -a; ~ā izglītība — kūpeiguo vuiceiba; ~ā lasītava — kūpeiguo skaiteitova; ~a informācija — informaceja; ~a privatizācija — vyscaureja privatizaceja; ~a mobilizācija — vyscaureja mobilizaceja; v. satraukums — vyscaurejs trikmiņs; vyscaureja traukuošonuos

vispasaules- subst. īp. ģen. pasauļa-; pasauļa leidzīņa-; v. ārstu kongress — pasauļa uorstu sabraukums (kongress)

vispirms adv. pyrma; vysu pirma; paprīšku; v. jau — vysu pyrma

vis|s pron. vys/s, -a; v. kas — vyss kas; ~u ko — vysa kū; kū na varādams; kuo gribi; ~u laiku — vysod; vysulaik; vys; pastuoveig/a/i; nūtaļ; nanūstuodams (nanūstuodama); bez nūstuošonys

vissavienības subst. īp. ģen. vēst. savīneibys-; savīneibys leidzīņa-; v. komunistu partijas konference — Savīneibys komunistu partejis koņfereņceja

visspēcīg|s adj. vysuvareigs; vysuvaļdeigs

vīstoklis subst. teists

visum|s subst. vysaine; ~a modelis — vysainis modeļs; ~a uzbūve — vysainis sadors; ~a bezgalība — vysainis bezgaleigums; ~a izpēte — vysainis puortēme

visur adv. vysur; ◊ v. labi, kur mūsu nav — kur myusu navā, tī teli madu dzer

visvairāk adv. 1. (daudzuma nozīmē) vysuvaira; 2. (mēra, intensitātes nozīmē) vysucīšuok; ko tev visvairāk gribas? — kuo tev vysucīšuok gribīs?

visvaren|s adj. vysuvareigs; vysuvaļdeigs

vītols subst. veitūls

vizbulīt|e subst. bot. žibacteņa; zilā ~e — zyluo žibacteņa (Hepatica nobilis)

vīze subst. vēst. veize; (no auklām pīta) petērne

vizināt ver. vužynuot; vyzynuot

vizītkarte subst. vizitkarteņa

vizl|a subst. min. leipna; gaišā (caurspīdīgā) v. — gaišuo (puorradzamuo) leipna; tumšā v. — tymsuo leipna; ~as pulveris — leipnys puļviers; ~as izstrādājumi — leipnys darīni (pīgatavīni); ~as kondensators — leipnys kondensators

vizma subst. myrga; leipe

vortāls subst. inf. vortals; iņterneta vuorti; teiklavīta

vulkān|s subst. gunkolns; vulkans; ~a izvirdums —

zābak|s subst. zuoboks; hromādas ~i — hromini zuoboki; juhtādas ~i — juhtini zuoboki; kirzas ~i — kirzini zuoboki; gumijas ~i — gumejini zuoboki; stulmu ~i — aulini zuoboki; ūdens ~i — zvejnīku zuoboki; cauri ~i — cauri zuoboki; z. nav cauri — zuoboki cīti; ~i čirkst — zuoboki čeikst; ~i spiež — zuoboki mīdz; vilkt kājās (apaut) ~us — ap/sa/aut zuobokus; apmaukt zuobokus; sasiet (aizsiet) ~us — aizsīt zuobokus; aizraiseit zuobokus; ~u stulmi — zuoboku auli; ~u purngali — zuoboku pūrni; ~a zole — zuoboka pods; ~a galva — zuoboka golva; septiņjūdžu ~i folkl. septeņu jyudžu zuoboki; dumjš kā z.; gatavais z. fraz. (niev.) kai zuoboks; viņš ir gatavais zābaks — jys nudi kai zuoboks; runcis ~os — zuobokuotais runcyns

zābaksmēre subst.; ~smērs subst.; ~ziede subst. zuoboktepe; zuoboku tepe

zādzīb|a subst. zadzīņs; izdarīt ~u — padareit zadzīni; pieķert (kādu) ~ā — nūgiut (kū navīn) zūgūt (zogdamu); apvainot (kādu)(kā) ~ā — vaiņuot (kū navīn) (kū) pazogušu; literāra z. — literariskys zadzīņs; plagiats

zagšus adv. pazagš; paslapš; paslapyn

zaglēns subst. gruobaļs; gruobaleits

zaglība subst. zadzeigums

zaglīgi adv. zadzeig/a/i

zaglīg|s adj. zadzeig/s, -a

zaglīgums subst. zadzeigums

zagl|is subst. zagl/is, -e

zaglītis subst. dem. gruobaļs; gruobaleits

zagt ver. zagt

zāģēt ver. zuodžēt; grīzt (ar zuodži)

zāģētava subst. zuodžātova

zaļ|š adj. zaļš; krāsot ~u — zalynuot; maļavuot zaļai; nūdareit zaļu; kļūt ~am — zalynuotīs; ~ā Ceturtdiena — Leluo Catūrtdīne

zaļgan|s adj. pazaļ/š, -a

zāģis subst. zuodžs

zaķ|is subst. začs; pelēkais z. — palākais začs; baltais z. — boltais začs; ~u māte — začīne; ~u medības — začu medeiba; ~u pēdas — začu pādi; viltotais z. kul. muona začs; braukt par ~i fraz. braukt par zači; bailīgs kā z. — baileigs kai začs; ar vienu šāvienu nošaut divus ~us — ar vīnu suovīni nūsaut div začus

zaķītis subst. dem. 1. začeits; začalāns; 2. (mīļvārdiņš) začeits; mīlucāns; voguleņš; (sievietei – arī) žubeite; pyupaleņa; spūrgaleņa

zaļknābis subst. pūrduļs vienk.

zaimi subst. dsk. svātzadzeiba

zaimošana subst. svātzadzeiba; nycynuošona

zaimot ver. nycynuot; dareit svātzadzeibu (-bys); z. Dievu — nycynuot Dīvu

zaimotāj|s subst. svātzagl/is, -e; nycynuotuoj/s, -a; Dieva z. — Dīva nycynuotuojs

zāļot ver. trucēt

zaļumi subst. dsk. daž. noz. zaļumi

zālājs subst. zuoluojs

zāl|ea [·z`āle] subst. zuole; liela z. — gara zuole; īsa z. — eisa zuole; sēta z. — pasāta zuole; nopļaut ~i — nūpļaut zuoli; z. dīgst — zuole deigst; z. kuplo — zuole sasajam; sasēsties ~ē — sasēst zuolē; ~es pļāvējs (pļaujmašīna) tehn. zuolis pļautivs; zāļu tēja — zuoleišu čaja; zāļu šņabis sar. apliejums; zāļu diena etn.; zāļu vakars etn. Juoņa vokors

zāleb [·zā̃le] subst. zala; skatītāju z. — nūsavāruoju zala; deju z. — daņču zala; sēžu z. — saīšmu zala; konferenču z. — koņfereņceju zala; aktu z. — aktu zala; tirdzniecības z. — tierdzeibys zala; sanāksme notika pilsētas domes zālē — saīšona nūtyka mīsta dūmys zalā

zālienpļaujmašīna subst. zuolispļautivs

zāliens subst. zuoluojs

zalktis subst. zool. zaļkts

zamšāda subst. zamšuoda

zārks subst. škiersts

zarna subst. zorna; taisnā z. anat. tulpa zorna

zaroties ver. storuotīs

zaudējum|s subst. pagaisīņs; ciest ~us — pīredzēt pagaisīņus; strādāt ar ~iem — dareit ar pagaisīnim; uzņemties ~u risku — pasajimt pagaisīņu risku

zaudēt ver. /pa/gaisynuot

zēnisk|s adj. puiškineig/s, -a; ~a seja — puiškineigs vaigs

zēniskums subst. puiškineiba

zēns subst. puiškyns; puikeļs

zebiekste subst. luoseica

zede|nis subst. statiņs; ~ņu žogs — statiņu sātmaļs

zediņš subst. -> zedenis

zeķbikses subst. par. dsk. zečyuzys

zeķ|e subst. zeče; kokvilnas ~es — būmelinis zečis; vilnas ~es — vylnonuos zečis; siltas ~es — syltys (syltonys) zečis

zeķubikses subst. par. dsk. -> zeķbikses

zelēt ver. žļāmuot

zeltkal|is subst. zaltakaļv/s, -e

zemāda subst. pauode

zemādas- adj. zamuodi/ņs, -ne

zemapģērba- subst. īp. ģen. zamdrābu

zemapziņa subst. pasamane

zem|e subst. daž. noz. zeme; ~es ierīcība — zemisriedeiba

zemene subst. zemneica

zemestrīce subst. zemistrice

zemesvē|zis subst. ent. zemisviezeits; ~ži kurkst — zemisviezeiši tūrkš

zemiene [•zemiẽne] subst. ģeogr. zamaine [•zamain’ä]; Austrumlatvijas z. — Reitulatvejis zamaine; Mudavas z. — Mudovys zamaine; Tālavas z. — Tuolovys zamaine; Viduslatvijas z. — Vydslatvejis zamaine; Piejūras z. — Jyurmalis zamaine

zemkopīb|a subst. zemdareiba; ~as ministrija — Zemdareibys ministreja; ~as ministrs — zemdareibys ministris

zemkop|is subst. zemdar/s, -e

zemnīc|a subst. zemtine; dzīvot ~ā — dzeivuot zemtinē

zemnie|ks subst. 1. zemdar/s, -e; 2. vēst. zemnīks

zemu adv. zamai; zemli

zibatmiņ|a subst. inf. zibšņatguods; ~as spraudnis — atguodnīks; ~as cietnis — zibšņatguoda cītdiskys; ~as karte — zibšņatguoda karta

ziben|s subst. zibsnis; ~s novedējs — zibšņasorgs

zibensātr|s adj. zibšņa dreizuma-; dreiz/s, -a kai zibsnis

zibensnovedējs subst. zibšņasorgs

zibeņo|t ver. zibšņuot; laukā ~o — uorē zibšņoj

zibošs partic. zibeig/s, -a adj.

zibspuldze subst. (fot.) zibsne; iebūvēta z. — īmontāta zibsne; ārējā z. — uorejuo zibsne; automātiskā z. — automatiskuo zibsne

zīdainis subst. kryutsbārns

zīdals subst.

ziede subst. tepe; z. pret izsitumiem — tepe izboram

ziedoklis subst. vēst. zīdavīta

ziem|a subst. zīma; pārlaist ~u — /puor/zīmuot; puorlaist zīmu

ziemeļaustrumi subst. dsk. pūstumreiti

ziemeļblāzma subst. vsk. pūstumdzīsna; polardzīsna

ziemeļi subst. dsk. pūstumi

ziemeļrietumi subst. dsk. pūstumvokori

ziemot ver. zīmuot; puorzīmuot

ziepenīte subst. bot.

ziep|es subst. dsk. zīpis; ~ju trauks — zīpineica

ziepjakmens subst. zīpakmiņs

ziepjusakne subst. bot. cakule; ārstniecības z. — dzeideibys cakule (Saponaria officinalis)

ziepjutrauks subst. zīpineica

ziest ver. tept

zīlēt ver. dyuredzēt; žīņuot

zilene subst. bot. golvuorška (Vaccinium uliginosum)

zilenes subst. par. dsk. reibinis

zilgalvīte subst. bot. (Kolups) zylkatleņš (Prunella)

zilonis subst. elefants

zīmogs subst. mīgtivs

zīmol|s subst. ek. zeimyns; ~a ieviešana — zeimyna īvesšona; ~a veidošana — zeimyndareiba; ~a aizsardzība — zeimyna apsardzeiba; ~a vārds (zīmolvārds) — zeimynvuords; ~a vērtība — zeimyna vērte

zīmolvārds subst. ek. zeimynvuords

zīmolveide subst. ek. zeimyndareiba

zināšanas subst. dsk. zineigumi

zinām|s partic. zynom/s, -a; informācija nav ~a trešajām personām — informacejis nazyna trešuos personys

zināt ver. zynuot

zinātība subst. zynomums

zinātkāre subst. dazineiba

zinātkār|s adj. dazineig/s, -a

zinātne subst. zineiba; Zinātņu Akadēmija — Zineibu Akademeja

zinātnie|ks subst. zinin/īks, -eica

zinātnisk|s adj. zinisk/ys, -a

zinātniskums subst. ziniskums

zinātņietilpīg|s adj. ziņtehnologisk|ys, -a; ~a ražošana — ziņtehnologiska pīgatave

zinoš|s partic. zineig/s, -a

zintnie|ks subst. dīvredz/s, -e; žīņuotuoj/s, -a

ziņ|a subst. zine; viests; paviestejums; ~u aģentūra — ziņu agentura

ziņkārība subst. ziņgribeiba

ziņkārīgi adv. ziņgribeigai

ziņkārīg|s adj. ziņgribeig/s, -a

ziņojums subst. viestejums

zirdziņš subst. dem. zirdzeņš; jūras z. zool. jyuru zirdzeņš; rotaļu z. — kaitu zirdzeņš

zirgs subst. zyrgs; z. iet soļos — zyrgs īt sūlim; z. skrien rikšiem — zyrgs skrīn rikšnim; z. aulekšo — zyrgs skrīn aulim

zivs subst. zivs

zobgal|is subst. aizakl/ys, -e; šaipla kopdz.

zoboties ver. aizeitīs

zobot|s adj. zūbeigs

zob|s subst. zūbs; ar lieliem ~iem? — zūbeigs; rādīt ~us — aizeit zūbus; atņirgt ~us — atīzt zūbus; suns atņirdzis ~us — suņs aiza zūbus; ~u suka (birste) — zūbu susekleits

zobubirste subst. -> zobusuka

zobusuka subst. zūbsusekleits

zocenoze subst. zool. zoocenoze

zole subst. pods; kurpes z. — kūrpis pods

zonde subst. zonds

zoobentoss subst. zoobentoss; dzeivinīku bentoss

zoocīds subst. ķīm. zoocids

zoodārzs subst. zoosuods; zoologejis suods

zooerastija subst. zooerasteja

zoofāgsa subst. zool. zoofags; gaļāduojs

zoofāg|sb adj. zool. zoofāga — zoofagisk/ys, -a

zoofilija subst. zoofileja

zoofil|s subst. zoofil/s, -e

zoogēn|s adj. zoogenisk/ys, -a; ~ā ietekme — zoogeniskuo ītaka

zoohigiēna subst. zoohigiena

zoohorija subst. zoohoreja

zooģeogrāfija subst. zoogeografeja

zooģeogrāfiski adv. zoogeografisk/a/i

zooģeogrāfisk|s adj. zoogeografisk/ys, -a; ~ais apgabals — zoogeografiskais apgabaļs; ~ie pētījumi — zoografiskī tiemiejumi

zooģeogrāf|s subst. zoogeograf/s, -e

zooinženier|is subst. zooiņžener/s, -e

zookartogrāfija subst. zookartografeja

zoolo|gs subst.

zooloģija subst. zoologeja

zooloģiski adv. zoologisk/a/i

zooloģisk|s adj. zoologisk/ys, -a

zoomānija subst. zoomaneja

zoomorfisms subst. zoomorfizmys

zoomorf|s adj. zoomorfisk/ys, -a

zoonoze subst. med. zoonoze

zoonozisk|s adj. med. zoonozisk/ys, -a

zooparks subst. zooparks

zooplanktons subst. zooplanktons

zoopsiholo|gs subst. zoopsiholog/s, -e

zoopsiholoģija subst. zoopsihologeja

zoopsija subst. zoopseja

zoospora subst. zoospora

zootaksonomisk|s adj. zootaksonomisk/ys, -a

zootehniķ|is subst. zootehnik/s, -e

zootehnika subst. zootehnika

zootehnisk|s adj. zootehnisk/ys, -a

zootoksīns subst. zootoksins

zooveikals subst. zoopuordūtova

zoskopēj|s subst. -> zoskopis

zoskopība subst. zūšaudzeiba

zoskop|is subst. zūšaudzātuoj|s, -a

zoslēns subst. zūsalāns

zoss subst. zūse

zostēviņš subst. zūsyns

zosulēns subst. zūsalāns

zotehniski adv. zootehnisk/a/i

zubrīt ver. sar. īkaļt (izavuiceit); kaļt vydā (vuiceitīs)

zubrīties ver. sar. kaļt vydā (vuiceitīs)

zudumpakāpe subst. nuliscyla

zudum|s subst. pagaisums; enerģijas ~i — energejis pagaisumi

zupa subst. virīņs

zust ver. 1. gaist; pagaist; 2. propuļt

zutis subst. iht. zuts

zvaigznājs subst. zvaigžņuojs

zvaigzne subst. zvaigzne

zvaniķis subst. zvaneituojs

zvanīt ver. 1. zvaneit; 2. zvaneit; telefonēt

zvanīties ver. zvaneitīs

zvanoņa subst. zvaneišona; zvonu skoni

zvan|s subst. zvons; ~u tornis — zvanineica

zvan|veida subst. adj. ģ.; ~veidīg|s adj. zvaneig/s, -a; zvona formys

zvaņa subst. -> zvanoņa

zvārgulis subst. treikola; kaukola

zvērāda subst. zvieruoda

zvēraudzētava subst. zvieraudzātova

zvērēšana subst. pīzvieriešona

zvērēns subst. zvierāns

zvērēt ver. pīzvērēt

zvēre subst. bot.

zvērene subst. bot. svēre

zvērests subst. pīzvārs; svinīgais z. — seviškais pīzvārs; Hipokrāta z. — Hipokrata pīzvārs

zvērīb|a subst. zviereigums; kara ~as — kara (vaidu) zviereigumi; karavīru ~as — karinīku (karaveiru) zviereibys; režīma ~as — režima zviereigumi

zvērīg|s adj. zviereig/s, -a

zvērināt|s partic. pīzvieriej/s, -use; z. advokāts — pīzvierejs advokats; z. notārs — pīzvierejs notars

zvēriņš subst. zviereits

zvērisk|s adj. zviereig/s, -a; ~a rīcība — zviereigs izavedīņs

zvērkopēj|s subst. -> zvērkopis

zvērkopība subst. zvieraudzeiba

zvērkopis subst. zvieraudzātuoj/s, -a

zvērnīca subst. zvierinīks

zvēr|s subst. zviers; plēsīgs z. — plieseigs zviers; ~u dārzs — zvieru suods; zoologejis suods; zoosuods

zvērudārzs subst. zvierusuods; zoologejis suods; zoosuods

zveja subst. zvejeiba; zivgive

zvejasrīks subst. zvejeibys reiks; zvejeibys īpruova

zvejasvieta subst. zvejeibys vīta; zyvgivis vīta

zvejasvīrs subst. -> zvejnieks

zvejlieta subst. -> zvejasrīks

zvejniecība subst. zvejeiba; zyvgiveiba

zvejniecisk|s adj. 1. zvejeibys- subst. ģ.; zyvgiveibys- subst. ģ.; 2. zvejnīku- subst. ģ.; zyvgivieju- subst. ģ.

zvejniekciems subst. zvejnīku sola; zyvgivieju sola

zvejniekmeita subst. zvejnīku mārga; zyvgivieju mārga

zvejniekmeitene subst. zvejnīku meitine; zyvgivieju meitine

zvejniekpuika subst. zvejnīku puiškyns; zyvgivieju puiškyns

zvejniekpuisis subst. jauns zvejnīks; jauns zyvgiviejs

zvejnie|ks subst. zvejn/īks, -eica; zyvgiviej/s, -a

zvejnieksieva subst. 1. zvejnīka sīva; zyvgivieja sīva; 2. zvejneica; zyvgivieja

zvejot ver. zvejuot; giut zivs

zvejotāj|s subst. zyvgiviejs; zvejn/īks, -eica

zvejs subst. -> zvejnieks

zvejvieta subst. -> zvejasvieta

zveņģele subst. orčuks/orcuks/orciks (HStrods)

zviedriski adv. švedisk/a/i; runāt z. — runuot švedisk/a/i; runuot švedu volūdā

zviedrisk|s adj. švedisk/ys, -a

zviedriskums subst. švediskums

zviedr|s subst. šved/s, -īte

zviedziens subst. zvīdzīņs

zvie|gt ver. zvīgt; ◊ ~dz kā zirgs niev. zvīdz kai zyrgs (kumeļš)

zvīņ|a subst. zveigzna; ~as — zveigznys; ar ~ām — ar zveigznom; bez ~ām — bez zveigznu; ~u bruņas — zveigznainis brūnis; ~u ēde med. zveigznine

zvīņain|s adj. zveigznuot/s, -a; zveigznai/ņs, -ne; ~as rokas — zveigznuotys rūkys

zvīņainums subst. zveigznuotums; karpas z. — karpys zveigznuotums

zvīņlapa subst. bot. zveigznulopa

zvīņspārņi par. dsk. ent. zveigznuspuorni

zvīņ|veida- subst. īp. ģen. ~veidīg|s, -a adj.; zveigzneig/s, -a adj.; zveigznu taisa- (formys-); ~veida lapa — zveigzneiga lopa

zvirbuļputni subst. par. dsk. -> zvirbuļveidīgie ornit.

zvirbuļveidīg|ie subst. par. dsk. ornit. zvierbulini; ~o kārta — zvierbuliņu aile

zvirbulēns subst. zvierbulāns; žeigurāns (dial.)

zvirbulis subst. zvierbuļs; žeigurs (dial.)

žakete subst. svuorks; vīriešu ž. — veirīšu svuorks; sieviešu ž. — sīvīšu svuorks

žalūzijas subst. dsk. žaluzejis

žāvāšanās ver. žuovuošona

žāvas ver. par. dsk. žuovys

žāvāties ver. žuovuot; sākt ž. — aizažuovuot; jimt žuovuot; suokt žuovuot

žāvēšana subst. 1. kaļtiešona; kaļtiejums; 2. (gaļas, zivju) veitiešona; veitiejums

žāvē|t ver. 1. kaļtēt; ž. veļu — kaļtēt veļu; ž. augļus — kaļtēt augļus; 2. (gaļu, zivis) veitēt; ~a gaļa — veitāta gale

žāvētava subst. 1. kaltātova; veļas ž. — velis kaltātova; augļu ž. — augļu kaltātova; 2. (gaļas, zivju) veitātova

žāvēties ver. 1. kaļtētīs; kaļst; 2. (par gaļu, zivīm) veitētīs

žēl adv. žāļ; cik ž! — kai žāļ!; man viņa ž. — maņ juo žāļ; ž. cilvēka — žāļ cylvāka; ž. laika — žāļ laika

žēlastība subst. žieleiba

žēlīg|s adj. 1. žieleig/s, -a; 2. žieleig/s, -a; raudeig/s, -a

žēlošanās subst. žāluošonuos; rauduošonuos

žēlo|t ver. žāluot (kuo); ž. slimnieku — žāluot vaidātuoja; neviens nav sevi ~jis — nikas seve nažāluoja

žēloties ver. žāluotīs; rauduotīs

žēl|s adj. žieleig/s, -a; raudeig/s, -a; ~ā balsī — žieleigā (raudeigā) bolsā

žēlsirdība subst. žieleiba; mīļsirdeiba

žēlsirdīgi adv. žieleig/a/i; mīļsirdeig/a/i

žēlsirdīg|s adj. žieleig/s, -a; mīļsirdeig/s, -a; ~ā māsa — žieleiguo (mīļsirdeiguo) muosa

žēlum|s subst. žālums; aiz ~a — nu žāluma

želeja subst. želeja

žestikulācija subst. žestikulaceja; žestikuliešona

žestikulēt ver. žestikulēt

žests subst. žests

žeton|s subst. žetons; ~u vakars — absoļventu vokors

žīd|s subst. sar. -> ebrejs

žigl|s adj. mudr/ys, -a; dreiz/s, -a; mosn/ys, -a; vuikl/ys, -a

žiglums subst. mudrums; dreizums; mosnums; vuiklums

žigolo subst. nelok. žygola

žilbināt ver. aklynuot

žilbinoši adv. aklynojūšai; ž. balts — oklynbolts

žilbinoš|s partic. aklynojūšs; ~a gaisma — aklynojūša gaisme; ~i panākumi pārn. aklynojūši dasnāgumi

žilb|s adj. -> žilbinošs

žilb|t ver. aklynuotīs; ~st acis — acs aklynojās

žilbums subst. oklynums

žilete subst. skutesmiņs

žiperis subst. sar. žipčuks

žirafe subst. žirafa

žirēt ver. fin. žirēt

žiro subst. fin. žira; ž. pavēle — žirys pīsacejums

žmiegt ver. sar. slapkauņuot bezp.; nuovēt bezp.

žņaug|s subst. 1. med. žmauļs|žņauglis; uzlikt ~u — izlikt žmauli; 2.

žņaugt ver. žņaugt [•žn’^auk’t’]

žogs subst. sātmaļs; zedeņu ž. — statiņu sātmaļs; dēļu ž. — gaļdiņu sātmaļs; mietu (pāļu) ž. — mītu sātmaļs; režģa ž. — regžiņs sātmaļs; pinuma ž. — daigu sātmaļs; stiepļu pinuma ž. — vynys daigu sātmaļs

žok|lis subst. žūklis; ~ļa kauls — žūkļakauls

žonglēt ver. žonglirēt

žonglieri|s subst. žongler/s, -e

žoržet|s subst. žoržets; ~a kleita — žoržeta sukne

žuburain|s adj. žuburuot/s, -a; zoruot/s, -a

žūšana subst. kaļsšona

žūksnis subst. veļce; ž. naudas (naudas ž.) — veļce naudys

žultain|s adj. žuļkteig/s, -a; ~i vārdi — žuļkteigi vuordi

žult|s subst. 1. anat. žuļkts; ~s pūslis anat. žuļktinīks; 2. (niknums, sarūgtinājums) sirdeigums

žultsakmeņ|i subst. par. dsk. med. žuļkts akmini; ~u slimība — žuļkts akmiņu vaine

žultspūslis subst. anat. žuļktinīks

žultsvads subst. anat. žuļktsvods

žūp|a subst. kopdz. dzāruoj/s, -a; ◊ ~u Bērtulis — dzāruojs

žūpība subst. dziereiba

žūpošana subst. aizadzeršona

žūrija subst. žureja

žurk|a [•ž`urka] subst. žurka [•ž`urka]; rataste [•ratas't'ä] (dial.); ūdens ž. — iudiņžurka; ~u slazds — žurku spūsts; ~u inde — žurku mērde; ~u zāles — žurku mērde

žūt ver. kaļst

žūžū inter. oci; ā-ā; oci ļuli; c’uci ļuli; aijā, žūžū! — oci oci! oci ļuli! c’uci ļuli! ā-ā-ā!; □ aijā, žūžū, lāča bērni pekainām kājiņām folkl. oci ļuli, mozī bārni ploskonajom (opolajom) kuojeņom

žvadzēt ver. zvuordzēt

žvadzināt ver. zvuordzynuot

žvaukt inter. žvykst! žypst!

žvīks inter. žvykst! žypst!

žviukt inter. žvykst! žypst!